Horvātijas pieredze Projekts: “Aktīvās metodes, kas uzlabo motivāciju un kvalitāti mācību vidē” Ulla Salomäki, EBC, Erasmus+ IST Kurss “Action Methods Improving Motivation and Quality in the Learning Situations” Cavtat, Horvātija 4.-10.10.2015 Izgl.mag.Linda Bērce piedalījās šajā seminārā un vēlās dalīties ar iegūto materiālu, kuru ir apkopojusi un pati tulkojusi.
Aktīvo mācību metožu pielietošanas projekts Helsinkos, Somijā Attīstība 1993.-1997. veikti projekti, lai vāktu un pārbaudītu aktīvās mācīšanās metodes, lai iemācītu dzīvošanas prasmes, sabiedriskās prasmes, kā arī uzlabotu skolu klimatu Ieviešana Ieviešana 8 Somijas skolās Katrā skolā 2 dienas veltītas aktīvām mācībām gan skolēniem, gan skolotājiem Tiek sagatavoti asistenti Šis pētījums Pētījumu finansē Veselības aizsardzības un sociālo lietu ministrija 3 skolās tiek veikts pastāvīgi Tā mācās 596 skolēni, darbojas 47 skolotāji un 36 asistenti Ulla Salomaki/EBC
European Bridges Consulting (EBC) Kursi “Grupu dinamika un sociālās prasmes klasē” Somija, Kipra, Portugāle, Itālija Aktīvās metodes, kas uzlabo Motivāciju un kvalitāti mācību vidē Malta, Itālija, Kipra, Somija, Portugāle Stresa kontrole skolās “Stress Management in Schools” Francija, Turcija Skolotāja-iesācēja motivēšana un uzraudzīšana (Motivating and Mentoring the Beginning teacher) Malta Attiecības un seksuālā izglītība skolās Kipra Tiekšanās pēc pilnības mācot, mācoties un apgūstot Spānija Vietējie kursi Somija, Kipra, Malta, Rumānija, Spānija Doktora studijas Helsinku universitātē, Skolotāju mācību nodaļā Eiropas veiksmes stāsts 2008. Ulla Salomaki/EBC
Kipra 25.9.-1.10.2016. JAUNS KURSS DRAMA IN PREVENTION Of VIOLENCE DRĀMAS PIELIETOŠANA VARDARBĪBAS NOVĒRŠANĀ Ulla Salomaki/EBC
Aktīvā mācīšanās Visaptverošs jēdziens: Mācīšanās jautājot Projekta darbs Studentcentrētas mācības Mācīšanās ar atklājumiem Problēmu risināšana Nelielu grupu darbs Kooperatīvā mācīšanās Mācīšanās no pieredzes Mācīšanās ar datora palīdzību Ulla Salomaki / EBC
Konkrētu materiālu izmantošana un tieša pieredze Vēlēšanās risināt atklātas, reālas problēmas Uz skolēnu vērsta mācīšanās Fokuss ir uz mācīšanās procesu Aktīvā mācīšanās praksē Ulla Salomaki / EBC
”Kāds ir labākais mācīšanās veids un kur tam notikt?” Kā lai es mācu? Mājas Skola un apkārtne Daba Grāmatas Auto, iela, bārs ”Kāds ir labākais mācīšanās veids un kur tam notikt?” Ulla Salomaki / EBC
Balstīta uz problēmām, īstā dzīve ir sākumpunkts Atšķirības starp tradicionālā stundu saraksta pieeju un mācīšanās pieeju ”Mācīšanās vide” Kopīga Fokuss uz mācīšanos Balstīta uz problēmām, īstā dzīve ir sākumpunkts Zināšanu konstruēšana Atklāti jautājumi, kas prasa zināšanu pielietošanu ”Stundu saraksts” Skolotājcentrēta Fokuss uz mācīšanu Stundu saraksts (matemātika, vēsture, bioloģija…) Informācijas nodošana Controlling, closed questions Ulla Salomaki / EBC
Emocionāla mācīšanās vide Emocijas ietekmē visu mācīšanās procesu un akadēmisko iznākumu: Uzmanību Uztveri Darbīgo atmiņu un problēmu risināšanu Spriešanu un vērtēšanu Ulla Salomaki / EBC
Metodes izmanto... *lai mācīšanās notikti arī citos līmeņos, ne tikai vārdiskajā un saprāta līmenī *atkārtoti, lai labās sajūtas grupā pieaugtu pēc katra uzdevuma izpildes *lai radītu grupas, kurām cilvēki vēlas piederēt *lai dotu grupai uzlabojošu pieredzi *lai uzturētu darba gaisotni pozitīvi emocionālā noskaņā Ulla Salomaki / EBC
Kāpēc izmantot aktīvās metodes? Mācību metožu dažādība skolēnu intereses Lai stiprinātu komandas garu Attīstītu dažādu mērķu mācīšanas aspektus (zināšanas, sabiedriskumu, emociju izpausmi, utt.) Motivētu “vājos” skolēnus darīt labāko, kas ir viņu spēkos Skola nav vieta, kur nodot tikai gatavas zināšanas skolēni konstruē zināšanas ar aktīvas mācīšanās palīdzību Piedāvā izklaidi un atpūtu
Aktīvās metodes palīdz arī skolotājiem! Klasē ir labāka gaisotne Skolēni ir “atvērtāki” pieņemt zināšanas no tiem skolotājiem, kuri viņiem patīk Pastāvīga meklēšana & iztēle “atdzīvina” un padara dzīvīgākus skolotājus Nav slikti, ja var izklaidēties darba laikā!
Motivācija un emocijas Ulla Salomäki, EBC, Erasmus+ IST Kurss “Action Methods Improving Motivation and Quality in the Learning Situations” Cavtat, Horvātija 4.-10.10.2015 Ulla Salomaki /EBC
Motivācija Mūžmācīšanās programma (Lifelong Learning Programme (LLP)) 2007.gadā - vēlas attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai pilnveidotu komandas mācībspēkus (mācīšanu komandā), kā arī citas sadarbības metodes - vēlas attīstīt darba praktiskās mācības, kas veidotas, lai veicinātu skolēnu motivāciju, īpaši skolēniem, kam nav priekšrocību socio-ekonomiskajā ziņā Ulla Salomaki /EBC
Motivācija - ANIMĀCIJA Veids, kā iedrošināt, motivēt, pilnvarot un iesaistīt īstus cilvēkus. Vārds cēlies no latīņu “anima”, kas nozīmē “dzīve” vai “dvēsele”, tādēļ burtiski nozīmē darbību, kurā kādam vai kaut kam tiek dota dzīvība vai atdots gars (dzīvesspars), vai arī tas ir stāvoklis, kurā esam dzīvi. Ulla Salomaki /EBC
Pamatvajadzības, kas ir pašmotivācijas un personīgās pielietošanas pamatā: 1) Kompetenču vajadzības 2) Vajadzība pēc saistības (radniecīgas sajūtas) 3) Vajadzība pēc autonomijas Ulla Salomaki /EBC
Ko es varu darīt, lai mani skolēni būtu motivēti mācīties? Triki un receptes vien nelīdzēs! TĀ VIETĀ vajadzīga plaša sapratne par motivāciju, emocijām un izziņu Ulla Salomaki /EBC
Uzdevums nr.1. Pēteris (audzēknis) nāk pie jums (skolotāja) un saka: ”Man nav laika pildīt mājasdarbu.” Ko jūs nodomājat, to izdzirdot? Kā jūs palīdzēsiet Pēterim? Ulla Salomaki /EBC
Patiesībā Pētera problēma ir… ” Pēterim prātā ir radušās grūtības mācīties neseno notikumu dēļ grupu darbā. Viņš nav sapratis uzdevumu, un viņa klasesbiedri nosaukuši viņu par muļķi, un viņi nevēlas būt kopā ar viņu vienā grupā.” Ulla Salomaki /EBC
Mūsu mērķim jābūt palīdzēt otram Vispirms mums jāklausās: ”Pēteri, saki, lūdzu, kas noticis?” * Jāpievērš uzmanība emocionālajai dinamikai. * Jānostiprina uzticības pilnas attiecības * Jāizvairās no interpretācijām ” Es saprotu, kā tu jūties” ”Es saprotu, ko tu pārdzīvo.” Ulla Salomaki /EBC
Emocijas Visas emocijas ir ok (pieņemamas) Visa veida uzvedība ir ok Domāšana ietekmē emocijas un emocijas ietekmē domas Ulla Salomaki /EBC
Uzdevumi 1. Emociju saraksts 2. Emocionāls stāsts 3. Sajūtu metamkauliņi 4. Sajūtu lomas Ulla Salomaki /EBC
Emocionālo kompetenču ieviešana mācību procesā (Chabot D. un Chabot M Kontrolēt emocijas, kas ir kaitīgas mācību procesā Stimulēt emocijas, kas ir labvēlīgas mācību procesam Justies labi mācību norises laikā Patiešām just, ka klases temats tiek apgūts Personīgie attēlojumi Ulla Salomaki /EBC
4.galvenās domas, kas jāapgūst bērniem un jauniešiem: Sajūtas ir svarīgi signāli Tie var rasties iekšēji mūsu ķermenī vai tie var izpausties arēji kā signāls no kāda cita; tie nodrošina ļoti svarīgu informāciju Visas jūtas ir pieņemamas – tieši uzvedība var būt pieņemama vai nepieņemama Lai atdalītu jūtas no uzvedības, jāzina Kāda veida uzvedība ir pieņemama un nepieņemama Jūtas ir tikai daļa no mums – tās rodas, un mums tām jāpievērš uzmanība
Jūs nevarat domāt, kamēr neesat mierīgs Bērnam jānomierinās vispirms, lai skaidri redzētu, kas notiek; tikai tad jāskatās, ko darīt lietas labā Kādai jābūt rīcībai saistībā ar emocijām? Samazināt emociju intensitāti (spēcīgumu) Izturies pret citiem tā, kā vēlies, lai izturētos pret tevi Dot iespēju iejusties citu ādā Mark s Grīnbergs Daniela Golemana “Destructive Emotions and How We Can Overcome Them.” 2003:263-265 Ulla Salomaki /EBC
Kas samazina motivāciju? Mācību vide, kas vērsta uz kontroli Ilgs stress un spriedze Pārāk izaicinoši uzdevumi Pārāk viegli uzdevumi Pazemināšana, apkaunošana un netaisnīga izturēšanās Pastāvīgas sacensības Ulla Salomaki /EBC
Kā palielināt motivāciju? Palielināt skolēnu autonomiju Dot iespēju piedalīties skolas dzīvē Radīt informālu mācību visi un aizraujošus apstākļus Create informal Pievērš uzmanību tam, par ko skolēni dabiski interesējas, kā arī viņu dabiskajām kompetencēm Sniegt pozitīvas atsauksmes, kad skolēni tiek patiesīgi motivēti Ulla Salomaki /EBC
Uzdevumu izvērtēšana
Piedzīvojumu uzdevumus izmanto VIENMĒR AR PROFESIONĀĻIEM UN LABAS KVALITĀTES APRĪKOJUMU Piedzīvojumu izglītībā pamata un vidusskolās Skolas nometnēs, vasaras nometnēs, utt. Galvenokārt komandu veidošanas apstākļos Ulla Salomaki /EBC
Jāatceras Nedrīkst uzspiest piedalīšanos Tā vietā dot iespēju piedalīties Lieliska palīdzība cilvēkiem, kas cieš no fobijām, kas ir kautrīgi vai hiperaktīvi Ulla Salomaki /EBC
5 iemesli, kādēļ jāspēlējas pieaugušajiem Spēlēšanās ir jautra, arī fiziski iedarbīga, sadarbības spēles un iztēles izmantošana stiprina saprātu, sociālās prasmes un radošumu, kas ievirza pieaugušo harmoniskā plūsmā Ulla Salomaki /EBC
2. Cilvēkam ir dabiska vajadzība iegrimt šķietami nevajadzīgās darbībās Bērni, kas apguvuši, kā izmantot savu iztēli... Kā pieaugušie ir daudz radošāki, un daudzi no viņiem joprojām izmanto iztēli raisošas rotaļas mākslas vai zinātniskajā darbā Ulla Salomaki /EBC
3. Spontānums, iespēja blēņoties un aizrauties ir saistīta ar prāta labklājību Rotaļas ir saprātīga darbošanās! Ulla Salomaki /EBC
4. Spēlēšanās ir pievilcīga Attiecību veidošanā rotaļīgas sievietes tiek uzskatītas par jaunām un veselīgām Savukārt vīrieši ir mazāk agresīvi un draudīgi Ulla Salomaki /EBC
5.Spēlēties nav pretdabiski Arī lieli cilvēki spēlējas ar lellēm, leļļu mājām un mīkstajām rotaļlietām... Ulla Salomaki /EBC
Veselības un Drošības spēļu ietekme Veselības un drošības spēles Ir jautras Palīdz vienam otru iepazīt Izkliedē spriedzi Gaisotne kļūst atbrīvota Tiek izkliedēta agresija Tiek attīstītas pozitīvas īpašības Attīstīti jutekļi Atsvaidzina un piešķir dažādību Dod iespējas piedalīties un nodrošina netiešu saskarsmi Tmāca jaunas lietas, paplašina zināšanas un prasmes Palīdz atrast sevī jaunas prasmes un talantus Dod pārliecību par sevi Dod ieskatu Ir aizraujošas un dod prieku Nekad nepazemo Ulla Salomaki /EBC
SVARĪGI! Rotaļāšanās palielina radošumu bērnu, jauniešu, pieaugušo un vecāku cilvēku vidū Ulla Salomaki /EBC
Erasmus+ IST kurss Cavtat, Horvātija 4.-10.10.2015 Grupu veidošana Ulla Salomaki/EBC
OLAS Ulla Salomaki/EBC
LOMAS LOMA - PRETĒJA Runātīgs ~ Kluss Piedalās ~ Vēro Vadītājs ~ Sekotājs, utt. Lomas var būt: * neizteiktas, parasti izteiktas un pārāk iztektas * gandrīz vai pilnīgi atšķirīgas no personības * pretējas naidīgām darbībām Ulla Salomaki/EBC
Mācīšanas dinamika Skolotājs ar grupu darbojas visu laiku – vai nu kā grupas loceklis (personāla pārstāvis), Vai nu kā vadītājs (kad kaut kas jāparāda vai jāpastāsta), vai Tīmekļos (sadarbība mājmācībā, rpivātstundās) -> vienmēr ir klāt emocijas Ulla Salomaki/EBC
Uzdevumu mērķi Izklaidēties kopā un celt komandas garu Labāk iepazīt vienam otru Atbrīvoties, lai citus ieraudzītu no dažādām pusēm Palielināt piederības sajūtu Atklāt lomas Nodrošināt netiešu saskarsmi (indirect touch) Sajust /atklāt emocijas Apzināties ierobežojumus un robežas Ulla Salomaki/EBC
Jāatceras Pirms tam noslēpumaina gaisotne Secret atmosphere beforehand Ne tikai individuālām personām, bet gan visai grupai jāatrisina problēma, lai tiktu galā ar uzdevumu Pēc nodarbības vienmēr refleksija Ulla Salomaki/EBC
Drošības vingrinājumi: ATBILSTOŠA SASKARŠANĀS ”Izsalkums pēc mīlestības pilna kontakta ar cilvēkiem var būt krietni spēcīgāks par izsalkumu pēc ēdiena” Ulla Salomaki/EBC
PIESKĀRIENS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ Ulla Salomaki/EBC
FAKTI PAR PIESKĀRIENA SVARĪGUMU Pieskāriens atvieglina, stimulē, relaksē, saista un rada pieķeršanos Kultūrās, kurās vairāk tika izrādīts fizisks maigums maziem bērniem, bija zemāks to gadījumu rādītājs, kuros iesaistīta vardarbība Ja tajā smadzeņu daļā, kas atbild par pieskārienu, ir kāds defekts, ārēji tas nereti izpaužas kā vardarbība pret citiem, īpašumu un sevi. Ulla Salomaki/EBC
PEDAGOĢISKĀ PERSPEKTĪVA Skolotājs, kurš strādā ar bērniem jebkurā vecumā, var izmantot pieskārienu kā pedagoģisko stratēģiju klases savstarpējās attiecībās, nevis izmantot pavēles Ulla Salomaki/EBC
Drošība grupā palielinās... Kad cilvēki iepazīst sevi un savas reakcijas Kad cilvēki iepazīst viens otru un apkārtējo reakcijas Kad cilvēki sāk atpazīt savu vietu un telpu grupā Kad cilvēki uzticas viens otram un paši ir uzticami Ulla Salomaki/EBC
Drošība grupā palielinās... Ja grupā valda atklātība Kad cilvēki savstarpēji gūst labu pieredzi Kad cilvēki rūpējas viens par otru Kad cilvēki jūt – viņus mīl un pieņem tādus, kādi viņi ir Ulla Salomaki/EBC
Drošības uzdevumu izmantošana Izmantojot drošības uzdevumus: Esiet pacietīgi, nedariet tos steigā Jābūt mierpilnai videi Nekad nedrīkst veikt tos vienatnē, vajadzīgi asistenti Lai ko jūs arī darītu, vispirms jums tie jāpieredz pašiem Ulla Salomaki/EBC
Liels paldies par uzmanību!
Atsauces Goffin,S.G & Tull,C.Q.1985.Problem solving encouraging active learning. Young Children 40 (3) Gray,P.& Chanoff,D.1986. Democratic schooling? What happens to young people who have charge of their own education? American Journal of Education 94 (2) Harwood,D.1989. The nature of teacher-pupil interaction in the active tutorial work approach using interaction analysis to evaluate student-centred approaches.British Educational Research Journal 15 (2) Hämäläinen S,Häkkinen K.1995, Teachers and Students as Active Learners. University of Jyväskylä Department of Teacher Education, Research 58. Kyriacou,C.,Marshall,S.1989. The nature of active learning in secondary schools. Evaluation and Research in Education 3 Manninen, Jyri, 2007, Environments that Support Learning, National Board of Education Publishing, www.bookplus.fi Manninen, Jyri, 2007, Environments that Support Learning, National Board of Education Publishing, www.bookplus.fi Ulla Salomaki / EBC
Atsauces (II) Chabot,D and Chabot M (2004) Emotional Pedagogy, To feel in order to learn, Trafford Publishing, Canada Deci,E.L, and Ryan, R.M (2000) Self-Determination Theory and the Facilitation of Intrinsic Motivation, Social Development and Well-Being, American Psychologist, VOL.55.No 1 Sansone, C & Harakiewicz,J.M, eds. (2000) Intrinsic and Extrinsic Motivation. The Search for Optimal Motivation and Performance, Academic Press Page,M.1990. Active learning: historical and contemporary perspectives.Doctoral paper.University of Massachusetts Chabot D, Chabot M, 2006, Emotional Pedagogy, To Feel in Order to Learn, Trafford Publishing, www.trafford.com/robots/04-2026.htm Panagiotis J.Stamatis: Nonverbal communicatioin classroom interactions: A pedagogical perspective of touch.(Education & Psychology I+D+i) Ulla Salomaki /EBC