Dr. sc. administr. Imants Gorbāns Latvijas Universitāte, imants.gorbans@lu.lv DU 51.konference Daugavpils Universitātē, 2009. g. 15.apr. “Izšķirošās”, jo izvēle ir nevis/tikai starp dažādiem izstrādātājiem, bet starp dažādiem biznesa modeļiem un domāšanas veidiem, kas noteiks tālākās attīstibas modeli. Pēc Bila Geita (CES 2008) “nākamā (otrā) digitālā dekāde” sākas šogad un būs fokusēta uz tīklā savienotiem cilvēkiem, tie lietos internetā darbināmu programmaturu (Web 2.0), datori kā galvenais veids kā mēs strādājam, mācāmies spēlējamies, kā arī 64 bitu OS. Iepriekšejā dekāde veltīta datoru plašai izplatībai sabiedrībā, interneta pamatu apguvei (Web / Web 1.0), 32 bitu OS. 1 1

Tiešsaistes aptaujas īstenošanai šī darba autors izstrādāja un realizēja oriģinālu aptauju tehnoloģisko risinājumu, lietojot APP: PHP 5, MySQL 4.1, Apache 2.0 uz LU PPF servera. Aptaujā ir 45 jautājumi (40 slēgtie un 5 atvērtie jaut.). Datu apstrādes realizācija: MySQL datubāzi eksportē CSV failā un apstrādā ar statistikas programmu SPSS (Gorbāns I., 2005., 2006.). Dati tika iegūti no 2005. g. 12. dec. līdz 2006. g. 28. nov., anketu izpildīja 625 respondeti. Pēc dzim.: vīrieši– 73,1%, sievietes– 26,9%; pēc vec.: 12–65 gadi, no tiem 38% 19–23 gadu vecumā. 2 2

Aptaujas dalībniekiem bija novērojama augsta atbildības sajūta un ieinteresētība, jo uz praktiski visiem jautājumiem atbildēja vairāk kā 96% respondentu, savukārt uz ļoti garās aptaujas anketas pēdējiem jautājumiem atbildējuši 84% respondentu, bet nobeigumā doto iespēju atbildēt uz dažiem sarežģītiem atvērtiem jautājumiem rakstveidā izmantojuši 52%, papildlauku – iespēju ierakstīt savu viedokli par anketu – bija izmantojis 41% respondentu! 3 3

Šajā aptaujā 65,3% respondentu bija datorlietotāji, bet 37,4% –- IKT speciālisti (par IKT speciālistiem šajā etapā tika uzskatīti arī datorspecialitāšu studenti, informātikas skolotāji, datorkursu docētāji); hī- kvadrāta analīze rāda ka šāds respondentu iedalījums grupās ir pamatos un statistiski nozīmīgs. APP ieviešanu skolās atbalsts 63,5% datorlietotāju un 74,7% IKT speciālistu, noraidoši atbildi attiecīgi 12,0% un 14,3%, bet neatbild vai nezin 24,5% un 11,1%. Ja par atbalstu APP uzskatāma viena no divām atbildēm: „Jā, pāreja jāveic tuvākajā laikā” vai „Jā, bet jāsaglabā arī MS Windows (dualboot)”, tad aptauja rāda, ka aptuveni 2/3 respondentu ir par APP un Linux ieviešanu skolās tādā vai citādā veidā. Ekstrapolējot aptaujas tiešā jautājuma atbilžu rezultātus uz visu sabiedrību, tie tika pārrēķināti, izmantojot svara koeficientus, kas ir pamatojams ar to, ka respondentu sadalījums pa grupām aptaujā nesakrita ar atbilstošo sadalījumu sabiedrībā. Tomēr, datorspeciālistu izdalīšana proporcionāli to skaitam sabiedrībā samazināja rezultātu par 2,2%, kas ir nebūtiski. 4 4

5 5

Atbildot uz jautājumiem par APP un Linux ieviešanas kavēšanās iemesliem Latvijas izglītības sistēmā, 88,2% respondentu norāda, ka sabiedrībai nav pietiekamas informācijas par Linux, 73,6% – valdība ir orientēta uz noteiktu ražotāju atbalstu, 64,3% – pašvaldību neizlēmība un tikpat iestāžu vadītāju neizlēmība, 49,6% – Linux programmatūra vēl nav pilnībā latviskota, 59,7% – augstskolu docētāji nav gatavi mācīt Linux, 73,1% – informātikas skolotāji tam nav gatavi, 44,8% – darba tirgū galvenokārt ir pieprasītas Microsoft programmatūras zināšanas, 33,9% – Linux ir grūti apgūstams. 6 6

Entropijas idejas autors ir Rūdolfs Klauzius, 1865. gadā Entropijas idejas autors ir Rūdolfs Klauzius, 1865. gadā. Entropijas jēdziens mūsdienās tiek izmantots ne tikai fizikā un bioloģijā, bet arī sociālajās zinātnēs, politikā, balsošanas teorijā, kā arī programmatūras inženierijas procesu aprakstam (J. Gill, 1997., Kvasnikov, 1991., Landau, 1989., Atkins, 1984.). Entropijas parasti lietotais skaidrojums ir nekārtības mērs – jo lielāka kāda sistēmas stāvokļa entropija, jo lielāka nekārtība. Ir daudzas informācijas definīcijas dažādā literatūrā, bet visām tām ir viena īpašība- atkarība no vēstījuma (message), tā ir mērs vidējam daudzumam datu, kāds nepieciešams, lai aprakstītu kāda interesējošā lieluma varbūtisku sadalījumu (Thomas 1991.). Vairāk vispārēji informācija var tikt saprasta kā lielums (mērs) nenoteiktības novēršanai par konkrēto vēstījumu (Gill, 1997.; The Society for Political Methotology – http://polmeth.wustl.edu, 18.08.2007.). Cilvēku balsojumos, kā politisku vēlēšanu, tā dažādu aptauju, ir liels varbūtiskuma moments, pat lielāks nekā paredzamība, determiniskums. Entropija ir arī nenoteiktības mērs, entropija rāda nenoteiktības daudzumu varbūtību sadalījumos (Soofi, 1992.) 7 7

Informācija ir atkarīga no enerģijas, visi tās procesi, kā radīšana, pārraide un saglabāšana prasa enerģijas patēriņu, līdz ar to informāciju var aprakstīt kā enerģijas izmaiņas dotajā datu nesējā. Tas dod iespēju saistīt informāciju ar entropiju. Ir pamats runāt par diviem entropijas veidiem – termodinamisko un informācijas entropiju. 8 8

9 9

10 10

Divējādās sāknēšanas sistēmas izveide uz visiem skolas datoriem. Meklēt speciālistus, piedāvājot tiem konkurētspējīgu atalgojumu, bet kursus organizēt tikai īsu semināru formā, APP uzstādīt tikai uz jauniem iepirktiem skolas datoriem. Celt kvalifikāciju esošajiem skolu IKT datortīklu administratoriem un skolotājiem, apmācot tos kursos, izmantojot līdzšinējo pozitīvo skolotāju kursu pieredzi LIIS projektā un Rīgas u.c. pašvaldībās, APP uzstādīt tikai uz jauniem iepirktiem skolas datoriem. Divējādās sāknēšanas sistēmas izveide- jaunākā slēgtā pirmkoda (SPP) un maksas programmatūra un jaunākā APP un bezmaksas programmatūra, uzstādīt tikai uz jauniem iepirktiem skolas datoriem. Privātskolā, birojā, privātfirmā notiek pilna pāreja uz APP, gan maksājot konkurētspējīgas IKT speciālistu algas, gan sūtot darbiniekus uz kursiem. Divējādās sāknēšanas sistēmas izveide uz visiem skolas datoriem. Visos skolas datoros pāriet uz APP. 11 11

Monte-Karlo (Monte Carlo) metode ir viena no faktogrāfiskajām prognozēšanas metodēm, tā lieto gadījuma skaitļu ģeneratoru problēmu risināšanā ar datorsimulēšanu: rada parametrisku modeli y=f(x1, x2…xn) un definē pieņēmumus un noteiktības, ģenerē gadījuma skaitļus uz x1, x2…xm, izrēķina Y, Atkārto 2., 3. soli i=1…k (piem., k=500000), analizē rezultātus, ievērojot diagrammas (piem., Forecast, Overlay, Sensitivity, Trend). Risks - nenoteiktība, kuras iestāšanās varbūtība ir zināma. Izmaksas- tiešās un netiešās. Izdevumi un ieguvumi- materiālie, nemateriālie un administratīvie. Jūtīguma analīze- izmaina modeļa parametrus ar mērķi noskaidrot tā noturību. 12 12

Kopumā modeļa II izmaksas ir aptuveni divas reizes mazākas kā modeļa I izmaksas. Ir 80% varbūtība ka ar 5,2 miljoni Ls pietiks APP ieviešanai visās 150 Rīgas skolās, bet tikai 1,4% varbūtība, ka ar šo summu pietiks jaunāko Microsoft maksas produktu ieviešanai (visvarbūtiskākā izmaksu atšķirība uz 150 skolām ir vismaz pusmiljons latu). 13 13

Summāri finansiāli izdevīgākais ir modelis II, bet pedagoģiski augstvērtīgākais modelis III ir visdārgākais, kur arī parādās vēl viena izglītības vadības izvēle (Gorbans I., 2007.). 14 14

15 15

16 16

Izmaksas uz skolu (2x16 datori) 95 584 68 762 Privātfirmā (birojā) gan speciālists, gan kursi I V 50 704 Dualboot ar kvalifikāc. celšanu II I 36 698 33 254 Celt kvalifikāciju esošajiem II 72 862 75 865 Meklēt speciālistu, kursi nedaudz I SPP (maksas) APP (FLOSS) Modelis LVL Vadot šādu migrācijas projektu, jāņem vērā, ka visjūtīgākās un dārgākās pozīcijas ir kursi informātikas skolotājiem un datortīklu administratoriem, MS Office 2007, MS Windows Vista, kā arī servera aparatūra. Te ir izvēle: naudu ieguldīt Latvijas cilvēku izglītības un labklājības celšanai vai citas valsts programmētāju atbalstam. 17 17

Stratēģiskie faktori: Finansiālie faktori: Neatkarība no monopolražotāja Eiropas ražotāju atbalts Pedagoģiskie argumenti Ētiskie argumenti Atklātība Drošība Jaunieviesumi, progress Finansiālie faktori: Ieviešanas izmaksas Ekspluatācijas izmaksas Noturība Garantijas, atbalsts Plašs pielietojums, daudzslāņainība   2,90 3,55 Points 0,55 2 4 Stratēģiskais 0,45 3 Finansiālais Svars SPP & maksas APP & berīvliet. Mērķis 2. tēze: atklātā pirmkoda programmatūras (Linux, OpenOffice.org, MOODLE u. c.) plašai ieviešanai Latvijas skolās ir gan pozitīvs ekonomiskais, gan stratēģiskais, gan pedagoģiskais pamatojums. 18 18

Amerikānu teiciens: “Nelikt visas olas vienā groziņā”. Multipolāras daudzlīmeņu IKT sabiedrība ir uz zināšanām bāzētas ekonomikas sabiedrība, kuras IKT infrastruktūra veidota komplimentāri savienojot dažādu tipu programmatūras, aparatūras, veidojot servisu tīklus atbilstoši indivīdu, dažādu sabiedrības grupu un visas sabiedrības kopumā interesēm. Amerikānu teiciens: “Nelikt visas olas vienā groziņā”. 19 19

OS segmentā: no MS Windows uz MS Windows + Linux + Mac OS u.c. Birija progr: no MS Office standarta uz ODF (Open Document Format), ko var realizēt kā OpenOffice.org, tā MS Office 2007, Lotus Symphony u.c. Web 2.0 risinājumos: saglabāt MOODLE, Google tools, Microsoft Live, Wiki, nacionālie e-pārvaldes un e-mācību risinājumi u.c. Aparatūrā: PC (galda un portativie), PDA, SmartPhone, Tablet PC u.c. 20 20

Uzmanības fokusēšanu uz visām nozīmīgākajām sabiedrības grupām un cilvēku darbības sfērām: valsts pārvaldi, pašvaldībām, skolām, augstskolām, uzņēmumiem un privātfirmām, ģimeni un katru indivīdu. 21 21

Tas nozīmē visaptverošas inovatīvas IKT stratēģijas izveidi un realizāciju uz zināšanām bāzētas ekonomikas izveidei. Šis process jāsāk ar sabiedrības izglītošanu, kas veicams kā masu mēdijos, tā un vispirms skolās un augstskolās. Daudzlīmeņu modeļi parasti ir lineāri, bet mēdz būt arī sazaroti. Šajā gadījumā piemērotāks ir sazarota modeļa priekšstats, jo daudzlīmeniskums izpaužas ne tikai dažādās sociālajās grupās, bet arī dažādu veicamo uzdevumu dimensijā, kura ir neatkarīga no sociālo grupu dimensijas. Tāpat vel vien atsevišķa dimensija ir informācijas entropijas samazināšanas un termodinamiskās entropijas pieauguma ierobežošanas centieni, kas šobrīd sabiedrības apziņas sfērā sastopami kā enerģijas taupīšanas un vides saglabāšanas centieni. 22 22

Ja mācīšanos klasē saista ar mikro līmeni, tad tam ir četras komponentes: 1) skolotājs, 2) skolēns, 3) mācību standarti un programmas, 4) mācību materiāli un infrastruktūra, tajā skaitā IKT infrastruktūra. Pārmaiņas notiek visās šajās komponentēs, bet ir bīstamība, ka 3., 4. notiekošas īsti neaiziet līdz visiem skolotājiem un līdz ar to pavisam noteikti neaiziet līdz visiem skolēniem. 23 23

Otra problēma ir tā, ka nenotiek pilnvērtīga IKT integrēšana dažādos mācību priekšmetos, jo ari jaunie mācību standarti un programmas tam manuprāt atvēl niecīgu vietu, kas ved pie informātikas kursa izolētības no pārējā skolā notiekošā. Izglītības vadītājiem ir jāstrādā pie šo problēmu risināšanas, iespējams, jāveido jauna nacionāla, valsts programma, kuras uzdevums būtu dažādu IKT inovāciju implementēšana skolā – tas attiecas uz makro līmeni. 24 24

Vājākais posms Latvijas izglītības sistēmā ir mezo līmenis, ar to saprotot skolu vadītājus. Rīgā ir izveidojusies situācija, ka skolu direktori ir nokļuvusi savos amatos praktiski uz mūžu, līdz ar ko viņiem neko nevajag, nekādas inovācijas (ir arī izņēmumi). Izeja būtu skolu direktoru ievēlēšana uz 4 gadiem un ne vairāk kā 2 posmus, lai notiktu reāla rotācija, kura stimulētu jaunu ideju, inovāciju ieviešanos. Šobrīd aktīvākie skolotāji paši atrod kontaktus, jauninājumus ārpus skolas un saviem spēkiem, bez skolas administrācijas atbalsta arī realizē. 25 25

Vienota Eiropas informatīvā telpa. Inovācijas un investīcijas pētījumos. Labāki sabiedriskie servisi un dzīves kvalitāte. datu pārraides ātrums, bagātīgs saturs, visur darbināmība, drošība, jauns skats uz elektronisko datupārraidi, AV e-pieejamība, e-iekļaušanās, visaptveroša dzīves IKT asistence, digitālās bibliotēkas. 26 26

Lietotāju centrēti mēdiji: sociālie mēdiji, TV tipa un personalizētie, Mēdiji kustībā, teksta, vizuālā, audio un video satura visuresamība, Augošā kvalitāte: Digitālais kino, HDTV, datorspēles un datorsimulatori, Izzūd robežas starp profesionāloun neprofesionālo mēdiju tehnisko kvalitāti, Mēdiju un komunikāciju konverģence (piem., TV un portāli), Satura ģenerēšanas iespēju pieaugums tuvojas pilnībai. 27 27

28 28

Luis Rodríguez-Roselló, Head of Unit “Networked Audiovisual Systems” DG-INFSO, European Commission. 2006. 29 29

No podkāstiem, iPhone: no viena veidot plūsmu uz daudziem/dažiem. No APP: produktam jāstrādā jebkurā vietā,uz jebkuras ierīces, jebkurā tīklā. No podkāstiem, iPhone: no viena veidot plūsmu uz daudziem/dažiem. No p2p un sociālajiem tīkliem: nav centralizētas vadības, jo tā nav nepieciešama; katrs var sadarboties ar katru. Centrā izvēle: lietotājs var izvēlēties jebkuru OS (Windows 7, Linux, Mac), jebkuru internetā darboties spējīgu iekrīci (PC, iPhone, PDA, viedtelefonu, citu), jebkuru atrašanās vietu- mobilitāte. 30 30

31 31

Lietotājs -> Pakalpojums – Internetbanka Lietotājs -> Integrācijas vide – Web portāli Pakalpojums -> Integrācijas vide – RSS barotnes, web servisi, WSRP Pakalpojums -> Pakalpojums – SOA (servisu orientēta arhitektūra) peimērs: http://www.google.com/apps/ 32 32

Pieejamība no dažādām iekārtām: datu atdalīšana no vizuālās prezentācijas XHTML, CSS dokumentu failu formāti Pieejamība dažādiem cilvēkiem universālais dizains WCAG vadlīnijas (http://www.w3.org/TR/WCAG10/ ) daudzvalodība 33 33

Piešķirot darbiniekiem 1 vai 2 dienas nedēļā iespēju strādāt attālināti, caur internetu no mājām (apmaksāt internetpieslēgumu). Tas ietaupīs degvielu ceļam uz darbu, energoresursus darbavietā līdz pat situācijai, kad uz 2 darbiniekiem ir viena darbavieta, viens dators. Pārstāt kopēt studiju materiālus, bet dot tikai elektroniskos materiālus, LU PPF ir 4 iespējas: LU Moodle http://estudijas.lu.lv LU PPF Moodle http://www.eduinf.lu.lv pasniedzēju mājas lapas uz http://w3.ppf.lu.lv Begemota UNC šāre \\begemots.ppf.lu.lv\users 34 34

Sensoru automatizācija telpu apgaismojuma, monitoru un bezvadu maršrutētāju izslēgšanai, kad tajās nav cilvēku. Apkures sistēmu datorvadība, kas pēc darba dienas beigām uztur telpās zemāku temperatūru, bet pāris stundas pirms darba dienas sākuma temperatūru paceļ līdz normālai. Iegādāties datorus un monitorus, kas patērē mazāk elektroenerģijas, piemēram ar Eiropas sertifikātu „Energy Star”. Videokonferences kā alternatīva reālai braukšanai uz tikšanos. Globalizācija realizējama ir virtuāli, tajā skaitā kopdarbības vidēs, platformās. Izvēlēties programmatūru, kura izmaksā lētāk (APP) un tērē mazāk elektroenerģijas. 35 35

CeBIT 2008 36 36

25. attēls. Multipolāras daudzlīmeņu IKT sabiedrības grafiskais paskaidrojums (X – programmatūras lietojumi, Y – sabiedrības līmeņi, Z – programmatūras tipi). 37 37

Vidēja termiņa: Ilgtermiņa: IKT tirgus attīstības paātrināšana, konkurences un savietojamības paaugstināšana, balstoties uz atvērtajiem standartiem. Ilgtermiņa: IKT ieviešanas katra cilvēka ikdienas dzīvē risinājumu konkurence, Tehnoloģiskā singularitāte un cilvēka un datoru saplūšana. 38 38

Tehnoloģiskā singularitāte – ne pasaules gals, bet attīstības posms Literatūra: NASA, Marat Gurijev, LATA, ARTHUR SCHOPENHAUER - The Six Epochs, Intel - Justin Rattner u.c. 39 39

Tagad, kad esmu Jūs pamodinājis ar tehnoloģiskās singularitātes vīziju, padomāsim, kā tuvākajā nākotnē Latvijā IKT un IKT izglītībā lietas izdarīt vislabāk! Iepazīstināt sabiedrību ar ES direktīvām un pieredzi brīvlietojuma APP (FLOSS) jautājumos. APP, tajā skaitā Linux dod iespēju IKT uzņēmumiem ar minimāliem ieguldījumiem gūt labu, pat lielu peļņu, bet valstij- ietaupīt naudu, realizējot esošos un jaunus uzdevumus (kaut daļēji realizēt krīzes mazināšanas ideju “nauda paliek ģimenē”). ekonomiskās krīzes iniciētais taupības režīms ir inicējis nepieciešamību pārskatīt līdzekļu tērēšanas maksas slēgtā koda programmatūras licenču iegādei, izstrādāt jaunus valsts tehniskos IKT standartus, valsts standartiem ir jābūt atvērtajiem standartiem.

Publisko pakalpojumu risinājumos centrēties uz pārlūkprogrammā lietojamiem Web 2.0 risinājumiem kā e- pārvaldei, tā e-mācībām un darbam ar publiskajām datu bāzēm, piemēram normatīvo aktu, likumu datu, nodokļu u.c. datu bāzēm. Šādi risinājumi ir jāveido lietotāja datorā no operētājsistēmas neatkarīgi, kas nodrošina komplimentāru dažādu operētājsistēmu līdzās pastāvēšanu un savietojamību un ir antimonopola pasākums. Savukārt šo risinājumu serveriem, vēlams izmantot GNU/Linux un citus APP risinājumus, kas ir populārākie serveru risinājumi kā pasaulē, tā Latvijā.

IZM ISEC izstrādāt eksaminācijas materiālus tā, lai informātikas valsts ieskaiti var kārtot kā ar Microsoft, tā ar citu izstrādātāju – APP (Linux un OpenOffice.org) programmatūru (pēdējo gadu materiāli praktiski tādi jau ir, būtu vēlama tikai atsevišķu jautājumu korekcija). Esošo valsts informātikas priekšmeta standartu jau tūlīt var realizēt ar APP. Tomēr skolas informātikas kursa standarta pilnveide nepieciešama tādēļ, ka tas balstās uz 90-to gadu otrās puses izdejām un no mūsdienu IKT viedokļa ir novecojis. Bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūras (APP) lietojums skolās dos iespēju skolēniem dot bezmaksas programmatūru mājas datoram (mājas darvu izpildei. Dalībai e-mācibās MOODLE serveros) CD/DVD diskos līdzīgi kā skola dod bez maksas bibliotēkas grāmatas.

2000., 2003. gadā Latvija ieņēma vienu no pēdējām vietām Eiropā pēc skolu un mājsaimniecību nodrošinājuma ar datoriem, kas ir cieši saistīts ar iekšējo kopproduktu uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas, tas traucēja Latvijā realizēt uz IKT bāzētas reformas. Savukārt 2006., 2007. gada dati norāda uz strauju situācijas uzlabošanos, piemēram, Latvijas interneta lietotāju skaita pieaugums 2000.- 2007. gadā par 614%, ir otrs lielākais pieaugums Eiropā. Pēdējos dažos gados Latvijā ir strauji audzis interneta lietotāju skaits un 2007. gada decembrī 47% iedzīvotāju bija interneta lietotāji (ES vidēji 56%), kas ir pietiekama bāze lielu IKT projektu realizēšanai. APP ieviešana ir būtisks līdzekļu ekonomijas avots, kas ļautu palielināt datoru skaitu sabiedrībā. Būtu lietderīgi arī samazināt ievedmuitu visu veidu (arī lietotu) datoru ievešanai Latvijā.

Šī brīža situācijā, kamēr Latvijas sabiedrībā nenotiek plašas APP aktivitātes, ieteicams skolas IKT kursu veidot pēc proporcionalitātes principa: tajā APP jāapgūst tādā apjomā, cik liels ir APP vidējais lietojums Eiropas Savienībā, tātad vismaz 10... 30% skolas informātikas cikla priekšmetos būtu jāvelta APP. Informātikas programmā vairākām programmatūras kategorijām (teksta apstrāde, rastru grafika, utt.) ir atvēlēts laiks diviem cikliem – pamatskolā un vidusskolā. Parasti skolotāji otrajā ciklā, vidusskolā atkārto iepriekš mācīto, tikai mazliet to padziļinot. Ja tomēr skolā pagaidām nenotiek pilna pāreja uz APP, tad vismaz vidusskolas klasēs darbam ar APP jāvelta vismaz 50% no atvēlētā laika (tas būtu 20-25% no kopējā laika). Paralēli jāvirza pilotprojekti, kas parāda pilnas pārejas uz APP (Linux + OpenOffice.org u.c.) iespējamību, lietderību, ekonomisko efektivitāti.

Ja sabiedrībā joprojām izplatītākā ir Microsoft programmatūra un pāreja uz APP notiek lēnām, bet skolai skolēns ir jāgatavo dzīvei, tad šim brīdim optimālākais risinājums ir divējādās sāknēšanas sistēmas (dualboot) – vienā datorā dažādās cietā diska daļās ir kā Microsoft Windows, tā Linux operētājsistēmas, tādējādi realizējot multipolāras daudzlīmeņu IKT sabiedrības sagatavošanas ideju. Tomēr visefektīvākais krīzes apstākļos būtu radikālākais risinājums – pilna skolu pāreja uz APP.

Jāsekmē virzība uz aizvien plašāku, mācību procesā integrētu e-mācību izmantošanu, kā tehnisko risinājumu izvēloties ES un Latvijā populārāko APP un bezmaksas mācīšanās vadības sistēmu MOODLE. E-mācību risinājumi ir internetā bāzēti un nav atkarīgi no lietotāja operētājsistēmas. Skolai piemērotākais e-mācību realizācijas veids ir ar miksētām metodēm (e-mācības pilnībā neaivieto mācibu procesu klasē, bet to papildina, it īpaši mājas darbos, mājas lasīšanā, ārpusstundu aktivitātēs, projektu izstrādē, virtuālā grupu darbā). Skolotājam IKT laikmetā jābūt spējai organizēt sevi nepārtrauktam pašizglītības procesam, sasniedzot mūsdienīgas IKT zināšanas un prasmes. Jāveicina skolotāju pieteikšanās IKT kursiem, tādi tiek piedāvāti skolotāju tālākizglītības kursu programmās jau šobrīd; tajā skaitā šobrīd aktuāli ir apgūt Linux, OpenOffice.org, Gimp u.c. APP.

Šobrīd ir vērojams augsts sabiedrības atbalsts APP ieviešanai, bet nav tūlītējas gatavības pāriet uz APP, jo trūkst zināšanu un dominē skatīšanās, ko lieto citi. Būtu lietderīgi dibināt APP ieviešanas valsts aģentūru vai atvērto tehnoloģiju valsts aģentūru, kas sniegtu atbalstu valsts un pašvaldību iestādēm un privātajam biznesam kā informācijas, tā ieteikumu un kursu veidā. Šai aģentūrai būtu lietderīgi sadarboties ar jau esošajām APP organizācijām, piemēram, LU Linux centru un LATA. Sakarā ar lielajiem nelicenzētas, pirātiskas programmatūras lietošanas apmēriem Latvijā, aktivizēt cīņu ar šīm parādībām un BSA darbu, vienlaikus sabiedrību informējot par APP bezmaksas programmatūras kā alternatīvas iespējām.

Ar augstskolu mācību programmu akreditācijas mehānisma palīdzību veicināt APP aktīvāku iekļaušanu augstskolu mācību programmās. Palielinot budžeta vietu skaitu un stipendijas, stimulēt jauniešus apgūt datortīklu un datorsistēmu administratoru, programmētāju un informātikas skolotāju specialitātes, vairāk atvieglojumu paredzot studijām tajās studiju programmās, kuru A vai B daļā ir iekļauti studiju kursi ar teorētisku un praktisku Linux u.c. APP apguvi. Latvijā ir ejams tāls ceļš līdz plašam e-mācību un e-pārvaldes lietojumam, skolotājiem uztveramai vīzijai par zinātīguma sabiedrību, tomēr nedrīkst pasaulē un ES aktuālos uz IKT dziļu integrēšanu mācību procesā virzītos izglītības pārmaiņu procesus aizvietot un sevi apmānīt ar runām par citiem, vienkāršāk un lētāk realizējamiem – tikai humanitāriem pārmaiņu procesiem.

Paldies par uzmanību! http://www.docendodiscimus.lv/ http://docendodiscimus.eu/ imants.gorbans@lu.lv http://www.ppf.lu.lv