Ieva Leimane-Veldmeijere, LCC Programmas direktore Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Ieva Leimane-Veldmeijere, LCC Programmas direktore

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Kas ir psihiatriskās institūcijas- slēgtas iestādes? Visas tās iestādes, kur cilvēkiem ar valsts sankciju atņemta brīvība - psihoneiroloģiskās slimnīcas un sociālās aprūpes centri personām ar garīga rakstura traucējumiem Latvijā - 9 psihoneiroloģiskās slimnīcas un 31 sociālās aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem Igaunijā - 9 psihoneiroloģiskās slimnīcas un 24 specializētās sociālās aprūpes institūcijas, kas nodrošina diennakts aprūpi personām ar invaliditāti Lietuvā – 11 psihoneiroloģiskās slimnīcas un 22 specializētie sociālās aprūpes centri.

Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” CT standartus slēgtām iestādēm nosaka gan nacionālie normatīvie akti katrā valstī, gan valstīm saistošie starptautiskie CT standarti Būtiskākie starptautiskie CT standarti attiecībā uz psihiatriskajām institūcijām: Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. EP Konvencija par spīdzināšanas novēršanu – Spīdzināšanas novēršanas komitejas standarti psihiatriskajām institūcijām

Personu juridiskais statuss atrodoties psihiatriskajā slimnīcā: Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Personu juridiskais statuss atrodoties psihiatriskajā slimnīcā: Brīvprātīgi Pret personas gribu (t.s. Neatliekamā palīdzība ja persona bīstama sev vai apkārtējiem) Medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis -Piespiedu ārstēšana- saskaņā ar tiesas lēmumu- likumpārkāpēji ar garīga rakstura traucējumiem Uz tiesu-psihiatriskās ekspertīzes laiku- krimināllietās vai civillietās par rīcībspēju noteikšanu (ierodas brīvprātīgi, vai ar tiesas lēmumu piespiedu kārtā tiek atvesti ar policiju).

Personas, kas hospitalizētas pret savu gribu: Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Personas, kas hospitalizētas pret savu gribu: Saskaņā ar EP Cilvēktiesību konvencijas 5. pantu valstīs ir jābūt izveidotam pārsūdzības mehānismam neatliekamās psihiatriskās hospitalizācijas gadījumos, jo lēmumu par personas ievietošanu pret tās gribu psihiatriskajā slimnīcā saskaņā ar Konvenciju var pieņemt tikai tiesa vai tiesai līdzvērtīga neatkarīga institūcija.

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Latvijā - Saskaņā ar Ārstniecības likumu cilvēka brīvības atņemšanai un ārstēšanai psihoneiroloģiskajā slimnīcā pret savu gribu pietiek vien ar trīs ārstu konsīlija lēmumu. – ECT Konvencijas 5. panta pārkāpums (jau gandrīz 10 gadus, kopš Konvencija Latvijā ir spēkā). Igaunijā- ar 2006. gadu pozitīvas Garīgās veselības likuma izmaiņas – personu drīkst hospitalizēt pret savu gribu, bet pēc 48 h tikai ar tiesas lēmumu. Lietuvā – Ne vēlāk kā 2 dienu laikā (48 h) psihiatriskās slimnīcas administrācijai jāinformē tiesa par hospitalizācijas gadījumu pret pacienta gribu.

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” CPT Standarti Slikta apiešanās ar pacientiem (CPT standarti, ECK 3. pants) – preventīvie mehānismi: vai iestādei ir sūdzību izskatīšanas kārtība, dokumentēta fiksācijas līdzekļi pielietošana; kādas ir saziņas ar ārpasauli iespējas; kāda ir iestāžu ārējā uzraudzība – inspekcijas mehānismi) Vispārējie sadzīves apstākļi Pacientam jānodrošina pozitīva terapeitiskā vide - atbilstošs uzturs, temperatūra, apgaismojums, apģērbs un ārstniecība

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Sanitārās telpās jānodrošina privātums, tualetēm jābūt pieejām cilvēkiem ar kustību traucējumiem Pārapdzīvotība- prakse 15-20 pacientu palātā nav terapeitiska un ir izskaužama CPT nerekomendē ģērbt pacientus slimnīcas pidžamas- pacientiem jābūt individualizētam apģērbam.

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Fiksācijas līdzekļu lietošana Slimnīcai jābūt izveidotai rakstiskai kārtībai, kas reglamentē fiksācijas līdzekļu pielietošanu Katru fiksācijas gadījumu dokumentē žurnālā, protokolā un slimības vēsturē Lēmumu par fiksāciju drīkst pieņemt tikai ārsts Fiksācija parasti neilgāk kā uz 2 h un katras 15 minūtes mainot fiksācijas siksnas (fiksācija notiek ar brezenta saitēm vai ādas siksnām, krekli mūsdienās reti kur tiek izmantoti, lai gan vienā pansionātā redzējām Izolatori- arī savā ziņā ielīdzināma fiksācijai un ir dokumentējama Elektrokonvulsīvā terapija- ECT – tāpat jābūt kārtībai un gadījumu reģistrācijas žurnāliem (CPT- drīkst veikt tikai ar anestēziju)- LATVIJĀ Jābūt apstiprinātai valstī izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju reģistrā – www.vsmta.gov.lv

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Piekrišana ārstēšanai/tiesības zināt diagnozi, pieeja slimības vēsturei Starptautiskie standarti nosaka, ka pacientam ir tiesības uz informāciju par savu diagnozi, ārstēšanas plānu, prognozēm, pielietotajiem medikamentiem utt. Tiesības uz komunikāciju- telefons, pasts 8.pants – tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību). Piemēram, Herczegfalvy lieta pret Austriju – persona sūdzējās par to , ka viņa vēstules tika nodotas kuratoram (daudzās valstīs aizgādņu sistēmu papildina kuratori, kas palīdz tik galā ar konkrētiem uzdevumiem), kas izvēlējas, kuras vēstules nosūtīt adresātiem- Tiesa šajā sūdzības daļā uzskatīja, ka ir notici cilvēktiesību pārkāpums

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Pamatnostāja cilvēktiesībnieku vidū- personām ar psihiskās veselības traucējumiem ir tiesības dzīvot sabiedrībā un saņemt sabiedrībā balstītas aprūpes pakalpojumus (community based care)- jau šobrīd CT standarti nosaka, ka pacienta ārstēšanai un aprūpei jānotiek vismazāk ierobežojošā vidē un pirms pieņemt lēmumu par personas brīvības ierobežošanu ir jāizskata visas citas alternatīvas. Jaunas apņemšanās – PVO Helsinku deklarācija un rīcības plāns (2005. gada janvāris): iezīmē attīstības virzienu garīgās veselības aprūpei Eiropā nākamajiem pieciem gadiem. Šo piecu gadu laikā 52 PVO dalībvalstis un tai skaitā arī Latvija ir apņēmušās īstenot arī pretstigmatizācijas un pretdiskriminācijas politiku, kā arī ieviest likumus, kas nosaka standartu garīgās veselības aprūpei un cilvēktiesību ievērošanai.

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” ANO jaunā konvencija 2002. gadā ANO Ģenerālā Asambleja izveidoja Ad hoc komiteju, kuras uzdevums bija pētīt priekšlikumus Invaliditātes konvecijai- Komiteja tikās 7 reizes un cerams, ka 2006. gada augustā notiks vienošanās par galīgo Konvencijas tekstu un tā tiks nodota ratifikācijai. Visa Konvencijas jēga ir nodrošināt, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir pieeja universālajām tiesībām. Neatkarīgo dzīves iespēju pants- šis pants dos tiesības personai ar invaliditāti izvēlēties, kur dzīvot. Ja persona izvēlēsies dzīvot sabiedrībā, valstij būs jānodrošina nepieciešamā palīdzība.

Seminārs masu saziņas līdzekļiem “Ziņu veidošana par slēgtām iestādēm” Seminar “Reporting on Closed Institutions” Latvia – Latvijas Cilvēktiesību centrs – Ieva Leimane-Veldmeijere 7039294, leimane@humanrights.org.lv, www.humanrights.org.lv Estonia- Patients Rights Association Anne Veskemiester, Eve Pilt, www.epey.ee E-mail: epe@anet.ee Lithuania – Vilnius office of Global Intiative for Psychiatry www.gip-gloab.org, e-mailvilnius@gip-global.org Mental Disability Advocacy Centre (Budapest) – www.mdac.info Mental Disability Rights International – www.mdri.com