Mazliet par datoru...

Datu apstrādes līdzekļu vēsture Matemātisko aprēķinu automatizēšanas pirmsākumi ietiecas tāltālā senatnē, piemēram, skaitīkļus ķīnieši izgudroja jau pirms 2000 gadiem.

Pirmās skaitļojamās mašīnas Pirmo mehānisko skaitļojamo mašīnu uzbūvēja Blēzs Paskāls (1623–1662). 1820. gadā Šarls Ksavjērs Tomass de Kalmārs izveidoja mašīnu, kas izpildīja visas četras matemātiskās darbības. Šo mehānisko skaitļotāju ar dažādiem uzlabojumiem intensīvi izmantoja līdz pat Pirmajam pasaules karam. Bija arī citas…

Čārlzs Bebidžs un Ada Lavleisa 1834. gadā Čārlzs Bebidžs izveidoja universālu skaitļošanas mašīnu ar programmas vadību un nosauca to par analītisko. lēdija Ada Lavleisa bija pirmā programmētāja, Bebidža asistente, kas ieviesusi programmēšanas pamatelementus, kuri tiek izmantoti arī mūsdienu programmētāju darbos. Č. Bebidža un A. Lavleisas nopelnus ir grūti pārvērtēt, tie ir kļuvuši par priekšvēstnešiem datoru ērai, kas iestājās tikai pēc 100 gadiem. Viņu ieguldījums skaitļošanas zinātnē ir ievērojams.

elektronisko skaitļotāju paaudzes 20. gs. 40.-tajos gados tika izgudrota elektronu skaitļojamā mašīna (ESM) Tiek izdalītas 4 elektronisko skaitļotāju paaudzes

1. skaitļotāju paaudze – 40-tie gadi Par pirmo ESM pieņemts uzskatīt mašīnu ENIAC. Mašīna tika demonstrēta 1946. gada 15. februārī. Otrā pasaules kara sākumā radās sarežģītas konstrukcijas ieroči, kuru vadīšanai bija nepieciešams veikt apjomīgus aprēķinus. Šai nolūkā 1942. gadā sāka projektēt pirmo elektronisko skaitļotāju ENIAC, kurš tika iedarbināts 1946. gadā. ENIAC apstrādātie skaitļi varēja sastāvēt pat no 10 cipariem. Skaitļotājs varēja sareizināt divus tādus skaitļus ar ātrumu 300 vienību sekundē. Kā pamatelements šajā skaitļotājā tika izmantotas vakuuma lampas. Pirmās paaudzes skaitļotāji bija ļoti lieli un aizņēma veselas telpas vairāku simtu kvadrātmetru platībā.

2. skaitļotāju paaudze Otrās paaudzes ESM tiek sauktas par tranzistoru skaitļotājiem, jo to galvenā sastāvdaļa ir pusvadītāju tranzistori. 1948. gadā izgudroja pirmo tranzistoru. Tranzistoru izmantošana ievērojami samazināja skaitļotāju izmērus. Šāda veida skaitļotājus sauc par datoru otro paaudzi. Tos sāka plaši izmantot augstākajās mācību iestādēs, valdībā un biznesā. Šiem skaitļotājiem jau bija daudzas no mūsdienu datora sastāvdaļām: printeris, ārējā atmiņa, operētājsistēma. Skaitļotāja izmantošanu efektīvu padarīja programmēšanas valodu ieviešana.

3. skaitļotāju paaudze integrālās shēmas. 1958. gadā tika izveidota pirmā integrālā shēma, kas uz maza silīcija diska apvienoja trīs elektroniskas komponentes. Līdz ar to skaitļotāju izmēri samazinājās vēl vairāk. Šī ir trešā skaitļotāju paaudze. 1964. gada 7. aprīlī firma IBM uzsāka trešās paaudzes skaitļotāju ražošanu. Trešās paaudzes skaitļotāju pamatā ir integrālās shēmas. Integrālshēma pēc izmēriem ir apmēram tikpat liela kā tranzistors.

4. skaitļotāju paaudze – 80-tie gadi. 4. paaudzes skaitļotāju pamatā ir lielās (jeb augstas integrācijas pakāpes) integrālshēmas. Katra šāda shēma vienā korpusā ietver no vairākiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem tranzistoru, rezistoru, kondensatoru u. c. Par šodien plaši izmantoto galda jeb personālo datoru (personal computer – PC) priekšteci uzskata 1974. gadā radīto mikroskaitļotāju. 1977. gadā tapa pirmais Apple dators, bet 1980. gadā – IBM (International Business Machines) dators.

Kā ir šodien? Tagad tranzistoru skaits vienā integrālajā mikroshēmā, piemēram, procesorā, ir pārsniedzis 20 miljonus. Tāpēc kļuvis iespējams radīt arvien mazākus datorus – piezīmjdatorus, plaukstdatorus. Datora ātrdarbība gada laikā palielinās par 50%. Dažādu ražotājfirmu lielā konkurence spiež tās meklēt arvien jaunus risinājumus datora sastāvdaļu parametru uzlabošanai. Palielinās dažādu datoram pieslēdzamu ierīču daudzums un veidi. Strauji attīstās vizuālās un audio iespējas.

projektēšanā (arhitektūrā, rūpniecībā). Sākumā skaitļotāju pamatuzdevums bija aprēķinu veikšana, bet tagad tos izmanto arī citiem mērķiem: tekstu un attēlu ievadīšanai un salikšanai (avīzes, žurnāli, grāmatas); informācijas uzglabāšanai un apmaiņai (internets, bibliotēkas, biļešu rezervēšana); lielu informācijas apjomu uzglabāšanai, sakārtošanai, atlasei (iedzīvotāju reģistrs, uzņēmumu reģistrs, skolēnu uzskaite); projektēšanā (arhitektūrā, rūpniecībā). Bez datoriem praktiski neiztikt visās mūsu darbības sfērās.

IBM International Business Machines Corporation (IBM) ir pasaules lielākais informācijas tehnoloģiju programmatūras un pakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi. Ar pārstāvniecībām vairāk nekā 170 valstīs un vadību Ņujorkā, IBM spēj piesaistīt pasaules gaišākos prātus. IBM stratēģijas pamats ir pētnieciskā darbība un tehnoloģiju jaunievedumi. IBM jau 21 gadu pēc kārtas ir uzņēmums ar lielāko patentu skaitu cilvēces vēsturē. IBM PC (Personal Computer) ir kompānijas IBM preču zīme un personālo datoru arhitektūra. Pirmais modelis IBM 5150 tika ieviests 1981. gada augustā. Šī arhitektūra kļuva tik populāra, ka daudzas citas kompānijas sāka klonēt IBM PC datorus un tā radās termins IBM PC savietojams dators. IBM Latvijā ir pārstāvēts kopš 1992.gada.

Apple Inc.  ASV daudznacionāla korporācija, kas izstrādā un pārdod sadzīves elektroniku, datoru programmatūras un personālos datorus. Kompānijas vislabāk pazīstamie produkti ir Macintosh ierīces – iPod, iPhone un iPad. Pazīstamākās Apple programmatūras ir Mac OS X operētājsistēma, iTunes, iLife, iWork, Final Cut Studio, Safari un iOS. Kopš 2011. gada maija Apple ir viena no lielākajām kompānijām pasaulē un visuzticamākā tehnoloģiju kompānija pasaulē, kas ir apsteigusi Microsoft. Dibināta 1976. gada 1. aprīlī Kalifornijā un atvērta 1977. gada 3. janvārī, kompāniju no sākuma sauca Apple Computer, Inc. Apple ir ieguvusi lielu nozīmi elektronikas preču jomā, ļoti daudz cilvēku ir pievērsušies tikai Apple produktiem, visvairāk ASV. Žurnāls „Fortune” Apple nosauca par visvairāk apbrīnotāko kompāniju ASV 2008. gadā un pasaulē 2008., 2009. un 2010. gadā.

Stīvs Džobss Stīvens Pols Džobss (angļu: Steven Paul Jobs; dzimis 1955. gada 24. februārī, miris 2011. gada 5. oktobrī) bija amerikāņu uzņēmējs un izgudrotājs, Apple Inc. izpilddirektors un viena no vadošajām personībām datoru industrijā. Viņš sekmēja mājas datoru izplatību, kopā ar Stīvu Vozņaku 1976. gadā nodibinot Apple un izlaižot mājas datoru Apple II. Vēlāk viņš bija viens no pirmajiem, kas izgudroja grafisko lietotāja saskarni un datorpeli, un šīs tehnoloģijas tika ieviestas Apple Macintosh datoros. The Walt Disney Company lielākais akcionārs. Kā Apple izpilddirektors oficiāli saņēma 1 $ lielu algu gadā.

Microsoft Corporation  Starptautiska datoru tehnoloģiju korporācija, kuras galvenais birojs atrodas ASV, Vašingtonas štatā. Tā nemitīgi attīsta, izstrādā, licencē un uztur plašu programmatūras produktu klāstu, kas galvenokārt paredzēts skaitļošanas ierīcēm.  Microsoft vislabāk pārdotais produkts ir Microsoft Windows operētājsistēma un Microsoft Office programmnodrošinājuma komplekts. Microsoft ir pasaulē lielākā datorprogrammatūras ražotājfirma pēc ieņēmumiem.  Korporāciju Microsoft dibināja Bils Geitss. Dibināta 1975. gada 4. aprīlī Albukerkē, Ņūmeksikā.

Bils Geitss Viljams Henrijs Geitss III, plašāk pazīstams kā Bills Geitss (Bill Gates), ir Amerikas Savienoto Valstu uzņēmējs, filantrops, investors un programmētājs. Viņš kopā ar citiem sarakstīja Altair BASIC interpretatora sākotnējo versiju Altair 8800 datoriem. Microsoft korporācijas līdzdibinātājs un karjeras laikā bija tās valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors un galvenais programmatūras arhitekts. Pēc žurnāla Forbes datiem Bills Geitss ir viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem.

Hewlett-Packard (HP) Tehnoloģiju korporācija, kuras centrālā mītne atrodas Palo Alto, Kalifornijā, ASV. HP ir lielākais tehnoloģiju uzņēmums pasaulē un darbojas gandrīz visās valstīs. HP specializējas datoru, printeru, datu glabāšanas un tīklu aparatūras un programmatūras ražošanā un attīstībā. Saskaņā ar tirgus izpētes firmām Gartner un IDC HP ir pasaulē lielākais personālo datoru pārdevējs, pārsniedzot konkurentu Dell (ziņots 2008. g.janvārī). HP ir arī piektais lielākais programmatūras uzņēmums pasaulē.

DELL Globāls uzņēmums, kas veido, attīsta un ražo personālos datorus un citus ar datoriem saistītus produktus. Uzņēmums ir viens no pasaulē vadošajiem personālo datoru apgādātājiem. Dell galvenais birojs atrodas Teksasas pilsētā Raundrokā. Uzņēmumu 1984. gadā dibināja amerikānis Maikls Dells, kas tajā laikā bija students Teksasas universitātē Ostinā. Sākotnēji viņš biznesu vadīja no kopmītņu istabas. Dells sāka sniegt pielāgotus uzlabojumus datoriem. Šāds darbs nesa peļņu, un tādēļ viņš tajā pašā gadā beidza studēt, lai sāktu veidot datorus. 1985. gadā uzņēmums izlaida Turbo PC, kas bija Della pirmais paša dizainētais dators. Pirmais piezīmju dators 316LT tika izlaists 1989. gadā. 1994. gadā Dell bija pirmais uzņēmums, kas savos datoros sāka izmantot litija-jona baterijas.

Intel – procesoru pamatlicējs 1971 — mikroprocesoru attīstības sākums. Kompānija Intel izlaida pirmo mikroprocesoru Intel 4004. Procesoram bija 2300 tranzistori. Tā takts frekvence bija tikai 108 kHz, tas veica 60 000 darbību sekundē. Šo procesoru izmantoja mikrokalkulatoru ražošanā. 1972 — tika izlaists pasaulē pirmais 8 bitu procesors Intel 8008. (200 kHz, 3500 tranzistori, 60 000 darbību sekundē). Uz šī procesora bāzes 1973. gadā tika izveidots pasaulē pirmais personālais dators Micral. 1974 — kompānija Intel izlaida 8 bitu procesoru 8080 (6000 tranzistori/ 2 MHz/ 640 000 darbību sekundē). Uz šī procesora bāzes tika izveidots viens no pirmajiem personālajiem datoriem ar iebūvētu programmēšanas valodu — Altair 8800.

Informātikas pamatjēdzieni

ir ziņas par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem Informātika ir zinātnes nozare, kurā, izmantojot datorus, pēta informātiskos procesus (informācijas uztveršanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un apstrādes iespējas) dabā un sabiedrībā. Informācija ir ziņas par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem Tā vienmēr saistīta ar informācijas nesēju: atmiņu skaņu papīru radioviļņiem u.c. Datoram saprotama informācija ir DATI datu nesēji: disketes diski (CD) zibatmiņa (flash) ārējais cietais disks u.c

Informācijas tehnoloģija (IT) ir zināšanu, metožu un dažādu ierīču kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina informācijas iegūšanu, glabāšanu, apstrādi un izplatīšanu Dators ir funkcionāls bloks, kas programmas vadībā spēj veikt apjomīgus aprēķinus un/vai citus sarežģītus informācijas apstrādes uzdevumus

Datora Programmvadības princips IEVADE APSTRĀDE IZVADE GLABĀŠANA

Datora darbību nodrošina aparatūra un programmatūra Aparatūra ir datora daļa, ko veido dažādu shēmu, ierīču un to savienojumu kopums. Viss, kas ir taustāms!  Programmatūra ir datora programmas un ar tām saistītie dati, kas nepieciešami datora darbībai.

Informācijas kodēšana

Lai informāciju «pārtulkotu» datoram saprotamā «valodā», tā tiek kodēta Datorā kodē visu ievadīto informāciju: tekstu, attēlus un skaņu. Kodētā veida dators informāciju apstrādā, glabā un pārsūta. Lai no datora informāciju izvadītu cilvēkam saprotamā formā, to dekodē - atkal pārvērš par skaņu, par attēliem un tekstu. Iepazīsim divas kodēšanas sistēmas: Viens no izplatītākajiem kodēšanas veidiem ir ASCII sistēma, tomēr tajā nevar kodēt pietiekami daudz simbolu Lai kodētu vairāk simbolu, izmanto UNICODE sistēmu

Vismazākā informācijas mērvienība ir bits. Bita kodēšanai izmanto ciparus 1 vai 0. Tos sauc par binārajiem cipariem (bi nozīmē divi – divi cipari) 1 un 0 – binārie cipari

Informācijas mērvienības 8 biti (b) = 1 baits (B) 1024 baiti = 1 Kilobaits (Kb) 1024 Kilobaiti = 1 Megabaits (Mb) 1024 Megabaiti = 1 Gigabaits (Gb) 1024 Gigabaiti = 1 Terabaits (Tb)

Kodēšanas sistēmu salīdzinājums Unicode kodu sistēmā: ASCII kodu sistēmā: 1 simbolu kodē ar 2 baitiem. Šādi iespējams kodēt līdz 65536 simboliem (2562) Aizņem 2 reizes vairāk vietas atmiņā 1 simbols tiek kodēts ar 1 baitu, jeb 8 bitiem. Sistēmā var kodēt tikai 256 (28) simbolus. Aizņem mazāk vietas atmiņā 1 simbols = 1 baits 8 biti 1 simbols = 2 baiti 16 biti Piemēram: Burts “A” - 01000001

APARATŪRA

Informācijas ievadīšanai datorā izmanto ievadierīces: tastatūra pele skeneris mikrofons digitālā kamera kursorsvira u.c.

Ievadīto informāciju datorā apstrādā procesors. procesors ir ierīce, kas izpilda programmas komandas un vada datora citu ierīču darbību, apstrādā datus Procesora darbības ātrumu nosaka takts frekvence. Takts frekvences mērs ir hercs (Hz)

Personālā datora atmiņa sastāv no: operatīvās (iekšējās), kuru veido brīvpiekļuves atmiņa (RAM) un lasāmatmiņa (ROM) un palīgatmiņas (ārējās), kuru veido dažādas ierīces

Kamēr dators darbojas, darbojas arī iekšējā atmiņa Lasāmatmiņa ir atmiņa, kas uzglabā sākotnējās ielādes programmu, kura datora ieslēgšanas brīdī pārbauda aparatūru un nodrošina darba uzsākšanu. Ja tiek atslēgta elektrība, informācija lasāmatmiņā atmiņā saglabājas!

Kamēr dators darbojas, darbojas arī iekšējā atmiņa Brīvpiekļuves ir atmiņa, kas datora darbības laikā uzglabā programmas un apstrādājamo informāciju. Ja tiek atslēgta elektrība, informācija brīvpiekļuves atmiņā ZŪD!

Ievadītā informācija savlaicīgi jāsaglabā ārējā atmiņā: Svarīgākā ārējās atmiņas ierīce ir cietais disks (HDD) CD-ROM un DVD-ROM Ārējais cietais disks zibatmiņa

Informācijas atspoguļošanai cilvēkam saprotamā veidā izmanto izvadierīces: monitors printeris skandas austiņas u.c.

PROGRAMMATŪRA

Galvenā programmatūras daļa ir operētājsistēma Windows Vista Windows 7 Windows 8.1 Windows Phone AmigaOS Android Chrome OS FreeBSD GNU/Linux iOS Mac OS MS-DOS Unix Operētājsistēma (OS) ir programmatūras kopums, kas ir atbildīgs par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī par tādām pamatdarbībām kā lietojumprogrammatūras darbināšanu.

Dažādām darbībām paredzētas dažādas lietojumprogrammas: MS Word – teksta apstrādes lietotne MS Excel – izklājlapu lietotne Paint – grafiskās apstrādes lietotne MS PowerPoint – prezentāciju veidošanas lietotne interneta pārlūkprogrammas: Internet Explorer, Mozilla Firefox, Opera, Google Chrome –Visas nav iespējams uzskaitīt – programmu daudzums ir milzīgs!

Datora aparatūra un programmatūra darbojas saskaņā ar lietotāja komandām un programmās paredzēto darbību secību

DATORTĪKLI

Ir datu pārsūtīšana no vienas ierīces uz otru Komunikācija Datortīkls ir datori un ar tiem saistītās ierīces, kas savstarpēju savienotas ar komunikāciju tīklu Ir datu pārsūtīšana no vienas ierīces uz otru

Datortīklu veidi Teritoriālais tīkls Lokālais tīkls Nelielā teritorijā izvietots datortīkls, piemēram, klasē Datortīkls, kas var aptvert gan vairākas pilsētas, gan valstis

Datortīkls Internet ir lielākais teritoriālais datortīkls pasaulē, kas apvieno dažāda veida datortīklus visā pasaulē Globālais tīmeklis ir sistēma, kuru veido tīmekļa lappuses (WWW, World Wide Web)

Internet pakalpojumi: Sērfošana - globālā tīmekļa lappušu pārlūkošana Lejupielāde - datu pārsūtīšana lietotāja datoram no kāda attāla datora E-pasts - pakalpojums, kas nodrošina apmaiņu ar ziņojumiem vai failiem Piesaistne - Elektroniskās pastkastītes ziņojumam pievienots fails Tērzēšana (chat) - reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa starp lietotājiem tīklā Portāls - Liela tīmekļa vietne, kurā apkopots plašs informācijas klāsts un nodrošināti dažādi pakalpojumi. Piemēram APOLLO, DELFI, TVNET, draugiem.lv, facebook.com u.c. Un daudz citu pakalpojumu...

Jaunākie pakalpojumu veidi: Mākoņpakalpojumi – datu, failu koplietošana. Dropbox, Office 365, SkyDrive, Cloudy, Google Drive u.c. Mūzikas straumēšana – mūzikas klausīšanās tiešsaistē. Spotify, Streamus, Google Play Filmu skatīšanās tiešsaistē U.c.

Datoru adresācija tīklā IP adrese (internet protocol) URL adrese (vienotais resursu vietrādis) skaitliskā adrese, kas viennozīmīgi identificē (atpazīst) katru datoru tīklā IP adrese sastāv no 4 skaitļiem robežās no 0 līdz 255, atdalītiem ar punktu Piemērs: 24.56.213.11 Vārdiskā adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu Internet resursu Piemērs: www.skola.lv

Hipersaite ir tīmekļa lappusē pasvītrota vai citādi izcelts vārds, frāze vai attēls, uz kura izpildot klikšķi, atveras cita tīmekļa lappuse Visizplatītākais saišu mērķis ir globālā tīmekļa URL. Tas var norādīt uz dokumentu, piemēram, tīmekļa lappusi, citu resursu, vai pat noteiktu dokumenta daļu. Tīmekļa pārlūkprogramma saiti parasti attēlo, izceļot to, piemēram, ar citu krāsu, fontu vai stilu.

Domēns ir mājas lapas adrese internetā. DOMĒNU SISTĒMA Domēns ir vārdu sistēma, kas identificē datoru tīklā. Domēns ir mājas lapas adrese internetā. Ideāls domēns var būt: firmas nosaukums; populārs vārds; pakalpojums; labi saprotams un izrunājams daudzās valodās Domēnam nevajadzētu būt: pārāk garam vārdam; grūti izrunājamam vārdam Domēna paplašinājums Domēnam nepieciešams paplašinājums (zona). Tie var būt brīvi izvēlēti no reģistrācijai pieejamiem domēna paplašinājumiem, piemēram, .lv, .com, .net un citi Domēnu paplašinājumus grupē, piemēram, pēc valsts- lv, ru, de, organizācija – gov, edu, com u.c.

Pārlūkprogramma paredzēta globālā tīmekļa lappušu izskatīšanai Meklētājprogramma globālajā tīmeklī dokumentos meklē atslēgas vārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros vārdi atrasti Ievadot meklētājprogrammā atslēgas vārdus, tiek atrasta vajadzīgā informācija

Izmantojot internetu, neaizmirstam ievērot drošību! Vīruss ir kaitnieciska datorprogramma, kas spēj patstāvīgi vairoties un inficēt datoru, var sabojāt vai iznīcināt datnes un informāciju datorā. Pretvīrusu programmas datorā konstatē un likvidē (novērš) datorvīrusus un arī iesaka veicamās darbības. Pretvīrusu programmas regulāri jāatjaunina

Personas drošība interneta vidē Pirms interneta lietošanas jāiepazīstas ar drošības noteikumiem, lai pasargātu sevi, savu datoru un visu, kas mums svarīgs. Internets var būt bīstams! Vairāk informācijas: Drošība sociālajos tīklos Kas jāzina, lai droši lietotu draugiem.lv? Kas jāzina, lai droši lietotu facebook.com?

Viss ir vienkārši, vai ne? 