1. Solitāras nieru cistas
Eva Dručka
MF 4.kurss

2. Ravine et al pētījumā piedalījās 729 pacienti
Nieru cistas
Pēc pētījumu datiem vairāk kā 50% no autopsijās veiktajiem nieru izmeklējusmem tika atklāta vismaz viena nieru cista pacientiem pēc 50 g.v
Vidējais nieru cistas palielināšanās apjoms gadā 1.6 mm jeb 3,9%
Nieru cistu riska faktori – vecums, dzimums, nierakmeņi, seruma kreatinīna līmenis, smēķēšana, arteriālā hipertensija
Reti tiek atrastas indivīdiem zem 30 g.v.
Visbiežāk viena, unilaterāla, bet var arī būt multiplas multilokālas, retāk bilaterālas
Agresivitāte- 1)nieru cistas aug daudz straujāk jauniem pacientiem 2) multifokālas cistas aug daudz straujāk nekā atsevišķas cistas
Pētījumos tiek uzskatīts, ka hipertensija biežāk izraisa cistas nevis otrādi (AH ierosina nieru disfunkciju, kas veicina cistu veidošanos)
Ravine et al pētījumā piedalījās 729 pacienti
The 10-Year Natural History of Simple Renal Cysts Naoki Terada, Yoichi Arai, Naoko Kinukawa, and Akito Terai, UROLOGY 71: 7–12, ©
CURRENT Diagnosis & Treatment: Nephrology & Hypertension, Edgar V. Lerma, Jeffrey S. Berns, Allen R. Nissenson, 2008.

3. Nieru cistu prevelence atkarībā no vecuma
©2009 by American Society of Nephrology
Prevelence %
Age-related prevalence of simple renal cysts. Based on data from references2–4,7–11.
Ultrasonography on approximately 30,000 fetuses in succession revealed an incidence of 0.09%, inmost of whom the cysts resolved by birth.14 Only two of
them persisted as simple benign cysts and in a third case heralded a unilateral multicystic dysplastic kidney.
Attīstība saistīta ar populācijas novecošanu
Vecums
Eknoyan G JASN 2009;20:

4. Vienkāršu nieru cistu prevalence un klīniskās īpašības
Chang-Chi Chang1, Junne-Yih Kuo1,2,3*, Wan-Leong Chan4, Kuang-Kuo Chen1,2,3, Luke S. Chang2,3, Taiwan, 2007.
577 dalībniekiem tika veikta abdominālā US (20-94 g.v )
Vidēji cistu prevalence 10.7%
20-29 gadu vecumā cistas konstatēja 2.38% gadījumos, g.v %
Vīriešiem biežāk tika atklātas cistas
Vidējais diametrs
(mm)
Vecums

5. Solitāru cistu etioloģija
Etioloģija nav skaidri zināma, iespējamās versijas:
1) Distālo un savācējkanāliņu bazālās membrānas stingrības samazināšanās
2)Paaugstināts intratubulārais spiediens kanāliņu obstrukcijas dēļ
3) Samazināta asins plūsma nierēs
Nieru kanāliņā veidojas divertikuls, kas atdaloties kļūst par nieru cistu
Cistu norobežo fibrozs audu slānis, ko izklāj plakans vai kubisks epitēlijs
Sieniņā atrodas ūdens un nātrija jonu sūkņi
Satur pirmurīnam līdzīgu šķidrumu
Ģenētisko faktoru ietekme nav zināma
Vīriešiem biežāk – riska faktori ir smēķēšana, urīnceļu obstrukcija prostatas hipertrofijas dēļ
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998
The 10-Year Natural History of Simple Renal Cysts Naoki Terada, Yoichi Arai, Naoko Kinukawa, and Akito Terai, UROLOGY 71: 7–12, © 2008

6. Parasti lokalizējas nieres garozā, apakšējā polā
Simptomus izraisa cistas, kuras ir >10 cm
Iespējamais izmērs no dažiem mm līdz pat 20 cm
Kalcifikācija ir bieži sastopama
~5% atrod hemorāģisku šķidrumu, iespējams ,ka ½ gadījumu cēlonis ir papillārs vēzis
Dziļi novietotas cistas ir grūti atšķirt no nieres bļodiņas un piltuvēm
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.

7. Klīniskā aina Visbiežāk asimptomātiskas!
Iespējamas trulas sāpes mugurpusē ar pārtraukumiem, hematūrija
Cistai palielinoties tiek vājināta urīna attece no piltuvēm, rodas sastrēgums, kas var veicināt iekaisuma attīstību
Nospiežot ureteru, izraisa hidronephros
Cista, saspiežot asinsvadus, aktivē R-A-A sistēmu, kas izraisa hipertensiju
Aizvietojot nieru struktūru, var izraisīt nieru funkciju pazemināšanos
Solitāras un vairākas labdabīgas cistas visbiežāk nieru funkciju neietekmē
Tiek saistītas ar eritropetīna mediētās eritrocitozes pavājināšanos
Retākos gadījumos var sasniegt lielus izmērus un spiest uz blakus esošajiem orgāniem, radot sāpes
US cistu kontrole būtu vēlama reizi pāris gados
Ja vien nepievienojas retas komplikācijas (infekcija, hemorāģijas), tās nav jāārstē
Terapija – dekompresija, ķirurģiski ekscidējot cistu
Punkcija ar spirta vai cita veida sklerozanta ievadi (vismaz 50% gaidāms recidīvs)
Nieru cistu iekaisums- Cistas punkcija un skalošana, nehomogēns cistas saturs US
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998
CURRENT Diagnosis & Treatment: Nephrology & Hypertension, Edgar V. Lerma, Jeffrey S. Berns, Allen R. Nissenson, 2008.
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008. .

8. Diagnostika
Fizikālā izmeklēšana - parasti atbilst normai. Atsevišķos gadījumos cistu var palpēt un perkutēt. Jutīgums sānos pie cistas infekcijas
Laboratoriskās atradnes: urīnanalīze parasti atbilst normai. Nieru funkciju rādītāji – atbilst normai, ja vien cistas nav multiplas un bilaterālas. Mikrohematūrija- reti
Radioloģiskā izmeklēšana: US, CT, MRI
Vienas nieres destrukcijas rezultātā var pievienoties otras nieres kompensatora hipertrofija
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.

9. Solitāras nieru cistas
US apskate
Labdabīgas
Komplicētas
Izvērtēšana jāveic 2 plaknēs
Konstatējot nierē cistu, jānosaka, vai tā ir pārliecinoši labdabīga vai komplicēta

10. Labdabīgas cistas
Diagnozi nosaka labas ultrasonoskopiskās redzamības apstākļos (redzama skaņas ieeja un izeja no cistas), ja konstatē sekojošas pazīmes:
Anehogēns saturs
Ehopastiprinājums dorsāli aiz cistas
Apaļa vai ovāla forma, kas konstatēta vismaz 2 griezumos
Plānas, asas, gludas veidojuma sienas
Ja nav simptomi un cistiskā struktūra atbilst visiem ultrasonoskopijas labdabīgas cistas kritērijiem, pietiek ar vienu ultrasonogrāfisko apskati, plašāki izmeklējumi nav nepieciešami
Nav nepieciešama atkārtota izmeklēšana
Dāži ārsti uzskata, ka jāveic atkārtota izmeklēšana pēc 2-3 mēn
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998

12. Sonogrāfiski atipiskas un komplicētas cistas
US atradne:
Nelīdzena kontūra
Sabiezēta, pārkaļķota siena
Iekšējas ehostruktūras (septas, neregulāri veidojumi vai difūzs duļķojums)
Nav dorsāla ehopastiprinājuma
US ir noderīga vienkāršu cistu identifikācijā, bet nav pietiekami informatīva pie komplicētām cistām un solidām masām
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998

14. CT izmeklēšana Diagnozes precizēšanai jāordinē, ja:
Tehnisku iemeslu dēļ neizdodas pietiekami labi vizualizēt cistisko struktūru US
Konstatēta atipiska, komplicēta cista
CT visprecīzākā metode, lai diferencētu nieru cistas no audzējiem
It should not enhance with contrast media
Parenchyma is made more dense with the intravenous injection of radiopaque fluid, but a cyst remains unaffected. The wall of a cyst is sharply demarcated from the renal parenchyma; a tumor is not. The wall of a cyst is thin; that of a tumor is not. CT may well supplant cyst puncture in the differentiation of cyst and tumor in many cases.
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.

15. Bosniaka nieru cistu klasifikācija
Klasifikācija tika izveidota 1986.gadā atbilstoši CT atradnēm
CT un US aina ne vienmēr korolē
Nekomplicēta cista
Minimāli komplicēta cista
Stipri komplicēta cista
Ļoti iespējams malignitāte
Guidelines on the management of renal cyst disease, Thomas F. Whelan, MD, FRCSC, Can Urol Assoc J 2010;4(2):98-9
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998

16. I kategorija Nekomplicētas, vienkāršas, labdabīgas nieru cistas
Nav nepieciešama tālāka izmeklēšana
Malignizācijas risks < 1%
Homogēns ūdeņains saturs, asi norobežotas no nieru parenhīmas
Nav kalcifikācijas vai sieniņas sabiezēšanas
US - Anehogēnas, dorsāls ehopastiprinājums, apaļa vai ovāla forma, plānas ar gludu sieniņu
Guidelines on the management of renal cyst disease, Thomas F. Whelan, MD, FRCSC, Can Urol Assoc J 2010;4(2):98-9

17.                                                              
II kategorija
Malignizācijas risks <3%, nav nepieciešama tālāka izmeklēšana
Cistiski veidojumi ar dažām abnormālām radioloģiskām atradnēm:
< 1mm biezas septas (hairline thin)
Sīka kalcifikācija septās vai sieniņā
< 3cm diametrs
Hiperdensa cista (>20 HU)
Guidelines on the management of renal cyst disease, Thomas F. Whelan, MD, FRCSC, Can Urol Assoc J 2010;4(2):98-9

18. IIF kategorija
Malignizācijas risks 5-10%, tālāka izmeklēšana rekomendēta (MRI, US)
Cistiski bojājumi ar palielināta skaita abnormālām atradnēm:
Multiplas tievas septas (> 1mm)
Biezas sieniņas
Kalcifikācija – var būt biezā slānī
>3cm
Neuzkrāj kontrastvielu
No contrast enhancement
Guidelines on the management of renal cyst disease, Thomas F. Whelan, MD, FRCSC, Can Urol Assoc J 2010;4(2):98-9

19. III kategorija
Malignizācijas risks 40-60%, rekomendēta ķirurģiska ekscīzija
Vienmērīga sieniņas sabiezēšana, nodularitāte
Bieza/neregulāra kalcifikācija
Biezas septas
Uzkrāj kontrastvielu
Labajā pusē liela cista, kreisajā pusē kalcifikācija – attēlā neredz!
Malignās masas – RCC; labdabīgās – multilokulāra cistiska nefroma, infic;eta cista, hemorāģiska cista
6., 12. mēn jāveic atkārtota izmeklēšana (turpmākos 5 gadus)
Guidelines on the management of renal cyst disease, Thomas F. Whelan, MD, FRCSC, Can Urol Assoc J 2010;4(2):98-9

20. IV kategorija
Malignizācijas risks >80%, rekomendēta ķirurģiska ekscīzija
Liels, cistisks veidojums
Neregulāras malas, lieli mezgliņi
Solidi kontrastvielu uzkrājoši mezgliņi atstatus no septām
CT – nieru kortikālā fāze
Visas masas tiek uzskatītas par malignām, kamēr netiek pierādīts pretējais
6., 12. mēn jāveic atkārtota izmeklēšana (turpmākos 5 gadus)
Guidelines on the management of renal cyst disease, Thomas F. Whelan, MD, FRCSC, Can Urol Assoc J 2010;4(2):98-9

21. Magnētiskā rezonanse
Papildus izmeklējums CT atklātos sarežģītos gadījumos (Level 4 evidence, Grade C recommendation)
Nodrošina detalizētu cistas attēlojumu, parādīs septas un uzlabojumus, kas nav redzami CT
Nozīme komplicētu cistu identifikācijā, hemorāģisku cistu un pieaugošu masu diferenciācijai
Gadolīnu kontrastviela paaugstina izšķirspēju
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.

22. Cistas satura aspirācija
Ja iepriekšējos izmeklējumos rodas šaubas par cistu vai audzēju, veic aspirāciju US kontrolē
Labdabīgas cistas saturs ir dzidrs
Jāveic arī citoloģiska izmeklēšana
Dažkārt pēc aspirācijas ievada kontrastvielas šķīdumu, lai radioloģiski labāk novērtētu cistas sieniņu
Ja aspirātā asinis – jāapsver ķirurģiska izmeklēšana, jo pastāv liela iespēja, ka veidojumam piemīt maligna daba
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.

23. Angiogrāfija Gadījumos, kad US, CT, MRI atradnes nav informatīvas
Nieru šūnu karcinoma 80% ir hipervaskulāra, 15% hipovaskulāra un 5% avaskulāra
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.

24. Solitāru nieru cistu komplikācijas
Hemorāģiskas cistas
Hydronephros
Nieru cistas plīsums
Nieru cistas iekaisums– vājums, nespēks, drudzis, sāpes sānos. Klīniskās ainas uzlabojums netiek sasniegts pēc antibiotiku terapijas uzsākšanas
Jāveic cistas punkcija un skalošana
Hemorāģiskas cistas - etioloģija – trauma, hemorāģiskas diatēzes
Liek domāt par malignitāti
Labdabīgas cistas malignējas ļoti reti
Cistas punkciju skaidru atbildi nenod – sārts vai brūngans, taukus vai audu daļas saturošs punktāts, bet ne vienmēr tas satur malignās šūnas
Nozīme anamnēzei un novērošanai
CT ar kontrastvielu, MRT – informatīvas karcinomas izmeklēšanas metodes
Diagnoze ir droša, ja agrāk konstatētā labdabīgā cista un tās ehoģenais saturs dažu nedēļu laikā mainās, organizējas, sabrūk
Hydronephrosis
Ja cista atrodas apakšējā polā un nospiež ureter
Sāpes obstrukcijas dēļ
Iepsējama infekcijas pievienošanās
ārstēšana
a/b cistā nonāks zemā koncentrācijā; jāveic perkutāna drenāža
Ja neizdodas – ekstrarenālās cistas daļas ekscīzija un drenžā
Hidronephros – ekscīzija
Ja pielonefrīts + a/b
Most simple renal cysts rarely produce symptoms and thus seldom require treatment unless the cyst becomes symptomatic or complicated. Treatments in-clude needle cyst puncture without or with sclerosing agents (lipiodol, phenol, alcohol, bismuth phos- phate), and percutaneous unroofing, laparoscopic unroofing (gaseous retroperitoneoscopic and gasless retroperitoneoscopy-assisted) and open unroofing of renal cysts
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998

25. Ārstēšana Novērot nieru cistas dinamikā
Ārstēšana nepieciešama pie komplikāciju attīstības
Skleroterapija, perkutāna endocitolīze, ķirurģija

26. Prognoze
Solitāras nieru cistas ar augstu precizitāti var tik diagnoscētas US un CT laikā
Ikgadēja US rekomendēta, lai sekotu līdzi cistas izmēram, konfigurācijai, iekšējam sastāvam
Bosniaka IIF kategorijai ieteicama atkārtota izmeklēšana 2x gadā 5 gadu ilgumā
Nieru cistu malignizāciju novēro reti

27. Diferenciāldiagnostika
Kortikāls nieru abscess
Hematoma
Cistiski veidojumi:
Iegūtas nieru cistas
Policistiskas nieru slimības
Pseidocistas - urinoma
Cistas blakusesošajos orgānos
Sinusa cista
Nefrolitiāze
Nieru infarkts
Nieres bļodiņas divertikuli
Malignitātes:
Nieru šūnu karcinoma
Nieru onkocitoma
Nieru angiomiolipoma
Nieres bļodiņas audzēji- pārejas epitēlija šūnu karcinoma
Metastāzes (plaušu, krūts, kuņģa u.c.)
Ekstrarenāli audzēji
Limfoma
A renal cell carcinoma will enhance but typically is of lower density than the rest of the parenchyma. Arteriography can also be used to evaluate a mass preoperatively. A renal cell carcinoma is hypervascular in 80%, hypovascular in 15%, and avascular in 5% of cases.
Internal Medicine 5th edition Jay H. Stein, 1998, 872. lpp

28. Policistiskas nieru slimības
Ja pacients < 30 g., solitāra cista var liecināt par nopietnu ģenētiski determinētu slimību, kas ar laiku var izraisīt HNS
Diagnoscējot solitāru nieru cistu, jāpārliecinās, ka tā nav saistīta ar lēni progresējošu cistisku slimību, kas vēl nav pilnīgi manifestējusies
1. vai 2.tipa AD nieru policistoze, retāk – AR nieru policistoze, medullāri cistiskā nieru kaite, medullāra skūļveida niere
Gandrīz vienmēr bilaterālas
Difūzi ietver nieres bļodiņu un piltuves
Nieru funkcijas traucējumi
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998 .

29. Solitāru nieru cistu difereciāldiagnostika no policistiskām nieru slimībām
Slimība
Pārmantošana
Ekstrarenālās izpausmes
Renālās izpausmes
ADPKD AD
Sāpes sānos, policistiska aknu palielināšanās, subarahnoidālas hemorāģijas, hematūrija, pieaugušajiem agrīni attīstās arteriālā hipertensija;
Urīna koncentrēšnas traucējumi, bilaterāla cistiska nieru palielināšanās, cistas veidojas no kortikālā un medullārā slāņa, nefrolitiāze, slimībai progresējot, attīstās nieru mazspēja
ARPKD AR
Jaundzimušā Potera fenotips, portāla hipertensija, barības vada un kuņģa varices, hipersplēnisms
Palielinātas nieres, divpusēja vārpstveidīga savācējvada dilatācija, urīna koncentrēšanas traucējumi, hroniska nieru slimība
ACKD
Nav iedzimta
Ilgstoša nieru mazspēja, nieru audzēja risks
Normāla izmēra vai samazinātas, cistas veidojas no cortex, to sieniņā kalcifikācija, var attīstīties pipillāras cistadenomas un nieru audzēji
Glomerulocystic kidney disease
AD (dažas)
Heterogēna slimību grupa
Cistas veidojas no Boumena kapsulas
Simple renal cysts
Nav iedzimtas
Saistītas ar novecošanu
Visbiežāk asimptomātiskas
Tuberous sclerosis complex (TSC)
Ādas bojājumi. CNS – astrocitomas; sirds rabdomiomas, pulmonāla limfangioleiomiomatoze
Cistas, nieru angiomiolipomas, nieru karcinomas (reti)
von Hippel–Lindau disease (VHL)
Tīklenes un CNS hemangioblastomas, feohromocitoma, pancreas cistas
Cistas, nieru šūnu karcinoma (bieži)
Orofacial syndrome type 1
X-D
Šķelta mēle un aukslējas, pirkstu abnormalitātes, deguna saknes paplašināšanās
Cistas (var atgādināt ADPKD)
Medullary cystic disease
Hiperurikēmija
Nieru mazspēja pieaugušajiem
Nephronophthisis
Tīklenes deģenerācija (retinitis pigmentosa)
Nieru mazspēja bērnībā vai pieaugušajiem
Medullary spongy disease  -
Papillāra kalcifikācija, nierakmeņi, normāls GFĀ
ADPKD, autosomal dominant polycystic kidney disease; ARPKD, autosomal recessive polycystic kidney disease; AD, autosomal dominant; AR, autosomal recessive; HTN, hypertension; SAH, subarachnoid hemorrhage; CNS, central nervous system.
POTTER: Pulmonary hypoplasia
Oligohydrominios
Twisted skin (wrinkly skin)
Twisted face (Potter facies)
Extremities defects
Renal agenesis (bilateral)
CURRENT Diagnosis & Treatment: Nephrology & Hypertension, Edgar V. Lerma, Jeffrey S. Berns, Allen R. Nissenson, 2008.

30. https://www. fmhs. auckland. ac

31. Blakus esošo orgānu cistas
Pancreas cistiska neoplāzija
Pancreas, liesa, virsnieres
Retroperitoneālas cistas
Aknu cista
Internal Medicine 5th edition Jay H. Stein, 1998, 872. lpp

32. Peripelvikālas un parapelvikālas cistas
Novietojas nieres centrālajā zonā
Nav saistītas ar parenhīmu, parasti ir vairākas un abpusējas
Uzskata, ka veidojas no limfvadu paplašinājumiem
Parasti simptomus nerada
US – nav dorsāla ehopastiprinājuma
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998

33. Nieru kortikāls abscess
Anamnēzē ādas infekcija dažas nedēļas pirms paaugstinātās temperatūras un lokālu sāpju parādīšanās
US no hipoehogēniskas struktūras līdz veidojumam ar ehogēnisku, jauktu saturu
CT būs redzamas abscesa pazīmes
Niere var būt fiksēta – var novēro salīdzinot nieres pozīciju guļus un stāvus
Angiogrāfijā – avaskulārs bojājums
Gallium-67 skenēšana norāda uz bojājuma iekaisīgo dabu
Iekaisušai nieru cistai var būt līdzīga aina
Rets!
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008
«Kā atklāt un ārstēt nieru slimības» A.Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis, 1998 .

34. Nieru hematoma Subkapsulāra hematoma pēc traumas
Subkapsulāra hematoma pēc traumas
Cēloņi – biopsija, nefrostoma, litotripsija
Traumatiskas; netraumatiskas
Sākotnēji hipoehogēna, pēc tam organizējas un kļūst hiperehogēna

35. Nieru audzēji
Visas tilpumu aizņemošas masas nierēs ir audzēji, kamēr netiek pierādīts pretējais
Cistas sieniņā var noritēt kancerogēnas izmaiņas
Neoplazmu veidošanās gadījumā visbiežāk nav raksturīgs dramatisks nieru cistu izmēru pieaugums
Apgrūtinoši paredzēt klīnisko ainu pēc masas izmēriem
Neoplazmām raksturīga kontrastvielas uzkrāšana (> 20 HU)
RCC atšķirībā no onkocitomas nepieciešama agresīvāka terapija. Vienīgā diferencēšanas metode ir biopsija (apgrūtina RCC ar onkocitomas īpašībām)
AML viegli atšķir CT un MR – taukaudi, kas lokalizēti nekalcificētās nieru masā (~5% gadījumos tās nesatur taukaudus, tādēļ nav diferencējamas CT un MRI no citām malignitātēm)
RCC gadījumā klīniskā aina bieži ir asimptomātiska
Karcinoma – atrodas dziļāk, tā’dēļ vairāk tiks ietekmētas kalices. Bieža hematūrija (cistām reta)
Mts (spēka zudums, svara samaiznāšanās, palpējami supraklavikulārie limfmezgli, krūskurvja uzņēmumā metaststātiski mezgliņi), eritrocitoze, hiperkalcēmija, paaugstināts sediments – var norādīt uz audzēju
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.
The 10-Year Natural History of Simple Renal Cysts Naoki Terada, Yoichi Arai, Naoko Kinukawa, and Akito Terai, UROLOGY 71: 7–12, © 2008
The Incidental Renal Mass Gary M. Israel, MDa,*, Stuart G. Silverman, MD, 2011

36. Nieru šūnu karcinoma (RCC)
Angiomiolipoma
Nieru šūnu karcinoma (RCC)
AML-
Most common benign tumor of the kidney.
Composed of blood, muscle, and fat tissue. (angio-myo-lipo-ma)
Strongly associated with Tuberous Sclerosis, although 80-90% of cases are sporadic.
Most angiomyolipomas do not require intervention unless life threatening bleeding is present.
Hemorrhagic complications are significantly more common (approximately 20% per year) once tumor size surpasses 4 cm.
Important information for EM docs:
1) Most cases are benign and require no treatment unless actively bleeding, size is large (>4cm), or there is evidence of large aneursym.
2) Treatment for large, bleeding, or aneurysmal AMLs is supportive with IVF, blood products, pressors, etc. until embolization can be done
3) Nephrectomy is last line and is generally only recommended for refractory cases.

37. Sonography of renal neoplasms
Sonography of renal neoplasms. Upper left: Simple renal cyst (Cy) demonstrating sharp interfaces toward the renal parenchyma, no internal echoes, and increase through transmission. Upper right: Complex renal cyst (arrow) with lobulated margins and thick wall. Lower left: Solid tumor (T) in upper pole of left kidney with increased echogenicity relative to adjacent renal parenchyma. Pathology was oncocytoma. Lower right: Solid renal tumor (*) in the right kidney (K) with separate hyperechoic interpolar partially exophytic mass. The interpolar mass represented a known angiomyolipoma, while the upper pole mass represented renal cell carcinoma.

38. Metastāzes
Pacientiem, kam anamnēzē ir ekstrarenāli audzēji, pastāv 50-85% iespējamība, ka diagnosticētās solitārās masas ir metastātiskas
Perkutāna biopsija rekomendēta gadījumos, lai indentificētu solitārās struktūras, ja nav datu par iepriekš esošu ekstrarenālu malignitāti
The Incidental Renal Mass Gary M. Israel, MDa,*, Stuart G. Silverman, MD, 2011

39. Retroperitonāla sarkoma
Ekstrarenāli audzēji
Virsnieru audzēji, jaukta retroperitonāla sarkoma
Pārvieto nieri, bet retāk to invadē un rada izmaiņas piltuvēs
Retroperitonāla sarkoma
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.

40. Limfoma NHL lokalizējas nierēs 2.7-6% gadījumu
Primāra limfoma ~1% no renālu audzēju
Intravenozā pielogrāfija, US, CT, MRI
US – hipoehogēna, homogēna masa
CT ar kontrastvielu ir visefektīvākā diagnostiskā metode (hiperdensa, homogēna struktūra)
Visbiežāk atklāt pacientiem ar jau iepriekš uzstādītu limfomas diagnozi
Iespējama asimptomātiska gaita
Obstruktīvo izmaiņu rezultātā novēro asinīs pieaugošu kreatinīna līmeni
Urography provides information regarding involvement of the collecting system, the functional status of the kidneys, and the severity of hydronephrosis. Ultrasonography is a good screening examination, particularly for the assessment and follow-up of patients with hydronephrosis. In comparison, nuclear medicine studies, particularly those that use gallium-67 citrate, have a higher degree of specificity in the detection of lymphomatous infiltration of the kidneys. MRI provides information for characterizing the lesion, and it is also helpful in assessing the renal vascular pedicle.
CT scanning is the diagnostic modality of choice in patients with suspected renal masses (see the images below). CT scans depict renal involvement in most patients with lymphoma, often help in defining the extent of disease within and outside of the kidneys, and provide information for staging of the patient's underlying malignancy. In addition, the result of treatment can be assessed on follow-up CT scans. The CT scan examination must be done with intravenous contrast media. Therefore, if contrast media cannot be used in patients for reasons such as renal failure or allergy to iodine, MRI then becomes the diagnostic modality of choice.
On sonograms, the parenchymal masses are often hypoechoic, reflecting tissue homogeneity, and they can be misidentified as renal cysts.
Regarding nuclear medicine studies, although gallium-67 citrate is an isotope that often accumulates in lymphomatous tissue, it can also be taken up by inflammatory masses.
Nonenhanced CT scan studies or MRIs can cause masses to be missed, particularly when such masses are small.
Ultrasonography often demonstrates single or multiple renal masses that have low-level echoes (see the the first image below). Occasionally, the ultrasonographic findings may appear normal because of the small size of the renal nodules (see the second image below). In addition, varying degrees of hydronephrosis may be seen because of compression of the renal hilum that is caused by lymph nodes or obstruction of the ureters
3.Attēlā – sakarā ar nelielajiem izmēriem – niere izsktās pa visam normāla, pat nav attīstījusies hidronefroze
Primāras limfomas izcelsme- Our hypothesis is the following:
the presence of lymphatic tissue lymphatic vessels of the hilum or capsule
or intensive recall of theBlymphocytes in the parenchyma in response to
a persistent inflammation. There are approximately 100 cases described
in the medical literature.4.
Dzīvildzes prognoze < 1gadu
Primary Lymphoma of the Kidney: Case Report and Review of Literature, 2012

41. Urinoma Iekapsulēta, ekstravazāla urīna masa
Cēlonis – trauma, ķirurģiska operācija, spontāna izcelsme obstrukcijas rezultātā, ureteroskopija, audzēji
Lokalizējas perirenālajā fascijā un ierosina fibrotiskas kapsulas veidošanos
Simptomi – vājums, vēdersāpes, svara zudums
US ilgstoši saglabā anehogēnu izskatu
Diagnostika IVP, CT, MRI
small  urinomas - usually  treated conservatively 
larger, persistent, or symptomatic urinomas - percutaneous drainage is often used with treatment of the underlying  cause of urine leakage.
CT and MRI
On  CT and MRI, a urinoma  shows water attenuation,low  signal intensity on T1-weighted imaging, and  very high  signal intensity on T2-weighted imaging, similar to simple fluid elsewhere in the body.
Urine leakage is usually directly demonstrated on contrast-enhanced CT or T1-weighted imaging, seen as enhancement of the fluid during the excretory phase of enhancement due to contrast extravasation from the  lumen of the genitourinary system.2
IVU
Contrast extravasates outside of the collecting system, into the surrounding retroperitoneal tissues.

42. Ehinokoku cistas Nierēs lokalizējas tikai ~2-4% hidatīdu cistu
Sūdzības – sāpes sānos, hematūrija
Ja tā neiestiepjas nieres bļodiņā, pastāv grūtības diferencēt no solitāras cistas
Rtg bieži var novērot hidatīdās cistas kalcifikāciju
US, CT
Ar IVP iespējams noteikt, vai būs nepieciešama daļēja vai totāla nefrektomija
Serodiagnostika – ELISA
Ārstēšana – ķirurģiska
Ķīmijterapija - albendazole and mebendazole.
Ādas jutības testi – novecojuši
Cistā iekša CT meitas cistas
Isolated Hydatid cyst of Kidney, 2009
Smith's General Urology, 17e, Emil A. Tanagho and Jack W. McAninch, 2008.
Isolated Hydatid Cyst of Kidney Faramarz Fazeli, Behzad Narouie, Mohammad Dehghani Firoozabadi, Mohammad Afshar, Anoosh Naghavi, and Mohammad Ghasemi-rad, 2009

43. Paldies par uzmanību!