Es esmu Krišjānis Liepiņš no biedrības “Bērnu Vides skola”. Šodien pastāstīšu par mūsu pētījumu par to, kā motivēt skolēnus, kam ir zemi mācību sasniegumi, mācīties dabaszinātņu priekšmetus, izmantojot ar klimata jautājumiem saistītus tematus. Ar klimata jautājumiem saistītu tematu izmantošana skolēnu ar zemiem mācību sasniegumiem motivēšanai dabaszinātņu apguvei Daiga Kalniņa, Latvijas Universitāte Inese Liepiņa, biedrība «Bērnu Vides skola» Krišjānis Liepiņš, biedrība «Bērnu Vides skola» LU 74. zinātniskā konference, sekcija «Klimata izglītība», 03.02.2016.

Projektu līdzfinansē ES Mūžizglītības programma. Pētījums veikts projekta “Iedvesmot skolēnus dabaszinātnēm” jeb Motivate and Attract Students to Science (MASS) ievaros. Tā mērķis ir apzināt labākos veidus kā motivēt skolēnus mācīties dabaszinātnes. Projektā piedalās 8 Eiropas Savienības valstis. Tas tiek īstenots no 2013. līdz 2016. gadam. Līdzfinansē ES Mūžiglītības programma. Plašāka informācija pieejama projekta mājas lapā. Pētījums veikts projekta «Motivate and Attract Students to Science» (MASS) ietvaros. Piedalās Latvija, Igaunija, Vācija, Nīderlande, Polija, Čehija, Kipra un Grieķija Īstenots 2013.-2016. gadā Projektu līdzfinansē ES Mūžizglītības programma. Plašāka informācija www.mass4education.eu

Iepriekš Literatūras analīze, apzinot citu pētījumu rezultātus. Projekta sākumā veicām literatūras analīzi, apzinot citus pētījumus par skolēnu motivāciju mācīties dabaszinātņu priekšmetus. Aptaujājām skolotājus, skolēnus un vecākus, lai noskaidrotu viņu viedokli. No Latvijas aptaujā piedalījās: 192 skolēni vecumā no 9 līdz 20 gadiem, no visas Latvijas, vienādā proporcijā zēni un meitenes, 74 skolotāji, kas strādā ar 6 līdz 16 gadus veciem skolēniem. Literatūras analīze, apzinot citu pētījumu rezultātus. Aptaujāti skolotāji, skolēni un vecāki Latvijā: 192 skolēni vecumā no 9 līdz 20 gadiem No visas Latvijas Zēni un meitenes – 50/50 74 skolotāji, strādā ar 6 līdz 16 g.v. skolēniem

Galvenie secinājumi Šai posmā mēs secinājām, ka galvenais motivējošais faktors ir interese par priekšmetu. Tā rada vēlmi mācīties. Arī OECD 2007. gada pētījums apliecina, ka jo lielāka skolēnam ir interese par mācībām, jo lielākas pūles ir gatavs pielikt. Interesi rada saikne ar reālo vai ikdienas dzīvi jeb konteksts. Efektīvākās un veiksmīgākās mācību metodes ir: skolēnu aktīva līdzdarbošanās, praktiskie darbi un eksperimenti, āra nodarbības, IKT izmantošana stundās. Galvenais skolēnus motivējošais faktors – interese par priekšmetu Interese rada vēlmi mācīties OECD 2007a: lielāka interese = gatavība pielikt lielākas pūles Interesi par mācību vielu rada saikne ar reālo/ikdienas dzīvi (konteksts) (Aikenhead, 2005; Osborne, Simon and Collins, 2003; Sjøberg, 2002, ; Millar and Osborne, 1998) Efektīvākās un veiksmīgākās mācību metodes: Aktīva līdzdarbošanās Praktiskie darbi, eksperimenti Āra nodarbības IKT izmantošana stundās

Balstoties uz šiem secinājumiem Balstoties uz šiem rezultātiem, projektā izstrādātas nodarbības, kas saturiski saistītas ar klimata jautājumiem; metodiski balstītas pētījumos par to, kā motivēt skolēnus mācīties dabaszinātņu priekšmetus. Pētījuma mērķis ir noskaidrot skolēnu viedokli, vai šīs nodarbības motivē mācīties dabaszinātņu priekšmetus. Izstrādātas nodarbības, kam saturs saistīts ar klimata jautājumiem, metodika balstīta pētījumos un teorijās par to, kā motivēt skolēnus mācīties dabaszinātņu priekšmetus. Pētījuma mērķis: noskaidrot skolēnu viedokli, vai šīs nodarbības motivē mācīties dabaszinātņu priekšmetus.

Principi nodarbību izveidē: Izstrādājot nodarbības, vadījāmies pēc šādiem principiem: sadarbību veicinoša mācību vide, skolēnu aktīva līdzdalība, diferenciācija mācību procesā, nodarbībai jāparāda dabaszinātņu saistība ar ikdienas dzīvi, jārada izpratne par dabaszinātņu lomu vides problēmu risināšanā, integrēts mācību saturs, mācīšanās ārā, pētniecisks mācību process, mācību procesā izmanto informācijas tehnoloģijas. sadarbību veicinoša mācību vide, skolēnu aktīva līdzdalība, diferenciācija mācību procesā – metožu, satura, skolēnu darba galaprodukta un vērtēšanas, jāparāda dabaszinātņu saistība ar ikdienas dzīvi, jārada izpratne par dabaszinātņu lomu vides problēmu risināšanā, integrēts mācību saturs, tai skaitā projektos balstīta mācīšanās, mācīšanās ārā, pētniecisks mācību process, mācību procesā izmanto informācijas tehnoloģijas.

Pētījuma bāze – 538 skolēni Pētījumā piedalījās 538 skolēni no 1. līdz 12. klasei, pārstāvot visus Latvijas reģionus.

Nodarbību aprobācija mācību priekšmetos Nodarbības skolotāji aprobēja dažādos dabaszinātņu priekšmetos, pielāgojot vai papildinot saturu atbilstoši priekšmeta specifikai.

Nodarbības Nodarbības nosaukums Skolēnu vecums Latvijā tika aprobētas 7 nodarbības, kas paredzētas dažādām vecuma grupām un dabaszinātņu disciplīnām. Nodarbības nosaukums Skolēnu vecums Atbilstošo mācību priekšmetu saturs Nodarbības igums Vides piesārņojums: Naftas noplūde Meksikas līcī 10-12 gadi Vides zinātne, ķīmija, ģeogrāfija 60 minūtes Augsnes kustība 8-10 gadi Ģeoloģija 55 minūtes Kādi šodien būs laika apstākļi? 12- 14 gadi Meteoroloģija, fizika, matemātika 90 minūtes Gruntsūdeņu piesārņojums 6 - 10 gadi Ģeoloģija, vides zinātne 40 minūtes Klimata bēgļi 14 - 15 gadi Bioloģija- ekoloģija, ķīmija 3x80 minūtes Satelīta attālā izpēte 12-18 gadi Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas

Vides piesārņojums: Naftas noplūde Meksikas līcī Šī nodarbība ir par naftas noplūdes ietekmi uz okeāna un piekrastes ekosistēmu, koncentrējoties uz 2010. gada 20. aprīlī notikušo Deepwater Horizon avāriju Meksikas jūras līcī, to analizējot ar zinātniskām metodēm. Izmantoti satelītattēli, kuros redzama naftas noplūde. Aprakstīts eksperiments naftas noplūdes savākšanai ar ikdienā izmantotiem materiāliem. Nodarbība paredzēta darbam mazās grupās. Ar zinātniskām metodēm analizēta Deepwater Horizon 20.04.2010. avārijas izraisītā naftas noplūde. Parādīta reāla naftas noplūde satelītattēlos. Aprakstīts eksperiments naftas noplūdes savākšanai ar ikdienā izmantotiem materiāliem (eļļu, ūdeni, kokvilnu u.c.). Nodarbība paredzēta darbam mazās grupās. Attēli: I. Pokromoviča

Augsnes kustība Par erozijas cēloņiem, radītajām problēmām un kā tās novērst. Skolēni strādā grupās un mēģina rast risinājumus, izmantojot pieejamos dabas materiālus. Skolēni mācās par erozijas cēloņiem, radītajām problēmām un kā tās var atrisināt. Skolēni saprot, kā nokrišņi paātrina eroziju un grupās mēģina atrast risinājumus, izmantojot pazīstamus dabas materiālus. Attēli: V.Vijupe, I. Gricāne, I. Širina

Kādi šodien būs laika apstākļi? Laikapstākļi tieši vai netieši ietekmē teju ikvienu cilvēku dzīves aspektu, tādēļ meteoroloģija ir ļoti vērtīgs temats zinātnes sasaistei ar ikdienas dzīvi. Šajā nodarbībā skolēni no ikdienišķiem materiāliem izgatavo instrumentus un veic mērījumus. Iemācās interpretēt aritmētiskās vērtības un izsecināt to fizisko nozīmi. Skolēni no ikdienišķiem materiāliem izgatavo zinātniskus instrumentus un veic mērījumus, saprotot matemātikas svarīgumu. Iemācās interpretēt aritmētiskās vērtības un izsecināt to fizisko nozīmi. Attēli: B. Zēmele

Gruntsūdeņu piesārņojums Skolēni mācās par augsnes slāņiem un to lomu ūdens novadīšanā no virsmas uz gruntsūdeņiem. Dabā pēta augsnes slāņus un struktūru. Modelē augsnes slāņus, ūdens iefiltrēšanos un piesārņojuma nokļūšanu gruntsūdeņos, izmantojot pārtikas produktus Attēli: I. Pokromoviča, V.Vijupe

Kur ogleklis ir atrodams? Klimata bēgļi Nodarbību izstrādājuši Kipras kolēģi. Oglekļa cikls Cilvēku darbības ietekme uz to Saistība ar klimata pārmaiņām Kā cilvēks var samazināt oglekļa dioksīda līmeni Centrā ir stāsts par diviem skolēniem, kas meklē atbildes uz šiem jautājumiem. Skolēni mācās par oglekļa ciklu, cilvēku darbības ietekmi uz to, saistību ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām un kā cilvēks var samazināt oglekļa dioksīda līmeni. Ja atmosfērā esošais oglekļa dioksīds ir viens no svarīgākajiem cēloņiem klimata pārmaiņām, kādēļ tas šodien ir vairāk nekā jebkad iepriekš? Kā ogleklis riņķo? Kas ir ogleklis? Kur ogleklis ir atrodams? Kā palielināts oglekļa dioksīda daudzums atmosfērā saistīts ar klimata pārmaiņām?

Satelīta attālā izpēte Strādājam pie idejām ar satelīta attālo izpēti saistītām nodarbībām, izmantojot tādas lietojumprogrammas kā MultiSpec un Landsat. Kā mācību stundās var izmantot satelītattēlus. Idejas ar satelīta attālo izpēti saistītām nodarbībām MultiSpec un Landsat. Attēli: B. Zēmele

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (saīsinājumā ĢIS) ir tehnoloģijas, kas dod iespēju apkopot, analizēt un izplatīt ģeogrāfisko informāciju, t.i., tā saucamo ģeoinformāciju. Tiek izmēģinātas dažādas idejas ĢIS nodarbībām un lietojumprogrammām. Google Earth Google Maps ArcĢIS programma

Nodarbību aprobācija pēc skolēnu vecuma Kādās klasēs nodarbības tika aprobētas. Cik skolēnu tajās piedalījās. Pēc nodarbību aprobācijas gan skolotāji, gan skolēni sniedza atsauksmes par tām elektroniskā aptaujas anketā.

Vai patika nodarbība? 87% 61% 66% 10% 70% 86% 62% 87% Skolēnu atbildes uz jautājumu: “Vai patika nodarbība?”. Vairākums par visām nodarbībām atbildējuši: “Jā, ļoti”. Atbilžu “Nemaz nepatīk” kopumā ir ļoti maz, visvairāk – 10% - “Klimata bēgļi”. 87% 61% 66% 10% 70% 86% 62% 87%

Vai nodarbība ir saistīta ar ikdienas dzīvi? Uz jautājumu “Vai nodarbība ir saistīta ar ikdienas dzīvi?”, vairākums atbild apstiprinoši. 10% 8%

Vai nodarbības temats ir svarīgs? Temata nozīmīgumu vairākums vērtē viduvēji. 47% 33% 6% 61% 7% 44% 47% 35% 72%

Vai vēlētos vēl līdzīgu nodarbību? Vairākums skolēni vēlētos citas līdzīgas nodarbības. 67% 61% 78% 66% 83% 68% 86%

Gruntsūdeņu piesārņojums Skolēnu atbildes par katru nodarbību, iemesli – kādēļ patika vai neaptika. Patika: diferenciācija – gan klasē, gan ārā; brīva izvēle; eksperiments; patīk darbs grupā; jautrība; uzskatāmība; Nepatika: kādā posmā bijusi nepareiza interpretācija “var apēst” -> “jāapēd” Grūtības: organizatoriskas & praktiskas; darba stila atšķirības. Kāpēc patika? Man patīk stundas gan iekšā, gan ārā. Jo varēja izvēlēties, kā likt produktus. Varējām taisīt eksperimentu. Patīk strādāt grupās. Tāpēc, ka bija jautri. Jā jo redzējām, kā ūdens sūcas cauri zemes slāņiem. Tāpēc, ka pēc tam varēja apēst modeli. Kāpēc nepatika? Maz tiku pie darba. Stunda patika, bet nepatika ka lika apēst pagatavoto. Kādas grūtības? Mums pietrūka lāpstas un bija jāgaida lai izraktu bedri. Grūti strādāt grupā. Gribēju viens visu darīt. Grūti bija savākt un uzlīmēt zemes paraugu uz lapas.

Klimata bēgļi Kāpēc patika? diferenciācija & tehnoloģiju izmantošana; jauna informācija; Nepatika: nesaprot temata nozīmību; šaurs fokuss; nepieciešamība domāt. Grūtības: daudz jādomā, jāmeklē risinājumi; daudz jautājumu. Kāpēc patika? Stunda bija interesanta, jo izmantoti video. Bija interesanti, jo šeit bija pasniegta tēma savādāk, kas ļoti iepriecināja. Bija interesanti. Uzzināju daudz jauna. Kāpēc nepatika? Nesaprotu, kāpēc tas jāzina. Vienīgais, kas nepatika ir tas, ka šeit ļoti uzspieda uz oglekli un pēc vairākām lapām tas sāka apnikt. Tāpēc ka bija uzdevumi kur bija ilgi jādomā. Kādas grūtības? Par daudz ko nācās kārtīgi padomāt, rast risinājumus, tas bija visgrūtākais. Skolotājs daudz prasīja un uzdeva jautājumus.

Galvenie secinājumi Kopumā 77% respondentu nodarbības patika un 76% respondentu vēlētos līdzīgas mācību stundas. Tikai 3% respondentu stundas temats nelikās svarīgs un 5% respondentu nesaskatīja stundas satura saistību ar ikdienas dzīvi. Nodarbību apraksti tika papildināti ar rekomendācijām skolotājiem par to īstenošanu, atbilstoši izvirzītajiem principiem. Secināts, ka izveidotās nodarbības ar tajās iekļauto pieeju un saturu motivē lielāko daļu pētījumā iesaistīto skolēnu mācīties dabas zinātņu priekšmetus.

Paldies par uzmanību! Projekta īstenotājs Latvijā: Bērnu Vides skola Vai ir jautājumi? Projekta īstenotājs Latvijā: Bērnu Vides skola Ģertrūdes iela 16-14, Rīga 67204525 info@videsskola.lv http://videsskola.lv http://draugiem.lv/videsskola http://facebook.com/videsskola http://twitter.com/videsskola This project has been funded with support from the European Commission. This presentation reflects the views only of the author, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.