STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS Ievadlekcija

Kādus ST subjektus Jūs varat nosaukt? Valstis Starptautiskas organizācijas Pašnoteikšanās subjekti Mazākumgrupas Indivīdi NVO Transnacionālās korporācijas

Kas ir starptautisko tiesību subjekts? Spēja uzņemties tiesības un pienākumus starptautiskās tiesībās Piemīt procesuālās privilēģijas iesniegt prasību starptautiskā tribunālā Ir intereses, kuras pakļautas ST regulējumam Piemīt spēja slēgt līgumus ar valstīm un SO

“Kompetence celt starptautisku prasību ir, tiem, kam piemīt spēja atsaukties uz paražu metodēm, kuras atzīst starptautiskās tiesības, lai noteiktu, iesniegtu un atrisinātu prasības...” “... tas ir starptautisko tiesību subjekts un ir spējīgs uzņemties starptautiskās tiesības un pienākumus, un tam ir spēja uzturēt savas tiesības ceļot starptautiskas prasības” Reparation for Injuries in the service of the UN (1949)

Starptautisko organizāciju attīstība 19.gs beigas – Starptautiskās privātās organizācijas (Sarkanais krusts (1863), Starptautisko tiesību asociācija (1873), Institut de Droit International (1873), ICC (1919) 19.gs. beigas – Starptautiskās publiskās organizācijas (Reinas komisija (1815), Danubes Komisija (1890), Grafiku Eiropas Konference (1923), Starptautiskā Telegrāfa savienība (1865), Cukura savienība (1902) Pēc I Pasaules kara – koordinējošās organizācijas (Nāciju Līga/Tautu Savienība) 1950.-1970.gads (Reparation for Injuries, Namibia 1971, pirmās monogrāfijas) 1990to gadu sākums (Lokerbija, Dienvidslāvija v.NATO, Mazilu, Cummuraswamy, ILC)

Kas ir starptautiska organizācija? Sastāv no valstīm un/vai starptautiskām organizācijām Ir nodibināta ar līgumu Autonoma personība no tās dalībniekiem un ir apveltīta ar tiesībspēju Spēja pieņemt normas, kas adresētas organizācijas dalībniekiem

“[S]tarptautiskās organizācijas ir starptautisko tiesību subjekti un kā tādām tām ir saistoši jebkuri pienākumi, kas tām piešķirti saskaņā ar starptautiskām tiesībām, to konstitūcijām vai starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces tās ir.” Advisory Opinion on Interpretation of the Agreement of 25.03.1951 between WHO and Egypt (ICJ Reports, 1980)

Kas ir starptautisks līgums? Starptautisks nolīgums Starp valstīm Rakstiski Regulē starptautiskās tiesības Avots: 2.pants Vīnes Līgumtiesību konvencija (1969) Skatīt arī: Vīnes konvencija par līgumtiesībām starp valstīm un starptautiskām organizācijām un starp starptautiskām organizācijām (1986)

Kā līgums kļūst saistošs valstij? Teksta pieņemšana, t.sk. parakstīšana (9.p.) Teksta autentifikācija (10.p.) Sekas: pienākums nepārkāpt līguma objektu un mērķi (18.p.) Piekrišana būt saistītai ar līgumu (11.p.) Tiesības: (1) iesniegt atrunas, kas nav pretrunā ar objektu un mērķi (19.p.) (2) piekrist vai iebilst atrunām (20., 21.p.) Stāšanās spēkā, provizoriska piemērošana Depozitārijs, publikācija, reģistrācija

Piekrišana būt saistītai Parakstīšana Instrumentu apmaiņa Ratifikācija Apstiprinājums Apliecinājums Pievienošanās Citi veidi

SO aktuāli līgumtiesību jautājumi Atrunas/interpretējošās deklarācijas Dibināšanas līgumu interpretācija Grozījumi,papildinājumi Tiesībspēja Līguma darbības izbeigšanās Līgumu pēctecība

Ko parasti nosaka līgums? Sastāvs (globālās: reģionālās – ģeogrāfiski, politiski) Kompetences (politiskās: administratīvās) Struktūra (institūcijas) Mītne Uzņemšana Pārstāvība Izstāšanās Izslēgšana Dalības apturēšana

“Tribunāls pievērš uzmanību faktam, ka katrai starptautiskai organizācijai ir savs konstitutīvais instruments; savi dalībnieki; sava institucionālā struktūra; savas funkcijas; sava tiesībsubjektība; sava personāla politika; un ka atšķirības starp organizācijām ir tik acīmredzamas, ka starptautisko organizāciju kopīgo tiesību jēdzienam ir jāpakļaujas daudziem un dažkārt nozīmīgiem nosacījumiem. Bet fakts, ka šādas atšķirības pastāv, neizslēdz iespēju, ka līdzīgi nosacījumi var ietekmēt salīdzināmu problēmu atrisināšanu”. World Bank Administrative Tribunal, 1981

Terminoloģija Tiesībspēja – legal capacity Rīcībspēja – capacity to exercise rights Tiesību subjekts – legal person, subject Tiesībsubjektība – legal personality

Kas ir nepieciešams tiesībspējai/rīcībspējai? Pastāvīga valstu apvienība, likumīgi mērķi, institūcijas Organizācijas atšķirtība tiesisko pilnvaru un mērķu ziņā no tās dalībvalstīm Tādu tiesisko pilnvaru pastāvēšana, kuras var izmantot starptautiskā arēnā un ne tikai vienas vai vairāku valstu nacionālās sistēmās (I.Brownlie)

SO tiesībspēju raksturo Funkcionalitāte jeb ierobežotība: līgums Funkcionalitātes apjoms -? – sk. Lauterpacht &Fitzmaurice v. Anzilotti &Gutzwiller. Jauktā kompetence. Objektivitāte – iekšējā un ārējā tiesībspēja (Reparations for Injuries, 22/70 ERTA, trešo valstu imunitāte ). Vienlīdzība ST subjektu starpā (?). Spēja atbildēt par savām darbībām (?). Palīginstitūcijas & galvenās institūcijas kā subjekti (?).

Funkcionālā tiesībspēja “Jebkuras tiesību sistēmas subjekti ne vienmēr ir pēc dabas vai savu tiesību apjoma identiski, un viņu daba ir atkarīga no sabiedrības vajadzībām. Viscaur vēsturei starptautisko tiesību attīstību ietekmējušas starptautiskās dzīves prasības, un progresīvs kolektīvas valstu darbību pieaugums, kas jau radījis tādas darbības starptautiskā arēnā, kuras veic veidojumi, kas nav valstis”. AO Reparations for Injuries (1949)

“Ja valstij piemīt visas starptautiskās tiesības un pienākumi, kurus atzīst starptautiskās tiesības, tad tādas apvienības kā organizācijas tiesībām un pienākumiem ir jābūt atkarīgiem no tās mērķiem un funkcijām, kas noteikti vai domāti tās pamatdokumentos un attīstīti praksē”. Reparation for injuries suffered in the service of hte UN, ICJ 91949)

“Tiesībsubjektība pastāv, ja organizācija ir spējīga uzņemties starptautiskās tiesības un pienākumus un tai ir spēja apstiprināt savas tiesības, ja tai ir savi orgāni un tā nevarētu īstenot savas funkcijas bez tiesībsubjektības”. Advisory Opinion Reparations for Injuries suffered at the service of the UN

Ko iegūst SO līdz ar tiesībsubjektību? Tiesības slēgt līgumus gan ar dalībvalstīm, gan trešajām valstīm un citām SO Privilēģijas un imunitātes gan organizācijai, gan tās ierēdņiem (ANO 105.p.+1946.g. konvencija) Fiskālās privilēģijas Kvazi-diplomātiskās attiecības Atbildību ST (?)

Starptautisko organizāciju funkcijas Likumdošanas un normatīvā Izpildvaras Tiesu varas

Likumdošanas funkcija Ārējā un iekšējā likumdošanas funkcija: daudzpusējās konvencijas, institucionālie akti, rekomendācijas Balsošana: vienprātības mazināšanās Pieņemto aktu likumība: “institūcijas politiskais raksturs neatbrīvo no līguma nosacījumu ievērošanas” AO on the Conditions of Admission of a State to Membership in the United Nations, ICJ, 1947-48

Izpildvaras un administratīvās funkcijas Institucionālo lēmumu ieviešanas veidi: palīdzība pārraudzība (ziņojumi, inspekcijas) sankcijas (tiesiskās, komunikāciju, diplomātiskās un politiskās, ekonomiskās, militārās) Starptautiskā administrācija: tās vadītājs; sekretariāts (Reparations case)

Tiesu varas un kvazi-tiesiskā funkcija Strīdu risināšana starp valstīm Strīdu risināšana starp valstīm un nevalstiskiem pārstāvjiem Strīdu risināšana starp dalībniekiem un organizāciju Strīdu risināšana starp organizāciju un trešajām pusēm, indivīdus ieskaitot Konstitucionālā pārraudzība

Strīdu risināšanas mehānismi Diplomātiskie: sarunas, konsultācijas, labie pakalpojumi, vidutājdarbība, samierināšana, izziņa Arbitrāža Tiesvedība: ST, Starptautiskais centrs Investīciju Strīdu risināšanai (ICSID), CT Komiteja, Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls, PTO Strīdu risināšanas mehānisms, Kara noziegumu tribunāls, reģionālās tiesas. Administratīvie tribunāli Inspekciju paneļi (PB) Divpusējie tribunāli (ASV-Irāna)

SO darbības izbeigšana SO beidz pastāvēt, ja: Radīta tikai uz noteiktu laiku Statūtos noteiktie uzdevumi izpildīti Skaidri vai netieši izteikts dalībvalstu lēmums – vai vienbalsīgs?

SO pēctecība Konstitucionālo funkciju, tiesību un pienākumu nodošana: Pārņēmējai organizācijai tieši vai netieši piešķirta kompetence pārņemt priekšteces tiesības un funkcijas (PVO) Pārņēmēja organizācija pārņem visas funkcijas, izņemot tās, kas neietilpst tās konstitucionālā kompetencē (piem., politiskās). Skatīt: AO on the International Status of South West Africa (1950)

Raksti par SO Jan Klabbers, The Life and Times of the Law of International Organizations, NJIL, 70: 287-317, 2001 Catherine Brolmann, A Flat Earth? International Organizations in the System of International Law, NJIL, 70:319-340,2001

Apvienoto Nāciju Organizācija

ANO Priekšvēsture: Nāciju Līga Izveidošanas vēsture 1941.-1945.gads ANO Statūti kā starptautisks līgums (grozījumi, pārskatīšana, konstitucionālā pārraudzība) Uzdevumi – Statūtu 1.pants Principi – Statūtu 2.pants

Dalība ANO Dalībvalstis: Orģinālās 4.panta (ĢA + DP) kritēriji Valstu pēctecība Dalībvalstu darbības apturēšana Dalībvalstu izslēgšana Dalībvalstu tiesības izstāties

ANO galvenās institūcijas Ģenerālā Asambleja Drošības padome ECOSOC Starptautiskā tiesa Aizbildniecības padome Sekretariāts

DP rezolūcijas Rezolūcija 338 (1973) Rezolūcija 687 (1991)