1. Vidzemes augstskolas docente
Mājražošanas (Pārtikas amatniecības) nozares loma lauku teritoriju un reģionu sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad., vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
Ludza
2011. gada 8. septembris

2. Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā (uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);
Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;

3. Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs; mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās Rīcības grupas loma jomas attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā).

4. Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku vides izmaiņas
Cēloņi:
Jaunas tehnoloģijas;
Intensifikācija;
Saimniecību platību palielināšanās;
Pārtuksnešošanās un augsnes noplicināšanās (augsnes auglības samazināšanās);
LAP vides pasākumi;
Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g. būs 80 %);
Ekonomiskā un finansiālā krīze.
Sekas:
Agrārajā sektorā nodarbināto skaita samazināšanās;
Iedzīvotāju novecošanās un skaita samazināšanās;
Darba spēka aizplūšana;
Ienākumu samazināšanās
Iespējas:
Jaunu nozaru un uzņēmējdarbības veidu attīstība;
Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;
u.tml.

5. Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk. lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;
Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.

6. Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO ) un vides (ISO , EMAS) vadības sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.

7. Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.

8. Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts jūdzes.
Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.
Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.
Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.

9. Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un km izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika (speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē
Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā

10. Zemnieku tirgi
Prāga

11. Zemnieku tirgi
Prāga

12. Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

13. Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija

14. Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food
Amatnieku pārtikai piemīt:
vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) - amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji
Īpašā pārtika:
augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība
Avots:

15. Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
Personality – ražotāja personība;
Place – vieta, kur tā tiek ražota;
Product – produkts;
Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.
Avots:

16. Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram, fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs. Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu. Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots:

17. Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Existing practitioners who wish to develop their knowledge and skills;
People who are interested in starting an artisan food enterprise;
Enthusiastic amateurs;
Absolute beginners.

18. Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.

19. Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan Waffle
Iron - black Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres katli
Piegāde Rīgā: 4Ls

20. Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan 5KSM150PSEBU
Virtuves tehnika > Mikseri

21. ES iniciatīvas Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana, pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu,” sacīja Lenija Dvarhoisa.
Avots:

22. ES iniciatīvas
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā ietekme uz lauku attīstību. Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku ieguvumu — īsā ķēde starp ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā līmenī un palīdz vietējiem uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli veicina lauksaimnieku un patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas ražotājiem efektīvāk reaģēt uz pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt tiem vietējās pārtikas logotipu.

23. Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.

24. Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi
Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.
Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.

25. Ražošanas stratēģiju attīstība jeb konkurētspējīgu sasniegumu virzība
Avots: Milbergs, 2010

26. Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.
Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma gadam)

27. Inovācijas Produkta inovācija; Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002
Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010

28. Inovācijas

29. Inovāciju iespējas pārtikas sektorā
Avots: Leis, M. et al., Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector

30. Pārtikas kvalitāte

31. Pārtikas kvalitāte drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas resursu taupīšana u.c.).

32. ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros, kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.

33. ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO), vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk – ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)
Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126 „Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.

34. ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN (PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās konkrētajā vietā

35. ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN (PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā un pēc vispāratzītas metodes

36. ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai pagatavošanas metodes ziņā.

37. ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.
Iepriekšējais logo Pašreizējais logo

38. Klasteri jeb puduri
Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

39. Klasteri Klasteri ir: reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
sektori vai sektoru grupas;
ražošanas ķēde.

40. Klasters tūrisma nozarē
Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy

41. Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;
Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);
Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);
Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem suvenīriem un maltītēm);
u.c.

42. Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie pakalpojumi

43. Ierosmes Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, 2006.
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?

44. Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai, ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie, gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas sektora un biznesa sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar saviem sabiedriskajiem tīkliem.

45. Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.

46. Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003. gada 6
Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju
Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro
Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249
• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43 miljonus eiro

47. Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi
Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms

48. Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:

49. Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads, reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;
Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša izglītībai, pieredzei.

50. Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir lapas ar visiem finansu prognožu pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos 5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida, pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam citam.

51. Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”
Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

52. Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki, iepakojums, marķēšana jeb etiķetēšana, uzglabāšana, transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;

53. Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu, nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai kopumā”.
Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja u.tml.);

54. Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs (mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies gada martā/aprīlī. Pieteikties var līdz gada 23. decembrim.
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības veidos – uzņēmēju “klubiņos”

55. Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

56. Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai mācekļu statusā).

57. Augu valsts produkcijas nekaitīgums

58. Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums

59. ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.

60. Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas

61. Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju;

62. Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētāju;

63. ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i. pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un uzraudzība.

64. ES pamatnostādnes Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr. 853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.

65. ES vadlīnijas – Brussels, 16 February 2009 Guidance document on the implementation of certain provisions of Regulation (EC) No 852/2004 On the hygiene of foodstuffs
The Regulation does not apply to small quantities of primary products supplied directly by the producer to the final consumer or to local retail establishments directly supplying the final consumer.
In general terms, the notion “small quantities” should be broad enough to allow inter alia:
Farmers to sell primary products (vegetables, fruits, eggs, raw milk etc.) directly to the final consumer e.g. farm gate sales or sales at local markets, to local retail shops for direct sale to the final consumer and to local restaurants.
Individuals who collect products in the wild such as mushrooms and berries to deliver their yield directly to the final consumer or to local retail shops for direct sale to the final consumer and to local restaurants.

66. ES vadlīnijas – Brussels, 16 February 2009
ES vadlīnijas – Brussels, 16 February Guidance document on the implementation of certain provisions of Regulation (EC) No 853/2004 On the hygiene of food of animal origin
For activities involving direct sale or supply of food of animal origin to the final consumer, Regulation (EC) No 852/2004 would suffice.
In accordance with the definition of “retail”, the term “activities” includes processing (e.g. the preparation of bakery products containing products of animal origin, the preparation of meat products in a local butcher shop) at the point of sale to the final consumer.

67. Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.
7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.

68. Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.
11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā, jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.

69. Ministru kabineta noteikumi Nr
Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības, Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;
2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6. un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku), uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku) atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

72. Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība: VEA uzziņas materiāls.

73. Vietējā ekonomiskā attīstība

74. VEA stratēģiskās pamatnostādnes

75. VEA stratēģiskās pamatnostādnes

76. Vietējā rīcības grupa

77. Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats

78. Situācijas analīze Resursi (dabas). Iedzīvotāju struktūra: Ekonomika.
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);
Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
Lauksaimniecības nozares;
Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji, sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).

79. Situācijas analīze Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.
Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.

80. Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās (LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;
Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.

81. Vietējās rīcības

82. HACCP (Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz preventīvām darbībām.

83. Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām un paredzamajām vajadzībām.
Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;

84. Visaptverošās kvalitātes vadības pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.

85. 5 S’s

86. 5 S’s vispārīgie principi
Aizvākt atkritumus no darba vietas;
Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru rezultātā neveidojas pievienotā vērtība;
Nodrošināt vidi, kurā iespējama nepārtraukta uzlabošanās;
Uzlabot drošību;
Paaugstināt kvalitāti.

87. Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:
Zudumus
Klientam veltīto laiku
Procesa cikla laiku
Uzkrājumus
Izmaksas
Paaugstina:
Kvalitāti
Procesa jaudu
Produktivitāti
Drošību
Darbinieku noskaņojumu

88. Lean ražošana/vadība Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
Bez defektiem
Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu
Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā
Ražot bez zudumiem
7 zudumiem (deadly types of wastes)
Nekavējoties reaģēt uz problēmām, izmaiņām vai izaicinājumiem
Pielietot 4 principus
Ražot drošā veidā
Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi

89. Septiņi zudumi (wastes)
Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uzpārbaudi, nevis novēršot neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku, kas pārtraucis darbu u.tml.
Papildus zudumi:
Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;
Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;
Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.

90. Domā, plāno, dari!

91. Paldies par uzmanību!