Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības

Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības
Debora Pāvila, zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva, zvērināta advokāte ( )

Programma Ievads Aizliegtās vienošanās
Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

Ievads Latvijas un Eiropas Kopienu tiesību avoti
Eiropas Kopienu tiesību avotu pārākums Konkrētais tirgus Tirgus dalībnieki Tirgus vara Pierādīšanas pienākums Sodi

Latvijas un EK tiesību avoti
Latvijas konkurences tiesību avoti: Konkurences likums (KL) Izrietošie MK noteikumi Konkurences padomes lēmumi Judikatūra Konkurences padomes vadlīnijas Doktrīna?

Latvijas un EK tiesību avoti
EK konkurences tiesību avoti: EK Dibināšanas līguma pants, bet īpaši 81. un 82.pants BET: no 2009.gada 1.decembra – ES Dibināšanas līguma pants, bet īpaši 101.un 102.pants Regulas EK tiesu judikatūra Komisijas lēmumi Komisijas vadlīnijas, paziņojumi Doktrīna

Pārākuma definīcijas 6/64 Costa v.Enel
“Uz nenoteiktu laiku izveidojot Kopienu, kurai ir savas institūcijas, savs [juridiskais] statuss, sava rīcībspēja pārstāvēt Kopienu starptautiskajā arēnā un it īpaši – reālas pilnvaras, kas izriet no valstu suverenitātes ierobežošanas vai to pilnvaru nodošanas Kopienai, dalībvalstis savas suverēnās tiesības ir ierobežojušas, lai gan tikai ierobežotās sfērās, un tādējādi radījušas tiesību sistēmu, kas ir saistoša gan to pilsoņiem, gan pašām.”

Argumenti pārākuma nodibināšanai
Atsevišķa tiesību sistēma, kas ir neatņemama nacionālo tiesību sistēmu sastāvdaļa Suverenitātes ierobežojumi dalībvalstīm Līguma ‘gars’ – mērķus var sasniegt tikai tad, ja visas valstis ievieš ES aktus

Pārākums un nacionālo tiesu kompetence
106/77 Simmenthal Attiecības starp līgumu/tieši piemērojamām institūciju pieņemtām normām un nacionālām tiesībām “ir tādas, ka normas un pasākumi ne tikai ar savu stāšanos spēkā padara automātiski nepiemērojamas jebkādas konfliktējošas normas pastāvošajās nacionālajās tiesībās, bet arī aizliedz likumīgu jaunu nacionālo likumdošanas pasākumu pieņemšanu tādā apmērā, kas nebūtu saskaņā ar Kopienas normām”.

Pārākums un nacionālo tiesu kompetence
106/77 Simmenthal “No tā izriet, ka katrai nacionālai tiesai savā jurisdikcijā esošajā lietā, ir jāpiemēro Kopienas tiesības visā pilnībā un jāaizsargā tiesības, kuras tās piešķir indivīdiem, un tādējādi jānoraida jebkāda nacionālo tiesību norma, kas var konfliktēt ar tām, vai nu tā pieņemta pirms vai pēc Kopienas noteikumiem”.

Eiropas Kopienu tiesību pārākums
EK konkurences tiesības vs Latvijas konkurences tiesības: Izņēmumi? DV konkurences tiesību nozīme vispār?

Attiecības starp DV tiesību aktiem un EK tiesību aktiem
Lai radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus attiecībā uz līgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem un saskaņotām darbībām iekšējā tirgū … jānosaka arī attiecības starp valstu tiesību aktiem un Kopienas konkurences tiesību aktiem. Lai to panāktu, jāparedz, ka valstu konkurences tiesību aktu piemērošana attiecībā uz līgumiem, lēmumiem vai saskaņotām darbībām Līguma 81. panta 1. daļas nozīmē nedrīkst izraisīt šādu līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību aizliegumu, ja tās arī nav aizliegtas Kopienas konkurences tiesību aktos. 3. pants Attiecības starp Līguma 81. un 82. pantu un valstu konkurences tiesību aktiem Ja dalībvalstu konkurences iestādes vai valstu tiesas piemēro valsts konkurences tiesību aktus attiecībā uz līgumiem, uzņēmumu apvienību lēmumiem vai saskaņotām darbībām Līguma 81. panta 1. punkta nozīmē, kas minētā noteikuma nozīmē var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, tās attiecībā uz šādiem līgumiem, lēmumiem vai saskaņotām darbībām piemēro arī Līguma 81. pantu. Dalībvalstu konkurences iestādēm vai valstu tiesām piemērojot valsts konkurences tiesību aktus jebkurai ļaunprātīgai izmantošanai, kas aizliegta ar Līguma 82. pantu, tās arī piemēro Līguma 82. pantu. 2. Valsts konkurences tiesību aktu piemērošana nedrīkst izraisīt to līgumu, uzņēmumu apvienību lēmumu vai saskaņotu darbību aizliegšanu, kuras var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, bet kuras neierobežo konkurenci Līguma 81. panta 1. punkta nozīmē vai kuras atbilst Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumiem, vai uz kurām attiecas Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanas regula. Šajā regulā dalībvalstīm nav aizliegts savā teritorijā pieņemt un piemērot stingrākus valstu tiesību aktus, kas aizliedz vai atļauj vienpusēju darbību, kurā iesaistīti uzņēmumi. 3. Neskarot vispārējos principus un citus Kopienas tiesību aktu noteikumus, šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja dalībvalstu konkurences iestādes un tiesas piemēro valstu tiesību aktus attiecībā uz apvienošanas kontroli, kā arī tie neliedz tādu valsts tiesību aktu piemērošanu, kas par galveno izvirza citādu mērķi kā Līguma 81. un 82. pantā izvirzīto.

Stingrāki noteikumi Šajā regulā dalībvalstīm nebūtu jāliedz stingrāku valstu konkurences tiesību aktu, kas aizliedz vienpusēju rīcību, kuru veic uzņēmums, vai nosaka sankcijas attiecībā uz to, pieņemšana un piemērošana savā teritorijā. Šādi stingrāki valstu tiesību akti var ietvert noteikumus, kas aizliedz ļaunprātīgu rīcību attiecībā pret ekonomiski atkarīgiem uzņēmumiem vai nosaka sankcijas par to. Uzmanību: tiesību aktos nevis interpretācijā var paredzēt stingrākus noteikumus!!!!!!!! + regula neattiecas uz valstu tiesību aktiem, kas nosaka kriminālsankcijas attiecībā uz fiziskām personām, izņemot ja šādas sankcijas ir līdzekļi, ar kuriem tiek realizēti konkurences noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem.

Kopienu tiesu interpretācija
Uzņēmumu rīcības koordinācija tirgū: Līgumu, lēmumu un saskaņotu darbību jēdzieni ir autonomi Kopienas konkurences tiesību aktu jēdzieni Jēdzieni, kā tos interpretējušas Kopienas tiesas.

Tiesiskā paļāvība Starptautiskie uzņēmumi
Iekšējā tirgus izveides mērķis Dažādi noteikumi dalībvalstīs?

“Saistību lēmumi” Ja uzņēmums piedāvā uzņemties saistības, kas atbilst Komisijas prasībām Netiek lemts, vai ir bijis vai joprojām ir pārkāpums DV konkurences iestāžu/tiesu pilnvaras lemt par attiecīgo lietu? Ja to lietu izskatīšanas laikā, kas var novest līdz līguma vai darbības aizliegumam, uzņēmumi piedāvā uzņemties saistības, lai atbilstu Komisijas prasībām, tai jāspēj pieņemt lēmums, ar kuru uzliek šīs saistības attiecīgajiem uzņēmumiem. Saistību lēmumos jābūt konstatētam, ka vairs nav pamata Komisijas rīcībai bez secinājumu izdarīšanas par to, vai ir bijis vai joprojām ir pārkāpums. Saistību lēmumi neierobežo dalībvalstu konkurences iestāžu un tiesu pilnvaras izdarīt šādus secinājumus un lemt par attiecīgo lietu. Komisijas pieņemtie saistību lēmumi neietekmē dalībvalstu tiesu un konkurences iestāžu pilnvaras piemērot Līguma 81. un 82. pantu.

Sadarbība ar valstu tiesām
DV tiesu jautājumi par EK konkurences tiesību piemērošanu? Tiesības prasīt Komisijai informāciju vai atzinumu 15. pants Sadarbība ar valstu tiesām 1. Tiesas procesos Līguma 81. vai 82. panta piemērošanai dalībvalstu tiesas var prasīt Komisijai nosūtīt tām informāciju, kas ir tās rīcībā, vai savu atzinumu par jautājumiem saistībā ar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu. 2. Dalībvalstis Komisijai nosūta jebkura tā rakstiska valstu tiesu sprieduma kopiju, ar ko lemj par Līguma 81. vai 82. panta piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums. 3. Dalībvalstu konkurences iestādes pēc savas iniciatīvas savas dalībvalsts valstu tiesām var iesniegt rakstiskus apsvērumus par jautājumiem saistībā ar Līguma 81. panta vai 82. panta piemērošanu. Ar attiecīgās tiesas atļauju tās arī var savas dalībvalsts valstu tiesām sniegt mutiskus apsvērumus. Ja vajadzīgs saskaņotai Līguma 81. panta vai 82. panta piemērošanai, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus dalībvalstu tiesām. Ar attiecīgās tiesas atļauju Komisija arī var sniegt mutiskus apsvērumus. Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā dalībvalstu konkurences iestādes un Komisija var pieprasīt attiecīgo dalībvalsts tiesu nosūtīt jebkurus dokumentus, kas vajadzīgi lietas izvērtēšanai, vai nodrošināt to nosūtīšanu tām. 4. Šis pants neierobežo plašākas tās pilnvaras izteikt apsvērumus tiesām, kas piešķirtas dalībvalstu konkurences iestādēm saskaņā ar to dalībvalstu tiesību aktiem. 16. pants Vienāda Kopienas konkurences tiesību aktu piemērošana 1. Ja valstu tiesas atbilstoši Līguma 81. pantam vai 82. pantam lemj par līgumiem, lēmumiem vai darbībām, uz kurām jau attiecas Komisijas lēmums, tās nevar pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar Komisijas pieņemto lēmumu. Tām arī jāizvairās no to lēmumu pieņemšanas, kas var būt pretrunā ar lēmumu, kuru iecerējusi Komisija tādu lietu izskatīšanā, ko tā uzsākusi. Lai to panāktu, valstu tiesa var izvērtēt, vai jāaptur tās tiesas procesi. Šis pienākums neierobežo tiesības un pienākumus, ko paredz Līguma 234. pants. 2. Ja dalībvalstu konkurences iestādes atbilstoši Līguma 81. pantam vai 82. pantam lemj par līgumiem, lēmumiem vai darbībām, uz kurām jau attiecas Komisijas lēmums, tās nevar pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar Komisijas pieņemto lēmumu.

Konkrētais tirgus Konkrētais tirgus = preces tirgus + ģeogrāfiskais tirgus Konkrētais tirgus kā pirmais solis un ietvars konkurences apstākļu analīzei Konkurences padomes, Komisijas un OFT (Office of Fair Trading) vadlīnijas

Konkrētās preces tirgus
KL 1.panta 5.pkt.: “noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības”

Preču aizstājamība: Pieprasījums un hipotētiskā monopolista tests Piedāvājums un hipotētiskā monopolista tests Vai precēm, to cenām jābūt vienādām? Vai vienādas preces automātiski ir vienā tirgū? Vai pārslēgšanās laikam ir kāda ietekme? Pierādījumi? T.s. “celofāna lamatas” Vai nav kāds vieglāks ceļš?

Piemēri: United Brands, 27/76: banānu raksturīgās īpašības Senāta 2007.gada 15.janvāra un 2008.gada 8.oktobra spriedumi lietā par filmu Terminators 3: Mašīnu sacelšanās: šaura tirgus definīcija TV 3 lieta: iepriekšējās prakses ievērošanas riski

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus
KL 1.panta 3.pkt.: “ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām” Hipotētiskā monopolista tests Pasaules, Eiropas, nacionālais (Latvijas), reģionālais tirgus un vēl šaurāks tirgus

Konkrētais tirgus - tests
Viens tirgus?

9/20/2018 Tirgus dalībnieks Jebkura persona, kas veic komercdarbību [Latvijas Republikas] teritorijā Uzņēmums vai cita juridiska persona Pašnodarbinātais, IK vai cita fiziska persona Valsts vai pašvaldību iestādes Jebkura persona, kuras darbība ietekmē / var ietekmēt konkurenci Latvijas tirgū Tie uzņēmumi, kuri ir spējīgi kopīgi veidot savu komercpolitiku LR: par tirgus dalībnieku ir uzskatāma jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā Konkurences padome ir arī paudusi uzskatu, ka par tirgus dalībnieku būtu uzskatāms arī tāds uzņēmums, kurš neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, bet kurš var ietekmēt konkurenci Latvijā ? Ko tas nozīmē? Jebkurš uzņēmums vai tomēr jābūt stingrākiem kritērijiem?

Konkurences tiesības un matemātika
SIA Baobabo SIA Manodado SIA Kartelis AS Miumiu AS Zuzuzu SIA Draudziņš

Ekonomiskās vienības doktrīna
Viho Europe BV pret Komisiju mātes sabiedrība un tās 100% piederošās meitas sabiedrības ir uzskatāmas par vienu ekonomisku vienību Kontroles jēdziens: “ekonomiskas neatkarības” kritērijs Brīvība noteikt savu darbības virzienu tirgū Balsstiesības Veto tiesības Mārketinga/investīciju politikas izstrāde Ekonomiskās vienības doktrīna: meitas sabiedrībai “nav ekonomiskas neatkarības”; vai “ja uzņēmumi veido ekonomisku vienību, kurā meitas sabiedrībai nav īstas brīvības noteikt savu darbības virzienu tirgū” vai mātes sabiedrība kontrolē valdi, mātes sabiedrības saņemto peļņas apjomu un vai meitas sabiedrība ievēro mātes sabiedrības sniegtos norādījumus tādos jautājumos kā mārketings un investīcijas Lietā Viho Europe BV pret Komisiju EKT apstiprinājusi, ka mātes sabiedrība un tās 100% piederošās meitas sabiedrības ir uzskatāmas par vienu ekonomisku vienību un tādēļ vienošanās starp šīm sabiedrībām nepārkāpj EK dibināšanas līguma 81.panta noteikumus, jo neeksistē vienošanās starp uzņēmumiem

Tirgus vara Spēja ietekmēt konkurences apstākļus tirgū
De minimis noteikumu nozīme tirgus varas kontekstā Mazā frizētava vai Latvenergo? Dominējošais stāvoklis vs tirgus vara?

Tirgus varas novērtējums
9/20/2018 Tirgus varas novērtējums Tirgus varas novērtējums sevī ietver arī tādus konkrētā tirgus definēšanas posmus kā: Barjeras ienākšanai Piedāvājuma un pieprasījuma elastīguma novērtējums Līgumu tīkli Saistītie tirgi, augšupējā un/vai lejupējā tirgus raksturojums Tirgus varas temporālais un ģeogrāfiskie aspekti Inovāciju nozīme konkrētajā tirgū

Pierādīšanas pienākums
Kam ir pienākums pierādīt konkurences tiesību pārkāpumu? KL 11.panta 1.daļa (ES dibināšanas līguma 101.panta 1.daļa) KL 13.pants (ES Dibināšanas līguma 102.pants) Kam ir pienākums pierādīt izņēmumu no aizlieguma? KL 11.panta 2.daļa (ES dibināšanas līguma 101.panta 3.daļa) KL 13.pants (ES Dibināšanas līguma 102.pants)?

Pierādīšanas pienākums
Piemēri: Hanzas Maiznīcas – Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 20.decembra spriedums Olu kartelis – Senāta 2008.gada 8.oktobra spriedums

Konkurences tiesību pārkāpumu sekas
Naudas sodi Tiesisku pienākumu uzlikšana Strukturālie aizsardzības līdzekļi Civiltiesiskās prasības Reputācija Strukturālie aizsardzības līdzekļi: Strukturālie aizsardzības līdzekļi jāievieš, ja nav vienlīdzīgi efektīvu aizsardzības līdzekļu attiecībā uz uzvedību, vai ja jebkāds vienlīdzīgi efektīvs aizsardzības līdzeklis attiecībā uz uzvedību attiecīgajam uzņēmumam būtu apgrūtinošāks nekā strukturālais aizsardzības līdzeklis. Izmaiņām uzņēmuma struktūrā, kas pastāvēja pirms pārkāpums tika izdarīts, būtu jābūt tikai proporcionālām, ja pastāv būtisks risks, ka turpināsies vai atkārtosies pārkāpšana, ko izraisa pati uzņēmuma struktūra.

Sodi – valsts tiesu loma
Modernizācijas regula (1/2003): Kopienas konkurences noteikumu piemērošanā būtisku lomu spēlē valsts tiesas. Izšķirot strīdus starp privātpersonām, tiesas aizstāv subjektīvās tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, piemēram, piešķirot kompensāciju par zaudējumiem tiem, kas cietuši no pārkāpumiem. Šajā ziņā valsts tiesu loma papildina dalībvalstu konkurences iestāžu lomu. Tādēļ tām pilnībā jāļauj piemērot Līguma 81.un 82.pantu

Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums
KL 20.pants: “Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa.” KL 21.pants: “Persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus. Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem.”

Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis
Nostiprina Kopienu konkurences tiesību normu efektivitāti Kalpo kā ierobežojošs līdzeklis pret nolīgumiem vai praksi, kas var ierobežot vai traucēt konkurenci Apvienotās lietas C-295/04 līdz C-298/04: ikviena persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību gadījumos, kad pastāv cēloņsakarība starp zaudējumiem un EK Līguma 81. panta aizliegto vienošanos vai saskaņoto darbību. Personām, kuras cietušas zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā, jāvar prasīt ne vien atlīdzību par tagadējās mantas samazinājumu (damnum emergens), bet arī par negūto peļņu (lucrum cessans), kā arī procentu maksājumus. Lieta C-453/99: zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt arī aizliegtas vienošanās dalībnieks, ja, ņemot vērā šī dalībnieka pozīciju līguma noslēgšanas laikā, tas nav spējis ietekmēt līguma saturu un tāpēc nav vainojams ESL 101. panta neievērošanā, t.i., pat ja viņš pats nelikumīgo līgumu slēdzis.

Sistēmas “vājie punkti”
Pārkāpuma konstatēšana ir saistīta ar sarežģītu faktu un ekonomisko un juridisko apsvērumu analīzi Grūti noteikt un pierādīt zaudējumu apmēru

Pārkāpuma konstatācija
Kāds statuss civillietā piešķirams faktiem, kuri konstatēti Komisijas vai Konkurences padomes lēmumā, kas stājies spēkā likumā noteiktajā kārtībā? CPL 93.un 96.panti + Jāatzīmē, ka pati tiesa var pieaicināt institūcijas piedalīties procesā atzinuma došanai. Neapšaubāmi attiecīgās institūcijas lēmums par konkurences tiesību pārkāpumu šo procesu stipri vien atvieglotu, atstājot tirgus dalībnieku ziņā tikai nepieciešamību pierādīt zaudējumu eksistenci un prasīt to atlīdzību. Ņemot vērā, ka konkurences lietas ir sarežģītas un parasti tajās ir nepieciešama detalizēta juridisko un ekonomisko apstākļu izpēte, ir maz ticams, ka privātpersonas varētu izšķirties par konkurences tiesību pārkāpuma pierādīšanu tiesas ceļā. Drīzāk tās varētu prasīt vainīgajai personai kompensēt nodarītos zaudējumus pēc tam, kad Komisija vai Konkurences padome konstatējusi attiecīgo pārkāpumu. Bet: kāds statuss civillietā piešķirams faktiem, kuri konstatēti Komisijas vai Konkurences padomes lēmumā, kas stājies spēkā likumā noteiktajā kārtībā? Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96. pants uzskaita pamatus atbrīvošanai no pierādīšanas. BET: Fakti, kas nodibināti ar Komisijas vai Konkurences padomes lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, nav Civilprocesa likuma 96. pantā tieši uzskaitīti kā tādi, kas nav jāpierāda no jauna. Risinājums? Latvijas tiesām jāņem vērā Modernizācijas regulā noteikto, ka, tiesas nevar pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar Komisijas lēmumiem. Arī Konkurences padomes lēmumiem par Konkurences likuma pārkāpumiem, kas stājušies spēkā likumā noteiktajā kārtībā, būtu jāpiešķir līdzīgs statuss. LAI - palielinātu juridisko noteiktību un procesuālo efektivitāti

Zaudējumu apmēra noteikšana
KL 21.pants: “Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem” CL 5.pants: “Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.” Protams, ka arī Civillikuma 5. pantā dotās vadlīnijas nepadara zaudējumu apmēra noteikšanu par vieglu darbu. Tomēr tas nozīmē, ka tiesa nevar noraidīt pieteikumu tikai tāpēc, ka prasītājs nevar pierādīt un pamatot precīzu zaudējumu apmēru. Atbildētāji savu pozīciju aizstāvībai šādās lietās var iebilst: prasītājs nemaz nav cietis zaudējumus apstrīdēt cēloņsakaru starp konkurences tiesību pārkāpumu un kaitējumu, kas it kā ir nodarīts cietušajam. arguments par pārmaksas attiecināšanu (pārnešanu) uz gala pircējiem. Proti, gadījumos, kad prasītājs nav preces vai pakalpojuma gala pircējs, atbildētājs var norādīt, ka visas ar konkurences tiesību pārkāpumu saistītās papildu izmaksas prasītājs ir pārnesis (vai arī izmaksu samazinājumus NAV pārnesis) uz saviem klientiem, attiecīgi palielinot (vai nesamazinot) tālākpārdošanas cenu, tāpēc netaisnas iedzīvošanās aizliegums neļauj prasīt atlīdzinājumu. + atlīdzināmo zaudējumu apmērs, visticamāk, nebūs pārmērīgi liels, jo nav iespējas piedzīt, tā saucamos soda vai trīskāršos zaudējumus (punitive, treble damages), kuru apmērs bieži vien var pārsniegt publisko institūciju uzlikto sodu lielumu. Baltā grāmata par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu (COM(2008) 165 galīgā redakcija, gada 2. aprīlis)

Aizliegtās vienošanās
Vienošanās jēdziens Spēkā neesamība Mērķis vai sekas De minimis Atbrīvojumi Horizontālās vienošanās Vertikālās vienošanās

Vienošanās jēdziens Vienošanās ir (KL 1.panta 11.punkts):
Līgumi starp tirgus dalībniekiem neatkarīgi no formas Saskaņota rīcība starp tirgus dalībniekiem Kā nošķirt no paralēlas nesaskaņotas rīcības? Tirgus dalībnieku apvienību (biedrību) lēmumi, rekomendācijas u.tml. Vienpusēja rīcība: Patiesi vienpusēja rīcība Rīcība, kuras vienpusējais raksturs ir tikai šķietams Bayer, C-2-3/01P: jābūt pierādījumiem par gribas sakritību. Bet kādiem?

Vienošanās jēdziens Piemērs:
Olu kartelis: Senāta 2008.gada 8.oktobra spriedums

Spēkā neesamība KL 11.panta 1.daļa: “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā” Atsevišķu līguma punktu spēkā neesamība

Mērķis vai sekas? KL 11.pants: “Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā” Konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana: juridisks vai ekonomisks jēdziens? Mērķis vai sekas? Alternatīvi kritēriji Bet kad jāpierāda kurš no kritērijiem? + Kādam jābūt konkurences kavējumam/ierobežojumam/deformējumam? “Būtiska kavējuma” jēdziens + problēmas

Consten & Grundig v Commission
Nav nepieciešams izmeklēt vienošanās sekas, ja tās mērķis ir ierobežot konkurenci

Société Technique Minière v Maschinenbau Ulm GmbH
“Konkurence jāsaprot tās reālajā kontekstā” (t.i., jāizvērtē tās juridiskajā un ekonomiskajā kontekstā) Kādi būtu bijuši konkurences apstākļi konkrētajā tirgū, ja nepastāvētu strīda objekts – vienošanās? “It īpaši šaubīties par to, vai vienošanās varētu traucēt konkurencei var tad, ja liekas, ka minētā vienošanās patiešām ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu ienākt jaunajā teritorijā”

Mērķis vai Sekas European Night Services
Visa International – Multilateral Interchange Fee Javico v Yves St Laurent vs GlaxoSmithKline European night services: vienmēr jāizvērtē juridiskais un ekonomiskais lietu konteksts! Jāizvērtē tirgus apstākļi, kuros darbojas uzņēmumi, jāanalizē tirgus struktūra… ja vien vienošanās nav tāda, kas satur acīmredzamus konkurences ierobežojumus tādus, kā cenu noteikšanu, tirgus sadali vai ražošanas apjomu ierobežošanu. Pēdējā gadījumā tādi ierobežojumi var tikt novērtēti konkurences veicināšanas aspektā tikai un vienīgi ESL 101 (3) aspektā, t.i., izvērtējot iespēju piešķirt attiecīgai vienošanās atbrīvojumu. Object box: price fixing, current/future price info exhcange; market sharing; output limitation; sales limitation; collective exclusive dealing. Vertikāliem: minimum resale price fixing; export bans Tātad, vienmēr bijis skaidrs – tikko ir noteikta veida vienošanās – nav jāskatās vairs uz sekām. Tomēr dzīve ir sarežģitāka: Visa: Visa sistēmas dalībnieki piekrituši noteikt minimālu “apkalpošanas maksu”, kura pārdevējus (veikalus) apkalpojošam bankam jāmaksa patērētāju (pircēju) bankām par katru transakciju ar VISA kartem. Tātad – cenas fiksācija Tomēr šeit tika atzīts, ka vienošanās nevis pēc mērķa, bet pēc sekām ierobežoja konkurenci Javico v Yves St Laurent: Eksporta bans uzlikts izplatītājiem, kuri darbojas Krievijā un Ukrainā Eksporta bans – mērķu saraksts Tomēr šeit tiesas ņemušas vērā to, ka šāds eksporta bans palīdzējis iekārot jaunu tirgu un izvarīties no paralēlās tirdzniecības riska GlaxoSmithKline Pirmās instances tiesa noteikusi, ka paralela exporta ierobežojums konkrētajā gadījumā nebija mērķa, bet efektu jautājums dēļ lietas specifikas (pharmaceuticals) The Court has, moreover, held in that regard, in relation to the application of Article 81 EC and in a case involving the pharmaceuticals sector, that an agreement between producer and distributor which might tend to restore the national divisions in trade between Member States might be such as to frustrate the Treaty’s objective of achieving the integration of national markets through the establishment of a single market. Thus on a number of occasions the Court has held agreements aimed at partitioning national markets according to national borders or making the interpenetration of national markets more difficult, in particular those aimed at preventing or restricting parallel exports, to be agreements whose object is to restrict competition within the meaning of that article of the Treaty (Joined Cases C‑468/06 to C-478/06 Sot.Lélos kai Sia and Others [2008] ECR I-7139, paragraph 65 and case-law cited). there is nothing in that provision to indicate that only those agreements which deprive consumers of certain advantages may have an anti-competitive object. Secondly, it must be borne in mind that the Court has held that, like other competition rules laid down in the Treaty, Article 81 EC aims to protect not only the interests of competitors or of consumers, but also the structure of the market and, in so doing, competition as such. Consequently, for a finding that an agreement has an anti-competitive object, it is not necessary that final consumers be deprived of the advantages of effective competition in terms of supply or price (see, by analogy, T-Mobile Netherlands and Others, cited above, paragraphs 38 and 39).

De minimis MVU savstarpējas vienošanās
Eiropas Komisijas paziņojums (vadlīnijas) par mazsvarīgākiem nolīgumiem , OV [2001] C368/13 Vienošanās starp konkurentiem, ja kopējā tirgus daļa nepārsniedz 10% Vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas nekonkurē, ja katra tirgus daļa nepārsniedz 15% Latvijas konkurences tiesības? KL 11.panta 4.daļas 1.punkts?

Atbrīvojumi KL 11.panta 2.daļa un ES Dibināšanas līguma 101.panta 3.daļa Aizliegumu nepiemēro, ja vienošanās: veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību rada labumu patērētājiem neuzliek vienošanās pusēm ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā

Atbrīvojumi T.s. grupālie atbrīvojumi = tiesiskuma prezumpcija
Vai vienošanās, kas satur melnā saraksta noteikumus, arī var tikt atbrīvota no aizlieguma?

Vienošanās jēdziens Spēkā neesamība Mērķis vai sekas De minimis Atbrīvojumi Vertikālās vienošanās Horizontālās vienošanās

Vertikālās vienošanās
Vertikālā vienošanās = vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas dažādos ražošanas- izplatīšanas ķēdes līmeņos, un kura attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kādiem puses pērk vai pārdod preces vai pakalpojumus Ietekme uz konkurenci? Neatkarīgi izplatītāji vs. komercaģenti

Veidi: Atvērta sistēma Ekskluzīvā izplatīšana Ekskluzīvā pirkšana Selektīvā izplatīšana Franšīze

Melnais saraksts : pārdošanas cenu noteikšana, izņemot maksimālās cenas un rekomendētās cenas teritoriālie ierobežojumi un klientu sadale ierobežojumi selektīvās izplatīšanas sistēmas dalībniekiem pārdot preces vai pakalpojumus gala lietotājiem ierobežojumi attiecībā uz savstarpējiem darījumiem izplatītāju starpā selektīvās izplatīšanas sistēmas ietvaros aizliegums izejmateriālu vai rezerves daļu piegādātājam pārdot tās gala lietotājiem vai pircēja konkurentiem

Melnais saraksts Pārdošanas cenu noteikšana:
Nav atļauts fiksēt cenas vai noteikt minimālās cenas, tieši vai netieši Netiešas cenu noteikšanas paņēmieni: maksimālās atlaides noteikšana, atļautās cenas saistīšana ar konkurentu cenām, ziņošanas sistēma u.c. Rekomendēto cenu lapas iesniegšana tomēr nav pati par sevi sodāma

Pārdošanas cenu noteikšana
Mobilux lieta: „Kā vienmēr, pielikumā (RAR formātā) ir pieejami jauni apraksti, bildes un rekomendējamās cenas! Informējam, ka M-LUX datoru pārdošanas cenas ir stingri reglamentētas (pārdošanas cenas Jūsu veikalos nedrīkst būt zemākas par rekomendējamajām cenām” „Atgādinām, ka rekomendējamās cenas ir stingri regulētas” „Dempinga neesamība, jo ir noteiktas rekomendējamās cenas”

Pārdošanas cenu noteikšana
AV&D lieta: Līgumos ar izplatītājiem iekļauts noteikums, ka AV&D ir tiesības nepiegādāt preci, ja klients par zināmu procentu samazina preces pārdošanas cenu, par to iepriekš nevienojoties ar pārdevēju

Melnais saraksts Teritoriālie ierobežojumi un klientu sadale:
Aizliegts ierobežot teritoriju, kurā pircējs var pārdot vienošanās preces, pakalpojumus, kā arī klientu loku, ar kuriem pircējs var strādāt, izņemot: Atļauts ierobežot aktīvu pārdošanu ekskluzīvā teritorijā vai ekskluzīvai klientu grupai Atļauts ierobežot vairumtirgotāja tiesības pārdot preces gala lietotājiem Selektīvās sistēmas ietvaros atļauts ierobežot pārdošanu nepilnvarotiem izplatītājiem NB: pārdošana internetā ir pasīvā pārdošana, kuru nedrīkst ierobežot!

Melnais saraksts Aizliegums izejmateriālu vai rezerves daļu piegādātājam pārdot tās gala lietotājiem vai pircēja konkurentiem

Grupālais atbrīvojums: MK noteikumi Nr. 797 ( ) Regula 2790/1999 (zaudēs spēku 2010.gada maijā) Jaunas grupālo atbrīvojumu regulas projekts: _agreements/draft_regulation_lv.pdf Komisijas vadlīnijas par vertikālajiem ierobežojumiem Jaunu vadlīniju projekts: _agreements/draft_notice_lv.pdf

Grupālais atbrīvojums
Grupālā atbrīvojuma tirgus daļu sliekšņi Latvijā: Katra vienošanās dalībnieka tirgus daļa nepārsniedz 10% Piegādātāja tirgus daļa nepārsniedz 30% BET Ekskluzīvās piegādes gadījumā – ja pircēja tirgus daļa nepārsniedz 30%

Grupālā atbrīvojuma tirgus daļu sliekšņi ES: Piegādātāja tirgus daļa nepārsniedz 30% BET Ekskluzīvās piegādes gadījumā – ja pircēja tirgus daļa nepārsniedz 30% NB: Ekskluzīvās piegādes izpratne atšķiras Latvijas un ES tiesībās!

Analīzes struktūra: Vai vienošanās ir vertikāla? Vai piegādātāja (izņēmuma gadījumā – pircēja) tirgus daļa ir 30% vai mazāk? Vai vienošanās satur melnā saraksta noteikumus? Vai vienošanās satur konkurēšanas aizliegumu?

Konkurēšanas aizliegums Aizliegums pircējam tirgot konkurējošas preces vai prasība pircējam iegādāties no pārdevēja vismaz 80% no kopējā iepirkuma apjoma ir pieļaujams, ja: Aizlieguma termiņš nepārsniedz 5 gadus, BET Ja pircējs tirgojas pārdevēja telpās – visu šo laiku Pēc vienošanās izbeigšanas aizliegumu var piemērot līdz 1 gadam, ja aizlieguma jēga ir aizsargāt pārdevēja zinātību un aprobežojas ar telpām, zemi, kurā pircējs tirgojās vienošanās darbības laikā Vai pēdējam ir kāda jēga?

Vienošanās jēdziens Spēkā neesamība Mērķis vai sekas De minimis Atbrīvojumi Vertikālās vienošanās Horizontālās vienošanās

Horizontālās vienošanās
Cenu noteikšana Klientu un teritorijas sadale Ražošanas kvotu noteikšana Krīzes karteļi Informācijas apmaiņa Publiskais iepirkums Atbrīvojumi/izņēmumi

Cenu noteikšana Pamatnoteikums: cenu noteikšana ir aizliegta
9/20/2018 Cenu noteikšana Pamatnoteikums: cenu noteikšana ir aizliegta Mērķis vai sekas? Metodes: vienošanās, rekomendācijas (piem. mērķa cenas), konkludentās darbības, etc. Veidi: cenas, cenu elementi, citi veidi? Katram uzņēmumam jānosaka sava rīcība tirgū patstāvīgi. Tas neapšaubāmi ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu atbilstoši tās izmaksām, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem. Cenu elementi: Electrical and mechanical carbon and graphite products ( COMP/38.529) – due to consumer resistance the price increases were camouflaged as charges for particular services provided or additional costs incurred Cenu elementi Minimālās/rekomendētās cenas Cenu izmaiņu dinamika vai diapazons Atlaižu politika Piemaksas un samaksa par papildu pakalpojumiem, komisijas maksas, kredīta noteikumi Standarta valūtas kursi Apņemšanās neizteikt piedāvājumu bez iepriekšējās konsultācijas Apņemšanās nenovirzīties no publicētām cenu lapām Apņemšanās nepārdot par cenām, kuras nesasniedz izmaksas, un pienākums būt spējīgam pierādīt peļņas esamību Apņemšanās nepiešķirt klientiem VIP statusu Vienošanās par cenu lapu publicēšanu Aizliegums reklamēt nocenotās preces, pat ja atlaides kā tādas ir pieļaujamas Vienošanās par “bāzes cenām”, no kurām klientiem tiek piedāvātas individualizētās atlaides Garantēts konkurenta preču iepirkums ar mērķi nodrošināt cenu stabilitāti

Cenu lapas un cenu caurspīdīgums
9/20/2018 Cenu lapas un cenu caurspīdīgums Caurspīdīgums vs. mākslīgs caurspīdīgums Wood Pulp II Ceturkšņa paziņojumi par maksimālām iepirkuma cenām un noteiktā daudzuma garantijas Komisija: mākslīgs caurspīdīgums EKT? Wood Pulp II facts: koka mīkstums?? The market for the supply of wood pulp has long been characterised by long-term relations between the producers and their customers and by a system of quaterly announcements, whereby the producer would announce to his customers of the maximum price which would prevail during the following quater and would guarantee a quantity of pulp reserved for such customer. The customer was free to purchase a greater or a smaller quantity and could negotiate discounts and rebates from the “announced prices”. The price at which the pulp was actually sold was thus either the same or lower than the announced price Commission’s decision has condemned the system, but the ECJ annulled the decision

Cenu noteikšanas pieļaujamība?
9/20/2018 Cenu noteikšanas pieļaujamība? Aizsardzība pret dempingu? Industrijas krīze? Valsts kontrole pār cenām? Privatizācija un tirgus liberalizācija? Aizsardzība pret dempingu? Citric Acid lieta par Ķīnas ražotāju dempingu: jāiet uz Komisiju nevis jāveido karteļi Industrijas krīze? Franču liepu gaļas lieta: cenu noteikšana nav pieļaujama Valsts kontrole pār cenām? Beļģu alus lieta: pienākums saskaņot cenas ar valdību nenozīmē tiesības slēgt savstarpējos līgumus, apmainīties ar informāciju vai konsultēties par cenām Privatizācija un tirgus liberalizācija Skotijas Kodolenerģijas lieta: cenu noteikšana uz 15 gadiem pēc privatizācijas ir pieļaujama, lai pakāpeniski liberalizētu tirgus

9/20/2018 Kāpēc dažu karteļu ietvaros, tā vietā, lai fiksētu cenas, tiek (a) sadalīti klienti, (b) sadalītas teritorijas vai (c) noteiktas kvotas?

Klientu, tirgus un teritorijas sadale
9/20/2018 Klientu, tirgus un teritorijas sadale Var notikt dažādos līmeņos: augšupējā vai lejupējā tirgū

Ražošanas kvotu noteikšana
9/20/2018 Ražošanas kvotu noteikšana Vienošanās par ražošanas kvotu noteikšanu: Dabiska un nenovēršama vienošanās par cenu noteikšanu sastāvdaļa Var izpausties kā vienošanās par produkcijas atļautās realizācijas veidiem Piemēri: Hinīna karteļa un BELASCO lietas Kvotu noteikšana kā tirgus dalībnieku reakcija uz pārprodukciju? (Zinc Producer Group lieta) Hinīna karteļa lieta Franču ražotāju vienošanās par atteikšanos ražot sintētisku hinīnu Nav pieļaujama, pat neskatoties uz nespēju turpināt ražošanu, jo jābūt iespējai atsākt ražošanu BELASCO lieta Kartelis iecēlis grāmatvedi, lai sekotu vienošanās noteikumu ievērošanai Tika piemēroti sodi Zinc Producer Group lieta EK DL 81(1) pārkāpums Iespējams vērtēt vai piemērojams EK DL 81(3) izņēmums, bet vienošanās nebija paziņota Dalībvalstu tolerancei/piekrišanai nav nozīmes

Karteļi – publiskais iepirkums
9/20/2018 Karteļi – publiskais iepirkums Vienošanās starp iespējamiem pretendentiem Pazīmes? Kā pret to cīnīties?

9/20/2018 Krīzes karteļi ? Synthetic Fibres, BPCL/ICI un Stichting Baksteen lietas Synthetic Fibres, BPCL/ICI un Stichting Baksteen lietas: Industrijas “restrukturizācijas līgumi”, kuru mērķis ir panākt, lai tirgus dalībnieki nākotnē varētu atgūt rentabilitāti Komisija: EK DL 81(1) pārkāpums, bet EK DL 81(3) atļauja bet tikai uz noteiktu laiku, nepārsniedzot nepieciešamo Nevis kvotu noteikšana, bet sadarbības līgumu noslēgšana Ar mērķi panākt pakāpenisku pārprodukcijas samazinājumu Tikai uz tādu periodu, kāds ir nepieciešams stabilizācijai ENI/Montedison lieta: Industrijas racionalizācija un specializācija Atbrīvojums uz piecpadsmit gadiem Tirgus dalībnieku de facto specializācija un tā rezultātā: Tehniskais un ekonomiskais progress Ražošanas tehnoloģiju attīstība un pušu spēja to finansēt Patērētājiem: izmaksu taupīšana vienošanās spēkā esamības laikā un labākās preces pēc tam R&D līgumos ražošanas kvotu noteikšana var būt nepieciešama

Tirgus dalībnieku asociācijas
9/20/2018 Tirgus dalībnieku asociācijas Tas pats kartelis? Uzņemšanas un izslēgšanas noteikumi Kopīgo standartu noteikšana Kopīgi mārketinga pasākumi Membership rules Transparent, proportionate, non-discriminatory, objective No additional obligations or restrictions on marketing, pricing, goods to sell or buy No restrictions on ceasing membership Fines/sanctions Kopīgo standartu noteikšana Trade associations may play a role in the promulgation of technical standards in an industry. This will limit members in the make up of the products or services they can offer and there is therefore a restriction of competition. If entry barriers were to be raised significantly as a result of the adoption of the standard, the effects on completion could be appreciable. A code of conduct may seek to introduce best practice into a particular sector and may include provisions, for example, for dealing with consumer complaints and a redress procedure. If the code does not deal with prices or involve any element of market sharing, the effects on competition are less likely to be appreciable. Svarīgi: tikšanās protokoli, An EC case suggests that where a trade association holds a meeting and does not have minutes of that meeting there is a presumption that anti-competitive behaviour has taken place! juristu klātbūtne, skaidrība par konkurences tiesībās noteiktajiem ierobežojumiem Objections during the meetings Leaving the meeting

Informācijas apmaiņa I
9/20/2018 Informācijas apmaiņa I Nav atļauts: Informācija par cenām (un cenu elementiem) Dati par peļņas normu vai peļņu Piegādes noteikumi un nosacījumi Informācija par pārdošanas veicināšanas pasākumiem Informācija par stratēģiskajiem vai investīciju plāniem Konfidenciālā informācija Informācija par cenām, t.sk. par: atlaidēm, izmaksām, tirdzniecības noteikumiem, plānotu vai iecerētu cenu palielināšanu (pirms vai pēc tās stāšanās spēkā); mēs gan drīkstam informēt mūsu piegādātājus un klientus par cenu izmaiņām un citu tirgus informāciju;

Informācijas apmaiņa II
9/20/2018 Informācijas apmaiņa II Ir atļauts Vēsturiskā un nekonkrētā informācija par cenu tendencēm Nekonkrēta informācija par tirgus attīstību un tendencēm, statistiku, ražošanu un pārdošanu, ja identifikācija nav iespējama un parasti izņemot oligopolistiskus tirgus Informācija par debitoriem (Asnef-Equifax lieta) Informācija par tirgiem, kuros darbojas viens vai divi tirgus dalībnieki Exchange of non-price information: The exchange of information on matters other than price may have an appreciable effect on competition depending on the type of information exchanged and the market to which it relates. The exchange of statistical data, market research and general industry studies, for example, are unlikely to be a restriction on competition provided that the information exchanged relates to what the European Commission has called "opinion and experience" and does not enable confidential or sensitive business information to be shared. In general, the collation and dissemination of information on output and sales should not affect competition provided that it is sufficiently historic and cannot influence future competitive market behaviour. There may however be an appreciable effect on competition if it is possible to disaggregate the information and identify those who supplied the information. This may also be the case if the exchange relates to recent, current or future information. Statistics should always be compiled using at least 4 different sources.

Lietas analīze: BPVA BPVA dalībniekiem ir gandrīz 100% tirgus
9/20/2018 Lietas analīze: BPVA BPVA dalībniekiem ir gandrīz 100% tirgus Oligopolistisks tirgus Informācijas par pārdošanas datiem apmaiņa Informācija tika sūtīta ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ceturkšņa beigām Dati sagrupēti pa papīra veidiem un piegādes vietām/valstīm Individualizēta informācija “Konkurences padome uzskata, ka apstāklis par kopējā konkrētā tirgus pieauguma dinamiku nav pietiekams, lai konstatētu, ka, pastāvot šādam apstāklim, informācijas apmaiņa šajā tirgū ir atļauta” CEPI_Cartonboard case: it shall be proven that the information is not sufficiently historical and that it can therefore have real impact on future behaviour UK Agricultural Tractor Registration Exchange: where the demand was stable, a forecast of a competitors future actions could be largely determined on the basis of the past transactions. The forecast would be more effective the more accurate and recent the information was. The exchange of information could, however, truly be categorised a historic from a certain period of time (for example 1 year)

Grupālais atbrīvojums - Regula 2658/2000
9/20/2018 Grupālais atbrīvojums - Regula 2658/2000 Līgumu veidi: Vienpusējās specializācijas līgumi Abpusējās specializācijas līgumi Vienošanās par kopīgo ražošanu Pušu tirgus daļa nepārsniedz 20% (ja ir mazāk par 25% - uz diviem gadiem, tiklīdz pārsniedz 25% - tikai viens gads) Atbrīvojums nav piemērojams, ja: (1) tiek fiksētas cenas; (2) noteiktas ražošanas vai pārdošanas kvotas; vai (3)tiek sadalīti tirgi vai klienti

Grupālais atbrīvojums: Regula 2659/2000
9/20/2018 Grupālais atbrīvojums: Regula 2659/2000 Regula attiecas uz: produktu vai tehnoloģisko procesu kopīgu pētniecību un izstrādi un kopīgu šādas pētniecības un izstrādes rezultātu izmantošanu to produktu vai tehnoloģisko procesu pētniecības un izstrādes rezultātu kopīgu izmantošanu, kas kopīgi veikti saskaņā ar iepriekšēju šo pušu nolīgumu; vai produktu vai tehnoloģisko procesu kopīgu pētniecību un izstrādi, izņemot kopīgu rezultātu izmantošanu Pušu tirgus daļa nepārsniedz 25% (ja ir mazāk par 30% - uz diviem gadiem, tiklīdz pārsniedz 30% - tikai viens gads) Pētniecība un attīstība Melnais saraksts: a) ierobežot brīvību veikt pētniecību un izstrādi neatkarīgi vai sadarbībā ar trešām pusēm ar pētniecību un izstrādi nesaistītā jomā vai, pēc tā izpildes, jomā, kas uz to attiecas vai kādā saistītā jomā; b) aizliegt pēc tam apstrīdēt intelektuālā īpašuma tiesību pamatotību, kas pusēm pieder kopējā tirgū un kas ir saistītas ar pētniecību un izstrādi c) ierobežot ražošanu vai tirdzniecību d) noteikt cenas, pārdodot līguma produktus trešām personām; e) ierobežot patērētāju loku, kam iesaistītie uzņēmumi var sniegt pakalpojumus pēc septiņiem gadiem no dienas, kad līguma produkti ir pirmoreiz laisti kopējā tirgū; f) aizliegt veikt pasīvo tirdzniecību teritorijās, kas ir rezervētas citām pusēm; g) aizliegt laist līguma produktus tirgū vai izvērst aktīvas pārdošanas politiku šiem produktiem kopējā tirgus teritorijās, kas ir rezervētas citām pusēm, pēc tam, kad pagājuši septiņi gadi no dienas, kad līguma produkti pirmoreiz laisti kopējā tirgū; h) prasība nepiešķirt licences trešām pusēm līguma produktu ražošanai vai līguma procesu piemērošanai, ja nav noteikts, ka vismaz viena puse izmanto kopīgās pētniecības un izstrādes rezultātus, vai arī tie netiek izmantoti; i) prasība atteikties pildīt lietotāju vai tālākpārdevēju pieprasījumu viņu attiecīgajās teritorijās, kuri tirgotu līguma produktus citās kopējā tirgus teritorijās; vai j) prasība apgrūtināt lietotājiem vai tālākpārdevējiem līguma produktu ieguvi no citiem tālākpārdevējiem kopējā tirgū un jo īpaši izmantot intelektuālā īpašuma tiesības vai veikt pasākumus, lai kavētu lietotājiem vai tālākpārdevējiem iegūt vai laist kopējā tirgū tos produktus, ko likumīgi laidusi tirgū Kopienā cita puse vai kāds ar tās piekrišanu.

Komisijas paziņojums par horizontālās sadarbības nolīgumiem
Nolīgumi par pētniecību un attīstību Ražošanas un specializācijas nolīgumi Iepirkumu nolīgumi Tirdzniecības nolīgumi Nolīgumi par standartiem Vides aizsardzības nolīgumi

Nolīgumi par pētniecību un attīstību
Konkrētie tirgi Tirgus daļas/tirgus vara Nolīgumi, uz kuriem neattiecas ESL 101(1) Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas ESL 101(1) Nolīgumi, uz kuriem var attiekties ESL 101(1) ESL 101(3) piemērošana

Ražošanas un specializācijas nolīgumi
Veidi: Kopīgā ražošana Vienpusējā vai savstarpējā specializācija Apakšuzņēmuma līgumi (starp konkurentiem) Konkrētie tirgi Tirgus daļas/tirgus vara/tirgus struktūra Nolīgumi, uz kuriem neattiecas ESL 101(1) Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas ESL 101(1) Nolīgumi, uz kuriem var attiekties ESL 101(1) ESL 101(3) piemērošana

Kopīgie preču iepirkumi
Konkrētie tirgi (piedāvājuma aizstājamība, nevis pieprasījuma aizstājamība) Nolīgumi, uz kuriem neattiecas ESL 101(1) Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas ESL 101(1) Nolīgumi, uz kuriem var attiekties ESL 101(1) Tirgus daļas/tirgus vara/tirgus struktūra ESL 101(3) piemērošana Kolektīvie pirkuma līgumi (Aluminium imports from Eastern Europe lieta) Kolektīvie pirkuma līgumi (Aluminium imports from Eastern Europe lieta) fearing that low-priced imports of aluminuum from state-owned companies would disrupt western European markets the aluminium producers agreed to purchase at a common price the entire supplies of aluminuim from Eastern Europe. The purpose of the agreement was to ensure that aluminuim was not sold at unfairly low prices

Tirdzniecības nolīgumi
Sadarbība produktu pārdošana, izplatīšanā vai reklamēšanā (tikai starp konkurentiem) Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas ESL 101(1) Nolīgumi, uz kuriem var attiekties ESL 101(1) Tirgus daļas/tirgus vara/tirgus struktūra ESL 101(3) piemērošana Kolektīvie pārdošanas līgumi (Sugar un Soda-ash - Solvay, ICI lietas) Ekskluzīvās piegādes līgumi (Seamless Steel Tubes lieta) Kolektīvās pārdošanas līgumi: Sugar parrobezu darijumi notika vienigi caur kartela dalibniekiem. Gandriz nav iespejams sanemt atbrivojumu Soda-ash - Solvay,ICI - ICI sold exclusively to Ireland and UK; whereas Solvay sold exclusively to continental Europe Ekskluzīvās piegādes līgumi (Seamless Steel Tubes lieta) – British Steel partraukusi razot viengabala terauda pipes un tai vajadzeja tas pirkt no citiem. Tomēr vienigais, kas vareja to piegadat bija Japanas razotajs. lai nepielautu Japanas razotaja ienaksanu tirgu, Eiropas razotaji piekritusi piegadat visu produkciju, kada bija nepieciesama British Steel razosanas vajadzibam. Turklat starp 3 piegadatajiem bija vienosanas, ka tie piegadas katrs noteiktu proporciju no British Steel vajadzibam, tadejadi tiem bija absoluts pienakums piegadat, pieaugot British Steel vajadzibam. Turklat cenas bija noteiktas un attiecigie razotaji nevareja ienakt UK tirgu

Citi Vienošanās par standartiem Vienošanās par vides aizsardzību
Skat. augstāk (informācijas apmaiņa/tirgus dalībnieku asociācijas) Vienošanās par vides aizsardzību EKL 3.pants Īstais mērķis: vides aizsardzība vai kartelis?

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana
Klasiskais dominējošais stāvoklis Kolektīvais dominējošais stāvoklis Ļaunprātīgas izmantošanas veidi Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā Objektīvs pamatojums

Klasiskais dominējošais stāvoklis
KL 13.pants ESL 102.pants (bijušais EKL 82.pants)

Konkurences likuma 13.pants
Tirgus dalībniekam konkrētajā tirgū ir vismaz 40 procentu liela tirgus daļa (spēkā līdz ) Tirgus dalībniekam piemīt spēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem

Dominējošais stāvoklis
spēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem

Tirgus daļa? Hoffmann-La Roche AKZO Chemie BV v Commission
45-100% liela tirgus daļa pati par sevi norāda uz dominējošā stāvokļa esamību, jo tieši tirgus daļas padara šo tirgus dalībnieku “nesasniedzamu” Konkrētais tirgus AKZO Chemie BV v Commission 50% tirgus daļa – norāde uz dominējošā stāvokļa esamību (prezumpcija)

Analīzes faktori dominējošā uzņēmuma un tā konkurentu tirgus pozīcija
ierobežojumi, kas esošajiem konkurentiem un to tirgus pozīcijai rodas pašreizējos tirgus apstākļos darbības paplašināšana un ienākšana tirgū ierobežojumi, kas pamatojas uz ticamu risku, ka esošie konkurenti nākotnē varētu paplašināt savu darbību vai tirgū varētu ienākt potenciāli jauni konkurenti līdzsvarojošā pircēja ietekme ierobežojumi, ko rada attiecīgā uzņēmuma klientu izdevīgā pozīcija, kas ļauj tiem panākt sev vēlamu rezultātu

Kolektīvais dominējošais stāvoklis
Oligopolistiski tirgi Kolektīvais dominējošais stāvoklis vs. paralēla rīcība Airtours v Commission (T-342/99) Pietiekama tirgus caurspīdība, lai katrs dalībnieks zinātu, ko dara otrs Paralēlās rīcības uzturēšanai ilgākā laika periodā ir skaidri saskatāma jēga (soda mehānismi) Konkurentu, klientu iespējamā reakcija dalībniekus neuztrauc

Ļaunprātīgas izmantošanas veidi
Ar cenu nesaistītie ļaunprātīgas izmantošanas veidi Ar cenu saistītie ļaunprātīgas izmantošanas veidi

Ar cenu nesaistītie veidi: Ekskluzīvie līgumi Sasaistīšana Atteikšanās piegādāt

Ekskluzīvie līgumi Vertikālā vienošanās Ekskluzīvā pirkšana
Tirgus noslēgšana, liedzot dominējošā uzņēmuma konkurentiem pieeju pircējiem “English clauses”: pienākums ziņot par labākiem piedāvājumiem, kurus drīkst pieņemt tikai tad, ja dominējošais uzņēmums nespēj/negrib piedāvāt to pašu Uzticības atlaides Van den Bergh Foods (T-65/98 un C-552/03): ledusskapji Pienākums iepirkt noteiktu % un uz noteiktu laiku? Hoffman –La Roche (85/76): vai ir pareiza per se pieeja vai arī jākonstatē tirgus noslēgšanas iespēja?

Sasaistīšana Veidi: Pārdod vienu preci tikai tad, ja pērk arī otru
Otra prece ir tehniski inkorporēta pirmajā Netiek piešķirta garantija, ja nepērk detaļas no konkrētā ražotāja Divas preces par vienu cenu Ja pērk arī otru preci, tiek piešķirta atlaide

Sasaistīšana Dominējošā uzņēmuma motivācija?
Vai sasaistīšana ir per se prettiesiska vai arī jākonstatē tirgus noslēgšanas iespēju? Lattelecom “Mājas komplekts 1” lieta: internets + balss telefonija = bezmaksas vietējās sarunas un lētākas sarunas ar ārvalstīm

Atteikšanās piegādāt Vai vispār var būt prettiesiska?
Atteikšanās turpināt piegādes esošam klientam: Commercial Solvents (6/73 un 7/73) Ekonomiskā atkarība? Atteikšanās piegādāt jaunam klientam: Oscar Bronner (C- 7/97) vs ostas, lidostas, telekomunikāciju tīkli Alpha Express lieta: dzelzceļa tīkls kravu pārvadāšanai Rīgas brīvotas teritorijā / pārmērīgas cenas

Ar cenu nesaistītie ļaunprātīgas izmantošanas veidi Ar cenu saistītie ļaunprātīgas izmantošanas veidi

Cena? Cena = izmaksas + peļņa

Izmaksas Fiksētās izmaksas (fixed costs):
izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties Mainīgās izmaksas (variable costs): izmaksas, kuras tieši reaģē uz ražošanas apjoma palielināšanos vai samazināšanos, attiecīgi palielinoties vai samazinoties. Ja nav ražošanas, tad nav mainīgo izmaksu. Kopējās izmaksas (total costs) = FI + MI

Kā vēl var skatīties uz izmaksām?
Papildu izmaksas (marginal/incrimental costs): Izmaksas, kas saistītas ar katras nākamās preces vienības ražošanu Novēršamās izmaksas (avoidable costs): izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā (šeit: konkurences tiesību pārkāpuma periods)

Vidējās izmaksas Vidējās izmaksas (average costs) = izmaksas / vienību skaits Vidējās novēršamās izmaksas (average avoidable costs) Vidējās mainīgās izmaksas (average variable costs) Vidējās kopējās izmaksas (average total costs) Ilgtermiņa vidējās izmaksas?? Vidējās novēršamās izmaksas (VNI), ir izmaksas, no kurām būtu bijis iespējams izvairīties, ja attiecīgais uzņēmums nebūtu saražojis noteiktu daudzumu (papildu) produkcijas, šajā gadījumā šī summa ir iespējamās ļaunprātīgās rīcības subjekts. Vairumā gadījumu VNI atbilst vidējām mainīgām izmaksām (VMI), jo bieži vien var izvairīties tikai no mainīgajām izmaksām. Ilgtermiņa vidējās papildu izmaksas ir visu izmaksu (mainīgo un fiksēto) vidējais rādītājs, kas uzņēmumam rodas, lai saražotu kādu konkrētu produktu. IVPI un vidējās kopējās izmaksas (VKI) ir piemēroti salīdzinošie lielumi viens priekš otra un ja uzņēmums ražo tikai vienu produktu, tās ir identiskas. Ja uzņēmumiem, kas ražo dažādus produktus, ir diversifikācijas radīti ietaupījumi, tad par katru atsevišķu produktu IVPI būs zem VKI reālās kopējās izmaksas un IVPI netiek ņemtas vērā. Daudzu produktu gadījumā, jebkuras izmaksas, no kurām būtu bijis iespējams izvairīties, neražojot kādu konkrētu produktu vai produktu grupu, netiek uzskatītas par kopējām izmaksām. Ja kopējās izmaksas ir būtiskas, tās var ņemt vērā, vērtējot efektīvu konkurentu bloķēšanas iespēju. Vairumā gadījumu VMI ir tādas pašas kā VNI, jo bieži vien var izvairīties tikai no mainīgajām izmaksām. Tomēr, ja VMI un VNI atšķiras, VNI labāk atspoguļo iespējo "upuri": piemēram, ja dominējošam uzņēmumam bija jāpalielina jauda, lai tas varētu noteikt saimnieciski nepamatoti zemu cenu, tad šīs papildus jaudas zaudētās izmaksas ir jāņem vērā dominējošā uzņēmuma zaudējumu noteikšanā. Šīs izmaksas tiek ņemtas vērā VNI , bet ne VMI Nespēja segt VNI liecina par to, ka dominējošais uzņēmums īstermiņā apzināti upurē peļņu un ka vienlīdz efektīvs konkurents nevar apkalpot savu mērķa klientūru, negūstot zaudējumus. Parasti IVPI ir lielākas nekā VNI, jo pretēji VNI, (kas ietver tikai attiecīgajā pārbaudāmajā perioda laikā radušās fiksētās izmaksas), jo IVPI ir ietvertas arī ar produktu saistītās fiksētās izmaksas, kas radušās laika posmā pirms iespējamās ļaunprātīgās rīcības. Dominējošā uzņēmuma nespēja segt IVPI, norāda uz to, ka šis uzņēmums neatgūst visas (attiecināmās) fiksētās izmaksas, kas radušās saistībā ar attiecīgās preces ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu, un ka vienlīdz efektīvs konkurents šajā tirgū varētu tikt bloķēts

Kādi faktori vēl ir obligāti jāizvērtē? I
Ja ražošana ir diversificēta: Izolētās izmaksas (stand alone costs) Dalītās izmaksas (common costs) Neizdošanās risks un ar to saistītās izmaksas (sunk costs) Reklāma, īpašu, citiem mērķiem nederīgu iekārtu ražošana/ēku būvniecība un tml.

Kādi faktori vēl ir obligāti jāizvērtē? I I
Mēroga ekonomika (Economy of Scale): ja vienības izmaksu pieaugums samazinās, pieaugot ražošanas apjomam, un otrādi Piemēram, elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra, kuras izveidošanai raksturīgas lielas fiksētās izmaksas, tiek efektīvāk un optimālāk izmantota, ja sniegto pakalpojumu apjoms ir lielāks Efektivitātes līmenis?

Pārmērīgas cenas Pārmērīgi augstas cenas
ASV lieta: Verizon Communications Inc v Law Offices of Curtis Trinko Pārmērīgi zemas cenas (pirktspējas gadījumā) CICCE v Commission Analīzes faktori Saistītie tirgi Klientu pirktspēja Formulas?

Atlaižu sistēmas Lojalitātes/uzticības atlaides
Hoffman-La Roche BPB Industries Soda-ash Individualizētās atlaižu sistēmas Michelin Coca-cola/ San Pellegrino Virgin/British Airways Pieļaujamās atlaides

Sasaistīšana un komplektēšana
Atlaides, kam ir sasaistīšanas efekts Eurofix-Baico v Hilti Atlaides par vairākiem produktiem Pret konkurenci vērsta bloķēšana Hoffman-La Roche Bet: Efektivitātes radīti ieguvumi Dalītās izmaksas (common costs)

Saimnieciski nepamatoti zemu cenu noteikšana
Kā noteikt saimnieciski nepamatotu zemu cenu? Pret konkurenci veikta bloķēšana Starp-subsīdijas (cross-subsidisation) Efektivitātes radīti ieguvumi

Saimnieciski nepamatoti zemu cenu noteikšana
Jēdziens Areeda un Turnera tests AKZO lieta Tetra Pak lieta Wanadoo lieta Vai nepieciešams pierādīt reālu iespēju atgūt zaudējumus? Selektīvi cenu samazinājumi virs izmaksu līmeņa

Izspiešana no tirgus (margin squeezing)
Ekonomiskais fenomens EKT tiesu prakse Napier Brown-British Sugar Deutche Telecom

Vīna materiālu ražotājs (A)
Šampanieša ražotājs B (kas ir A meitas uzņēmums) Šampanieša ražotājs C Ražotājs B Ražotājs C Iepirkuma cena (IepCen) 40 Min. ražošanas izmaksas (MinIzm) Max konkurētspējīgā mazumtirdzn. cena (MaxC) 100 Peļņa (P = MaxC – IepCen-MinIzm) 20

Vīna materiālu ražotājs (A)
Šampanieša ražotājs B (kas ir A meitas uzņēmums) Šampanieša ražotājs C Ražotājs B Ražotājs C Iepirkuma cena (IepCen) 60 Min. ražošanas izmaksas (MinIzm) 40 Max konkurētspējīgā mazumtirdzn. cena (MaxC) 100 Peļņa (P = MaxC – IepCen-MinIzm)

(kas ir A meitas uzņēmums) Šampanieša ražotājs C
Šampanieša ražotājs B (kas ir A meitas uzņēmums) Šampanieša ražotājs C Vīna materiālu ražotājs (A) Ražotājs B Ražotājs C Materiālu pārdošanas cena (PārdCen) 90 Min ražošanas izmaksas (MinIzm) 40 Max konkurētspējīgā mazumtirdzn. cena (MaxC) 100 Peļņa (P = MaxC – PārdCen – MinIzm) -30

Diskriminācija Šampanieša ražotājs B Šampanieša ražotājs C
Cenu diskriminācijas jēdziens Vai nepieciešams pierādīt sekas? British Airways Šampanieša ražotājs B Šampanieša ražotājs C Vīna materiālu ražotājs (A) Ražotājs B Ražotājs C Materiālu pārdošanas cena 200 400

Prakses, kas kavē Vienota Tirgus izveidi/funkcionēšanu
Cenu politikas, kuru mērķis ir nepieļaut/bloķēt importu un eksportu Cenu diskriminācijas pēc ģeogrāfiska principa Atlaides, kuras kavē importu un eksportu

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana (turpinājumā)

Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības

Similar presentations

Presentation on theme: "Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības"— Presentation transcript:

Similar presentations

About project

Feedback

Log in

Auth with social network:

Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības

Similar presentations

Presentation on theme: "Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības"— Presentation transcript:

Similar presentations

About project

Feedback