Kvalitātes vadība universitātē RTU Metodiskā konference 2012.g. 03.aprīlis Jānis Mazais, RTU KTK profesors .

Kvalitāte – ko tas nozīmē? Kas traucē izprast, ko nozīmē jēdziens “kvalitāte”? Kvalitātes attīstība – virzība pa spirāli Kvalitātes evolūcija .

Visaptverošās kvalitātes vadības pieejas pamatprincipi .

Klienti un ieinteresētās puses .

Augstskolas struktūras maiņa pēc VKV principu ieviešanas .

RTU Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi*) Kvalitātes nodrošināšanas politika un procedūras Programmu un piešķiramo grādu apstiprināšana un periodiska vērtēšana Studentu vērtēšana Pasniedzēju kvalitātes nodrošināšana Mācību līdzekļi un palīdzība studentiem Informācijas sistēmas Sabiedrības informēšana *) Termins “kvalitātes nodrošināšana” ziņojumā Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā ietver tādus procesus kā vērtēšana, akreditācija un audits .

Sistēmas pieeja Procesu un sistēmas pieeja veicina labāku izpratni par katra darbinieka lomu un atbildību kopējo mērķu sasniegšanā .

Vīzijas, misijas, politikas un mērķu sakritība .

RTU vīzija, misija un stratēģiskie mērķi Vīzija. Rīgas Tehniskā universitāte – moderna un prestiža starptautiski pazīstama universitāte kā Eiropas studiju, zinātniskās pētniecības, un inovāciju centrs – Latvijas attīstības stūrakmens Misija. Nodrošināt Latvijas tautsaimniecības nākotnei vitāli svarīgo augstas kvalitātes zinātnisko pētniecību un sagatavot starptautiskajā darba tirgū pieprasītus un konkurētspējīgus augstas kvalitātes speciālistus Stratēģiskie mērķi: zinātniskās darbības izcilība, studiju izcilība, organizācijas izcilība un atpazīstamība, infrastruktūras izcilība .

Procesu pieeja .

Procesu vadība .

Procesa īpašnieks Par katru procesu/aktivitāti ir jābūt vienam atbildīgajam (t.sauc. procesa īpašniekam). Pat tad, ja procesā ir iesaistītas dažādas struktūrvienības Procesa īpašniekam ir jābūt zinošam, gan par procesa saturu, gan kopējo procesu vadību Procesa īpašnieks var nebūt atbildīgs par kādu no procesa soļiem. Procesa īpašniekam ir jābūt pietiekamām pilnvarām ietekmēt visu to darbinieku rīcības un uzvedību, kuri piedalās procesa norisē

Procesa apraksta saturs Procesa mērķis Procesa īpašnieks – atbildīgais par visu procesu Procesa ievads, prasības ievadam Procesa aktivitātes Atbildības un pilnvaras procesa ietvaros Procesa rezultāts, klients Procesa mērījumi, metodes un atskaitīšanās Procesa ietvaros radītās instrukcijas

Izmaiņu ieviešana procesos Cilvēki pretosies jebkurām izmaiņām! Tāpēc vadītājam ir jāievieš izmaiņas ar Skaidrību, kas virza uz Sapratni un noved pie Pieņemšanas Lai radītu Skaidrību: Runājiet ar cilvēkiem (izskaidrojiet jēgu, mērķus un uzdevumus) Lai veicinātu Sapratni: Nosakiet prasības (rakstiski) Parādiet ieguvumus Lai nonāktu līdz Pieņemšanai: Esiet piemērs Radiet saprotamus procesus Kontrolējiet procesu norisi

Procesu izmaiņas un pilnveide . Sākotnējais process Pilnveidotais process

RTU struktūra .

Standarta ISO 9001:2008 pieeja KVS veidošanā Standarta ISO 9001:2008 un produktu standartu pieejas atšķirības ISO 9000 Kvalitātes pārvaldības principi: orientācija uz klienta vajadzībām, līdervadība, cilvēku iesaistīšana, procesu pieeja, sistēmas pieeja vadībā, nepārtraukta pilnveide un uzlabošana, lēmumu pieņemšana, balstoties uz faktiem, sadarbība ar partneriem. .

4. Prasības KVS 4.1. Vispārējās prasības Augstskolai nosakāms tās KVS aptvērums un pielietojuma jomas. Augstskola nosaka, ievieš un vada visus procesus, tai skaitā: studiju procesa vadības sistēma studiju programmu izveide un attīstība akadēmiskā personāla pieņemšana darbā, tā saglabāšana un kvalifikācijas pilnveide studiju process studiju rezultātu novērtēšana preventīvās un korektīvās darbības KVS pilnveide zinātniskā darbība un atbalsts tautsaimniecībai .

4.2. Prasības dokumentācijai Augstskolā veidojama un uzturama kvalitātes rokasgrāmata, kurā apraksta KVS aptvērumu, procesus, procedūras un darbību vērtēšanas kritērijus Izstrādājamas dokumentētas procedūras iekšējo un ārējo dokumentu veidošanai, apstiprināšanai, pārskatīšanai un nomaiņai Nodrošināma procesu darbību izsekojamība .

5. Augstākās vadības atbildības jomas komunicēt kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas un pilnveides plānus visu līmeņu darbiniekiem izstrādāt kvalitātes politiku nodrošināt kvalitātes mērķu noteikšanu veikt vadības pārskates nodrošināt cilvēku un materiālos resursus plānoto pasākumu īstenošanai .

5. Vadības atbildības jomas 5.4. Plānošana: 5.4.1. Kvalitātes mērķi 5.4.2. KVS plānošana 5.5. Atbildība, tiesības un sazināšanās 5.5.1. Atbildība un tiesības 5.5.2. Vadības pārstāvis 5.5.3. Iekšējā sazināšanās (komunikācija) 5.4.1. Measurable educational objectives shall be aligned with the organization’s mission, vision, and quality policy, as well as with the educational requirements. Measurable educational objectives shall be integrated into the quality objectives, process objectives, support service specifications, and student performance measures. 5.4.2. Senior leaders shall be responsible for planning the development and implementation of the quality management system. Resources shall be provided a soon as practical to ensure the effectiveness of the quality management system.

5. Vadības atbildības jomas 5.6. Vadības pārskates 5.6.1. Vispārējie jautājumi 5.6.2. Pārskatei nepieciešamā informācija 5.6.3. Pārskates rezultāti 5.6.1. Senior leaders shall conduct review the quality management system at least annually. When new or revised curricula are adopted, the quality management system shall be reviewed by senior leaders to evaluate any impact on existing instruction and support systems, student satisfaction, assessment criteria, and evaluation results. Outputs from these reviews shall be used to plan new instructional design and development, and to improve the quality management system (see 5.4.2). 5.6.2. The quality management system review shall include information on: results of audits student feedback other stakeholder requirements and concerns planned instruction and planned learning results status of preventive and corrective actions follow-up actions from previous management reviews organizational changes that could affect the quality management system, such as changes in the curriculum, changes in regulations, and changes derived from new technologies, among others. recommendations for improvements The education organization’s senior leaders shall implement actions recommended by the review to improve the performance of the quality management system and its processes, within the bounds of practicality and prudent management. Outputs from the review of the quality management system shall be recorded and communicated to all personnel in the education organization.

6.1. Resursu nodrošināšana 6.2. Cilvēku resursi 6.3. Infrastruktūra 6. Resursu pārvaldība 6.1. Resursu nodrošināšana 6.2. Cilvēku resursi 6.3. Infrastruktūra 6.4. Studiju vide 6.1. Senior leaders shall identify and provide resources when and where needed to support effective instruction. This may include, but is not limited to, the following: establish information channels for identifying needed resources plan resource acquisition for short, medium and long term needs verify that delivered resources are suitable and fit for use provide the procured resources effectively to the teaching staff, the administrative staff, employees and students. assess the effectiveness of resources, including processes below acceptable levels of the quality management system. consider how its current knowledge base is identified and protected. 6.2. Senior leaders shall ensure that all employees’ competence, awareness, and training are aligned with their responsibilities and authorities.  Senior leaders shall ensure that all employees know how their activities relate to quality objectives and policy.  Senior leaders shall work with instructors to develop and implement appropriate plans intended to address any gaps between the required and actual levels of staff competencies. The human resources function of the education organization shall carry out systematic actions for comparing staff competencies with curriculum requirements. Senior leaders are responsible for planning activities to acquire, develop, and improve staff capabilities to meet requirements. ANNEX B, Processes 6.3. Senior leaders shall identify the specific infrastructure, facilities, environment and equipment needed to support the instruction-learning processes, and the attendant support services. Infrastructure includes but is not limited to buildings, work spaces, classrooms, laboratories, workshops, libraries, green areas, online components and related services. Senior leaders shall define responsibilities and authority for carrying out bidding, purchase, reception, storage, safeguarding, installation, use, and responsible disposal of purchased material,. Senior leaders shall define responsibilities and authority for the use, security, upgrading and maintenance of all computer hardware and software used by students and the storage of all learning related documents. Senior leaders shall define responsibilities and authority for the planning and implementation of appropriate security, health and safety programs necessary to the infrastructure. 6.4 Senior leaders shall create and maintain work environment conducive to learning. EXAMPLES Reduction or elimination of distractions such as construction noise outside classrooms, inadequate heating and cooling of classrooms, and inadequate campus lighting. Assessments shall be made, at least annually, of the degree to the adverse learning conditions prevented planned learning activities from being realized and planned learning results from being achieved. Outputs from these assessments shall be included in the management review (5.6.2) and shall serve as part of the basis for continual improvement (8.5).

7. Izglītošanas pakalpojumi 7.2. Studiju process, komunikācija ar studentiem 7.3. Studiju kursu veidošana un pilnveide 7.4. Iepirkumu procesi 7.5. Izglītības pakalpojumu sniegšana .

8. Mērījumi, analīze un pilnveidošana 8.1. Vispārīgās prasības studiju rezultātu monitoringam un mērīšanai 8.2. Studentu apmierinātības mērīšana, iekšējais audits, izglītošanas procesa monitorings un mērījumi 8.3. Neatbilstību kontrole un vadība 8.4. Datu analīze (statistiskās metodes, celoņu-seku diagrammas, pamatcēloņu analīze u.c.) 8.5. Procesu un KVS nepārtrauktā pilnveide, korektīvās un preventīvās darbības Outcomes from monitoring and measurement shall be used to identify areas for improving the quality management system and education processes. Outcomes shall be compared with students’ planned results. See ANNEX B, Processes. 8.1. It can provide feedback in time to adjust instruction as needed. NOTE The Plan-Do-Study-Act cycle is commonly used to improve processes when the planned results are not achieved. The Plan-Do-Study-Standardize cycle is used when the planned results are achieved. See ANNEX C FLOWCHART #3

EFQM Izcilības modelis EFQM Izcilības modelis - starptautiski atzīta un praktiski lietojama metodoloģija, kuru RTU vienlaikus varētu īstenot vairākos veidos, kā: Jēdzienu kopumu kopējai kvalitātes izpratnei; Struktūru RTUkvalitātes pārvaldības sistēmai; Sistēmu RTU pastāvošo un nākotnes ieceru efektīvai ieviešanai. Modeli, jeb instrumentu pašnovērtējumam, lai saprastu RTU veikumu ceļā uz izcilību un mērķu sasniegšanu, apzinot neatbilstības un veicot to novēršanu. Metodoloģijas pamatā ir trīs integrētu elementu kopums: Kvalitātes pārvaldības pamatprincipi, kas ir visa pamatā, lai jebkura organizācija sasniegtu ilgtspējīgu izcilību; RADAR loģika kā dinamiska novērtēšanas sistēma un efektīva vadības metode, kas nodrošina organizācijai atbalstu problēmu risināšanā, virzoties uz ilgtspējīgu izcilību; Eiropas Izcilības modelis, kas palīdz organizācijai izcilības pamatprincipus un RADAR loģiku pārvērst praksē.

EFQM modeļa pamatprincipi

Augstākās vadības iesaistīšanās un līdzdalība RTU Kvalitātes vadības sistēmas veidošanas soļi, izmantojot procesu un sistēmas pieeju Augstākās vadības iesaistīšanās un līdzdalība Vadības pārstāvja nominēšana Ikviena apzināšanās un izpratne Izveido KVS īstenošanas darba grupu Mācības Ieviešanas procesa laika grafika izstrādāšana .

Ieviešanas grupa izvēlas sistēmas elementu pārziņus (“īpašniekus”) RTU Kvalitātes vadības sistēmas veidošanas soļi, izmantojot procesu un sistēmas pieeju Ieviešanas grupa izvēlas sistēmas elementu pārziņus (“īpašniekus”) Esošās sistēmas pārskate Dokumentācijas izstrādāšana Īsteno jauno sistēmu Veic iekšējo auditu Veic vadības pārskates .

Ko varētu dot KVS ieviešana universitātē Mācību procesa kvalitātes uzlabošanās Darba organizācijas uzlabošanās Pilnvaru un pienākumu saprotamība un caurspīdīgums Saprotami un dokumentēti procesi un procedūras Resursu lietderīgāka un efektīvāka izmantošana Darbinieku izpratnes par kvalitāti uzlabošanās Klientu vajadzību labāka apmierināšana Reputācijas uzlabošanās .

Labs sākums ir puse no darāmā!  Pārmaiņas ir līdzīgas raķetes palaišanai Ir nepieciešams milzīgs daudzums enerģijas, lai to palaistu. Pēc tam to nekas vairs nespēj apturēt1. 1 Juha Vaso, Kari Tuominen, Oy Benchmarking Ltd