Atjaunojamā enerģija - ar mazāko ietekmi uz patērētāju

Slides:



Advertisements
Similar presentations
Ma.
Advertisements

Click on each of us to hear our sounds.
FRANCE RE PRODUCTION 2009/2013 Eurobserver 2014 Wind power energy France has the third wind power production rank in the EC. yearsCapacity MWOUTPUT twh.
FRANCE RE PRODUCTION 2009/2013 Eurobserver WIND POWER ENERGY France has the third wind power production rank in the EC. yearsCapacity MWOUTPUT twh.
Tālmācības centra redzējums un pieredze par biznesu zināšanu sabiedrībā Komercdarbības kursā  Jānis Kapenieks, Atis Kapenieks  Tālmācības studiju centrs,
ma mu mi mo me pe pi pa pu po si sa so.
SAM «Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē» , Uzraudzības.
MA. ME MI MO MU MÁ MÉ MÍ MÓ MŮ LA LE LI.
21/11/2016 Renewable energy and the EU regions Kristīne Kozlova, European Commission, DG Energy 15 June 2011 EUROPEAN COMMISSION.
Valerijs Skribans, Maris Balodis
State Electricity Regulatory Commission BOSNIA AND HERZEGOVINA
RENEWABLE ENERGY SOURCES IN SLOVENIA
Dr. sc. administr. Imants Gorbāns
The State Employment Agency
Es esmu Krišjānis Liepiņš no biedrības “Bērnu Vides skola”.
Brokastis ar Amadeus Neatkarīgi un unikāli Līga Kovale gada 17
SECURITY SERVICES STATISTICS IN LATVIA
Bibliotēka 2.0 Teorija „Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
 Spied! ENERGOEFEKTIVITĀTES LĪGUMI (EEL) SABIEDRISKO ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAI: Ievads e-apmācībā Apmācību periods: 2016/17 Laipni.
Autoceļu problemātika
Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 1
2010.gada 3.jūnijā Jadviga Neimane un Inga Griķe Projektu vadītāja
Eiropas Savienība un Latvija Ērika Šumilo
Kopīpašums kā aprobežojums. Kopīpašuma vēsturiskie tipi
Jānis Zuters, Ratnieki Latvijas Universitāte Datorikas fakultāte
Dace Tirzīte, tel , e-pasts:
NATO Info latviski: Mājas lapa: Raksti: Simma, B., NATO, the UN and the Use of Force: Legal Aspects,
Vispārējie tiesību principi ES
– instruments komunikācijas prasmju uzlabošanai biznesam
Kopīpašums.
Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs
NEKOMPETENCE VAI BEZDARBĪBA Neatkarīgā policistu arodbiedrība
ES tiesību pārākums un tiešā iedarbība.
Elīna Putniņa, Rödl & Partner Kādas pārmaiņas nodokļu jomā sagaidāmas 2013.gadā?
Formālās specifikācijas
11/20/2018 5:11 PM Kreditoru prasījumu izvērtēšana maksātnespējas procesā. Problemātika un aktuālā tiesu prakse. Ivanda Avotiņa – sertif. maksātnespējas.
Eiropas Sociālā fonda projekts
Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ieviešana
PVN numura pārbaude Guntis Strazds Rīga, 2004.gada 23.septembris
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēde,
Emisijas faktori un smaku mērījumi
1.seminārs “Pētījuma stratēģija un problēmas identificēšana”
ENERGOEFEKTIVITĀTES PIRMSPROJEKTA PLĀNOŠANA
Ms Access Tabulas 2. daļa Andris Šteins, 2009.
Datorika Liepājas Universitātē (LiepU)
DMF Informātikas katedra
Dzeramā ūdens kvalitātes stabilitāte pilota mēroga ūdens apgādes sistēmā VPP Projekts Nr.4 – Tehnoloģijas drošai un uzticamai gudrajai pilsētai (GUDPILS)
ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda ieviešana
ES patvēruma jomas ACQUE: Patvēruma meklētāju aizturēšana
Projekts “Eiropas pētījums par HIV matemātisko modelēšanu un HIV testēšanas aktivitāšu izmēģinājumiem riska grupās” HERMETIC – HIV European Research.
BREXIT Latvijas stratēģija
New approach to the strategic analysis of the municipal sector
Atvērtā koda programmatūra
ES tiesību avoti.
Eiro- zona Latvija ES ES valstis Perso- nības Kontū- ras
REACH 2018 Sagatavojiet reģistrācijas pieteikumu kā IUCLID dokumentāciju.
Globalizācija un attīstība
REACH 2018 Apvienojieties ar saviem līdzreģistrētājiem —
Eiropas nostādnes Open Access jautājumos un OpenAIRE
REACH 2018 Atrodiet savus līdzreģistrētājus un gatavojieties kopīgai reģistrācijai.
Jūlija Jerņeva M. Iur (College of Europe)
1 Kā iziet no krīzes veselības aprūpē. Privātā pakalpojuma sniedzēja viedoklis. Māris Rēvalds VADDA SIA „Veselības centrs 4“ Valdes priekšsēdētājs Rīgā,
IEPIRKUMU PLĀNS Kristīne Ruskule Finanšu kontroles institūcija
Lietu klasifikācija.
Projekts “Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus” Sandra Cakule Valsts reģionālās.
Darbinieku nosūtīšanas tiesiskie un praktiskie aspekti.
Kopstrāde Latvijā - izaicinājumi un iespējas”
Zinātniski metodiskie Analizatora uzbūves pamati:
Erevānas ministru komunikē prioritātes g.
Latvijai adaptētas nākotnes klimata projekcijas un klimata projekciju analīzes rīks – Klimata datu menedžeris (Climate Data Manager) Daiga Cepīte-Frišfelde.
Presentation transcript:

Atjaunojamā enerģija - ar mazāko ietekmi uz patērētāju Aija Timofejeva, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktore 25.02.2015, Rīga

Saturs i ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA 2020 ii ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA 2030 iii ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA - izaicinājumi iv ATBALSTS ENERGOINTENSĪVAI RŪPNIECĪBAI Datums, vieta Prezentācijas nosaukums 3

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA 2020 - I Klimata un enerģētikas pakotne Direktīva 2009/28/EK Atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā 2020: Atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā transportā 2020: Latvija ir ceļā uz 2020.gada AER 40% mērķi (37,1% 2013), ko nosaka AER Direktīva (2009/28/EK) un, kas ietverts Stratēģijā 2020 4 4

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA 2020 - II Primāro energoresursu bilance 2013.gadā 5

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA 2020 - III Sasniegts progress jaunu AER jaudu pieaugumam elektroenerģijas sektorā saskaņā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas rīcības plānu (AERP). According to Directive 2009/28/EC Latvia has got one of the highest individual targets for the share of renewable energy by 2020 in EU. Latvia must increase its share of renewable energy in gross final consumption of energy to 40 % by 2020.  The value for 2012 has reached 35,8%., 2013 – 37%. Share of RES: In total energy mix 32,6% - 37% RES – E: Large HPP : 35,9% - 47,2% Small HPP: 0,5% - 1% Wind: 0,6% - 1,5% Biomas/biogas: 0% - 3,6% RES-T: In total energy mix 2,2 % - 3,09% 10 biofuels production sites to 1 sites Installed electrical capacity in 2013: hydropower (Action Plan: 1 536 MW, actual installed electrical capacity for 2013: 1 589 MW); wind power (Action Plan: 63 MW, actual installed electrical capacity for 2013: 67 MW); biomass (including biogas) (Action Plan: 61 MW, actual installed electrical capacity for 2013: 108 MW). 2014. gadā obligātā iepirkuma ietvaros darbību uzsāka vēl 13 AER izmantojošas elektrostacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 13,3 MW. Šobrīd obligātā iepirkuma ietvaros darbību vēl nav uzsākušas 105 AER izmantojošas elektrostacijas ar kopējo plānoto elektrisko jaudu 234,2 MW. Saskaņā ar AERP papildu trūkstošā jauda ir 156,5 MW. 6 6

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA 2030 - I EU – 2030 klimata un enerģētikas pakotne Latvija – Enerģētikas Stratēģija 2030 ≥27% AER indikatori 40% SEG 27% EE PĀRVALDĪBA ≤ 50% enerģētikas imports 50% AER ikgadējais siltumenerģijas patēriņš < 100 kWh/m2 Date, place The title of the presentation 7

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA 2030 - II Primārās enerģijas patēriņa prognoze 2030.gadam saskaņā ar Enerģētikas Stratēģiju 2030 Date, place The title of the presentation 8

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA– izaicinājumi - I KUR mēs esam? «feed-in» kombinācijā ar OI & garantēta maksa - moratorijs 37,1% RES 2013 (3,1 % transportā) 2015.gadā sagaidāms Eiropas Komisijas lēmumu par Latvijas atbalsta mehānismu iespējamas izmaiņas KAS finansē AER? ES & KPFI– 94,1 milj. EUR (2007-2013) Valsts budžets– 184,8 milj. EUR (2014-2017) Elektroenerģijas lietotāji – 681 milj. EUR (2011-2014) JAUNS atbalsts? 40% AER mērķis – nepieciešamas papildu 418 ktoe Jauns ES valsts atbalsta regulējums Iespējams JAUNS atbalsts AER ražotājiem Valsts atbalsta mehānisms energointensīviem uzņēmumiem no 2016.gada Latvia is well on the way towards its renewable energy and energy efficiency targets. Currently we are revising our green electricity support mechanism in order to diminish the impact on electricity price for end consumers. The feed-in tariffs were suspended for new entrants in 2011 and are currently under revision. Currently the support scheme is being revised and European Commission evaluates support scheme compatibility with European Union state aid rules. The purpose of the activity is to ensure the further development of the renewable energy vision in Latvia. Only after the mentioned evaluation it will be reasonably to design any new support system for renewables. In this regard we are working on a solution for energy-intensive businesses to improve their competitiveness, and developing the energy efficiency policy in order to reach the targets set by EU for 2020. EU/KPFI: LIAA – 30,330 mil. EUR (koģ.stac.); LAD ELFLA – 52,492 milj. EUR, KPFI – 11,284 milj. EUR. Aid in the form of reductions in the funding of support for energy from renewable sources: Latvia now is working to prepare legal framework for aid mechanism to the energy-intensive enterprises in order to promote their international competitiveness level. Latvia are taking into account requirements and criteria from the Guidelines on State aid for environmental protection and energy 2014-2020 (2014/C 200/01). Energy intensive enterprises are key in fostering Latvia’s economic development, therefore economic growth and environmental aspects have to go hand in hand when developing policies. 9 9

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA– izaicinājumi - II Valsts atbalsta risinājumi atbilstoši Vides aizsardzības un enerģētikas valsts atbalsta vadlīnijām 2014.-2020.gadam: spēkā no 01.07.2014 AER integrācija tirgū: atbalstu premium no 2016.gada (izņēmums – iekārtas līdz 500 kW un vēja ražošanas iekārtas līdz 3 MW vai ja uzstādītas ne vairāk par 3 vienībām); «feed in» aizstāšana ar KONKURSA procedūru no 2017.gada (izņēmums – iekārtas līdz 1 MW, vēja ražošanas iekārtas līdz 6 MW vai ja uzstādītas ne vairāk par 6 vienībām). Balansēšanas atbildība (izņemot mazas stacijas) novērsta ražošana pie «negatīvām cenām» atbalsta iespējas tikai modernām biodegvielām atbrīvojuma iespējas energointensīviem rūpniecības uzņēmumiem atbalsts infrastruktūras projektiem Prasības jaunām iekārtām. Esošās stacijas jauno atbalstu saņemt nevarēs. 1010 10

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA– izaicinājumi - III

ATJAUNOJAMĀ ENERĢIJA– izaicinājumi - IV 1212

ATBALSTS ENERGOINTESĪVAI RŪPNIECĪBAI - I Latvijas elektroenerģijas tirgus struktūra 2013.gadā Lietotāju struktūra Elektroenerģijas patēriņš - 6,6 TWh Avots: Centrālā statistikas pārvalde

ATBALSTS ENERGOINTESĪVAI RŪPNIECĪBAI - II

AER daļa OIK 2013.gadā - 35% (bez CHP)  potenciālā samazināšana ATBALSTS ENERGOINTESĪVAI RŪPNIECĪBAI - III AER daļa OIK 2013.gadā - 35% (bez CHP)  potenciālā samazināšana Avots: Akciju sabiedrība „Latvenergo „

ATBALSTS ENERGOINTESĪVAI RŪPNIECĪBAI - IV Informatīvais ziņojums „Par energointensīvo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu” (MK 26.08.2014) Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (spēkā no 01.07.2015), kas paredz deleģējumu MK noteikt kārtību, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam MK noteikumu projekta ieviešanas priekšnoteikums ir atbalsta mehānisma atbilstības nodrošināšana jaunajam ES valsts atbalsta regulējumam MK noteikumu projekta kritērijiem jābūt vērstiem uz samazinātu līdzdalību publiskā tirgotāja izdevumu kompensēšanai, tādēļ provizoriski var ietvert: minimālo elektroenerģijas slieksni, saskaņojot to ar ietekmi uz pārējiem elektroenerģijas lietotājiem prasību sasniegt noteiktu elektroenerģijas izdevumu daļas īpatsvaru uzņēmuma bruto pievienotajā vērtībā (vismaz 16%) dalību tikai noteiktiem NACE kodus aptverošiem uzņēmumiem prasību ieviest ISO 50001:2011 standartam atbilstošu energopārvaldības sistēmu (atviegloti nosacījumi uzņēmumiem ar patēriņu līdz 5 GWh) MK 26.08.2014. sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojums „Par energointensīvo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu”, kas sniedza priekšlikumus rīcībai, lai turpmāk ierobežotu OIK maksājumus tādiem apstrādes rūpniecības energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuru darbību reģionālajos un starptautiskajos tirgos visvairāk ietekmē elektroenerģijas cenas pieaugums attiecībā pret līdzīgiem uzņēmumiem attiecīgajos tirgos Apzinoties Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas izaicinājumus, sastopoties ar elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem, Valsts budžeta 2015.gadam sagatavošanas ietvaros tika sagatavots deputātu priekšlikums grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) (pieņemts Saeimā galīgajā lasījumā 17.12.2014.), kas paredz deleģējumu MK noteikt kārtību, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam Jaunā norma (ETL 30.2 pants), kurā ir ietverts minētais deleģējums, stāsies spēkā 01.07.2015 un līdz šim datumam paredzēts pabeigt darbu pie jauno Ministru kabineta noteikumu izstrādes Ekonomikas ministrija sagaida aktīvāku mērķuzņēmumu līdzdalību MK noteikumu projekta izstrādē, īpaši uzņēmumu darbības radītāju un citu nepieciešamo datu iesniegšanā Ekonomikas ministrijai 16

Ekonomikas ministrija Paldies! Ekonomikas ministrija Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519 Tālrunis: +371 6 7013 100 Fakss: +371 6 7280 882 E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājaslapa: www.em.gov.lv Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem