Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs 2. lekcija Dr. A. Rauhvargers, Rektoru padomes ģenerālsekretārs telefons 7034338, 7034368 Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts) e-mail: andrejs.rauhvargers@aic.lv informācija JUMS http://www.aic.lv/ar_stud

2. Izglītības strukturējums pa pakāpēm (līdz augstskolai) sākumskolas, pamatskolas un vidējā izglītība: skolēnu noslodze pa izglītības pakāpēm obligātie un izvēles priekšmeti pa izglītības līmeņiem 3. Raksturīgākās izglītības sistēmas Francija

Pamata un vidējā izglītība – valsts vai privāta?

Valsts vai privāta? komentāri Grafiks skaidri parāda, ka pamata un vidējā izglītība praktiski ir valsts kontrolē vairumā valstu valsts sektors dominē un sasniedz līdz pat 95 un vairāk % skolu izņēmumi – vairāk par pusi no valsts atkarīgu (valsts finansētu) privātu skolu: Vācija (ap 55%), Nīderlande (>75%) Privātu no valsts neatkarīgu (un tātad valsts nefinansētu skolu) ir maz , parasti zem 5%, maksimums Portugāle un Malta – ap 10%

Prognozējamais izglītības ilgums School Expectancy – prognozējamais laiks, kādu izglītībā pavadīs iedzīvotājs, kurš pašlaik ir 5 gadus vecs, ja attiecīgās valsts izglītības struktūra saglabāsies tāda, kā pašlaik Key data, 2002 Svārstās no <14 (RO, CY) līdz >18 FIN, S, UK LV=15.6 gadi Explanatory note The net enrolment rates are calculated by dividing the number of students of a particular age or age group (ISCED 0 to 6) by the number of persons in the population in the same age or age band. For students whose age is 'unknown' the net enrolment rate has been estimated by dividing these students by the total population and multiplying by 60 (years). Adding single-year net enrolment rates (expressed in years) gives us an estimate of years of school expectancy for the period of those ages. Adding the single-year enrolment rates for all ages gives us an estimate of expected years of education over a lifetime. This type of estimate will be accurate if current patterns of enrolment continue in the future. Estimates are based on head-count data. To illustrate the meaning of school expectancy let us take an example: school expectancy for the age of 10 would be one year if all 10-year-old students (in the year of the data collection) were enrolled. If only 50 % of 10-year-olds were enrolled, school expectancy for the age of 10 would be half a year.

Sākumskola un pamatskola: vienota struktūra vai divas atsevišķas daļas?

Tendences Vienotā struktūra ir raksturīga ziemeļvalstīm, Portugālei un lielai daļai ES kandidātvalstu Jāņem vērā, ka nodalīta sākumizglītība ir arī nodalītas skolas, tātad, ja vienotajā struktūrā vēlākajos gados var mainīties skolotāji, tad dalītajā struktūrā skolas darbības stils un skolotāji noteikti mainās.

Sākumskolas izglītība 11 ES valstīs - atsevišķs izglītības līmenis Parasti ilgst 6 gadus. Visīsākā (4 gadi) lielākajā daļā Vācijas un Austrijā. Dānijā, Portugālē, Somijā un Zviedrijā, arī Islandē un Norvēģijā visa obligātā izglītība ir vienā struktūrā kandidātvalstis: Bulgārija, Lietuva, Rumānija un Kipra atdala sākumskolu

Klašu lielums sākumskolā Noteiktais MAKSIMĀLAIS skaits parasti no 25 līdz 36 skolēniem, kandidātvalstīs vairāk nekā ES valstīs maz: Bulgārija 22, Lihtenšteina, Lietuva 24 daudz: Igaunija 36, Polija, Latvija - 34 MINIMĀLAIS noteiktais skaits (NE visi nosaka !) no 10 (Austrija, Čehija) līdz 20 (Polija) maz: Itālija, Rumānija 10, Latvija 8 daudz: Polija 20, Luksemburga 18

Sākumskolā ar klasi galvenokārt nodarbojas viens skolotājs viens skolotājs viens skolotājs, ko atsevišķos priekšmetos aizstāj citi dažādas metodes

Mācībstundu skaits gadā sākumskolā Eiropā ES/ EEA Kand. Baltija Latvija 743 767 635 563 478 Rekordi ES valstīs: Daudz: Skotija, Francija, Itālija, Nīderlande –900 -950 Maz: Somija – 626, Norvēģija 656, Dānija 670, Austrija 690 Kandidātvalstīs Daudz: Lihtenšteina 822, Kipra, Malta - 795 Maz: Latvija 478, Bulgārija 504, Lietuva 549

Kur tas rodas? (dati par 7 gadu vecumu) Dažāds stundu ilgums: rekords “uz augšu” Itālijai 60 min, parasti 45, bet ir arī 50 un 45 Latvijā bērni iet skolā 170 dienas gadā vidēji Eiropā 184 dienas vidēji ES 190 dienas, rekords 212 dienas Nedēļas slodze – Beļģijā 28 stundas pa 50 minūtēm, Latvijā 19-20 stundas pa 45 minūtēm

Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā Dzimtā valoda Matemātika Hum. un dabasz. ES/ EEA 28% 17% 13% kand. 37% 20% 9% LV 38% 19% Rekords “+” DK, CZ, 45 Pl 24, CZ 23 Sc 25, It 17 Rekords “-” L 4, I 13 I 10, Gr 11 ISL 7, Gr 10

Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā Svešvalo-das Sports mākslas priekšm. reliģ. un ētika Elastīgais māc. laiks ES/ EEA 3% 8% 14% 7% 10% kand. 0% 13% 17% 2% LV 9% 18% Rekords “+” L 39 MT 32 SI 15, D 14 Fin 22 Li 25 Sc 15 S, FIN, Nl 100 Rekords “-” (daudz 0%) Pt 3, IRL 5 GR 9 (daudz 0)

Pārcelšana uz nākamo klasi sākumskolā

Pamata un vidējā izglītība vispārējās un profesionālās plūsmas (I)

vispārējās un profesionālās plūsmas (II)

Skolēnu skaita sadalījums starp vidējās izglītības profesionālo un vispārējo plūsmu Rekordi: visp 81% IRL, 67% EL, ESP (LV 58) prof 85% CZ, 81% SK, 76% D, A (LV 42)

Iesaiste vispārējā izglītībā vidusskolēnu % vispārējā izglītībā (pārējie prof.)

Mācībstundu skaits gadā pamatizglītībā

Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā Dzimtā val. matemātika dabaszin. Humanit. zin. ES/ EEA 13% 12% 11% Kand. 14% Rekordi Daudz 25 Bnl, Cz 31 Cy 19% Mt, 17% Be 16 Hu 12 S 14 Bnl, CZ Maz 3% L 4% NL 8% Esp 8% Pt 5% Bnl 7% DK, Mt LV 23% 17% 8%

Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā Svešval. Sports Māksla IKT ES/ EEA 15% 8% 9% 0.5% Kand. 11% 7% 0.6% Rekordi Daudz 38% L 13% D 12% D, Si 16% D, 18 Cy 4.5% Ro, 2.5% Fr Maz 6% Bfr 0.9 % Ni 6% Pt, Ro 3% Mt, 1.2 Pl 0% daudzkur LV 14% 16% 0.4%