Latvijas lauksaimniecības attīstības redzējums Rigonda Krieviņa Zemkopības ministrija 11.03.2016.

Saturs: I Lauksaimniecības nozares rezultāti un prognozes NOZARES ANALĪZE IZAICINĀJUMI RISINĀJUMI I Lauksaimniecības nozares rezultāti un prognozes II Nākotnes izaicinājumi Klimata pārmaiņas un vide Tirdzniecība un konkurētspēja III Kādi risinājumi?

Lauksaimniecības nozares vispārējie rādītāji 1232 +218 % salīdzin. ar 2004.g. NOZARES ANALĪZE Avots: CSP, Eurostat

Lauksaimniecības nozares attīstība kopš 2004.g. Ekonomiskā izaugsme Pieaugusi ražošana Pieaugusi produktivitāte NOZARES ANALĪZE L/s pievienotā vērtība IKP → +9% Ienākumi uz 1 nodarbināto l/s → divkāršojušies Eksports → +7 reizes Kooperatīvu skaits→ divkāršojies Kooperatīvu apgrozījums → +10 reizes LIZ→ +14% Saražota gaļa→ +15% Saražots piens → +24% Saražoti graudi → dubultā Bioloģisko saimniecību skaits → trīskāršojies Lopkopības / augkopības produkcijas izlaide → divkāršojusies Pārtikas nozares realizētās produkcijas vērtība → + 55% Izslaukums no govs → + 42% Graudu ražība → +40%

Vispārīgi par pārtikas prognozēm pasaulē Pieaugs pieprasījums pēc: pārtikas attīstības valstīs; veselīgiem un dabīgiem produktiem, t.sk. bioloģiskiem lauksaimniecības produktiem; lauksaimniecības izejvielām ne tikai pārtikai, bet arī lopbarībai un biodegvielas ražošanai; ES iekšējā patēriņa izaugsmei nav daudz vietas (izņēmums – jaunās dalībvalstis); Ražošanas apjomos radikāli pieaugumi nav sagaidāmi, cenu līmenis būs zemāks; EK prognozējot lauksaimniecības nozaru nākotni pieņem, ka: Krievijas embargo tiks izbeigts līdz 2016.gada beigām, degvielas cenas saglabāsies zemas, ņem vērā tikai līdz šim noslēgto tirdzniecības līgumu ietekmi. NOZARES ANALĪZE

Piena nozare NOZARES ANALĪZE Avots: CSP, LDC, EK

Piena nozares prognozes NOZARES ANALĪZE Pasaulē pieaugs pieprasījums pēc piena un piena produktiem; Piena iepirkuma cenām ES prognozē mērenu pieaugumu; Minimāla iekšējā tirgus izaugsme Eiropā; Nozīmīga loma ir Ķīnas tirgum; Krievijai pārtraucot importa aizliegumu no ES, varētu atgūt tikai pusi no iepriekšējā eksporta;

Graudaugu nozare. Kvieši NOZARES ANALĪZE Avots: CSP, LDC, EK

Graudu nozare prognozes Pasaulē īstermiņā paredzami lieli krājumi un cenu samazināšanās; Vidējā termiņā globālajā tirgū cenas nedaudz palielināsies; Pieaugs pieprasījuma pēc lopbarības; Zaļināšanas prasības varētu neatstāt būtisku iespaidu uz graudu ražošanu; Izaugsmi ES bremzēs: - aramzemes samazināšanās, - mērens ražības pieaugums, - relatīvi zems cenu līmenis; NOZARES ANALĪZE

Gaļas nozare. Liellopi NOZARES ANALĪZE Avots: CSP, LDC, LVAEI, EK, FAPRI

Liellopu gaļas nozares prognozes Liellopu gaļas nozares attīstība ES lielā mērā atkarīga no: - tendencēm piena nozarē, - saistītā atbalsta ieviešanas, - eksporta iespējām; nedrošība par dzīvu dzīvnieku eksportu uz Turcija; potenciāli tirgi - Āzijas valstis un Tuvo austrumu valstis, ja tiks samazinātas netarifu barjeras; NOZARES ANALĪZE

Gaļas nozare. Cūkas NOZARES ANALĪZE Avots: CSP, LDC, LVAEI, EK

Cūkgaļas nozares prognozes Līdz 2025.gadam prognozē nelielu ES ražošanas apjoma pieaugumu; Ražošanas pieaugumu bremzēs vides un sociālie apsvērumi, kas izriet no nacionālajiem noteikumiem par mēslu apsaimniekošanu; pieprasījuma palielinājums pēc cūkgaļas pasaules tirgū; pieprasījums palielināsies Āzijā un samazināsies ES; NOZARES ANALĪZE

Gaļas nozare. Aitas NOZARES ANALĪZE Avots: CSP, LDC, LVAEI, EK, FAPRI

Aitu gaļas nozares prognozes Praktiski neizjūt tiešu EMBARGO ietekmi; Eiropai interesē tuvējie tirgi dēļ izmaksām un dēļ kvalitātes (nesaldēta gaļa); Gaļas ražošanas apjoms ES nedaudz samazināsies; Pieaugošs pieprasījums (uz jēra gaļas rēķina); Neliels cenas pieaugums ES; NOZARES ANALĪZE

II Nākotnes izaicinājumi Klimata pārmaiņas un vide Tirdzniecība un konkurētspēja IZAICINĀJUMI

Izaicinājumi Latvijas lauksaimniecībai Konkurence atvērtā pasaules tirgū Klimata pārmaiņas, nelabvēlīgi laika apstākļi Latvijas lauksaimniecība IZAICINĀJUMI …citi? Vides u.c. ražošanas prasības Pasaules cenu svārstības Ārkārtas riski, piem., dzīvnieku slimības

Klimata pārmaiņas – gan drauds, gan iespēja? Aktīvāka cilvēku saimnieciskā darbība  vairāk emisiju atmosfērā   straujākas klimata pārmaiņas  izmaiņas ražās – kādas? Prognozētās kviešu ražas 2050.gadā klimata pārmaiņu ietekmē*, salīdzinājumā ar potenciālajām kviešu ražām, ja klimata pārmaiņu ietekmes nebūtu IZAICINĀJUMI > +25% +11% - 25% ..bet nav ņemti vērā tādi faktori kā iespējamā jūras ūdens līmeņa celšanās un biotiskais stress (kaitēkļi, slimības u.tml.) * scenāriji, ja emisijas pieaug straujāk kā tagad Avots: OECD Tirdzniecības un lauksaimniecības direktorāts, 09.2015

Klimata pārmaiņas Latvijā – gan drauds, gan iespēja? Pirmie secinājumi no LVĢMC pētījuma par klimata pārmaiņām Latvijā laikā no 1961. – 2010. gadam: Gaisa t°, īpaši ziemā un pavasarī Veģetācijai labvēlīgais laika periods Nokrišņu daudzums Ļoti stipru nokrišņu novērojumi (attēlā) Max 1 diennakts un max 5 diennakts nokrišņu daudzums (uzskata par plūdus izraisošu gadījumu indikatoru) IZAICINĀJUMI …slimību izplatība? …kaitēkļi? …ekstrēmi laika apstākļi (vētras, sausums, plūdi)? LVĢMC uzsācis pētījumu, kurā modelēs nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai līdz pat 2100. gadam un to ietekmes, t.sk. lauksaimniecībā Dienu skaits gadā ar stipriem (≥10 mm) nokrišņiem Latvijā laika periodā no 1961. līdz 2010. gadam Avots: Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas Centrs, 2016

Klimata pārmaiņu politikas konteksts un mērķi ANO Vispārējā konvencija Par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Kioto protokols/ Parīzes nolīgums (COP 21) ES ceļa karte 2050 ES klimata un enerģētikas ietvari 2020 /2030 Latvijas klimata politika Vienošanās starp 195 valstīm samazināt globālās SEG tā, lai atmosfēras t° palielinājums (salīdzinājumā ar pirms industriālo periodu) saglabātos zem 2° C, ar mērķi 1,5° C IZAICINĀJUMI ES 2020 - līdz 2020.gadam ES kopējais mērķis ir 20- 20-20 (SEG samazinājums pret 1990.gadu -20%, 20% atjaunojamo energoresursu īpatsvars galapatēriņā, 20% energoefektivitātes uzlabojumi) ES 2030 . ES apsolījusi samazināt SEG emisijas par vismaz 40%, līdz 2030.gadam, par bāzes gadu ņemot 1990.gadu (-43% ETS, -30% ne-ETS sektorā) ES 2020 ietvarā Latvijai ne-ETS* sektorā ir pieļaujams emisiju kāpums +17%, salīdzinot ar 2005. gadu Paredzamais SEG samazinājums Latvijai ne-ETS* sektorā būs 0-10 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. MK uzdevums ir strādāt uz 0% samazinājumu. *Lauksaimniecība – ne-ETS sektors Avots: VARAM, ZM LD

Latvijas ne-ETS sektora emisiju dinamika un prognozes 2005. –2030. g Latvijas ne-ETS sektora emisiju dinamika un prognozes 2005.–2030. g. (kt CO2 ekv.) 2020. gadam pieļaujamais SEG emisiju palielinājums ne-ETS sektorā +17 % 2020.-2030.gadam ne-ETS SEG emisiju samazināšanas mērķis 0..-10% pret 2005.gadu IZAICINĀJUMI Avots: VARAM, ZM LD

Lauksaimniecības SEG emisijas, CO2 eq, tūkst.t, 2013 SEG emisijas lauksaimniecībā un lauksaimniecības preču izlaides vērtība Lauksaimniecības SEG emisijas pret lauks. preču izlaidi (CO2 eq, tūkst.t/ milj.EUR), 2013 Lauksaimniecības SEG emisijas, CO2 eq, tūkst.t, 2013 IZAICINĀJUMI Lauks. preču izlaides un CO2 lauksaimniecībā izmaiņas - 2013. gads pret 2004. g. Avots: Eurostat

Valsts pētījums “Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju samazināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums” augkopībā lopkopībā Precīzā minerālmēslojuma lietošana Minimāla augsnes apstrāde Mēslošanas plānošana Nitrifikācijas inhibitoru lietošana Tieša minerālmēslu iestrāde augsnē Integrētās lauksaimniecības ieviešana Barības bagātināšana ar taukvielām Barības devu plānošana Barības kvalitātes uzlabošana Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu uzlabošana Intensīvas ganīšana (notiek bieža liellopu rotācija pa ganībām) Ganību sezonas pagarināšana Ganību zelmeņa kvalitātes uzlabošana IZAICINĀJUMI augkopībā un lopkopībā Meliorācijas sistēmu uzturēšana Skābu augšņu kaļķošana Slāpekļa piesaiste (tauriņzieži) Slāpekļa piesaistes veicināšana (gumiņbaktērijas+ tauriņzieži) Ilggadīgo zālāju ierīkošana organiskajās augsnēs Bioloģiskās lauksaimniecības ieviešana Biogāzes ražošanas veicināšana Ir pētījumi, kas liecina, ka ir emisiju mazināšanas pasākumi, kas var būt izmaksu efektīvi Svarīgi saprast, kuri būtu izmaksu efektīvi pasākumi Latvijai raksturīgām saimniecībām

ASV, Ohaio piemērs – bez aršanas tehnoloģijas, virsaugu izmantošana Vairāk kā 40 gadus izmantojot bezaršanas tehnoloģijas un virsaugus, šādi secinājumi: organiskās vielas saturs no 0,5% 1971. gadā pieaudzis līdz 8% 2015. gadā > 30 reizes pieaugusi augsnes ūdens saturēšanas spēja zemāka temperatūra augsnē, attiecīgi zemāka iztvaikošana un vieglāk pārciest pēkšņus karstuma viļņus par 90% mazāk herbicīdu izmantojot slāpekli piesaistošos virsaugus, ievērojami mazāk mākslīgā mēslojuma iespējams iegūt augstākas ražas kā vidēji reģionā IZAICINĀJUMI David Brandt, Agriculture and agricultural soils facing climate change and food security challenges: public policies and practices, 16.09.2015, Paris, France http://www.ag4climate.org/programme/ag4climate-session-2-4-brandt.pdf http://www.ag4climate.org/livevideo/ ~ 03:06:00

Politikas būtiski ietekmē arī sabiedrības viedoklis… Eirobarometra aptaujas: Vai vides aizsardzībai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai būtu jābūt vienām no prioritātēm ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikā? IZAICINĀJUMI Vidēja ES mājsaimniecība 2007-2013 KLP periodā ieguldīja 277€

Kāpēc vides prasībām tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība? Bites arvien vairāk pakļautas negatīvām ietekmēm Draudi bioloģiskajai daudzveidībai IZAICINĀJUMI Augšņu degradācija (ūdens, vēja erozija, organisko vielu samazināšanās, paskābināšanās u.c.) Baltijas jūras un iekšzemes ūdeņu kvalitāte … un dauzi citi iemesli Avoti: European Food safety authority http://www.efsa.europa.eu/en/topics/topic/beehealth http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=69&what=30 Aļģu ziedēšana Baltijas jūrā MODIS satelīta attēlā, 2015.gada 11.agusts, Vides Risinājumu institūts European Environment Agency, 2015.

Videi draudzīgāki lauksaimniecības pasākumi Tagad: Nitrātu direktīva, Ūdens struktūrdirektīva, Savvaļas putnu, Biotopu direktīvas u.c. Savstarpējā atbilstība kopš 2009. gada LAP pasākumu mērķi un nosacījumi Atbalsta pakāpeniska atsaistīšana no ražošanas apjomiem un cenām Zaļināšana u.c. Nākotnē: Arī turpmāka maksājumu atsaistīšana no ražošanas (potenciāli videi viskaitīgākie) Uz rezultātu balstīti maksājumi (maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem) Papildus nosacījumi atbalsta saņemšanai …? IZAICINĀJUMI

Divpusējie (reģionālie) ES tirdzniecības līgumi - ES un Muitas savienība - Eiropas Ekonomiskā zona IZAICINĀJUMI - spēkā esoši ES preferenciālie līgumi - norit sarunas vai noslēgtie līgumi vēl nav stājušies spēkā - tiek plānota sarunu uzsākšana

Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports 2012.-2014.gadā pārtikas un lauksaimniecības produkti - viena no nozīmīgākajām Latvijas eksporta nozarēm 2015. gadā, ņemot vērā eksporta vērtības kritumu par 1 %, lauksaimniecības un pārtikas produkti - otrā nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads 1.vieta 2.vieta 20,7%* 21,2% 19,8% 18,9% Pirmajā vietā – meža nozares produktu eksports IZAICINĀJUMI * - % no kopējās Latvijas preču eksporta vērtības Vērtības izteiksmē vislielākais eksporta pieaugums bija: graudaugiem un eļļas augu sēklām. Vērtības izteiksmē vislielākais eksporta samazinājums bija: Alkohol. un bezalkohol. dzērieniem (-24%), pārtikas rūpniecības atliekām (-18%), pienam un piena produktiem (-18%), gaļas un zivju izstrādājumiem, konserviem (-9%). Produkti, kurus skāra 2014. gada augusta Krievijas importa embargo un Krievijas pagaidu importa aizliegums 2015. gada jūnijā (zivju konserviem)

Izmaiņas Latvijas eksportā Latvijas tirdzniecība ir apliecinājusi noturību pret lieliem satricinājumiem. 1) Nozīmīga eksporta tirgus zaudējums (RU embargo) un būtisks pieprasījuma samazinājums (Krievijas rubļa devalvācija) 2) Saasināta konkurence no līdzīgi skartajām kaimiņvalstīm, kurām arī bija jāpārorientē Krievijai paredzētais eksports. pa galamērķa valstīm IZAICINĀJUMI Avots: EK, CSP Eiro vērtības samazināšanās (pret ASV dolāru, Ķīnas juaņu un Lielbritānijas mārciņu) ir palīdzējusi eksportētājiem paplašināt tirdzniecību ārpus eirozonas.

III Kādi risinājumi? RISINĀJUMI

Elastība pie mainīgiem apstākļiem Elastība (resilience) – spēja: laicīgi un efektīvi paredzēt amortizēt pielāgoties atgūties nodrošināt sistēmu struktūru un funkciju aizsardzību, atjaunošanu vai uzlabošanu Latvijas lauksaimniecība Klimata pārmaiņas, nelabvēlīgi laika apstākļi Konkurence atvērtā pasaules tirgū Vides u.c. ražošanas prasības Pasaules cenu svārstības Ārkārtas riski, piem., dzīvnieku slimības …citi? RISINĀJUMI

Ko darīt? Videi draudzīgas un izmaksu efektīvas saimniekošanas prakses Inovācijas un precīzās tehnoloģijas Ražošanas un produktu dažādošana Produkti ar augstāku pievienoto vērtību Produktivitātes celšana Riska pārvaldība Meklēt jaunus noieta tirgus Sadarbība un kooperācija «tirgus varas» stiprināšanai RISINĀJUMI

Ko varam darīt, lai mazinātu emisijas? VALSTS Konsultanti Sabiedrība nozares attīstības un emisiju prognozēšana apmācību kursi par klimatam draudzīgām lauksaimnieciskās ražošanas praksēm informācijas nodrošināšana lauksaimniekiem patēriņa maiņa IZAICINĀJUMI politikas, kas veicina klimatam draudzīgu prakšu ieviešanu klimatam draudzīgu lauksaimnieciskās ražošanas prakšu ieviešana sadarbība ar citām valstīm, organizācijām, pieredzes pārņemšana Zinātnieki pētījumu programmas izmaksu efektīvu emisiju mazināšanas metožu apzināšanai Lauksaimnieki, nozare

Globālās konkurētspējas indekss Latvijas konkurētspēja Pasaules Ekonomikas foruma 2015. - 2016. gada ziņojums par globālo konkurētspēju Globālās konkurētspējas indekss 44. vieta inovācijas un tirgus lielums ir valsts vājākā vieta, privātā sektora konkurētspēju kavē vājā zināšanu pārnese, uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte ir viena no zemākajām ES, pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbība ir nepietiekama. RISINĀJUMI

EIP - informē zinātniekus par lauksaimnieku pētniecības vajadzībām, Eiropas inovāciju partnerība (EIP) lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai EIP - informē zinātniekus par lauksaimnieku pētniecības vajadzībām, - rada pievienoto vērtību, labāk sasaistot lauksaimniecības praksi un pētniecību, - veicina pieejamo inovācijas pasākumu plašāku izmantošanu, - veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē. LAP 2014-2020: M16 Sadarbība (19,7 milj. EUR): M16.1. Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai Atbalsta saņēmējs - EIP darba grupa grupa apvieno vismaz trīs dažādu ieinteresēto pušu pārstāvjus, no kuriem vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks grupas projekts ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi* (praktiski pielietojami, inovatīvi risinājumi), sekmējot nozaru attīstību; Max apjoms vienai grupai projektu īstenošanai ir 500 000 EUR, intensitāte – 90% Max projekta īstenošanas termiņš – 5 gadi M16.2. Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei Max apjoms vienai grupai projektu īstenošanai ir 300 000 EUR, intensitāte – 90% M16.3. Ar lauku tūrismu saistītu tūrisma pakalpojumu attīstīšana RISINĀJUMI

Ko prasa patērētāji? RIMI pētījums (2015) - Latvijas ražotāju piedāvājums nepietiekams: EKO piena produkti kazas siers bioloģiskas izcelsmes liellopa, teļa, truša, tītara gaļa jogurta un bezglutēna saldējums dabiskās sulas un ievārījumi zefīri vietējie augļi un dārzeņi (t.sk. mazāk zināmi un neparasti) Kvalitatīvi bioloģiski produkti: šādiem produktiem ir priekšrocības publiskajos iepirkumos iespēja marķēt produktus ar ES un LV atpazīstamu norādi RISINĀJUMI Inovatīvi nišas produkti jaunu produkcijas veidu radīšana mājas apstākļos (mājražošanas attīstība), ievērojot tirgus pieprasījumu un iedzīvotāju pirktspēju pašreiz Latvijā reģistrēti 1259 pārtikas mājražotāji (~70% no tiem ir augu izcelsmes produkcijas ražotāji)

Importa aizstāšana ar pašu ražojumiem Starp TOP 100 Latvijas visvairāk importētajiem lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktiem 2014.gadā ir: N.p.k. TOP 100 Produkts 9. Rapšu neapstrādāta eļļa rūpnieciskām vajadzībām 17. Tomāti (20 milj. EUR) 23. / 33. Svaiga vai atdzesēta cūkgaļa (16 milj. EUR) / Saldēta cūkgaļa 24. Svaigs (nenogatavināts, nesālīts) siers, kura tauku saturs nepārsniedz 40% (14 milj. EUR) 29. Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas 38. Krējums, kura tauku saturs vairāk nekā 21%, bet nepārsniedz 45% (tiešajā iepakojumā) (10 milj. EUR) 41. Svaigas olas 45. Piens, kura tauku saturs nepārsniedz 3% (tiešajā iepakojumā) (10 milj. EUR) 54. Šokolāde 58. Āboli 74. Siers (6 milj. EUR) 84. / 95. Maizes izstrādājumi / Cepumi RISINĀJUMI

Eksporta tirgus iespējas Plusi: Pazīstams tirgus Mīnusi: Ierobežots pieprasījuma pieaugums, lielāka konkurence ar līdzīgiem produktiem RISINĀJUMI Plusi: Sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc kvalitatīvas, ekoloģiskas pārtikas Mīnusi: Nepieciešamība pielāgot produktus, spēja konkurēt ar cenu un nodrošinot apjomu un kvalitāti

Mēs neaugam, kad viss notiek vienkārši, mēs augam, kad saskaramies ar izaicinājumiem /Joyce Meyer/

Paldies par uzmanību!