ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀ PĀRTIKA Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē Studiju kurss: Jaunā un ģenētiski modificētā pārtika ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀ PĀRTIKA INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, 2016. gada jūnijs

Tēmu apgūstot paredzēts: ĢM PĀRTIKAS APRITES TIESISKĀ REGULĀCIJA PASAULĒ, EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJĀ Tēmu apgūstot paredzēts: iepazīties ar ĢM izmantošanas tiesiskā regulējuma normu attīstību ASV un Eiropas Savienībā; apgūt tiesību aktu terminoloģiju, kas saistīta ar ĢM raksturojumu: ģenētiskā modifikācija; kontrolēta izmantošana; brīva izplatīšana, laišana tirgū; iepazīties ar svarīgākajām starptautiskajām konvencijām par ĢMO; atsvaidzināt zināšanas par ES tiesību aktu hierarhijas sistēmu; iepazīties ar jaunākajām ES regulām, vispirms regulu 1829/2003 un ar to saistītajiem tiesību aktiem, kas nosaka ĢM aprites principus; iepazīties ar Latvijas Ministru kabineta noteikumiem Nr 333 “Par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību; iepazīties ar topošajiem likumdošanas aktiem Latvijā; noskaidrot atbildīgās institūcijas, kas ES un Latvijā pārrauga ĢMO apriti regulējošo tiesību aktu lietojumu.

ASV ĢM REGULĒJOŠO TIESĪBU AKTU ATTĪSTĪBA PASAULĒ 1973. gads, jūnijs – 170 vadošo zinātnieku aicinājums uz moratoriju gēnu inženierijas pētījumiem 1975. gads, februāris – Asilomaras konference, pirmie noteikumi par darbu ar ĢMO 1978. gads – RAC noteikumi par ĢMO izmantošanu ASV, IRC institūciju izveidošanās

Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā: Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, zinātnes nespēju dot viennozīmīgus ieteikumus nedrīkst izmantot par iemeslu, lai atliktu ekonomiski pamatotus, vides degradāciju kavējošus darbus.

KARTAHENAS PROTOKOLS PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU Publicēts: Vēstnesis 22 11.02.2004 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: PAR KARTAHENAS PROTOKOLU PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU   1.pants. 2000.gada 29.janvāra Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (turpmāk –– Protokols), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

KARTAHENAS PROTOKOLS Kartahēnas protokolu, jeb vienkārši sakot – Protokolu, parakstīja 2000. gada 29. janvārī, jau agrāk, 1992. gada pieņemtās Bioloģiskās daudzveidības (t.s. Rio) konvencijas ietvaros. Tas stājās spēkā tikai 2003. gada 11. septembrī, 90 dienas pēc tam, kad to bija ratificējusi piecdesmitā dalībvalsts. Protokolu ir parakstījuši vairāk nekā 100 valstu pārstāvji. taču to vidū nav lielākie ĢMO audzētāji – ASV, Argentīna un Kanāda. Nav jau arī brīnums, jo atšķirībā no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kuru pamatā ir princips, ka jebkuram ierobežojumam jābalstās uz „drošiem zinātniskiem pamatiem”, Protokols izmanto Rio deklarācijā noteikto piesardzības principu, kurš liedz rīkoties tad, ja pastāv zinātniski pamatojamas aizdomas par riska iespējām. Citiem vārdiem sakot, PTO noteikumi pieļauj ierobežojumus ĢM pārtikas eksportam un ĢMO izplatīšanai, ja ir pierādīts, ka tie var radīt kaitējumu, Kartagēnas protokols – tad ja nav pierādīts, ka tie ir nekaitīgi.

KARTAHENAS PROTOKOLS Atzīstot modernās biotehnoloģijas (gēnu inženierijas) potenciālo spēju uzlabot dažādu, arī saimnieciski nozīmīgu organismu īpašības, Protokola mērķis tomēr ir nepieļaut darudus dabas daudzveidībai, kurus, iespējams, spēj radīt dzīvi ĢM organismi (ĢMO). Protokols aicina visas to parakstījušās valstis izveidot Bioloģiskās drošības informācijas centrus (Biosafety Clearing House), lai savstarpēji apmainītos ar pieredzi, saskaņotu nacionālos likumus un noteikums un veicinātu protokola normu ieviešanu rīcībā ar ĢMO. Arī Latvijā ar Apvienoto Nāciju Vides Programmas atbalstu ir izveidots šāds informācijas apmaiņas centrs. Pusotru gadu ilgušais projekts „Latvijas Republikas nacionālās bioloģiskās drošības satvara sistēmas izveide”, kuru vadīja Dr. Jānis Ancāns beidzas šā gada jūlijā un tā rezultāti ir aplūkojami internetā http:// www.biosafety.lv Noteikts, ka katrā dalībvalstī jānozīmē atbildīgā institūcija un Nacionālais centrs, kas būtu atbildīgs par Kartahēnas protokola normu ieviešanu un ziņotu par notiekošo Starpvaldību komitejai, kura izveidota īpaši šim mērķim.

ES tiesību akti Eiropas Savienībā svarīgākie tiesību akti ir regulas, direktīvas un lēmumi. Terminu skaidrojums: regula - ir tiesību akts, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs; direktīva - ir tiesību akts, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz mērķiem, kas jāsasniedz, taču valstu varas iestādēm ir tiesības pašām izvēlēties līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Direktīvas dalībvalstis pārnes nacionālajā likumdošanā (Latvijā – likumi, Ministru kabineta noteikumi u.c. normatīvie akti); lēmums- ir tiesību akts, kas uzliek saistības tiem, kam tie adresēti. Lēmumi var būt adresēti visām dalībvalstīm, kādai atsevišķai dalībvalstij, arī uzņēmumiem vai privātpersonām.

ES tiesību akti par ĢMO ES DIREKTĪVA 219/92 - 1990 ES DIREKTĪVA 219/92 - PAR ĢMO KONTROLĒTU IZMANTOŠANU ES DIREKTĪVA 220/92 - PAR ĢMO IZPLATĪŠANU DABĀ iepriekšējas atļaujas nepieciešamība un vides riska novērtējums pirms ĢM augu lauka izmēģinājumiem, rūpnieciskas audzēšanas vai pārdošanas; obligāta marķēšana Work package 4 realization of interlaboratory studies that means ring trials with the aim to validate the developed methods

ES tiesību akti par ĢMO 1997 Regula (EC) Nr 258/97 JAUNĀ PĀRTIKA, PIEDEVAS, BAGĀTINĀTĀJI Pienākums pirms laist tirgū produktus, kuriem nav pierādītas drošas izmantošanas vēstures sniegt pieteikumu un saņemt atļauju ES dalībvalstīs; Būtiskās atbilstības (substantial equivalence) princips Obligāta marķēšana Work package 4 realization of interlaboratory studies that means ring trials with the aim to validate the developed methods

ES tiesību akti par ĢMO Līdz 1998. g. atļaujas saņēma ap 10 ĢMO, lielākoties tikai lietošanai pārtikā un lopbarībā, tomēr trīs Bt-kukurūzas šķirnes atļauj kultivēt. Nav komerciālas dabas izmantošana lauksaimniecībā izņemot ~30.000 ha kukurūzas Spānijā Moratorijs 1998/1999 – 2002/2003 WTO un ASV spiediens Lielveikalos praktiski neatrast ĢM pārtiku 2/3 lielo pārtikas ražotāju un vairumtirgotāju turas pi ne-ĢMO politikas Pārdošanā lieli ĢM lopbarības krājumi (soja, kukurūzas lipeklis >15 Mio t) jāmarķē no 2004. g. 18. aprīļa, tomēr produkti, kas iegūti no ar šādu barību ēdinātiem dzīvniekiem, jāmarķē nav.

The building blocks of the GMO legislation in EU are: Directive 2001/18/EC on the deliberate release of GMOs into the environment Regulation (EC) 1829/2003 on genetically modified food and feed Regulation (EC) 1830/2003 concerning the traceabilityand labelling of genetically modified organisms and the traceability of food and feed products produced from genetically modified organisms Directive 2009/41/EC on contained use of genetically modified micro-organisms Directive (EU) 2015/412 amending Directive 2001/18/EC as regards the possibility for the Member States to restrict or prohibit the cultivation of GMOs in their territory

ES tiesību akti par ĢMO Direktīva 2001/18/EC Par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē aizstāj veco Direktīvu 90/220/EEC ar 2002. g. 17.10. Prasa: atrašanas un identificēšanas metožu aprakstu; katra GMO individuālu izpēti; atteikšanos no antibiotiku rezistences marķieru lietošanas; moitoringu pēc komercializācijas sākšanās. Work package 4 realization of interlaboratory studies that means ring trials with the aim to validate the developed methods

ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula (EC) No 1829/2003 Nosaka vienotas ES normas ĢMO pārtikas un lopbarības izplatīšanas atļauju saņemšanai un iezīmē prasības marķēšanai. Lai varētu pretendēt uz atļauju izmantot pārtiku, kas sastāv no ĢMO, satur ĢMO komponentus vai ir iegūta no ĢMO, šī pārtika nedrīkst: (a) radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi; (b) maldināt patērētāju; (c) atšķirties no pārtikas, kuru tā aizvietos, tādā mērā, ka tās standarta izmantošana radītu uztura problēmas patērētājam. ir paredzēta Regulation (EC) No 641/2004 on detailed rules for the implementation of Regulation (EC) No 1829/2003

ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Eiropas Komisijas (EK) Regulas Nr. 1829/2003 mērķis ir harmonizēt valstu tiesību aktus, kas attiecās uz ĢM pārtiku un lopbarību. Tā nosaka ES valstīm vienotu atzīšanas procedūru un uzstāda prasības marķēšanai. ĢM pārtikas un lopbarības atzīšanas process iekļauj noteiktu prasību izpildi, lai novērstu iespējamos draudus cilvēka un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi. Marķēšanai jānodrošina patērētāju informētība, apzinātas izvēles iespējas. Atļaujas ietver arī priekšlikumus par ĢM produktu marķēšanu, jebkādiem ieteicamajiem ierobežojumiem to izmantošanā un lietošanā, ierosinājumus par uzraudzību un identificēšanas metodēm.

ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula (EC) N°1830/2003 Harmonizē ES dalībvalstu nacionālo likumdošanu par ĢMO izsekojamību un marķēšanu ĢMO, kurus tieši izmanto pārtikā un barībā, tiek apskatīti mazliet citā aspektā nekā citi ĢMO. šāda nostāja atbilst Kartahenas protokola principiem

ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Prasības : ĢM pārtikas un barības marķēšana neatkarīgi no tā, vai modificētais materiāls ir vai nav konstatējams (enzīmi, kas lietoti pārstrādē ir izņēmums), balstoties uz dokumentiem. 0,9 % slieksnis atļautiem vai arī vēl neatļautiem, bet jau izvērtētiem ĢMO (0 % citiem) Work package 4 realization of interlaboratory studies that means ring trials with the aim to validate the developed methods

Izmaiņas ĢM pārtikas un barības marķēšanas noteikumos kopš 2004. g Izmaiņas ĢM pārtikas un barības marķēšanas noteikumos kopš 2004. g. aprīļa

par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/41/EK (2009. gada 6. maijs) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu Direktīvā izklāstīti kopējie pasākumi ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotai izmantošanai, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību. Biotehnoloģijas attīstība ir virzīta uz dalībvalstu ekonomiskās attīstības veicināšanu. ĢMM ierobežota izmantošana būtu jāīsteno tādā veidā, lai ierobežotu to iespējamo negatīvo iespaidu uz cilvēku veselību un vidi, veltot pienācīgo uzmanību nelaimes gadījumu novēršanai un atkritumu kontrolei.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2015/412 (2015. gada 11. marts), ar ko Direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā Audzēšana 1.Piešķirot atļauju konkrētam ĢMO vai atjaunojot piekrišanu/atļauju, dalībvalsts var pieprasīt, ka tiek pielāgota rakstiskās piekrišanas vai atļaujas ģeogrāfiskās darbības joma, lai visā minētās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā audzēšana netiktu atļauta.

Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES Vides tiesību attīstība Eiropas Savienībā: Ar Vienotā Eiropas akta spēkā stāšanos 1987. gadā, EK līgumā iekļaujot 130.r, 130.s un 130.t pantu, radās tiesisks pamats ES rīcībai vides aizsardzības jomā. Ar Līguma par Eiropas Savienību parakstīšanu Māstrihtā 1992. gada 7. februārī šī rīcība ieguva patstāvīgas politikas statusu. Amsterdamas līgums, kas stājies spēkā 1999. gada 1. maijā, „pastiprināja minētās politikas prioritāro stāvokli, ieviešot principu, ka vides aizsardzības prasībām jābūt integrētām citās Eiropas Savienības politikas jomās

Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES Līguma 174. - 176. pants ir veltīts vides politikai.Par ES vides tiesību pamatprincipiem tiek uzskatīti: augsta līmeņa aizsardzības princips; piesardzības princips; preventīvas darbības princips; cēloņa princips; princips piesārņotājs maksā; drošības klauzulas princips. Viens no nozīmīgākajiem ES vides tiesību principiem, kas nav tieši minēts Līgumā, bet kura esību nosaka ES politika un dalībvalstu tiesību sistēmas ir vides informācijas pieejamības princips

ES un nacionālās likumdošanas sasaiste Apzinātās izplatīšanas direktīva 2001/18 Atļaujas, riska novērtēšana, monitoringa, izņemšanas un ārkārtas situāciju novēršana Lauka izmēģinājumi (B daļa) un komercializācija (C daļa), vispārējas prasības marķēšanai nacionālais ĢM likums 2001/18 adaptācija plus atbildība par labo saimniekōšanas praksi lauksaimniecībā un līdzāspastāvēšanas nosacījumi Civīltiesību un atbildības vispārējās normas Pārtikas un barības regula 1829/2003 Atļaujas un marķēšana Izesekojamības un marķēšanas regula 1830/2003 Tiek izmantots bez adaptācijas

ĢMO izmantošanas atļauja ES un dalībvalstīs Firma iesniedz datus, dalībvalsts institūcija tos analizē, var pieprasīt papildinformāciju ĢMO pieteikums dalībvalstij Vajadzīgs tikai audzēšanai, par pārtiku un barību atdzinumu sniedz EFSA, dalībvalstis var komentēt Novērtējums nacionālajā institūcijā EFSA novērtējums & ieteikums EFSA ĢMO zinātniskā komisija Komisija iesaka dot vai nedot atļauju Komisijas ieteikums Ja kvalificēts vairākums akceptē komisijas ieteikumu, tiek pieņemts lēmums. Ja kvalificēta vairākuma nav – jautājumu nodod Ministru Padomei. Balsošana Pastāvīgajā komitejā Ja kvalificēts vairākums neatbalsta komisijas ieteikumu, atļaujas saņemšana nav iespējama. Ja kvalificēts vairākums pieprasījumu nenoraida, EK var lemt pat pret vienkārša vairākuma gribu. Balsošana Ministru Padomē Komisijas piekrišana Par atļaujas saņemšanu firmu informē valsts, kas saņēma pieteikumu

Assay individual ingredients ĢM PĀRTIKAS MARĶĒŠANA Negatīvs ĢMO kontrole ĢMO tests Pozitīvs Atļauts ? ĢMO noteikšana Nelegāls Nē Jā Assay individual ingredients Nav jāmarķē < 0,9% Jāmarķē > 0,9% ĢMO kvantificēšana

Regula (EK) Nr. 1829/2003: 12. pants Marķēšana ... neattiecas uz pārtikas produktiem, kas satur vielas, kuras sastāv no ĢMO, satur tos vai ražotas no tiem ar īpatsvaru, kas nepārsniedz 0,9 % no pārtikas sastāvdaļām, kuras uzskata atsevišķi, vai pārtikas, kas sastāv no vienas sastāvdaļas, ar noteikumu, ka šī klātbūtne ir nejauša vai tehniski nenovēršama.

Regula (EC) No 49/2000 of 10.01.2000 Lai izmantotu marķēšanas nosacījumu grozījumus, ražotājiem jāspēj pierādīt, ka ĢM materiāla klātbūtne viņu produkcijā ir nejauša un zem noteiktā minimālā daudzuma.

                                                         FIRMAS REKLĀMA Klientiem, kas pasūta testu, iespējams, noslēgt līgumu, kurā paredzēts piegādāt sojas pupas ar ĢMO piemaisījumu, kas ir mazāks par 0,9 %. Ja tiem ir viena pupu partija ar 1,5% ĢMO piemaisījumu, bet otra ar 0,1%, laikā novērojamā PCR testa rezultāti dos iespēju samaisīt šīs partijas pareizās proporcijās, lai panāktu kopējo pieļaujamo koncentrāciju ar vismazākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem. http://www.genetic-id.com/pages/services_test_quantitative.asp

Latvijas Republikas tiesību akti Par vides aizsardzību 9.pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā 14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību; 17.1 pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šīs informācijas pieejamība Sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts institūcijām un pašvaldībām vides informāciju — jebkuru informāciju rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formātā par: 1) vides stāvokli, arī informāciju par ūdeni, gaisu, augsni, zemes dzīlēm, floru, faunu, dabas teritorijām un ainavām, bioloģisko daudzveidību, sugām un biotopiem un šo komponentu mijiedarbību, kā arī informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem;

Latvijas Republikas Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (spēkā ar 19.12.2007.) grozījumi 2009. g. un 2011. g. Mērķis nodrošināt ĢMO drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ĢM kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai Grozījumi: 26.1 pants. Prasības attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kuri satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem Pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

ĢMO Latvijā Ģenētiski modificēto organismu aprites likums: Pārtikas produkti tirdzniecībā Latvijā var saturēt : ĢM kukurūzu - milti, putraimi, manna, eļļa, glikoze, salātu mērces, margarīns, alus, čipsi, pārtikas piedevas. ĢM soju, – konditorejas izstrādājumi, saldējums, šokolāde, šokolādes izstrādājumi, gaļas izstrādājumi, eļļa, pārtikas piedevas Ģenētiski modificēto organismu aprites likums: 26.1 pants - Pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

Ministru kabineta noteikumi: Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība (Nr.784, 22.09.2008); Kārtība, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā (Nr. 457, 26.05.2009); Ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģija (MK Nr. 1078, 22.12.2008); Kārtību, kādā apmērā maksājama valsts nodeva par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu, kā arī tās samaksas kārtība (iesniegts VK); Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikums (Nr. 783, 22.09.2008); Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību (Nr. 30, 15.01.2008)

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss 78.1 pants. Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana Par ĢM organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 700 līdz 7100 euro, bet juridiskajām personām — no 4300 līdz 14 000 euro. 103.9 pants. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšana Par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz piecsimt euro, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro. 155.16 pants. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšana Par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss 103.8 pants. Līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem Par ĢM kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties Valsts augu aizsardzības dienestā, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 640 euro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 7100 euro. Par ĢM kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 640 euro, bet juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 euro. Par ĢM kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 640 euro, bet juridiskajām personām — no 140 līdz 1400 euro. Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 euro, bet juridiskajām personām — no 1400 līdz 4300 euro.

ĢMO kontrole. 1. Kontrole uz robežas PVD Sanitārās robežinspekcijas inspektori kontrolpunktos 2. Iekšzemes kontrole PVD 11 struktūrvienību inspektori visā valsts teritorijā ĢMO kontrole ietver: dokumentu pārbaudi marķējuma pārbaudi paraugu ņemšanu 3. PVD ikgadējā ĢMO kontroles programma – plānota paraugu ņemšana 4. Rīcība saņemot Ātrās brīdināšanas sistēmas (RASFF) ziņojumu.