1. Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes Labklājības ministrija 2012.gada 13.aprīlis

2. Prezentācijas saturs 1.Darba tirgus skaitļos – Latvija Eiropas Savienībā, pēckrīzes darba tirgus attīstība 2.Reģistrētā bezdarba portrets, t.sk. ilgstošā bezdarba raksturojums un bezdarbs reģionu griezumā 3.Darba tirgus izaicinājumi – Latvijas nodarbinātības politikas raksturojums, nodarbinātības politikas plānošana ES līmenī 4.Jauniešu bezdarba portrets un jauniešu atbalsta pasākumi 5.Darba tirgus prognozes – ES institūciju vidējā termiņa prognozes, EM vidējā termiņa prognozes Latvijai, LM un NVA īstermiņa prognozes 6.Turpmākie soļi darba tirgus prognozēšanas mehānisma un karjeras konsultāciju sniegšanas uzlabošanai 7.Diskusija par karjeras jautājumiem

3. 3 DARBA TIRGUS SKAITĻOS

4. Pēckrīzes Latvija Nacionālais kopprodukts: 2007-2011; +10%, -3%, -18%, -0,3%, +5.5% Privātpersonu parāds: 2007-2011: 12 miljardi LVL Budžeta deficīts: 2009-2012 -10%, -8%, -4%, -3% Emigrācija: 2002-2011: >200 000 iedzīvotāju 20 000 ik gadā

5. Ienākumu atšķirība LV/EU EUR Latvija330 LVL/632 USD Igaunija73% Lietuva95% Lielbritānija17% Īrija23% Vācija23% Zviedrija 22%

6. Tendences un prognozes 2012.gadam Ekonomikas atkopšanās pēc krīzes notiek salīdzinoši lēni, galvenokārt ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz eksportu, joprojām salīdzinoši zems iekšējais pieprasījums. Līdz ar to Latvijas ekonomikas attīstība šobrīd ir jūtīga uz ārējās vides riskiem, pasliktinoties ārējiem tirgiem, Latvijas eksporta pieaugums varētu kļūt mērenāks un varētu vairs nebūt ar tik pieaugošu dinamiku. 2012.gadā IKP šobrīd tiek prognozēts 2,5 - 3% apmērā Darba tirgū saglabāsies relatīvi augsts bezdarba līmenis, liels ilgstošo bezdarbnieku līmenis

7. NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS LV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis) ES vidējais - 64,3%

8. BEZDARBA LĪMENIS LV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis)

9. NODARBINĀTĪBAS UN BEZDARBA TENDENCES LV un ES vidējais

10. Avots: CSP RīgaPierīgaVidzemeKurzemeZemgaleLatgale Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums Darba meklētāju skaita pieaugums Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums vislielākās izmaiņas vismazākās izmaiņas KRĪZES IETEKME UZ NODARBINĀTĪBAS SITUĀCIJU REĢIONOS 2008.un 2010.gada datu salīdzinājums

11. 11 REĢISTRĒTĀ BEZDARBA PORTRETS

12. REĢISTRĒTAIS BEZDARBS Avots: NVA un VSAA Vakances 18 000 2 500 Bezdarbnieku skaits 249% 52 tūkst. 76 tūkst. 179 tūkst. 162 tūkst. 130 tūkst. 18% 14% 45% 30 tūkst. 81 tūkst. 32 tūkst. 38% 11% 37 tūkst. 38 tūkst. 34 tūkst. 42% 133 tūkst.

13. Bezdarba izplatības disproporcijas 109 novados Rīgas reģ: 7.8%-Latgales reģ: 20.4% Nodarbinātības valsts aģentūra

14.  57% ir sievietes  44% ir ilgstošie bezdarbnieki  51% ar zemu izglītības līmeni  12% ir vecumā 15-24 gadi (jaunieši)  33% vecumā 50 gadi un vairāk  75% nesaņem bezdarbnieka pabalstu BEZDARBA PORTRETS

15. JAUNIEŠI UN GADOS VECĀKI BEZDARBNIEKI vecuma grupa 45 -62 skaitliski liela un ekonomiski aktīva, parasti bezdarba periods ir ilgāks problemātiskā grupas daļa: personas ar zemu vai novecojušu izglītību riski: stereotipi, mūžizglītības nepietiekamība, potenciālas atkarības problēmas, nepieciešams sociālās palīdzības atbalsts vecuma grupa 15 -24 gadi skaitliski mazāka, izmanto izglītības sistēmas pakalpojumus, parasti bezdarba periods ir īsāks problemātiskā grupa: izglītības sistēmu pametušie riski: izbraukšana, ekonomiskā neaktivitāte, nepietiekams brīvu darba vietu skaits, potenciālas atkarības problēmas

16. ILGSTOŠAIS BEZDARBS Kopā gandrīz 57 tūkst. 2011.gada beigās 52% ir ar zemu izglītības līmeni 7% ir jaunieši (15-24 gadi) 40% ir vecumā 50 gadi un vairāk Saskaņā ar CSP datiem, ilgstošā bezdarba līmenis pēdējo 3 gadu laikā ir palielinājies 2 reizes – no 27% 2009.gadā līdz 58% 2011.gada 3.ceturksnī

17. Ilgstošo b/d īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, NVA ILGSTOŠAIS BEZDARBS REĢIONOS 2011.gada beigās RīgaPierīgaVidzemeKurzemeZemgaleLatgale Ludza – 54% Krāslava – 53% Rēzekne – 52% Preiļi – 51% Sigulda – 36%Liepāja – 41%Alūksne – 48%Dobele – 41% 54%9% 7%11%10% Jaunpieteikto darba vietu sadalījums pa reģioniem:

18. 18 DARBA TIRGUS IZAICINĀJUMI

19. NODARBINĀTĪBAS POLITIKA LATVIJĀ  Darbaspēka pieprasījuma veicināšana – ekonomisko aktivitāšu un uzņēmējdarbības stimulēšana: valsts sniegtie netiešie un tiešie atbalsta pasākumi uzņēmējiem, t.sk. ES fondu apguves programmas pasākumi administratīvo šķēršļu mazināšanai (Latvijas vieta Doing Business reitingā) mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu īstenošana, biznesa inkubatori  Darbaspēka piedāvājuma uzlabošana preventīvie pasākumi - darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšana, lai savlaicīgi veiktu nepieciešamās izmaiņas izglītības piedāvājumā; karjeras konsultācijas, apmācību programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā u.c. aktīvie darba tirgus politikas pasākumi:  nodrošināt darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos pieprasījuma izmaiņām - profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, u.c.  sociālo jautājumu risināšana - darba praktizēšana ar stipendiju, pasākumi noteiktām personu grupām u.c. 19

20. NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES Lisabonas stratēģija 2000.-2010.gadam Mērķis – risināt nepietiekošās izaugsmes un tehnoloģiskās atpalicības problēmas 2010.gads – ES konkurētspējīgākais, dinamiskākais, uz zināšanām balstīts reģions pasaulē Lisabonas stratēģijas mērķi: Nodarbinātības līmenis 2010 – 70% ES nodarbinātības līmenis 2010 – 64% LV nodarbinātības līmenis 2010 – 61% Sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60% LV sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60% ES sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 58% Gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 50% LV gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 50% ES gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 46% Avots: Eurostat

21. NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES “ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (I) Mērķis: veicināt ES izaugsmi un nodarbinātību Izaicinājumi: Finanšu sistēmas ilgtspēja Globalizācijas procesi un konkurētspēja pasaules tirgos Demogrāfiskās izmaiņas Klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana Zinātniskais progress un jauninājumu plaša izmantošana Darbaspēka konkurētspēja Nākotnes darba vietas un prasmes Sociālā drošība

22. NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES “ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (III) Kvantitatīvie mērķi: ES-27Latvija FaktsMērķiFaktsMērķi 2008202020082020 Nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20–64 gadi), % 70,0> 75,075,973-75 Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) (% no IKP) 1,930,61,5-2,0 Augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību) 31,140,027,0 34,0... 36,0 Skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars (vecuma grupā 18–24 gadi, %) 14,9< 10,015,513,4-13,0 Nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars (%) 17,0↓ par 20 milj.26,021,0 Energoefektivitāte (bruto iekšzemes enerģijas patēriņš pret IKP) 169 palielināt energoefektivitāti par 20% 310286

23. DARBA TIRGUS TŪLĪTĒJIE IZAICINĀJUMI  zems jaunu darba vietu radīšanas temps ES un Latvijā, sociālās situācijas pasliktināšanās  izaugsme, kas balstās uz produktivitātes pieaugumu, ne būtisku nodarbinātības pieaugumu (“jobless growth”)  Ievērojams jauniešu bezdarba līmenis  uzņēmēji veic ieguldījumus ar īsu atmaksāšanās periodu  mājsaimniecību kredīti  emigrācija  nabadzības/ienākumu nevienlīdzības pieaugums

24. JAUNIEŠU BEZDARBA PORTRETS

25. Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku STATISTIKAIS PORTRETS (NVA 01.03.2012.)  Kopā reģistrēti 15 791 jaunieši-bezdarbnieki  Īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā – 11,8%  87% ir vecumā 20 – 24 gadi  71% ir zems izglītības līmenis  21% ir ar profesionālo izglītību, 7% - ar augstāko  23% ir ilgstošie bezdarbnieki - uz pusi mazāk salīdzinājumā ar vidējo īpatsvaru bezdarbnieku kopskaitā (42%)  40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi - bieži mazāk kvalificētās profesijās

26. JAUNIEŠU BEZDARBA TENDENCES (NVA, Eurostat)

27. Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku PROFESIJAS/NODARBOŠANĀS (NVA 01.03.2012. lielākais skaits) Nodarbošanās, profesijas nosaukumsSkaits % no kopskaita Kopā: 15791100% NAV PROFESIJAS (SPECIALITĀTES) 838653% PALĪGSTRĀDNIEKS 7445% MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS 6564% PĀRDEVĒJS KONSULTANTS 2532% APKOPĒJS 1821,2% VIESMĪLIS 1811,2% BŪVSTRĀDNIEKS 1601% PAVĀRS 1301% KRĀVĒJS (ROKU DARBA)1140,7% BĀRMENIS1080,7%

28. Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku ar augstāko izglītību GALVENĀS PROFESIJU GRUPAS (NVA 01.03.2012. lielākais skaits) Izglītības profesijas nosaukums Jauniešu - bezdarbnieku skaits % no kopskaita KOPĀ:1150 Ekonomisti948% Skolotāji (vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, pamatskolas, pirmsskolas utt). 424% Uzņēmējdarbības (komercdarbības) speciālisti696% Speciālisti (klientu apkalpošanas, sabiedrisko attiecību, loģistikas, utt.)12211% Grāmatvedības darbinieki313% Administratori (t.sk. biroja, viesnīcu) (izņemot IT nozari)222%

29. PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (I) jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū  Jauniešu bezdarbnieku profilēšanas sistēmas pilnveide:  LM sadarbībā ar IZM jauniešus bez profesijas un skolu pametušos centīsies atgriezt izglītības sistēmā  Pārējie vispirms saņems intensīvu un izmaksu efektīvu Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu atbalstu darba meklēšanā  Finanšu ietilpīgus instrumentus, individuāli izvērtējot klienta situāciju, izmantos nepieciešamības gadījumā, tiem klientiem, kuri saviem spēkiem saprātīgā laika periodā darbu atrast nespēj.  Jauniešiem – bezdarbniekiem nodrošinātas karjeras konsultācijas 100%  Papildus kuponi prasmju/kompetenču apguvei – jauniešiem bezdarbniekiem, kuriem nav profesijas, nav prasmju

30. PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (II) jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū  Darbnīcas jauniešiem – jauniešu karjeras atbalsts un profesionālā orientācija profesijas ieguvei. Iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē un katrā no jomām darboties trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku (finansējums – 100 tūkstoši LVL, 100 - 200 dalībnieki 2012.gadā un turpmāk).  Reģionālās mobilitātes atbalsts - plānots arī citu vecuma grupu bezdarbniekiem, taču jaunieši ir mobilāka iedzīvotāju grupa, līdz ar to viņu īpatsvars atbalsta saņēmējos sagaidāms augstāks.

31. PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ jauniešu integrēšanai darba tirgū  Izglītības un zinātnes ministrija: - Darba tirgum nepieciešamās profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguves nodrošināšana (papildus nepieciešami 5,8 MLVL, lai iesaistītu 2000 jauniešus); - Profesionālās izglītības iestāžu iesaiste pieaugušo tālākizglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas apmācību nodrošināšanā; - Karjeras izglītība + agri skolu pametušo audzēkņu atgriešana izglītības sistēmā (papildus nepieciešami 2 MLVL prevencijai skolās 40 000 audzēkņiem, 10 000 jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā); - Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija (papildus nepieciešami 44 MLVL).  Ekonomikas ministrija: - Komplekss atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai (tai skaitā aizdevumu piešķiršanai); - Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai, atbalsts partnerībās organizētām apmācībām; - Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai.

32. 32 DARBA TIRGUS PROGNOZES

33. 1.Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes ES dalībvalstīm (divreiz gadā) http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2011_autumn_forecast_en.htm http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2011_autumn_forecast_en.htm 2.CEDEFOP prognozes (ik pēc 2 gadiem) http://www.cedefop.europa.eu/EN/Files/3052_en.pdf http://www.cedefop.europa.eu/EN/Files/3052_en.pdf 3. ANO datubāze http://www.un.org/esa/population 3. Ekonomikas ministrijas ikgadējas prognozes darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā (aprīlis-maijs) http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMZino_130611_ar_pielik.pdf http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMZino_130611_ar_pielik.pdf 4. Labklājības ministrijas īstermiņa prognozēm bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem (ikgadēji) http://www.lm.gov.lv/text/664 5. Finanšu ministrijas prognozes makroekonomiskās attīstības scenārijam 2011.-2013.gadam Darba tirgus prognožu avoti:

34. Darba tirgus prognožu ierobežojumi 1.Latvijas darba tirgus struktūra – MVU īpatsvars lielāks par 99% (88% no tiem mikro uzņēmumi) 2.Ekonomiskās un finanšu krīzes ietekme uz darba tirgu un darba tirgus tendenču turpmākā prognozēšana 3.Ekonomisko prognožu nesena vēsture – prognozes tapšanas stadijā 4.Darba devēju prognožu rezultāti (arī laikā, kad darba devēji nespēj radīt un piedāvāt jaunās darba vietas) 5.Darba tirgus apjoms – lietderīgāk darba tirgu pētīt vismaz Baltijas valstīm? 6.Demogrāfisko tendenču iekļaušana prognozēšanas modelī 7.Darba tirgus elastīgums – mainība un tās iekļaušana prognozēs, darbaspēka mobilitāte, migrācijas plūsmas u.c. jautājumi

35. DARBA TIRGUS VIDĒJĀ TERMIŅA PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA UN PIEDĀVĀJUMA ATBILSTĪBA VIDĒJĀ TERMIŅĀ

36. Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā Ikgadējs prognozēšanas ziņojums (parasti tiek gatavots uz aprīļa beigām) Pirmais IZ sagatavots 2010.gadā Šajā prezentācija tiek izmantotas 2011.gada prognozes un daļēji EM 2012.gada provizoriskās prognozes, kas gatavotas Nacionālajai reformu programmai Sagaidāms, ka 2012.gada IZ tiks sagatavots š.g. maija vidū (tajā tiks iekļauti tautas skaitīšanas provizoriskie dati) IZ struktūra: -esošā situācija darba tirgū, ES līmeņa institūciju prognozes - prognozes darbaspēka pieprasījumam, - prognozes darbaspēka piedāvājumam (nozaru, kompetenču, izglītības jomu griezumā) - tiek analizēta darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstība vidējā termiņā (līdz 2016.gadam)

37. ESOŠĀ EKONOMISKĀ SITUĀCIJA

38. TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA 2011.GADĀ

39. NOZARU ATTĪSTĪBAS TENDENCES VIDĒJĀ TERMIŅĀ (apgrozījumu apjomu pieaugums)

40. Aizņemtās darba vietas 2005.- 2011.gads * Vidējais aizņemto darba vietu skaits pa 2011.gada 3.ceturkšņiem + 45 tūkst. + 74 tūkst. - 22 tūkst. - 190 tūkst. - 50 tūkst. + 23 tūkst.

41. NODARBINĀTĪBAS TENDENCES NOZARU GRIEZUMĀ 2008.-2010.GADĀ

42. EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (I) 02.02.2012. (2008-2011 CSP dati) 2008200920102011201220132014201520162017201820192020 IKP pieaugums-3,0%-18,0%-0,3%5,5%2,5%4,0%5,0% 4,0% Nodarbināto skaits 15- 74 gadi, tūkst.iedz. 1124,1986,7940,9 970,5871,4879,7896,1911,9928,5939,3948,5956,7964,2 Nodarbinātības līmenis 20-64 gadi, % 75,8%67,1%65,0%67,3%68,9%73,0% Bezdarba līmenis 15-74 gadi 7,5%16,9%18,7%15,4%15,0%13,8%12,1%10,5%9,0%8,0%7,1%6,6%6,1% 2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus) Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas

43. IKP PROGNOZES NOZARU GRIEZUMĀ 2016.GADAM

44. EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (II) 02.02.2012. BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM

45. Prognoze nodarbināto iedzīvotāju skaita izmaiņām gadā (pieaugums tūkst. 2012-2020) KOPĀ 2012.-2016. 70,4 tūkstoši KOPĀ 2012.-2020. 106,1 tūkstoši

46. EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (III) 02.02.2012. BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM

47. DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS NOZARU GRIEZUMĀ

48. DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS PROFESIJU GRUPĀS

49. DARBASPĒKA LĪDZSVARS 2020.GADĀ 02.02.2012. 2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus) Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas

52. LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS PROGNOZES Darbaspēka potenciālais piedāvājums (balstās uz 2011.gada 4.ceturkšņa datiem) KOPĀ: 634,4 tūkstoši

53. Paskaidrojums slaidam Nr.55 2011 Koriģētie cipari Paskaidrojumi Darba meklētāji 15-64 gadi164,8nemainās 2011.g. 4.ceturkšņa dati Iedzīvotāji vecumā 62-64 gadi23,9nemainās 2011.g. sākums Pensionāri, kas turpina strādāt pēc pensionēšanās 49,4nemainās vidēji 10,5% no cilvēkiem vecumā 62 gadi un vairāk Nepilnu laiku nodarbinātie94,145,0 2011.g. 4.ceturkšņa dati, precizēts, jo visi nevarēs pāriet uz pilna laika darbu Mācības295,0207,0 CSP dati par skolēnu skaitu izglītībā sākot no 10.klases uz augšu – aptuveni 30% no tiem varētu strādāt Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji: Slimība, ievainojums, invaliditāte53,527,0 Mērķa grupa tiek dalīta ar 2, jo daudzi, kas slimo vai zaudējuši darba spējas nebūs spējīgi atgūt tos atpakaļ pilnībā Personiski vai ģimenes apstākļi65,7nemainās - Zaudētas cerības atrast darbu40,2nemainās - Nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt4,9nemainās - Citi iemesli6,5nemainās - Rezerve KOPĀ: 634,4 tūkstoši

54. Secinājumi: Laika periods 2012-2020: 1. Prognozes nodarbinātības/ darba vietu palielinājumam 2. Esošais darbaspēka potenciālais piedāvājums (bez tiem, kas ir mācībās, skat. 5.punktu) 3. Cilvēku skaits, kas pametīs darba tirgu 2012-2020 4. Migrācijas saldo (2012- 2020) 5. Skolēni, kas varētu ienākt darba tirgū 150 tūkstoši300 tūkstoši229 tūkstoši108 tūkstoši207 tūkstoši Ekonomikas ministrijas prognozes par nodarbināto skaita iespējamu pieaugumu 106 000. Var pieņemt, ka 2020.gadā sasniegsim 2008.gada darba tirgus rādītājus un tad darba vietu skaita palielinājums varētu sastādīt ap 217 000. Vidējais šo abu rādītāju kopsavilkums varētu būt 150 tūkstoši Visus 427 000 nebūs iespējams aktivizēt, bet, ņemot vērā, ka darba tirgū varētu potenciāli atgriezties līdz pat 70% no mērķa grupas kopskaita, sanāk 300 tūkstoši. Pensionēšanās vecuma sasniegšanas dēļ - 255 358 tūkstoši x 0,895 (jo vidēji 10,5% paliek strādāt) Saskaņā ar M.Hazana pētījumu, tie ir 200 000 pēdējo desmit gadu laikā. Pieņemsim, ka migrācija turpmākajos gados būs nedaudz lēnāka un daļa no izbraukušajiem atgriezīsies atpakaļ Latvijā, tad koeficients varētu būt 0,6 * (200 000 cilv. / 10 gadi * 9 gadi) = 108 000 CSP dati par skolēnu skaitu izglītībā sākot no 10.klases uz augšu – 295 000. Aptuveni 30% no tiem varētu strādāt, paliek 70% jeb 207 000. Tie potenciāli varētu ienākt darba tirgū līdz 2020.gadam. !!! Darbaspēka potenciālais piedāvājums (507 tūkstoši, ailes 2+5) nedaudz pārsniedz darbaspēka potenciālo pieprasījumu (490 tūkstoši)

55. DARBA TIRGUS ĪSTERMIŅA PROGNOZES 2012.GADAM BEZDARBNIEKU UN DARBA MEKLĒTĀJU PRIORITĀRIE APMĀCĪBU VIRZIENI

56. Labklājības ministrijas Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2012.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem” Apmācību vajadzības 2012.gadam: LM komisija apmācību jomu, profesiju, kā arī sociālo un profesionālo pamatprasmju noteik š anai, kurās nepiecie š ams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību Darba devēju asociāciju/ekspertu diskusijas Rezultāts – Precizēti apmācību saraksti (ziņojums uz MK 2012.gada aprīlis)

57. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (I)

58. Lai gan apstrādes rūpniecībā arī 2011.gadā bija vērojama strauja izaugsme, tomēr kopumā tā joprojām balstīsies uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc nodarbinātības pieaugums nozarē būs salīdzinoši neliels (aptuveni 3%). 2012.gadā nodarbinātības pieaugums nozarē varētu veidot aptuveni 1/3 no izaugsmes un būs 1,2 procenti. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (II)

59. Paredzams, ka arī būvniecībā šogad un nākamgad situācija pakāpeniski uzlabosies, tomēr nodarbināto skaits nozarē joprojām būs būtiski zemāks kā 2009.gadā. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (III)

60. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (IV)

61. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (V)

62. Arī publisko pakalpojumu sektorā 2011.gadā bija vērojams neliels nodarbināto skaita pieaugums, tomēr jau 2012. gadā nodarbinātība sektorā atkal samazināsies un šī tendence visticamāk saglabāsies arī nākamajos gados. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VI)

63. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VII)

64. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VIII)

65. NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (IX)

66. DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS (NVA DATU BĀZE)

67. Aģentūrā pieteiktās darba devēju brīvās darba vietas pa profesijām 2009.gads - 2011.gads (lielākais skaits)

68. CEDEFOP 2010.gada pētījums “Prasmju pieprasījums un piedāvājums Eiropā līdz 2020.gadam” uzsver, ka svarīga nozīme ir nepārtrauktai apmācībai un cilvēku iesaistei mūžizglītībā, kā arī neformālajā veidā saņemto zināšanu un prasmju atzīšanai. Pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā līdz 2020.gadam Eiropā: - Vislielākais pieaugums būs vērojams augstas kvalifikācijas darba vietās (no 29% 2010.gadā līdz 35% 2020.gadā darba vietu kopskaitā); - Vidējas kvalifikācijas darba vietu īpatsvars paliks gandrīz nemainīgs – vidēji 50%; - Zemas kvalifikācijas darba vietu īpatsvars samazināsies no 20 līdz 15%; - Darba vietu skaits samazināsies primārajās nozarēs, ražošanā, būvniecībā un lauksaimniecībā; - Turpretim pakalpojumu nozarēs gaidāms darba vietu pieaugums vidēji par 4% līdz 2020.gadam. CEDEFOP NĀKOTNES PRASMES

69. CEDEFOP PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA IZMAIŅĀM NOZARU GRIEZUMĀ

70. CEDEFOP PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA IZMAIŅĀM PA PROFESIJU GRUPĀM

71. Zinā š anas un prasmesZinā š anu un prasmju piemēri Zinā š anas (hard skills)Normatīvā regulējuma pārzinā š ana, valodas, E-prasmes, tehniskās zinā š anas noteiktajā nozarē, produktu pārzinā š ana, produktu attīstība, mārketinga zinā š anas Sociālās prasmes Prasmes strādāt komandā, sociālā uztvere (klausī š anās, sapratne), komunikācija, valodas, starpkultūru prasmes. Sociālās tīklo š anās prasmes Problēmu risinā š anas prasmesAnalizē š anas prasmes, starpdisciplīnu prasmes, iniciatīva, rado š ums Sava darba plāno š anas un vadī š anas spējas Plāno š anas, stresa un laika vadī š anas spējas, elastīgums Vadības zinā š anasStratēģijas un vīzijas izstrādes prasmes, trenera un komandas veido š anas prasmes, pārmaiņu vadība, projektu vadī š ana, procesu optimizācijas, kvalitātes vadī š ana, zinā š anas koleģiālai darbinieku vadī š anai Uzņēmējdarbības zinā š anasPārdevēju (piegādātāju) un pircēju attiecību pārzinā š ana, uzņēmējdarbības uzsāk š anas un attīstības zinā š anas, mērķu uzstādī š anas un sasnieg š anas prasmes CEDEFOP: NĀKOTNES PRASMES

72. - Galvenās nozares, uz kuru profesijām atbilstoši EM vidēja termiņa darba tirgus prognozei un ekspertu vērtējumam prioritāri īstenojama apmācība 2012.gadā, ir uz eksportu vērstās nozares – apstrādes rūpniecība, primārās nozares, kā arī transports un sakari, kā arī tirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un komercpakalpojumu jomās. - Sastādot apmācību jomu un profesiju sarakstu, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu 2012.gadā, vairāk uzsvars tiek likts uz apstrādes rūpniecību, transporta un komunikācijas pakalpojumiem, būvniecības, kā arī tirdzniecības un tūrisma pakalpojumiem, ņemot vērā EM prognozes par darbinieku skaita pieaugumu šajās nozarēs. NVA KLIENTU APMĀCĪBU VIRZIENI 2012.GADĀ (I)

73. - Aģentūra piedāvā bezdarbniekiem pilnveidot arī sociālās un profesionālās pamatprasmes. Sociālo un profesionālo pamatprasmju sarakstā 2012.gadā bezdarbnieku neformālu apmācību organizēšanai iekļautas apmācību programmas, kas veicina latviešu valodas, svešvalodu, datorzinību, uzņēmējdarbības, kā arī transportlīdzekļu vadīšanas prasmju apguvi. -Salīdzinot pēdējos trīs gados Aģentūrā pieteiktās vakances visvairāk tiek meklēti zemas kvalifikācijas darbinieki amatos un profesijās, kurās bieži vien notiek darbinieku rotācija darba apstākļu, slodzes, atalgojuma dēļ, kurās vienlaikus visvairāk tiek reģistrētas gan darba devēju vakances, gan bezdarbnieki ar iepriekšēju pieredzi šajā profesijā. - Būtiska ir arī paša bezdarbnieka vēlme apgūt noteikto programmu, tādējādi mazinot varbūtību, ka vidējā termiņā persona atkārtoti griežas pēc apmācību pakalpojuma. 2011.gadā Aģentūra nodrošināja apmācības izmantojot kuponu metodi, tomēr joprojām ir jāstrādā pie efektīvu kupona sistēmas darbības un apmācību procesu kontroles pastiprināšanas. NVA KLIENTU APMĀCĪBU VIRZIENI 2012.GADĀ (II)

74. Apmācību jomu un profesiju saraksts, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību Saimniecisko darbību veidi2012.gada Apmācību sarakstā iekļautās tālākizglītības apmācību programmas Rūpniecība un enerģētika (B-E) Adītājs Apģērbu šuvējs Ciparu programmas vadības (CNC) darbgaldu iestatītājs Drēbnieks Elektriķis Elektromontieris Galdnieka palīgs Galdnieks Gāzmetinātājs Kokapstrādes operators Lentzāģa operators Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG) Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG) Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG) Maiznieks Mēbeļu galdnieks Mēbeļu izgatavošanas operators Metāla griezējs (termogriezējs) Metāla/smilšstrūklas iekārtas operators Metālmateriālu metinātājs Remontatslēdznieks Remotstrādnieks Rokas lokmetinātājs (MMA) Sanitārtehnisko iekārtu montētājs Skārdnieks Šuvējs Virpotājs

75. Apmācību jomu un profesiju saraksts, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību Saimniecisko darbību veidi2012.gada Apmācību sarakstā iekļautās tālākizglītības apmācību programmas Būvniecība (F) Bruģētājs Frēzētājs Būvizstrādājumu galdnieks (būvgaldnieks) Būvstrādnieks Apdares darbu strādnieks Ceļu būvtehniķis Ēku celtnieks Guļbūves ēku celtnieks Krāsotājs Mūrnieks Namdaris Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (G, I) Bārmenis Konditora palīgs Mazumtirdzniecības komercdarbinieks Pavāra palīgs Tūrisma informācijas konsultants Viesmīlības pakalpojumu speciālists Transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (H, J) Atslēdznieks Autoatslēdznieks Auto elektriķis Automehāniķis Datorsistēmas tehniķis Loģistikas darbinieks Transportlīdzekļu krāsotājs Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N) Klientu apkalpošanas operators Lietvedis Nekustamā īpašuma aģents Noliktavas pārzinis Pārējie saimniecisko darbību veidi (R-U)Apavu labotājs

76. TURPMĀKĀS DARBĪBAS DARBA TIRGUS PROGNOZĒŠANAS MEHĀNISMA UZLABOŠANAI

77. 1.Lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu reģionos, tiks izskatīta iespēja, atjaunot darbaspēka mobilitāti veicinošus pasākumus. 2.Uzlabot Aģentūras gatavotās darba tirgus īstermiņa prognozes 3.Nodrošināt klientus ar aktuālu informāciju par izglītības iespējām Latvijā 4.Pilnveidot informatīvi metodisko bāzi karjeras pakalpojumu nodrošināšanai 5.Darba tirgus politikas pasākumi tiek pielāgoti, pakāpeniski atsakoties no īstermiņa pasākumiem krīzes seku mazināšanai un pārejot uz pasākumiem, kas paaugstina darbaspēka kvalitāti un aktivitāti 6. Vienots vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments „Nodarbinātības politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam”. Nodarbinātības politikas veidošanu valstī nodrošinās trīs ministrijas - Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija 7. Vispusīgs jaunieviestās bezdarbnieku apmācību kuponu sistēmas izvērtējums 8. Attīstīta bezdarbnieku profilēšanas un darba meklēšanas sistēma UZDEVUMI 2012.-2013.GADAM

78. 1.Kā jums liekas, kādas šobrīd ir galvenās problēmas karjeras pakalpojumu sniegšanā? Ar kādām grūtībām jums jāsaskaras savā ikdienas darbā? 2.Vai jūs savā ikdienas darbā izmantojiet darba tirgus prognozes? Kā varētu uzlabot šīs prognozes? Kas būtu jādara, lai darba tirgus prognozes būtu saprotamas un pieejamas ikvienam? 3.Mēģināsim izveidot jaunieša portretu – kāds ir šodienas jaunietis un kāda ir viņa motivācija būt pilnvērtīgam darba tirgus dalībniekam? 4.Kādas no jaunajām iniciatīvām dos lielāku pievienoto vērtību sabiedrības zināšanu paplašināšanā par šobrīd pieprasītākajām profesijām un aktualitātēm darba tirgū? 5.Kādi būtu efektīvākie instrumenti jauniešu integrēšanai darba tirgū? JAUTĀJUMI DISKUSIJAI

79. Paldies! www.lm.gov.lv www.nva.gov.lv www.izm.gov.lv www.em.gov.lv