1. Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) izmantošanas ētiskās problēmas
INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, gada novembris

2. ĢMO izmantošanas ētiskās problēmas
Lekcijā paredzēts:
Atsvaidzināt zināšanas par
gēnu inženierijas pamatprincipiem;
ĢM augu, dzīvnieku un pārtikas iegūšanas metodēm;
zinātniskās darbības radītā riska un ētiskā novērtējuma principiem.
No biomedicīnas ētikas principu viedokļa analizēt ĢM pārtikas un ĢM organismu izmantošanas
bīstamību veselībai,
bīstamību videi,
sociāli-ekonomisko risku;
tikumiskās problēmas;
ētiskā vērtējuma metodiku.
Iepazīties ar ES valstu iedzīvotāju attieksmi pret ĢM pārtiku un ĢM augu audzēšanu.

3. RESTRIKTĀZES, LIGĀZES, DNS MODIFICĒJOŠIE ENZĪMI
GĒNU INŽENIERIJA
RESTRIKTĀZES, LIGĀZES, DNS MODIFICĒJOŠIE ENZĪMI

4. gēnu mikroinjekciju apaugļotas olšūnas pronukleusā,
Transgēnu dzīvnieku iegūšana
Transgēnie dzīvnieki tiek iegūti, izmantojot trīs metodes:
gēnu mikroinjekciju apaugļotas olšūnas pronukleusā,
embrionālo cilmes šūnu injekciju blastocistā,
apstrādi ar retrovīrusiem.

5. Transgēnu dzīvnieku iegūšana

6. DZĪVNIEKU KLONĒŠANA

7. Transformācija ar agrobaktēriju palīdzību
ĢM AUGA IEGŪŠANA
Transformācija ar agrobaktēriju palīdzību

8. Balistiskā transformācija
ĢM AUGA IEGŪŠANA
Balistiskā transformācija

9. Auga organisma reģenerācija
ĢM AUGA IEGŪŠANA
Auga organisma reģenerācija

10. ĢM augu šķirņu attīstība
1983 – pirmais ĢM augs – Km-rezistenta tabaka
1992 – sēņu un baktēriju infekciju rezistence augiem
1996 – pirmais ĢM augs tirgū – FS tomāti
Bt-kokvilna, kukurūza
Herbicīda (gliofosāta)-rezistanta soja kokvilna, kukurūza un rapsis
2002 – cilvēkam un dzīvniekiem izmantojami medicīniskie preparāti

11. Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2005

12. ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE AUGI

13. ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE AUGI

14. Kopējā ražas apjomā ĢM augi veido:
ĢM augu izplatība
Kopējā ražas apjomā ĢM augi veido:
55 % sojas pupu
11 % kukurūzas
16 % rapša
21 % kokvilnas
~ 1 % papaijas (maizes koks)

15. Kas ir risks?
Risks (risk): dažāda rakstura zaudējumus nesošs nejaušs notikums vai parādība
Risks: nevēlamas iedarbības varbūtība organismā, sistēmā vai populācijā, kuru noteiktos apstākļos rada izraisītāja bīstamība
(Joint OECD/IPCS Project on the Harmonisation of Hazard/Health Risk Assessment Terminology, 2003)
Bīstamība (hazard): noteiktos apstākļos izraisītajam piemītoša spēja radīt nevēlamu ietekmi uz organismu, sistēmu vai populāciju, ja šis organisms, sistēma vai populācija ir pakļauti izraisītāja vai tā veidoto apstākļu iedarbībai

16. Riska analīze
Riska paziņošana
Riska vadība
Riska novērtēšana

17. Fakti un vērtības: Fakti: Vērtības: ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS
Eksperimentāli mērāmi ar fizikālām metodēm un instrumentiem.
Faktam nav morālas vērtības.
Vērtības:
Labā un sliktā, taisnīgā un netaisnīgā, atbildības, pienākumu, tiesību, ideālu morāliskais novērtējums.
Nav iespējams eksperimentāli novērtēt. Saprotamas filozofiskas analīzes, pārdomu rezultātā.

18. Četri principi biomedicīnas ētikā (T. Beauchamp, J.Childress)
ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS
Četri principi biomedicīnas ētikā (T. Beauchamp, J.Childress)
cieņa pret cilvēka autonomiju
nekaitēšana – pienākums nedarīt ļaunu
laba darīšana – pienākums darīt labu un ievērot līdzsvaru starp labas un ļaunas rīcības vai arī bezdarbības sekām
taisnīgums – pienākums ievērot taisnīgumu gan labuma, gan ļaunuma sadalē

19. Komunitārisms (D.Callahan)
ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS
Komunitārisms (D.Callahan)
Cilvēks kā sociāls dzīvnieks
Nav iespējams precīzi nošķirt privāto un publisko (sabiedrisko) sfēru
Lēmumus pieņemot svarīgi
racionālie argumenti (principisms)
iztēle (spēja paredzēt sekas)
iejūtīgums un jūtība
analīze kultūras, reliģijas, sociālo tradīciju kontekstā

20. Tikumu un pienākuma ētika (A.Campbell)
ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS
Tikumu un pienākuma ētika (A.Campbell)
Rīcības morālo vērtību nosaka tās atbilstība prāta un audzināšanas noteiktiem rīcības un uzvedības modeļiem – tikumiem
Rīcības morālo vērtību nosaka tās atbilstība pienākumam (Dieva pavēle, morāles likums – kategoriskais imperatīvs)

21. Desmit baušļi Tev nebūs citus dievus turēt.
ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS
Desmit baušļi
Tev nebūs citus dievus turēt.
Tev nebūs Dieva Vārdu nepareizi lietot.
Tev būs svēto dienu svētīt.
Tev būs savu tēvu un māti godāt.
Tev nebūs slepkavot.
Tev nebūs laulību pārkāpt.
Tev nebūs zagt.
Tev nebūs nepatiesi liecināt.
Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu.
Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

22. ĢMO radītā iespējamā riska veidi
risks veselībai
vides risks
sociālais risks
tikumiskās problēmas

23. IESPĒJAMAIS RISKS VESELĪBAI
ĢM PĀRTIKAS PROBLĒMAS
IESPĒJAMAIS RISKS VESELĪBAI
Jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā
Esošo alergēnu vai toksisko vielu koncentrācijas pieaugums
Antibiotiku rezistences gēnu izplatīšanās cilvēka mikroflorā
Nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām
Jaunu vielu kombināciju parādīšanās ar neparedzētām īpašībām

24. ĢM pārtikas drošuma vērtēšana
Tieša ĢM un tradicionālās pārtikas salīdzināšana
Identitāte, avots, transformācijas process
Rekominantās DNS raksturojums (stabilitāte, gēnu pārneses iespēja)
Jaunajai DNS atbilstošais proteīna ekspresijas produkts (ietekme uz funkcijām, iespējamais toksiskums un alergenitāte)
Iespējamie blakusefekti saimniekšūnas DNS ekspresijas izmaiņu rezultātā, kas var radīt metabolisma ceļu modifikācijas, būtisko mikro-, makro- un anti-uzturvielu sastāva izmaiņas, endogēno toksisko, alerģijas izraisošo un fizioloģiski aktīvo vielu uzkrāšanos
Ķīmiskais sastāvs
Iespaids uz apstrādi un gatavošanu
ĢM pārtikas izmantošanas apjomi un vieta ikdienā lietojamajā pārtikas sastāvā
SA of GMF is directed by the results of a comparison between the GMF/counterpart. Factors taken into account in the safety assessment include:
identity; source; composition;
effects of processing/cooking;
transformation process;
the recombinant DNA (e.g. stability of insertion, potential for gene transfer);
protein expression product of the novel DNA;
effects on function;
potential toxicity;
potential allergenicity;
possible secondary effects from gene expression or the disruption of the host DNA or metabolic pathways, including composition of critical macro-, micro-nutrients, anti-nutrients, endogenous toxicants, allergens, and physiologically active substances;
Unintended effects may be due to factors such as random insertion events which might result in disruption of existing genes, modifications of protein expression or formation of new metabolites. The expression of enzymes at high levels may give rise to secondary biochemical effects, e.g. an altered metabolic flux resulting in changed metabolite patterns.
potential intake and dietary impact of the introduction of the genetically modified food.
The comparator used to detect unintended effects should ideally be the near isogenic parental line grown under identical conditions. In practice, this may not be feasible at all times, in which case a line as close as possible should be chosen. The resulting natural variation should be taken into account in assessing the statistical significance of the unintended effect.
Present approaches to assess unintended effects are based, in part, on the analysis of specific components (targeted approach). In order to increase the probability of detecting unintended effects, profiling techniques are considered as useful alternatives (non-targeted approach). Profiling techniques are used at different level e.g. genomics, proteomics and metabolomics, and may contribute to the detection of differences in a more extensive way than targeted chemical analysis. However, they are not yet fully developed and validated and have certain limitations.
Safety aspects of genetically modified foods of plant origin; Report of a Joint FAO/WHO Expert Consultation on Foods Derived from Biotechnology; WHO/FAO; 29 May – 2 June 2000

25. Vides un ekoloģiskais risks
ĢM daļas pārvietošanās un ekspresija citos organismos
ĢM augs kopumā
Bīstamība, kas saistīta ar iedarbību uz citiem organismiem
Rezistences evolūcija kaitēkļu populācijā

26. Bīstamība saistībā ar gēnu plūsmu
Sēklu nejauša izkliede un zaudēšana ĢM augu pārvadāšanas procesā
Horizontālā gēnu pārnese neseksuāla ceļā no viena organisma uz citu
Putekšņu pārnese uz tā paša auga citām šķirnēm, radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas sugām.

27. Bīstamība sakarā ar ĢM augu
ĢM augs pats var kļūt bīstams videi, ja tā jaunās īpašības uzlabo tā konkurētspēju un piemērotību ekoloģiskajai nišai
Jauniegūtie gēni var uzlabot kādu auga īpašību, kas padara to invazīvāku, palielina iespējamību pāriet savvaļas jeb “nezāļu” formā

28. Bīstamība iedarbībā ar citiem objektiem
Tiek apdraudētas sugas, kas nav ĢM tiešais mērķis
Noderīgās sugas, tai skaitā kaitēkļu dabiskie ienaidnieki;
citi kaitēkļi;
augsnes organismi;
aizsargājamās sugas
biodaudzveidību un sugu daudzveidību veidojošais organismu spektrs

29. Rezistences izveidošanās bīstamība
Kaitēkļu populācijā, kuru paredzēts apkarot ar ĢM auga palīdzību var veidoties rezistence
kukaiņu rezistence pret Bt augiem tiek uzskatīta par nenvēršamu ļaunumu;
vīrusu rezistence ĢM augos līdz šim nav plaši izmantota, taču vīrusi ātri pielāgojas parastās selekcijas ceļā iegūtajās šķirnēs;
sēņu un baktēriju rezistenti ĢM augi pagaidām vēl netiek komercializēti, bet kaitēkļi pielāgojas parastās selekcijas rezult’tā iegūtajām šķirnēm vidēji piecu gadu laikā
erbicīdu rezistentie ĢM augi tiek veidoti, lai atvieglotu cīņu ar nezālēm, taču tās ātri attīsta rezistenci pret herbicīdu iedarbību.

30. Biedējoši fakti
Nemodificēta rapša audzēšana Kanādā tīrā veidā vairs nav iespējama
Rekombinējošu, pret vairākiem herbicīdiem rezistentu augu parādīšanās (gēnu sablīvēšanās)
Sēklas atrodamas augsnē pat 13 gadus pēc izsēšanas, Lielbritānijas lauksaimniecības ministrija aizliedz stādīt rapsi agrākajos ĢM rapša izmēģinājumu lauciņos
Krustošanās gadījumi pat 26 km attālumā no ĢM augu augšanas vietas;
Krustošanās biežums nav lineāri atkarīgs no attāluma
ASV atrasts būtisks nemodificēto graudu piesārņojums ar modificētajiem
"Starlink"-kukurūza ASV atrasta 12% kontrolēto paraugu un pat starp Meksikā augošām savvaļas sugām trīs gadus pēc aizlieguma to izmantot un pēc izņemšanas no tirgus.

31. ĢMO brīvas zonas un reģioni
Desmit ES reģionu valdības vēlas kļūt par ĢMO brīvām zonām.
Aquitaine, Basque Country, Limousin, Marche, Salzburg, Schleswig-Holstein, Thrace-Rodopi, Tuscany, Upper-Austria, Wales
Simtiem municipalitāšu un rajonu ES ir paziņojuši sevi par “ĢMO brīvām zonām”
Zemnieki brīvprātīgi paraksta līgumus nelietot ĢMO augus
EK nepiekrīt valstu vai autonomiju tiesībām aizliegt ĢMO audzēšanu, piekrītot, ka veidojot “ĢMO brīvas zonas”
var būt tikai brīvprātīgas vienošanās.
Karintijas (Austrija) reģionālās valdības izveidotais ĢMO-piesardzības likums, kas faktiski aizliedza ĢMO audzēšanu līdz ar nemodificētām šķirnēm, netika atzīts EK

32. Sociāli – ekonomiskais risks: ĢM pārtika ir slikta tāpēc, ka tā:
1. palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem
2. veicina monopolu veidošanos
3. apdraud investoru naudu
4. neatrisina bada problēmas
5. apdraud patērētāju intereses un tiesības

33. Papildu riska faktori:
Ilgs laiks no zinātniskās izstrādes līdz ieviešanai
Ļoti stingri valsts kontroles un regulācijas pasākumi
Intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas

34. Tikumiskas dabas iebildumi – ĢM pārtika ir slikta tāpēc, ka tā:
1. ir pret Dieva gribu
2. tiek radīta ar tehnoloģiju, kurai līdzīgas nav bijis
3. pārkāpj sugu robežas
4. izmanto vairošanu bez seksa
5. izjauc dabas kopību un skaistumu
6. dara pāri just spējīgām dzīvām būtnēm

35. Gēnu inženierija – ĢMO iegūšanas pamats
“ noved cilvēci jomā, kas pieder vienīgi un tikai Dievam”
- princis Čārlzs

36. Iebildumi no labo tikumu viedokļa
Nespēlēt Dieva lomu
Pretarguments:
Dievs grib, lai mēs ražotu ĢM pārtiku, radītu augsti tehnoloģisku medicīnu

37. Iebildumi no labo tikumu viedokļa
Nebijusi tehnoloģija
Pretarguments:
lauksaimniecība

38. Iebildumi no labo tikumu viedokļa
Sugu robežu pārkāpšana
Pretarguments:
mūļi
kviešu hibrīdi

39. Iebildumi no labo tikumu viedokļa
Neseksuāla vairošanās
Pretarguments:
meristēmu kultūras
spraudeņi

40. Iebildumi no labo tikumu viedokļa
Dabas līdzsvara, skaistuma un veseluma apdraudējums
Pretarguments:
civilizācija

41. Iebildumi no labo tikumu viedokļa
Dabu postīt ir slikti !
Pretarguments:
teorija un prakse

42. Iebildumi no labo tikumu viedokļa
Nedarīsim pāri just spējīgiem organismiem
Pretarguments:
kā ar gaļas ēdājiem ?

43. SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO
1998. g. karikatūra,
“Aug bažas par ģenētiski modificētajiem organismiem…”

44. SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO
1802. g. karikatūra, kas izsmej vakcinēšanu
“Govju bakas –vai – jaunās potes brīnišķīgā iedarbība !”

45. Ētiskā vērtējuma metodika
1. Lietojiet neitrālu morālo intonāciju
2. Cik iespējams labi iepazīstiet vērtējamos faktus un filozofiskos principus
3. Spriediet pēc labākās sirdsapziņas, ievērojot atbilstošus morālus principus un likumus, kā arī ņemot vērā faktu kontekstu.
Veids, kādā jūs sākotnēji aprakstāt faktus, ietekmēs ētisko vērtējumu, kurus jūs tam dosiet.

46. ĢENĒTISKI MODIFICĒTS =
SINONĪMI
ĢENĒTISKI MODIFICĒTS =
TRANSGĒNS =
REKOMBINANTS =
VIEDI SELEKCIONĒTS =
FRANKENŠTEINISKS

47. Zinātnieka ētika
Kādus morāles principus, jāievēro, veicot zinātnisko darbu?
Akadēmiskā darba godīgums (kā pretmets datu viltošanai, “pielabošanai”, plaģiātismam)
Godīgums pret kolēģiem (piem., favorītisma, seksisma, rasisma noraidīšana)

48. ĢMO IESPĒJAMĀ IEDARBĪBA UZ IMŪNSISTĒMU
Dr. Puštai plaši pazīstamie pētījumi pirmo reizi tika publiskoti Granadas radioraidījumā “Pasaule Darbībā” (World in Action) gada 10. augustā. Viņš bija novērojis, ka barojot jaunas žurkas ar ĢM kartupeļiem, smazinās to augšnas ātrums un imūnās aizsardzības spējas. Sākotnēji to apstiprināja institūts Skotijā, kurā viņš strādāja (Rowett Research Institute). Tomēr divas dienas vēlāk Prof.Džeims (James), šī institūta direktors, noliedza šādu eksperimentu eksistenci. Pēc tam Dr. Puštai atlaida no darba.
ARPĀDA PUŠTAI GADĪJUMS

49.                                                         
FIRMAS REKLĀMA
Klientiem, kas pasūta testu, iespējams, noslēgt līgumu, kurā paredzēts piegādāt sojas pupas ar ĢMO piemaisījumu, kas ir mazāks par 0,9 %. Ja tiem ir viena pupu partija ar 1,5% ĢMO piemaisījumu, bet otra ar 0,1%, laikā novērojamā PCR testa rezultāti dos iespēju samaisīt šīs partijas pareizās proporcijās, lai panāktu kopējo pieļaujamo koncentrāciju ar vismazākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem.

50. Eiropiešu ieskati par ĢM pārtiku
Eirobarometrs 2001 (
Vai ĢM pārtika ir bīstama ? jā (56.5%), nezina (26.5%)
Ja runājam par ĢMO, man jābūt tiesībām izvēlēties jā (94.6%)
Es gribu zināt vairāk par pārtiku, pirms to ēst
jā (85.9%)
ĢMO var izmantot tikai tad, ja zinātniski pierādīts, ka tie nav kaitīgi jā (85.8%)

51. ĢM PĀRTIKA IR BĪSTAMA VESELĪBAI
Piekrīt Nepiekrīt +/- Nezina
Eirobarometrs,

52. EIROPIEŠU ATTIEKSME PRET ĢM AUGU AUDZĒŠANU, LAI PALIELINĀTU PĀRTIKAS DAUDZVEIDĪBU REĢIONĀ
Nekad Stingrā kontrolē Izņēmumos Vienmēr Nezina
Eirobarometrs,

53. Eiropas lauksaimniecības problēmu radītais iespaids
Nesen piedzīvotās Eiropas lauksaimniecības problēmas ietver:
mutes un nagu sērgu;
BSE (govju trakumsērgu);
dioksīnus cāļu barībā.
Šīs problēmas ir radījušas sabiedrības neuzticību un atbalstu piesardzības principam.
Piesardzības princips attaisno parasto ASV pārtikas produktu noraidīšanu, neraugoties uz to, ka ASV nav saskārusies ne ar vieno no minētajām eiropiešu problēmām.

54. Atbilstoši Zviedrijas karalistes Dabas aizsardzības likuma 13. panta 13. nodaļai, jāvērtē komerciālizēšanai paredzēto ĢMO izmantošanas ētiskie aspekti.
Tie ietver
ietekmes analīzi uz:
darba vietu skaitu; darba apstākļiem; kultūrvidi; zināšanu izplatību; pārtikas kvalitāti; fermeru iespēju izvēlēties audzējamo kultūru (līdzāspastāvēšnas iespējas); produkcijas apjomu; produkta drošību; resursietilpību; patērētāju loku, utt. (palielina/neitrāls/samazina)
riska analīzi par:
produkta vai tā izmantošanas veida potenciālo spēju izraisīt sabiedrības nepatiku vai aizvainojumu; tikt izmantotam noziedzīgos mērķos.
(Ir/Nav)

55. Vēl kaut ko noderīgu var apskatīties: