Vidzemes augstskolas docente Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku teritoriju un reģionu sociāli-ekonomiskajā attīstībā Ligita Melece, Dr. oec. Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad., vadošā pētniece Vidzemes augstskolas docente Ligita.Melece@lvaei.lv Ludza 2011. gada 8. septembris

Saturs Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā (uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.); Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku; Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.); Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

Saturs Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs; mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.); Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā); Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides izmaiņas Cēloņi: Jaunas tehnoloģijas; Intensifikācija; Saimniecību platību palielināšanās; Pārtuksnešošanās un augsnes noplicināšanās (augsnes auglības samazināšanās); LAP vides pasākumi; Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g. būs 80 %); Ekonomiskā un finansiālā krīze. Sekas: Agrārajā sektorā nodarbināto skaita samazināšanās; Iedzīvotāju novecošanās un skaita samazināšanās; Darba spēka aizplūšana; Ienākumu samazināšanās Iespējas: Jaunu nozaru un uzņēmējdarbības veidu attīstība; Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem; u.tml.

Pārtikas cenu kāpuma cēloņi Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi; Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā; Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk. lopbarībai); Spekulācijas pārtikas tirgū; Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība); Valūtas vērtības samazināšanās; Degvielas cenu pieaugums; Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

Pārtikas ražošanas divi virzieni Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus: industrializācija; uzņēmumu apvienošana un modernizācija; konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana; orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu; kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības sistēmu ieviešana; pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

Pārtikas ražošanas divi virzieni Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum. Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir: vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana; bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība; vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana; kulinārais tūrisms; “Slow food” kustība; brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā Pārtikas jūdzes (food miles); 2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts 1000-1500 jūdzes. Pārtikas kvalitāte Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai. Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību. Vietējā ekonomika Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km izplatīšanas ierobežojumu); Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika (speciality food); Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība. 2009. gadā 70 siera ražotāju Īrijā 100 siera ražotāju Holandē 2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

Zemnieku tirgi Prāga

Zemnieku tirgi Prāga

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

Amatnieku pārtika Īrijā Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities Artisan / Speciality Food Amatnieku pārtikai piemīt: vienreizīgums jeb unikalitāte; tradicionalitāte; individualitāte; pirmšķirīga garša; meistarīgi pagatavota/ražota (craft) - amatnieka izstrādājums. 70 ražotāji Īpašā pārtika: augstākas kvalitātes produkts; cena ar uzcenojumu; reģionalitāte; nosaukumam plašāks pielietojums nekā amatnieku pārtikai. 320 ražotāji; 3000 strādājošo; 0.5 miljardi vērtība Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Īrijā Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze Personality – ražotāja personība; Place – vieta, kur tā tiek ražota; Product – produkts; Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota. Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp

Amatnieku pārtika Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram, fermentācija noris lēni un dabīgi. Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs. Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu. Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām. Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food

Amatnieku pārtika The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring producers and complete newcomers. The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit institution is committed to providing the widest possible access to its facilities. Advanced Diploma Courses Short Courses for: Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills; People who are interested in starting an artisan food enterprise; Enthusiastic amateurs; Absolute beginners.

Amatnieku pārtika Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz vienai nedēļai par šādām tēmām: Maizniecība un konditoreja; Alus brūvēšana; Miesnieks un gaļas kulinārija; Siers un piena produkti; Konservēšana un ievārījumi; Šokolāde.

Iekārta amatnieku pārtikai KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan Waffle Iron - black 190.00 Ls Noliktavā: 1 Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres katli Piegāde Rīgā: 4Ls http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395

Iekārta amatnieku pārtikai Mikseris KITCHENAID Artisan 5KSM150PSEBU Virtuves tehnika > Mikseri http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2

ES iniciatīvas Briselē, 2011. gada 28. janvārī Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu piekļuvi vietējam tirgum. “Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai. Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana, pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa. Avots: http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML

ES iniciatīvas Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm. “Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām. Ierosme: izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi; izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt tiem vietējās pārtikas logotipu.

Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai. Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem ražoti. Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas produktiem ir pieaugusi. Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas Izplatīšanas veidi Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta): savstarpējā apmaiņa; “klubiņi” ar dažādu mērķi. Formāli jeb legāli: tiešā tirdzniecība; mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā); zemnieku tirgi; kulinārais tūrisms; e-tirdzniecība; eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.

Ražošanas stratēģiju attīstība jeb konkurētspējīgu sasniegumu virzība Avots: Milbergs, 2010

Inovācija Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā. Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)

Inovācijas Produkta inovācija; Procesa inovācija; Mārketinga inovācija; Organizatoriskā inovācija. Avots: OECD, 2002 Sociālā inovācija Avots: Quesado, 2010

Inovācijas

Inovāciju iespējas pārtikas sektorā Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

Pārtikas kvalitāte

Pārtikas kvalitāte drošība jeb nekaitīgums; izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.); uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.) precīzs, skaidrs un saprotams marķējums; sastāvdaļas; cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama; uzņēmuma preču zīmes reputācija; viendabīgums vai nemainība; lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai; izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts); produkta izsekojamība; ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.); apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas resursu taupīšana u.c.).

ES pārtikas kvalitātes shēmas ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros, kuru galvenie uzdevumi ir: aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas; informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas tradīcijām; veicināt produktu ražošanas dažādību; radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

ES pārtikas kvalitātes shēmas Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO), vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk – ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktos. Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija) Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126 „Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

ES pārtikas kvalitātes shēmas Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN (PGI) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās konkrētajā vietā

ES pārtikas kvalitātes shēmas Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN (PDO) aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

ES pārtikas kvalitātes shēmas Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG) garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai pagatavošanas metodes ziņā.

ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām. Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm. Iepriekšējais logo Pašreizējais logo http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv

Klasteri jeb puduri Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Klasteri Klasteri ir: reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija; sektori vai sektoru grupas; ražošanas ķēde.

Klasters tūrisma nozarē Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

Ilgtspējīgais tūrisms Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus: Nakšņošana un ēdināšana; Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.; Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana; Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis); Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.; Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi; Bioloģiskie produkti; Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.); Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem suvenīriem un maltītēm); u.c.

Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie pakalpojumi

Ierosmes Juris Smaļinskis Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, 2006. http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze Ko varam darīt katrs pats!? http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produkti_js_29112010.pdf

Sadarbība un iesaistītās puses Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības. Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas grupas, paziņu grupas u.tml. Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai, ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas. Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie, gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa sektora arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar saviem sabiedriskajiem tīkliem.

Sadarbība un iesaistītās puses Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla identitāte vai kopīgas intereses. Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā. Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003. gada 6 Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju Mikro uzņēmums • max nodarbināto skaits – 9 • gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro Mazais uzņēmums • max nodarbināto skaits – 49 • gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro Vidējais uzņēmums • max nodarbināto skaits – 249 • gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43 miljonus eiro

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns Biznesa ideja Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini Unikāla ideja; Aizgūta ideja Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma E-komercija Ražošana Pakalpojumi Starpniecība Tirdzniecība Tūrisms

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību noteiktam laika posmam. Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās puses. Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads, reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta; Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma; Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem; Nozares raksturojums (tirgus izpēte); Produkta/pakalpojuma apraksts; Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika; Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša izglītībai, pieredzei. http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/

Mājražošanas attīstība – biznesa plāns Eksperti iesaka, ka: Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu pielikumiem. Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos 5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz tā rakstīšanas brīdi. Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida, pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam citam.

Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana” Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2

Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus izpēte, patērētājs Finanses, t.sk. ES fondu projekti; PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki, iepakojums, marķēšana jeb etiķetēšana, uzglabāšana, transportēšana u.tml.); Tirgus izpēte; Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana vai piedāvāšana un pārdošana); 2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai un tās ieinteresētajām pusēm”. 2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu, nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai kopumā”. Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja u.tml.);

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs (mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju). Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz padomus uzņēmumam. Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas. Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties var līdz 2011. gada 23. decembrim. http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības veidos – uzņēmēju “klubiņos”

Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti: veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti; iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību; vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

Mājražošanas attīstība - prasmes Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata apmācība mācekļa statusā); Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai mācekļu statusā).

Augu valsts produkcijas nekaitīgums

Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

ES kopējie noteikumi jeb regulas Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības; Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu; Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem; Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko kontrolpunktu uzraudzību; Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt skaitlisko robežu; Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 1.pants Regula neattiecas uz: Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā; Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā; Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju;

Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu 1.pants Regula neattiecas uz: Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā; Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā; Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju;

ES pamatnostādnes Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus. Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i. pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un uzraudzība.

ES pamatnostādnes Mazi daudzumi ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde saistīta ar noteiktiem produktu veidiem. Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr. 853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

ES vadlīnijas – Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of foodstuffs The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments directly supplying the final consumer. In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow inter alia: Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for direct sale to the final consumer and to local restaurants. Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final consumer and to local restaurants.

ES vadlīnijas – Brussels, 16 February 2009 ES vadlīnijas – Brussels, 16 February 2009. Guidance document on the implementation of certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food of animal origin For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice. In accordance with the definition of “retail”, the term “activities” includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing products of animal origin, the preparation of meat products in a local butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

Pārtikas aprites uzraudzības likums 4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas aprite. (6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības. 7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām. (2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības. (3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

Pārtikas aprites uzraudzības likums 8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē. (3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības. (5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. (10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets. 11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā, jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

Ministru kabineta noteikumi Nr Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības, Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§) 2. Noteikumi neattiecas uz: 2.1. primāro ražošanu; 2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību; 2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6. un 8.punktu). 6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku), uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai. 8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku) atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011_-_0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf

Vietējā ekonomiskā attīstība Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEVELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība: VEA uzziņas materiāls. http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEVELOPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:1330226~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html

Vietējā ekonomiskā attīstība

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

VEA stratēģiskās pamatnostādnes

Vietējā rīcības grupa

Situācijas analīzes instrumenti SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze. Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju. SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

Situācijas analīze Resursi (dabas). Iedzīvotāju struktūra: Ekonomika. kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra); Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums); Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums); Ekonomika. Uzņēmējdarbība (veids, apjomi); Lauksaimniecības nozares; Infrastruktūra (ceļi). Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji, sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

Situācijas analīze Sociālie pakalpojumi: izglītība (pamata, vidējā, speciālā); veselības un sociālā aprūpe; kultūra un kulturālais mantojums. Nevalstiskās organizācijas vai kopas. Dabas un kulturālie resursi. Sporta un rekreatīvās aktivitātes. Lauku un eko tūrisms.

Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie risinājumi Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās (LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide; Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība; Reģionālās NVO un nozaru NVO; Lobēšana (pozitīvā); Sadarbība ar PVD; Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju; Likumdošanas iniciatīvas.

Vietējās rīcības http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf

HACCP (Hazard Analysis and Critical Control Point) HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz preventīvām darbībām.

Kvalitāte Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām un paredzamajām vajadzībām. Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības. ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta. Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

Visaptverošās kvalitātes vadības pamatprincipi Orientācija uz rezultātu. Fokuss uz klientu. Vadība (leadership) un mērķa pastāvība. Uz procesiem un faktiem balstīta vadība. Darbinieku iesaistīšana un attīstība. Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi. Partnerattiecību attīstība. Atbildība sabiedrības priekšā.

5 S’s http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s

5 S’s vispārīgie principi Aizvākt atkritumus no darba vietas; Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru rezultātā neveidojas pievienotā vērtība; Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta uzlabošanās; Uzlabot drošību; Paaugstināt kvalitāti.

Lean ražošanas/vadības ieviešana Samazina: Zudumus Klientam veltīto laiku Procesa cikla laiku Uzkrājumus Izmaksas Paaugstina: Kvalitāti Procesa jaudu Produktivitāti Drošību Darbinieku noskaņojumu

Lean ražošana/vadība Uzlabošana Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs Bez defektiem Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā Ražot bez zudumiem 7 zudumiem (deadly types of wastes) Nekavējoties reaģēt uz problēmām, izmaiņām vai izaicinājumiem Pielietot 4 principus Ražot drošā veidā Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

Septiņi zudumi (wastes) Defekti (brāķi); Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti; Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam; Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot neatbilstību cēloņus); Nevajadzīga darbinieku kustība; Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana; Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku, kas pārtraucis darbu u.tml. Papildus zudumi: Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija; Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi; Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

Domā, plāno, dari!

Paldies par uzmanību!