1. Trupi izraisošo sēņu attīstība egles koksnes mežizstrādes atliekās - ar meža apsaimniekošanu saistītie riski Development of rot-causing fungi on the spruce logging debris - risks related to forest management
A. Zaļuma, L. Brūna, K. Kenigsvalde, A. Kenigsvalde,
I. Brauners, T. Gaitnieks
Vide un meža ilgtspējīga apsaimniekošana Baltijas reģionā – problēmas un risinājumi
2016

2. Atmirušās koksnes daudzums
Amount of dead wood
Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā;
Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā;
Noteikumi par koku ciršanu mežā.
N=5
>10 cm
N=4
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pēc audzes nociršanas tajā jāatstāj: vismaz 5 ekoloģiskie koki, vismaz 4 sausi koki (stāvoši, lūzuši vai krituši), jāsaudzē arī kokus ar dobumiem un lielām ligzdām. Tomēr no meža iesaka izvākt zaļu trupējušu koksni diametrā cm, turklāt uz viena ha nedrīkst atstāt vairāk kā 5 m3 skuju koku kokmateriāla.
Skuju koku kokm.
<5 m 3

3. Atmirušās koksnes daudzums. Realitāte Amount of dead wood. Reality
Latvijā vienā ha egļu meža ir vidēji 10 m3 mirušas koksnes (Latvijas mežu resursu statistiskā inventarizācija, 2010). Amount of dead wood in spruce forests approx. 10 m3/ha.
Tomēr realitātē jeb pēc meža resursu statistiskas inventarizācijas egļu mežā vidēji konstatējami 10 m3 atmirušās koksnes, ko varam vizualizēt kā aptuveni 6 egles, ar diametru celmu augstumā ap 35 cm. Protams, 10 m3 s veido sauskaltušie, izgāztie koki un kritalas kā arī svaigi zāģētās egļu atliekas. Cik daudz egļu koksnes atlieku atstājam mežā pēc mežizstrādes?

4. Eges koksnes atlieku daudzums pēc kopšanas un galvenās cirtes Amount of spruce woody debris left on technical corridors after commercial and clear felling
Apsekoto audžu skaits: 24 Kopējā platība: 32 ha Parauglaukumu skaits audzē: 5 – 27. Meža tips: Dm, Vr, Dms, Vrs, As, Ks,Kp N of stands: 24 Area: 32 ha N of sample plots in each stand: Forest type: Hylocomiosa, Oxalidosa, Myrtilloso-sphagnosa, Myrtilloso-polytrichosa, Myrtillosa mel., Oxalidosa turf. mel., Myrtillosa turf. mel.
Lai noskaidrotu egles koksnes mežizstrādes atlieku daudzumu tika ierīkots eksperiments audzēs uz treilēšanas ceļiem tika izvietoti parauglaukumi. Parauglaukumu platība aizņēma aptuveni 10% no treilēšanas ceļu garuma. Tika noteikts mežizstrādes atlieku daudzums, kuru diametrs lielāks par 10 cm ,uzmērīts to garums un diametrs tievgalī, noteikts vai atlieka ir vesela, trupējusi, galotne vai sauskaltusi.

5. + dead standing trees Atlieku daudzums, m3/ha
Amount of logging debris m3/ha
Trupējušu atlieku daudzums, m3/ha
Amount of decayed logging debris m3/ha
Kopšana/ thinning
2.25 (ø, cm)
0.42 (ø, cm)
Galvenā / clear felling
5.23(ø, cm)
0.43 (ø, cm)
+ dead standing
trees
Šie ir dati, kas iegūti uzreiz pēc mežizstrādes, jāņem vērā, ka nereti pēc aukstām ziemām mežizstrādes atlieku daudzums apdzīvotu vietu tuvumā samazinās. Rezultāti. Konstatējām, ka pēc galvenās cirtes vidēji audzē paliek 5 kubikmetri egles koksnes un aptuveni 0,4 kubikmetri no tās ir trupējusi koksne. Turklāt svaigi cirsta lielu dimensiju egles koksne, kas tiek mežā atstāta ir labs substrāts sakņu trupi izraisošo sēņu attīstībai, jo lielākas atliekas spēj nodrošināt vienmērīgāku mitruma režīmu, jo tik ātri neizžūst kā maza diametra atliekas. Turklāt audzēs vēl tiek saglabāti ekoloģiskie koki un sauskaltušie koki, kuri arī var būt inficējušies ar sakņu trupi izraisošām sēnēm.

6. Stereum sanguinolentum
Armillaria sp.
Senas leģendas vēsta,ka pasauli tur trīs vaļi. Arī literatūrā tiek minētas 3 sakņu trupi izraisošās sēnes, kas atbildīgas par egles koksnes trupēšanu. Armillaria spp. bojājumi biežāk tiek konstatēti priežu jaunaudzēs, tomēr nereti izraisa arī egļu sakņu trupi, trupes kolona parasti neizplatās augstāk par 1m, Stereum sanguinolentum ir brūču kolonizētājs un parasti inficē koksni pēc mizas bojājumiem, lielākoties izraisa stumbra trupi, savukārt Heterobasidion annosum izraisa gan stumbru, gan sakņu trupi, turklāt tiek minēts, ka inficēšanos izraisa gandrīz 90% gadījumu.
Stereum sanguinolentum
Heterobasidion sp.

7. Sakņu trupi izraisošās sēnes Latvijas egļu audzēs
Butt rot causal fungi in Norway spruce stands in Latvia
N = 1182 celmi / stumps
N=300 koki / trees
Arī Latvijā veikti pētījumi, kur apsekojot 25 tūkst. celmu tika noteikts, ka trupējušo celmu īpatsvars egļu audzēs sasniedz vienu piekto daļu un paņemot paraugus no vairāk kā 100 celmiem un 300 kokiem secināts, ka patiesi Heterobasidion parviporum ir visizplatītākais sakņu un stumbru trupi izraisošais patogēns.
Arhipova N. et al Butt rot incidence, causal fungi and related yield loss in Picea abies stands of Latvia. Canadian Journal of Forest Research,41:

8. Sakņu piepes bioloģija Biology of Heterobasidion sp.
H. annosum s.l spores
Sakņu piepe ģeneratīvi jeb primāri izplatās ar sporām, tās ieaug brūcē vai zāģētā virsmā un tālāk izplatās jau sekundāri jeb ģeneratīvi – sakņu kontaktu ceļā, inficējot blakus augošos kokus.

9. Sporulācijas sezonalitāte Seasonality of sporulation
Latvijā veiktos pētījumos noskaidrots, ka augļķermeņu sporulācijas intensitāte vislielākā ir vasaras beigās un rudens sākumā.

10. Number of spores per dm2/24h: 10m 1818 30m 220 70m 43 100m 22
Beneath friut body milj.
10m
30m
70m
100m
Optimālos apstākļos saražoto sporu daudzums sasniedz 8 milj. diennaktī no viena kvadrātdecimetra augļķermeņa, A total of 99% of the spores released deposit within 100 m of the source.

11. Ko tā izraisa? What does it cause?
Arhipova N. et al Butt rot incidence, causal fungi and related yield loss in Picea abies stands of Latvia. Canadian Journal of Forest Research,41:
Protams, inficētie koki laika gaitā nokalst, tomēr atzīmējami arī netiešie zaudējumi, piemēram vējgāzēs izgāzti koki, kā arī trupes kollonas attīstība, kas eglēm 50 gadu vecumā vidēji sasniedz 7 m augstumu, turklāt kā pierādīts Zviedirjā veiktā pētījumā The difference between volume growth of healthy trees and those infected by H. annosum was 23% (Table 3) and for the 20 years studied the average diference was 10%.
Bendz-Hellgren M., Stenlid, J Decreased volume growth of Picea abies in response to Heterobasidion annosum infection. Canadian Journal of Forest Research, 27(11):1519 – 1524.

12. Augļķermeņu aizņemtais laukums uz 1m3 koksnes Surface area of H
Augļķermeņu aizņemtais laukums uz 1m3 koksnes Surface area of H. annosum fruit bodies cm2 per 1m3
Average surface area of fruit bodies per 1m3 windthrown trees dm2
378 izgāzti koki/ windthrown trees
449 atliekas/ logs
Average surface area of fruit bodies per 1m3 stumps dm2
Lai noskaidrotu augļķermeņu veidošanās potenciālu tika apsekotas mežizstrādes atliekas, celmi un vējā gāzti koki dažādos meža tipos. Visvairāk H. annosum augļķermeņu veidojas uz lielu dimensiju mežizstrādes atliekām. Uz 1m3 mežizstrādes atlieku konstatēts vidēji 3734 cm2 liels sēnes augļķermeņu virsmas laukums, kas ir 2 reizes vairāk kā uz 1m3 trupējušiem celmiem (1934 cm2) un 4 reizes vairāk kā uz izgāztiem, trupējušiem kokiem (901 cm2);
205 celmi/ stumps
Vidējais H. annosum augļķermeņu laukums uz 1m3 mežizstrādes atlieku - 37,34 dm2
Average surface area of fruit bodies per 1m3 logs dm2

13. Trupi izraisošo sēņu attīstība egles koksnes mežizstrādes atliekās Development of rot-causing fungi on the spruce logging debris 40
254
ņemot vērā ka uz mežā atstātām trupējušām koksnes atliekām augļķermeņi veidojas visintensīvāk tika ierīkots eksperiments, lai novērtētu H. annosum s.l. augļķermeņu attīstības dinamiku uz trupējušām egles koksnes mežizstrādes atliekām un celmiem.
av. Ø=25 cm
199 39 16

14. Surface area of fruit bodies, cm2 per m3
Augļķermeņu laukums
Hylocomiosa
Oxalidosa
turf.mel.
Gads/Year
Konstatējām, ka Platlapju kūdreņa (Kp) meža tipā vislielākais jauno aktīvi sporulējošo H. parviporum augļķermeņu daudzums uz m3 koksnes izveidojas otrajā gadā pēc atlieku atstāšanas mežā, bet damaksņa (Dm) meža tipā – trešajā gadā. Kas varētu sakrist ar laiku, kad mežs tiek atjaunots, ja stādiem ir brūces, vai tiem izveidojas kontakts ar inficētu koksnes atliekām, vai inficētajiem sauskaltušajiem vai ekoloģiskajiem kokiem tie visticamākais inficēsies ar sakņu piepi. Turklāt vairāk kā 10 gadus vecas koksnes atliekas saglabā infekciju un pastāv potenciāls veidoties augļķermeņiem, kas apdraud tos kokus, kas tiek ievainoti atēnošanā vai smalctīrē
2010
2011
2013
2014
2019 ?

15. Pastāv uzskats, ka augļķermeņiem līdzīgi kā kokiem var skaitīt gadskārtas un noteikt to vecumu, tas nozīmē, ka atsevišķi augļķermeņi labvēlīgā vidē saglabā dzīvotspēju ilgāk kā x gadus. ?

16. 190 fruit bodies with total surface area 2633cm2. Biodiversity?
Vai uz trupējušām koksnes atliekām iespējams veidoties augstai sēņu bioloģiskajai daudzveidībai, ja koksni kolonizējusi sakņu piepe?

17. Sēņu sugu daudzveidība uz trupējušām egļu atliekām Diversity of fungi on decayed spruce logging debris
Vislielākais sēņu sugu skaits uz trupējušas egles koksnes atliekām konstatēts piecus gadus pēc mežizstrādes: 67 sēņu sugas. Visbiežāk konstatētās sēņu sugas bez H. parviporum ir Armillaria spp. un pret sakņu piepi antagoniskā P. gigantea. Neviena aizsargājama suga netika konstatēta. Liteartūrā minēts, ka aizsargājamās sugas un liela bioloģiskā daudzveidība konstatējama uz dabiski veidojošam liela izmēra koksnes atliekām, kas vecākas par 10 gadiem.
Komonen A., Halme P., Jäntti M., Koskela T., Kotiaho J.S., Toivanen T Created substrates do not fully mimic natural substrates in restoration: the occurrence of polypores on spruce logs. Silva Fennica, 48(1): 1-12.

18. Citi riski Additional risks
III II
Inficētas egles koknses mežistrādes atliekas nav vienīgais -risks. Risku veido arī sauskaltušie koki, kas tiek atstāti audzē, ja tiek atstāti trupējuši koki (kas lai gan šajā brīdī ir izdevīgāk,jo par trupējušu koksni maksā mazāk, tomēr ilgtermiņā rada risku inficēties apkārt apstādītajiem kokiem. Līdzīgs stāsts arī par ekoloģiskajiem kokiem -eglēm nereti infekcijas pazīmes novērojamas vairākus gadu desmitus pēc koka inficēšanās,. Arī inficētie celmi ir gan bazīdijsporu avots, gan inficēs blakus augošos kokus.
Turklāt jāpiemin, ka nereti ir problemātiski noteikt, vai koksne ir trupējusi, jo sākotnēji trupe izraisa tikai nelielas krāsu izmaiņas, tāpēc izvērtējot, vai nepieciešams atlieku izvākt no audzes iespējams pieņemt kļūdainu lēmumu. I

19. Heterobasidion on windthrown Picea abies
inficētie koki var tikt izgāzti vējā, kas radītu piemērotu substrātu jaunu augļķermeņu veidošanai

20. H4
Kļūdainie lēmumi atmaksāsies ilgtermiņā, jo inficētie celmi, inficētie sausie kaltušie koki un inficētie ekoloģiskie koki inficēs blakus iestādītos stādus, bet uz trupējušajā atliekas nodrošinās infekcijas fonu, kas inficēs nocirstos kokus 100 m rādiusā vismaz tuvākos 7 gadus. Kā pētījumu rezultāti rada gan lielu, gan mazu dimensiju egļu celmi ir uzņēmīgi pret sporu infekciju, ja netiek veikta to apstrāde, protams arī apstrāde maksā. mežizstrādes laikā apstrādes izmaksas ar Rotsop ir EUR uz izstrādāto koksnes kubikmetru.

22. Paldies par uzmanību! Thank you for your attention!
Pētījumi veikti A/S „Latvijas valsts meži” pasūtīta projekta “Sakņu trupes izplatību ierobežojošo faktoru izpēte”,, Latvijas Zinātnes padomes granta Nr.426/2012 “Heterobasidion spp. izraisītās sakņu trupes ierobežošana, izmantojot Phlebiopsis gigantea – izolātu bioloģiskās aizsardzības efektivitāti ietekmējošo faktoru izvērtējums” un Valsts pētījumu programmas „Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas” (ResProd) apakšprojekts “Vienvecuma egļu mežu audzēšanas potenciāls auglīgajās meža ekosistēmās” ietvaros.
This study was performed by financial support of JSC “Latvia’s State Forests” project “Investigation of the factors limiting the spread of root rot”, Grant project Nr.426/2012 of Latvian Council of Science “Evaluation of factors affecting the efficacy of Phlebiopsis gigantea against Heterobasidion root rot” and State research programme “Forest and earth entrails resources: research and sustainable utilization – new products and technologies” (ResProd) project “Even-age spruce stands cultivation potential in fertile forest ecosystem”.