1. Bibliotēka 2.0 Teorija „Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Silva Suhaņenkova
Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa,
Sociālo zinātņu fakultāte, Latvijas Universitāte Rīga, Latvija
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

2. „Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Bibliotēka 2.0
Termins zināms no 2005.gada (Michael Casey)
Vienīgā teorija- Jack Maness Library 2.0 Theory: Web 2.0 and its Implications for libraries
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

3. Tīmeklis 1.0 – Tīmeklis 2.0 Personīgā tīmekļa vietne - emuārs
Enciklopēdija - wikipēdija
Uz tekstu balstīta apmācība - mediju straumēšana
Taksonomija - folksonomiju
Jautājumu-atbilžu/e-pastu balstītā lietotāju apkalpošana - tūlītējas ziņojumapmaiņas serviss
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

4. „Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Bibliotēka 2.0
Ir lietotājorientēta
Piedāvā multimediju saturu
Sociāli bagāta (Tīmekļa vidē tiek piedāvātas dažādas iespējas kā lietotājiem komunicēt savā starpā un ar bibliotekāru)
Ir inovatīva, meklē arvien jaunas iespējas kā uzlabot servisu.
Bibliotekārs koordinators
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

5. Šobrīd nozīmīgākās Bibliotēka 2.0 iespējas
Tiešsaistes ziņojumapmaiņa
Straumējoša vide
Emuāri un wikiji
Sociālie tīkli
Tagošana
RSS barotnes
Mashup
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

6. Tiešsaistes ziņojumapmaiņa
Tā ir iespēja diviem interneta lietotājiem, kuri izmanto šo pakalpojumu, apmainīties ar ziņojumiem reālā laikā.
Bibliotēkās to izmanto kā tērzēšanas ziņojumapmaiņas pakalpojumu, kad klients ar bibliotekāru var sinhroni komunicēt tāpat, kā to darot klātienē.
Nākotnē šīs tehnoloģijas iespējams izmantot, lai noteiktu lietotāju meklēšanas uzvedību.
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

7. „Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Straumējoša vide
Datu pārraide internetā nepārtrauktas straumes veidā bez starta aizkaves. Atskaņošana sākas jau pirms to pilnīgas lejupielādes klienta datorā.
Statiskā, uz tekstu balstītā informācija tiek sasaistīta ar materiāliem, kurus lejupielādējot iespējams iegūt daudz izsmeļošāku informāciju.
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

8. Emuāri un wikiji
Blogs ir jauns publicēšanās veids, savukārt wikijs jauna forma mācību telpai.
Abas tehnoloģijas spēj gan būtiski uzlabot bibliotēkas darbu, gan ļoti sarežģīt dzīvi bibliotekāram...
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

9. Sociālie tīkli iespējams ir pati daudzsološākā tehnoloģija.
Nodrošina tiešsaistes ziņojumapmaiņu, emuāru veidošanu, straumējošu vidi, tagošanu...
Jauna komunikāciju vide bibliotēkām un lietotājiem
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

10. Tagošana
Lietotājam ļauj ne tikai mainīt saturu (datus), bet arī aprakstīt šos datus
Bibliotēkas 2.0 katalogs piedāvās lietotājam gan standartizētos, gan lietotāju veidotos priekšmetu ierakstus.
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

11. RSS barotnes
Lietotājs pārpublicē saturu no citām saitēm vai blogiem un savu saiti vai blogu, sakopojot saturu no daudzām vietām vienā vietā, tādējādi tīmekli piemērojot personīgai lietošanai.
Bibliotēkās- par jaunieguvumiem, jauniem pakalpojumiem, vai jaunu saturu abonētajās datu bāzēs...
Tehnoloģija turpina attīstīties
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

12. Mashup programma – hibrīds Skaits aug..
Mashup iespējams ir visu iepriekš aprakstīto tehnoloģiju pamatā.
„Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga

13. „Teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei”
Prāga