Sistēmas un to teorētiskās izpratnes Izpratne par sistēmu Izmantojums teoriju veidošanā Pieeja komunikācijas parādību skaidrošanā

Sistēma Objekti – elementi, daļas, mainīgie sistēmā Atribūti – kvalitātes, īpašības, kas piemīt objektiem un sistēmai Iekšējās attiecības – attiecības un mijiedarbība starp objektiem Ārējā vide – fenomeni, kas nosaka sistēmas pastāvēšanu un attīstību

Sistēma vidē pastāvošs objektu un to attiecību, kas savstarpēji cits citu ietekmē, kopums, kas veido kādu lielāku modeli un atšķiras no katras tā daļas

Sistēmas attiecības ar vidi Slēgtas sistēmas - nav nekādas saistības ar vidi, dezintegrētas Atvērtas sistēmas – matērijas, enerģijas, informācijas apmaiņa ar vidi

Sistēmas kvalitātes Holiskums Hierarhija Pašregulācija un kontrole Apmaiņa ar vidi Līdzsvars Izmaiņas un spējas pielāgoties Pieeju vienāds derīgums mērķu sasniegšanai

Holiskums Sistēma ir unikāla kā veselums Attiecības atšķir no citām sistēmām Veselums ir kas vairāk par daļu summu, jo rada jaunu kvalitāti Sistēma veidojas kā rezultāts daļu attiecībām Sistēmās pastāv korelācija starp mainīgajiem

Hierarhija Sistēmām ir tendence būt savstarpēji iekļautām un atkarīgām Suprasistēma – sistēma – subsistēma

Pašregulācija un kontrole Daudzas sistēmas ir orientētas uz kādu mērķi Atbilstoši sistēmas objektiem, atribūtiem un attiecībām veidojas kontrole

Apmaiņa ar vidi Input Output

Līdzsvars Homeostāze – pašsaglabāšanās forma, kad sistēma uztver draudus un ir spējīga noturēties/atgriezties savā kārtībā/gaitā Līdzsvars ne vienmēr ir komfortabls sistēmas dalībniekiem

Izmaiņas un spējas pielāgoties Pastāvēšanai sistēmai nepieciešama gan stabilitāte, gan izmaiņas Vides – laika un telpas raksturojumi Morfoģenēze (biol.) – evolucionāra organisma struktūras vai tā daļas attīstība

Pieeju vienāds derīgums mērķu sasniegšanai Sistēmas mērķus iespējams sasniegt no dažādiem izejas punktiem un dažādos veidos Vides ietekmes Izmaiņu ietekmes

Informācijas aprite sistēma Kultūras koncepti Info par Ideoloģija Normas Profesionālās zināšanas Info par klientiem Info par piegādātājiem Info par vidi Info par likumdošanu Info par menedžmentu Info par tehnoloģijām Priekšstati par sabiedrību Info par produktiem/pakalpojumiem Ētikas priekšstati Info par kvalitāti utt. sistēma Info par produktu/pakalpojumu vērtībām Simboli Attiecības Zināšanas Inovācijas

Sistēmu tipi Rāmējuma (framework) Pulksteņa mehānisma Kibernētiskās Atvērtās Kopijas-attīstības Simbolu Sociālās Transcendentālās Kopijas-attīstības - ola-cālis

Sistēmu izmantojums sociālo un komunikācijas fenomenu analīzē

Sistēmu teorijas Starpdisciplināras abstrakta fenomena studijas, kas nav saistītas ar fenomena substanci, tipu, izpausmi laikā un telpā Parasti pēta kompleksu sistēmu raksturojumus un modeļus, ko varētu lietot to aprakstīšanai.

Sistēmpieeja Tiek izmantota visās zinātnēs, ja tās nodarbojas ar sistēmām Radusies 40-os un 50-os gados Norbert Wiener Ludwig von Bertalanffy Ross Ashby

Organizācijas teorijas: sistēmu pieejas Ekoloģiskā (vides) Resursu atkarības Racionālā gadījuma Marksistiskā Apmaiņas Institucionālā

Ekoloģiskā pieeja Populācijas-ekoloģijas Organizācijas pielāgojas videi un tiek veidotas atbilstoši vides vajadzībām Nišu aizpildīšana Vide – nav aktīvu aktoru, bet masas veidota Izvairās no varas, konflikta, kultūras un politisko spēku utt. skaidrojuma Attiecas uz organizāciju kopumu, ne atsevišķu organizāciju

Lietderīgums “Izdzīvošanas” fenomens kā organizācijas efektivitātes kritērijs Vēsturiskā perspektīva Aktivizē ārējo faktoru nozīmi

Resursu atkarības Politiski ekonomiska pieeja Lēmumus pieņem organizācijā Būtiska nozīme menedžmentam Birokrātija Aktīva mijiedarbība ar vidi, lai sekmētu savu labklājību Raksturojumi: Organizācijas autonomija Vides stratēģiska ietekmēšana Vides dažāda interpretācija organizācijās

Racionālā gadījuma pieeja Organizācijas mērķu un uzdevumu racionāls izvērtējums situācijā Organizācijas mērķu daudzveidība, mainīgums, pat pretrunīgums

Marksistiskā pieeja Vides determinisms Racionāla stratēģiska izvēle Īpatnības: Darba ņēmēju kontrole Starporganzāciju pārvaldība

Apmaiņas pieeja Organizācija ir atbildes reakcija uz apkārtējās vides nenoteiktību Vidē ir potenciālie maiņas partneri

Institucionālā pieeja Organizācijas rāda sabiedrības institucionālo dzīvi Organizācijas atbilstoši saviem darbības laukiem kļūst līdzīgākas Procesi: Ārējie spēki veicina standartizāciju Organizācijas atdarina cita citu Organizācijas profesionalizējas un tas palielina līdzību

Kooperatīvā sistēma Organizācijas ir sadarbības sistēmas Organizāciju pamatā ir (1) dalībnieku vēlme dot savu ieguldījumu un (2) darbībām ir jābūt orientētām uz kopīgu mērķi Mērķi – no augšas uz apakšu, bet izpilde – no apakšas uz augšu Morālās saistības “[..] visa komunikācija attiecas uz mērķa formulēšanu un koordinātu instrukciju pārraidīšanu darbībai un balsta spēju sazināties ar tiem, kas vēlas sadarboties” Chester I.Bernard

Organizācijas analīzes līmeņi Ekoloģiskā – organizācijas var tipoloģizēt pēc to vietas sabiedrībā Strukturālā – organizācijas var tikt analizētas kā sistēmas un apakšsistēmas, lai nodrošinātu savas vajadzības (funkcionālās vajadzības ietekmē strukturālos raksturojumus) Sociāli psiholoģiskā – indivīdu darbības katrā no tipoloģizācijas segmentiem

Informācijas teorija Signāla kvantitatīvās studijas Praktiskais pielietojums – uztvērēju un raidītāju konstruēšana un tehnoloģijas, kodu sistēmas, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas pārraidi Claude Shannon. A Mathematical Theory of Communication Warren Weawer. The Mathematical Theory of Communication

Vispārējās komunikācijas sistēmas shematiska diagramma no Claude Shannon. A Mathematical Theory of Communication informācijas avots raidītājs saņēmējs mērķis signāls saņemtais signāls vēstījums vēstījums trokšņa avots

Informācijas izpratne Entropija – nejaušības vai organizācijas trūkums situācijā Totāli entropiska situācija – neparedzama Entropija parasti ir mainīgais, jo situācijas var prognozēt pēc veselā Informācija ir entropijas (negaidītību) mērs situācijā Jo vairāk negaidītību, jo vairāk informācijas Jo mazāk negaidītību, jo – mazāk informācijas (negentropy) ! Koncepts neattiecas uz nozīmi, bet stimulu/signālu kvantitāti

Situācijas raksturojumi Kompleksums palielina negaidītību iespējamo skaitu Prognozei nepieciešams vairāk faktu Informācija ir alternatīvu kopuma funkcija un raksturo brīvību izdarīt izvēles situācijā

Informācijas pārraidīšana Avots Vēstījums Raidītājs Signāls Kanāls Saņēmējs Troksnis Kanāla kapacitāte Kanāla caurlaidība

Kibernētika Regulācijas un kontroles studijas sistēmās Atgriezeniskā saite Atgriezeniskās saites cilpa Output-atgriezeniskā saite-sakārtošana Aktīvā uzvedība – mērķtiecīga un nejauša Pasīvā uzvedība – ārējo faktoru noteikta Vienkāršās sistēmās organisma atbildes reakcija – akceptējoša/neakceptējoša Kompleksās sistēmās – pozitīvā un negatīvā saite Norbert Wiener. Cybernetics, or control and communication in the animal and the machine.

Kibernētiskās sistēmas Persona mediji NVO/ Valsts institūcija Likums

Pozitīvā un negatīvā saite Negatīvā – informē par kļūdu sistēmā Pozitīvā – informē par atbilstību sistēmai

Kompleksās sistēmas Dažādi objekti un attiecības Laika un telpas izmaiņas Saites raksturojumu izmaiņas

Atvērtās sistēmas Visas sistēmas var raksturot kā daļu, kuru savstarpējas attiecības padara tās savstarpēji atkarīgas, kombinācijas Mehāniskās, organiskās, sociālās sistēmas – pieaug sarežģītība Sistēmu daļas veido attiecības ar citu sistēmu daļām

Sociālā sistēma (Parson) Adaptation atbilstošu resursu iegūšanas problēma Goal attainment mērķu noteikšanas un īstenošanas problēma Integration solidaritātes uzturēšanas vai koordinācijas problēma starp sistēmas vienībām Latency sistēmas atšķirīgās kultūras un vētību veidošanas, saglabāšanas un pārraidīšanas problēmas

Parsona tipoloģija Sociālā funkcija Organizācijas veids Piemēri A adaptācija Orientētas uz ekonomisko darbību Biznesa uzņēmumi G mērķu noteikšana un īstenošana Orientētas uz politiskiem mērķiem Valsts institūcijas, organizācijas, kam pieder vara (bankas) I integrācija Integrējošas organizācijas Politiskās partijas, sociālās kontroles organizācijas L latentums Paraugus, modeļus saglabājošas organizācijas Muzeji, skolas, baznīca

Sociālo sistēmu funkcionālā analīze Sociālai sistēmai ir kādas prasības vai vajadzības, lai tā varētu pastāvēt savā eksistences formā Struktūras analīze: Tās realizējamās vajadzības Tās realizētās funkcijas Problēmas: Grūti noteikt būtiskākās vajadzības Grūti noteikt nozīmi – “sistēmas saglabāšanās”

Sistēmu novērošana Sistēma un novērotājs Autopoiesis – tendence, ka dzīvās sistēmas sevi šķir no pārējām un darbojas, uzturot priekšstatu/izpratni par autonomiju vai atsevišķumu Novērošanā – sistēmas novērotājus ietekmē (strukturālais savienojums)

Dinamiskā sociālās iedarbības teorija Bibb Latane – Dynamic social impact theory Indivīdi dažādos veidos atšķiras Indivīdi darbojas sociālās telpās (social spaces) Konsolidācija – lielākās grupas palielinās, mazākās samazinās laika periodā Pudurošanās(clustering) – cilvēkus vairāk ietekmē viņu tuvākie kaimiņi, draugi utt. ar līdzīgiem uzskatiem utt. Korelācija – grupās uzskati par jautājumiem, kas pat nav apspriesti, korelējas un notiek konverģence Pudurošanās procesos mazākuma viedokļi bieži tiek pasargāti un turpina attīstīties grupā

Procesu raksturojumi Indivīdu ietekmes sociālajā telpā Ietekmju tiešums, tuvums Indivīdu daudzums

Četras preses teorijas Autoritārā (authoritarian) Liberālā (libertarian) Padomju (soviet) Sociālās atbildības (social responsibility) Siebert, F. S., Peterson, T., Schramm, W. (1963). Four theories of the press :the authoritarian, libertarian, social responsibility and soviet communist concepts of what the press should be and do.  Urbana,Chicago : University of Illinois Press, 1963.

Pieeja Filozofiskais, ideoloģiskais pamatojums Kāpēc vajadzīgi mediji? Kam ir tiesības lietot medijus vēstījumu izplatīšanai? Kas un kā kontrolē medijus? Kādi ir mediju lietošanas ierobežojumi un aizliegumi? Kas var būt mediju īpašnieki?

Autoritārā teorija valsts/vara mediji

Liberālā teorija valsts/vara mediji

Padomju teorija valsts/vara mediji

Sociālās atbildības teorija valsts/vara mediji

Teoriju analīze Terje Steinulfsson Skjerdal

Laikrakstu sistēmas izpratne Nacionālie laikraksti Reģionālie Reģionālie Lokālie Lokālie Lokālie Lokālie Lokālie

Laikrakstu sistēmas izpratne Nacionālie laikraksti Reģionālie Reģionālie Lokālie Lokālie Lokālie Lokālie Lokālie

SEMINĀRS: Sistēmpieja komunikācijas fenomenu analīzē Littlejohn, S.W. (2002). Theories of Human Communication, 7th ed. Wadsworth. P.36-56 Weaver, Warren. Recent contributions to the mathematical theory of communication. Baecker, Dirk. Why systems? (2001) Theory Culture & Society, vol. 18, no. 1, pp. 59-74. Gunaratne, Shelton A. (2002) Freedom of the press: a world system perspective. Gazette, vol. 64, no. 4, pp. 343-369. Becker, Jonathan (2004) Lessons from Russia: A Neo-Authoritarian Media System. European Journal of Communication, vol. 19, no. 2, pp. 139-163.