Administratīvā procesa Tiesības principi 3.-4.Lekcijas Nikolajs Ozoliņš

Tiesību principi - ir tiesību normas pēc sava saistošā spēka, kas ir atspoguļots arī Administratīvā procesa likuma 1. panta ceturtajā daļā (sk. augstāk). Tas nozīmē, ka tie ir vispārsaistoši: to piemērošanu nodrošina valsts vara un tie attiecas uz neierobežotu personu loku un neierobežotu gadījumu skaitu Iljanova D. Vispārējo tiesību principu aksioloģiskā un funkcionālā nozīme Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā. Promocijas darbs tiesību teorijā un vēsturē. Rīga, 2003, 27. lpp. Nikolajs Ozoliņš

Administratīvā procesa likuma[1] 1 Administratīvā procesa likuma[1] 1. panta ceturtā daļā nosaka: “Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi.” Šī paša panta septītā daļa nosaka: “Starptautisko tiesību norma ir Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi. Administratīvā procesa likuma 2. panta pirmais punkts nosaka, ka viens no šā likuma pamatmērķiem ir “nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it īpaši cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu”. [1] Administratīvā procesa likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2001. 14.novembris, nr.164 Nikolajs Ozoliņš

Likuma 4. pants “Administratīvā procesa principi” nosaka, ka administratīvajā procesā piemēro šā panta pirmajā daļā uzskaitītos vispārējos tiesību principus, kā arī “šā panta pirmajā daļā neminētus vispārējos tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti iestāžu praksē vai tiesu judikatūrā, kā arī tiesību zinātnē” (panta otrā daļa). “Administratīvajam aktam un iestādes faktiskajai rīcībai [..] jāatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem vispārējiem tiesību principiem” (panta trešā daļa). Administratīvā procesa likuma 15. panta pirmā daļā nosaka: “Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus [..].” Nikolajs Ozoliņš

Šis, ne tuvu ne izsmeļošais, ieskats parāda lielo nozīmi, ko likumdevējs administratīvajā procesā ir piešķīris vispārējiem tiesību principiem. Administratīvā procesa likums atspoguļo tiesību teorijas nostādnes par tiesību avotu veidiem un vispārējiem tiesību principiem kā vienu no tiem romāņu ģermāņu tiesību lokā. Nikolajs Ozoliņš

Tiesību normas var izpausties normatīvo tiesību aktu vai vispārējo tiesību principu, kā arī paražu tiesību normu formā[1]. Tas ir atspoguļots tiesību avotu iedalījumā pēc normativitātes kritērija. Pēc šī kritērija tiesību avotus sadala divās grupās: patstāvīgajos tiesību avotos un palīgavotos jeb attiecīgi primārajos un sekundārajos tiesību avotos.[2] [1] Sal.: Iljanova D. Vispārējo tiesību principu aksioloģiskā un funkcionālā nozīme Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā. Promocijas darbs tiesību teorijā un vēsturē. Rīga, 2003, 39. lpp.; Jelāgins J. Tiesību pamatavoti. Grām: Mūsdienu tiesību teorijas atziņas: Mācību grāmata: Rakstu krājums prof. E. Meļķiša redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999, 63.-64. lpp. [2] Jelāgins J. Tiesību pamatavoti. Grām: Mūsdienu tiesību teorijas atziņas: Mācību grāmata: Rakstu krājums prof. E. Meļķiša redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999, 63.-64. lpp.; Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 73. lpp. Nikolajs Ozoliņš

Patstāvīgie (primārie) tiesību avoti ir tie, kas satur tiesību normas, respektīvi, normatīvie tiesību akti, vispārējie tiesību principi un paražu tiesības. Palīgavoti (sekundārie avoti) ietver tiesību doktrīnu, judikatūru, normatīvo aktu sagatavošanas materiālus (piem., Saeimas stenogrammas) u.c. materiālus, kas paši par sevi nav vispārsaistoši, bet ir nepieciešami tiesību normu satura atklāšanai un taisnīga un lietderīga rezultāta sasniegšanai. Nikolajs Ozoliņš

“Literārajā nozīmē ar jēdzienu “princips” saprot galveno noteikumu, nostādni, pamatu, vispārīgo patiesību.” Tiesību principi (lat. Principium pamats, pirmsākums) – tiesību normā izteiktās galvenās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības (kārtības, brīvības, likumības, miera, kompromisa, humānisma, demokrātijas, taisnīguma, atbildības par vainu, uzticības u.c. principi). Juridiskā nozīmē vispārējie tiesību principi “ir principi, kas tiek atvasināti no dabiskajām tiesībām, funkcionē tiesiskā valstī un ir vispārpieņemti vai nu kādā konkrētā tiesību nozarē, tiesību sistēmā vai tiesību lokā”. “Vispārējie tiesību principi ir katras tiesību sistēmas tiesību tradīcijas un gars.” [ . Nikolajs Ozoliņš

Vispārējie tiesību principi atšķiras no rakstītajām tiesību normām ar savu funkcionālo nozīmi. “[..] Ar vispārējiem tiesību principiem saprot tādus priekšrakstus, kas izteic tiesiskās sistēmas, tās daļas vai kādas institūcijas u.tml. augstākās vērtības (atspoguļo noteiktu dzīves veidu), tostarp nosakot institūcijām, kuras piemēro tiesību normas, kā eventuāli piemērojamā tiesību norma jāmeklē, jāinterpretē utt., kā arī nosakot tiesiskās sistēmas vai kādas nozares sistematizāciju Nikolajs Ozoliņš

Lai gan vispārējie tiesību principi idejiski ir cēlušies no dabisko tiesību doktrīnas, tomēr laika gaitā tie ir kļuvuši par “vidus ceļu” starp dabiskajām tiesībām un tiesību pozitīvismu[1]. Respektīvi, tie ir savienojami arī ar tiesību pozitīvisma doktrīnu, kas tiek pamatots ar to, ka vispārējie tiesību principi izriet no pozitīvajām tiesībām. Vēl vairāk, “[..] [N]o Satversmes 1. pantā nostiprinātā demokrātijas jēdziena tiek atvasināts vispārējo tiesību principu konstitucionālais [autoru izcēlums] statuss Latvijas tiesību sistēmā [ Nikolajs Ozoliņš

Vispārējos tiesību principus atklāj un konkretizē (noskaidro to saturu[1]) tiesību zinātnē un tiesību piemērošanas praksē, it sevišķi tiesu judikatūrā. Likumdevējs var tieši ietvert vispārējos tiesību principus normatīvajos aktos, kā tas ir izdarīts Administratīvā procesa likuma 4. – 14.¹ pantā. Tā kā rietumu tiesību lokā vispārējo tiesību principu izpratne ir līdzīga, to satura noskaidrošanā var izmantot Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, kā arī citu Rietumu tiesību loka valstu un starptautisku organizāciju[2] atziņas. Jauni principi tiek atklāti reti, lai gan tā mēdz notikt, jo tiesību sistēma attīstās [1] konkretizēšana ir vispārējo tiesību principu satura noskaidrošanas paņēmiens, līdzīgi kā iztulkošana ir rakstīto tiesību normu satura noskaidrošanas paņēmiens. [2] Piem.: The Administration and You. Principles of Administrative Law Concerning the Relations Between Administrative Authorities and Private Persons. A Handbook. Council of Europe Publishing, Printed in Germany, 1996 [ Nikolajs Ozoliņš

Vispārējos tiesību principus piemēro divējādi – Administratīvā procesa likuma 15. panta piektā daļa nosaka: “Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī, lai interpretētu normatīvos aktus [..].” Pirmkārt, vispārējo tiesību principu gaismā iztulko rakstītās tiesību normas, pieņemot, ka likumdevējs ir vēlējies maksimāli aizsargāt personu pamattiesības Nikolajs Ozoliņš

Tas ir saprotams, jo rakstīto normu sistēma ir balstīta uz vispārējiem tiesību principiem Tas nozīmē arī, ka rakstītās tiesību normas un principa kolīzijas gadījumā, ja to nevar novērst, rakstīto tiesību normu iztulkojot atbilstoši principam, prioritāte ir principam, jo tas izteic visas tiesiskās sistēmas vai attiecīgās nozares pamatideju, kurai ir jāatbilst visām citām normām. Izņēmums var būt vienīgi, ja likumdevējs apzināti noteicis izņēmumu no principa vai vēlējies mainīt tā satura izpratni. Nikolajs Ozoliņš

Tomēr, tā kā daudzi svarīgi vispārējie tiesību principi tiek normatīvi atvasināti no Latvijas Republikas Satversmes[1] 1. panta[2], kā arī cilvēktiesības ietilpst vispārējo tiesību principu tvērumā[3], tad šādā gadījumā var būt jārisina jautājums par rakstītās normas konstitucionalitāti. Otrkārt, vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts. Kaut arī rakstīto tiesību normu sistēma nav pilnīga, tomēr tiesību sistēma ir pilnīga (bez robiem), jo ar normatīvo tiesību aktu tieši nenoregulētos gadījumus atrisina, pamatojoties uz vispārējiem tiesību principiem. Nikolajs Ozoliņš

Tamdēļ principus mēdz dēvēt par t. s Tamdēļ principus mēdz dēvēt par t.s. augstākajām tiesībām, jo tie zināmā mērā stāv pāri normatīvajiem aktiem. Tas izskaidro, kā praktiski var darboties iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums (Administratīvā procesa likuma 15. panta 12. daļa) Nikolajs Ozoliņš

Administratīvā procesa likuma[1] (turpmāk – APL) 4 Administratīvā procesa likuma[1] (turpmāk – APL) 4. pantā likumdevējs ir uzskaitījis tikai daļu no tiem principiem, kuri būtu jāievēro administratīvajā procesā: 1)privātpersonas tiesību ievērošanas princips; 2) vienlīdzības princips; 3) tiesiskuma princips; 4) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips; 5) patvaļas aizlieguma princips; 6) tiesiskās paļāvības princips; 7) likuma atrunas princips; 8) demokrātiskās iekārtas princips; 9) samērīguma princips; 10) likuma prioritātes princips; 11) procesuālā taisnīguma princips. [ . Nikolajs Ozoliņš