Nākotnes rādītāji – 20 ilgtspējīgas attīstības gadi Eiropā?

2 Izaugsme, nodarbinātība un krīze
Lūdzu, ievērojiet, ka infografikās kā decimālo zīmi izmanto "."..

2.1. Ilggadīgā ekonomikas izaugsme pārtraukta
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdec100) Reālais IKP uz vienu iedzīvotāju, ES-27 Euro (izlīdzināts) Līdz gadam IKP Eiropas Savienībā diezgan pastāvīgi palielinājās Pēc gada satricinājuma sākās ekonomikas lejupslīde, izaugsmei gadā samazinoties par 4,6 % Vissmagāk krīze skāra Baltijas valstis

2.2. ES – lielākā ekonomika pasaulē
Avots: Pasaules Banka ES salīdzinājumā ar citu pasaules valstu ekonomikām, 2010 IKP (miljardos ASV dolāru) = iedzīvotāju skaits Indija Ķīna Indonēzija Meksika Brazīlija Krievija Dienvidkoreja Dienvidāfrika Austrālija Japāna ASV ES Kanāda No līdz gadam ES IKP uz vienu iedzīvotāju palielinājās par 25 % No līdz gadam pasaules IKP uz vienu iedzīvotāju palielinājās par 40 % Straujākā ekonomikas izaugsme bija valstīs, kurām raksturīgi vidēji ienākumi, piemēram, Brazīlijā, Krievijā un Ķīnā IKP uz vienu iedzīvotāju (ASV dolāros)

2.3. Nodarbinātības rādītāji parasti atspoguļo IKP izaugsmes pārmaiņas
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdec410) Kopējais nodarbinātības rādītājs, ES-27 % no 20–64 gadu vecuma grupas Kopš gada ES ievērojami pieaugusi nodarbinātība Sieviešu nodarbinātība palielinājās straujāk nekā vīriešu nodarbinātība Sieviešu nodarbinātības kāpums atspoguļo pakalpojumu nozares izaugsmi

2.4. Pašnāvību skaits jau ilgstoši samazinās
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: hlth_cd_asdr) Pašnāvību rādītājs, ES-27 Pašnāvības uz cilvēkiem Vīrieši Sievietes Kopā Ievērojami atšķiras vīriešu un sieviešu, kā arī dažādu vecuma grupu pašnāvību rādītāji Pašnāvību izdara vairāk vīriešu nekā sieviešu Lielākais pašnāvību skaits ir tādu cilvēku grupā, kuri sasnieguši 85 gadus vai ir vecāki Vai pašnāvību skaita kāpums un gadā bija saistīts ar ekonomikas krīzi?

2.5. Valsts parāds pēdējos 10 gados audzis
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdde410) EU-27 Igaunija Bulgārija Luksemburga Rumānija Čehijas Republika Lietuva Slovēnija Zviedrija Slovākija Dānija Latvija Somija Polija Spānija Kipra Nīderlande Malta Austrija Apvienotā Karaliste Ungārija Francija Vācija Īrija Portugāle Beļģija Itālija Grieķija Norvēģija Islande ES-27 2000 2010 Vispārējās valdības parāds valstu dalījumā % no IKP (faktiskajās cenās) Maastricht Treaty reference level

2.6. Palielinājies arī valdības parāds uz vienu cilvēku
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdde410, demo_gind) Vispārējās valdības parāds, ES-27 Euro uz vienu cilvēku (faktiskajās cenās) Valdības parāds (faktiskajās cenās) uz vienu cilvēku pēdējos 15 gados gandrīz divkāršojies, savukārt inflācija šajā periodā ir palielinājusies tikai par 30 % Straujais kāpums kopš gada atspoguļo ekonomikas krīzes izraisītās sekas

3 Energoresursi – augošs patēriņš, augoša atkarība

3.1. Atkarība no citu valstu energoresursiem
Pēdējā desmitgadē pastāvīgi pieaugusi ES atkarība no importētajiem energoresursiem Kopš gada vairāk nekā 50 % ES izmantoto energoresursu ir importēti Lielākā atkarība ir no naftas produktiem, piemēram, jēlnaftas Aptuveni trešdaļa jēlnaftas un dabasgāzes tiek importēta no Krievijas Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdcc310) Enerģētiskā atkarība, ES-27 Akmeņogļu atvasinājumi Dabasgāze Visi naftas produkti Kopā Piezīme: “Kopā” nav pārējo triju parādīto kurināmā kategoriju vidējais lielums. Tajā iekļauti arī citi enerģijas avoti, piemēram, atjaunojamie energoresursi vai kodolenerģija, kurus uzskata par vietējiem avotiem.

3.2. No kurienes ES importē energoresursus
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: nrg_122a, nrg_123a, nrg_124a) Energoresursu imports ES-27, 2010 Ziemeļamerika Karību jūras reģiona valstis Centrālā Amerika un Dienvidamerika Āfrika Vidējie Austrumi Pārējās Eiropas valstis, kas neietilpst ES Krievija Āzija Okeānija Nav precizēts Gāze Teradžoulos Nafta Miljonos tonnu Cietais kurināmais

3.3. Palielinās energoresursu patēriņš
Kopš gada energoresursu patēriņš ES ir palielinājies par 6 % Kopš gada ir mainījusies ES “energoresursu kombinācija” Sarucis cieto kurināmo patēriņš, savukārt dabasgāzes izmantošana palielinājusies gandrīz par 50 % Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdcc320) Bruto iekšzemes energoresursu patēriņš kurināmo dalījumā, ES-27 1000 tonnas, naftas ekvivalents Atjaunojamie energoresursi % Atomsiltums +15.3 % Dabasgāze +49.8 % Kopā naftas produkti -2.5 % Cietie kurināmie -38.3 %

3.4. Arvien lielāka nozīme atjaunojamajiem energoresursiem
Atjaunojamo energoresursu izmantošana kopējā ES energoresursu patēriņā kopš gada ir palielinājusies par 140 % Kopš gada atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir kāpis gandrīz līdz 10 % Šo spējo kāpumu ir noteikusi lielāka biomasas un atkritumu izmantošana Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdcc320) Atjaunojamo energoresursu īpatsvars bruto iekšzemes energoresursu patēriņā, ES-27 %

3.5. Atjaunojamo energoresursu patēriņš
Biomasa un atjaunojamie atkritumi ir nozīmīgākie atjaunojamo energoresursu avoti Koksne un koksnes atkritumi veido gandrīz pusi no atjaunojamo energoresursu patēriņa ES Kopš gada deviņkārtīgi palielinājies vēja un saules saražotais enerģijas apjoms Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: nrg_1071a, nrg_1072a) Atjaunojamo energoresursu patēriņš, ES-27, 2010 Saules enerģija 2 % Vēja enerģija 8 % Hidroenerģija 18 % Ģeotermiskā enerģija 3 % Biomasa un atjaunojamie atkritumi 69 % Koksne un koksnes atkritumi 49 % Pārējā biomasa un atkritumi 20 %

3.6. Kur izmanto enerģiju Trīs sektori – rūpniecība, transports un mājsaimniecības – izmanto aptuveni 85 % no kopējās energoapgādes Energoresursu izmantošana rūpniecībā kopš gada ir sarukusi par 20 %, savukārt energoresursu patēriņš transporta nozarē ir audzis par 30 % Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc320) Galīgais energoresursu patēriņš, ES-27 Cits 1 % Pakalpojumi 10 % Lauksaimniecība un mežsaimniecība 3 % Mājsaimniecības 26 % Transports 27 % 32 % Rūpniecība 25 % 13 % 2 % 34 %

3.7. Mājsaimniecības arvien vairāk patērē elektroenerģiju
Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās ES diezgan pastāvīgi palielinājies Pēdējos 20 gados tas pieaudzis par aptuveni 40 % T.s. atsitiena efekts ir neitralizējis tehnoloģiskus uzlabojumus Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc310) Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās Miljonos tonnu naftas ekvivalenta

3.8. ES mēroga pārskats par elektroenerģijas patēriņu mājsaimniecībās
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc310, lfst_hhnhtych) ES-27 Igaunija Bulgārija Luksemburga Rumānija Čehijas Republika Lietuva Slovēnija Zviedrija Slovākija Dānija Latvija Somija Polija Spānija Kipra Nīderlande Malta Austrija Apvienotā Karaliste Ungārija Francija Vācija Īrija Portugāle Beļģija Itālija Grieķija Horvātija BD Maķedonijas Republika Elektroenerģijas patēriņš uz mājsaimniecību valstu dalījumā Kilogramos naftas ekvivalenta uz mājsaimniecību

4 Transporta nozīme ekonomikā

4.1. Arvien vairāk automobiļu uz ceļiem
Kopš gada par 40 % ir pieaudzis automobiļu skaits uz iedzīvotājiem Dalībvalstīs ir lielas atšķirības Deviņās dalībvalstīs viens automobilis ir vismaz katram otrajam Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc340) Motorizācijas rādītājs, ES-27 Automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem

4.2. Preču un pasažieru pārvadājumi ES
Autotransports ir visizplatītākais transporta veids ES Sabiedriskais transports veido mazāk par 20 % no transporta veidiem Kravu autotransporta īpatsvars kopš gada ir palielinājies uz dzelzceļa rēķina Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdtr210, tsdtr220) Pasažieru un kravu pārvadājumi pa transporta veidiem, ES-27 % kopā no iekšzemes pasažierkilometriem un kravu tonnkilometriem Pasažieri 2008 Krava 2009 Dzelzceļš 7 % Autobusi un tālsatiksmes autobusi 10 % Automobiļi 83 % 16 % Iekšzemes ūdensceļi 6 % Autotransports 78 %

4.3. Kā Eiropā tiek pārvadātas kravas
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdtr220) Kravu pārvadājumi pa transporta veidiem valstu dalījumā, 2009 % kopā no iekšzemes kravu tonnkilometriem ES-27 Autotransports 77 % Dzelzceļš 17 % Iekšzemes ūdensceļi 6 % Čehijas Republika Ungārija Portugāle Latvija Bulgārija Igaunija Polija Kipra Rumānija Dānija Lietuva Malta Austrija Itālija Īrija Vācija Beļģija Luksemburga Apvienotā Karaliste Nīderlande Grieķija Somija Spānija Slovākija Slovēnija Zviedrija Francija Norvēģija Islande Horvātija BD Maķedonijas Republika Turcija

4.4. Saistība starp pārvadājumu apjomu un ekonomikas izaugsmi
Kravu pārvadājumi ir cieši saistīti ar ekonomikas izaugsmi Nav saskatāma ekonomikas izaugsmes atsaiste no transporta pieprasījuma Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdtr230, nama_gdp_k) Kravu pārvadājumi attiecībā pret IKP, ES-27* Index 2000 = 100 *Eurostat aplēses; rindu pārtraukums gadā Iekšzemes tonnkilometri IKP (izlīdzināts) Tonnkilometri/IKP

5 Neparedzētā transporta ietekme

5.1. Mazāk ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo
Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits kopš gada vidēji sarucis par 2 300 personām gadā Vairāk nekā 60 % nāves gadījumu notikuši uz lauku ceļiem, savukārt 30 % apdzīvotās vietās 60 % bojā gājušo ceļu satiksmes negadījumos uz lauku ceļiem un automaģistrālēm Avots: Eiropas Komisija (CARE database), Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdtr420) Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits, ES-27 Bojā gājušo cilvēku skaits

5.2. Jauniem automobiļiem ir mazākas oglekļa dioksīda emisijas
Kopš gada ir samazinājušās jaunu vieglo automobiļu CO2 emisijas uz kilometru Pāreja no benzīna uz dīzeļdegvielu un uz degvielu taupošām tehnoloģijām ir bijis galvenais šā samazinājuma virzītājspēks Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdtr450) Vidējās jaunu vieglo automobiļu oglekļa dioksīda emisijas CO2 gramos uz kilometru

5.3. Vairāk transporta radītu siltumnīcefekta gāzu emisiju
Automobiļu skaita un pārvadājumu apjoma kāpums ir veicinājis transporta radītu siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu Transports ir vienīgā nozare ES, kas patlaban rada vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, nekā gadā Visstraujāk ir palielinājušās starptautiskā gaisa un jūras transporta radītās emisijas Avots: Eiropas Vides aģentūra, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdtr410) Transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ES-27 Miljonos tonnu CO2 ekvivalenta Starptautiskais jūras transports Starptautiskā aviācija Transports (ceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, iekšzemes aviācijas)

5.4. Sarūk NOx un nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas
Avots: Eiropas Vides aģentūra, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc270, tsdtr430, tsdpc280) Transporta radītas slāpekļa oksīdu un nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas, ES-27 AUTOTRANSPORTA EMISIJAS EMISIJAS AVOTI, 2009 Slāpekļa oksīdi (NOx), miljonos tonnu Slāpekļa oksīdi (NOx) Citi 51 % 81 % Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi Autotransports 17 % Transports, izņemot autotransportu 2 % 7 % 42 % Nemetāna gaistošie organiskie savienojumi, miljonos tonnu

5.5. Pilsētās mainīgs ozona gaisa piesārņojuma apdraudējums
Avots: Eiropas Vides aģentūra, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdph380) Ozona gaisa piesārņojuma apdraudējums pilsētās, ES-27 Mikrogramos uz kubikmetru dienā Piezemes ozons izraisa elpošanas problēmas cilvēkiem un dzīvniekiem Lai gan sarukušas NOx un nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas, ozona gaisa piesārņojums nav samazinājies Karstuma viļņi var krasi palielināt ozona apdraudējumu

5.6. Cieto daļiņu piesārņojuma apdraudējums pilsētās
Transports rada visvairāk cieto daļiņu (PM10) Tāpat kā ar ozona piesārņojumu PM10 emisiju kritums nav veicinājis līdzīgu uzlabojumu, mazinot apdraudējumu Avots: Eiropas Vides aģentūra, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdph370) Cieto daļiņu gaisa piesārņojuma apdraudējums pilsētās, ES-27 Mikrogramos uz kubikmetru dienā

6 Reģionālās atšķirības

6.1. Labklājības koncentrācija
Reģionālās atšķirības ES ir samazinājušās Mazākas atšķirības ir vecajās dalībvalstīs Vēlme ekonomikā panākt pārējās valstis ir radījusi arvien lielākas atšķirības Austrumeiropā Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: nama_r_e0digdp) Reģionu IKP sadalījums uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes līmeņa* % no valsts IKP uz vienu cilvēku * Pamatojoties uz NUTS 2. līmeņa statistikas reģioniem. Reģionālo sadalījumu nepiemēro valstīs, kurās ir tikai viens NUTS 2. līmeņa reģions (Igaunija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta). ES-27 Francija Grieķija Ungārija Nīderlande Zviedrija Austrija Beļģija Vācija Slovākija Somija Dānija Bulgārija Slovēnija Polija Horvātija Rumānija Spānija Itālija Portugāle Čehijas Republika Īrija Apvienotā Karaliste

6.2. IKP uz vienu iedzīvotāju reģionu dalījumā
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: nama_r_e2gdp) IKP uz vienu iedzīvotāju pēc PPL NUTS 2. līmeņa statistisko reģionu dalījumā, 2008 Indekss ES-27 = 100 Gvadelupa Martinika Francijas Gviāna Reinjona Azoru salas Madeira Kanāriju salas Malta Lihtenšteina <=50 50-70 75-100 >125 Dati nav pieejami

6.3. IKP pārmaiņas uz vienu iedzīvotāju reģionu dalījumā
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: nama_r_e2gdp) IKP pārmaiņas uz vienu iedzīvotāju pēc PPL NUTS 2. līmeņa statistisko reģionu dalījumā (2000–2008) Procentu punktos no vidējās ES-27 vērtības <= -10 -10 to -3 -3 līdz +3 +3 līdz +10 > +10 Dati nav pieejami Gvadelupa Martinika Francijas Gviāna Reinjona Azoru salas Madeira Kanāriju salas Malta Lihtenšteina

6.4. Nodarbinātības rādītāju reģionālās atšķirības
ES ir samazinājušās nodarbinātības atšķirības Sieviešu nodarbinātības atšķirības ir lielākas nekā vīriešu nodarbinātības atšķirības Tomēr situācija sieviešu nodarbinātībā uzlabojas un tās panāk vīriešus, jo atšķirības straujāk sarūk Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdec440) Nodarbinātības reģionālās atšķirības dzimumu dalījumā, ES-27, NUTS 2. līmenis Nodarbinātības variāciju koeficients (15–64 gadu vecuma grupā) Sievietes Kopā Vīrieši

6.5. Nodarbinātība reģionu dalījumā
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: lfst_r_lfe2emprt) Nodarbinātība 20–64 gadu vecuma grupā, NUTS 2. līmeņa reģionu dalījumā, 2009 % Gvadelupa Martinika Francijas Gviāna Reinjona Azoru salas Madeira Kanāriju salas Malta Lihtenšteina <= 60 60-65 65-70 70-75 > 75 Dati nav pieejami

6.6. Ienākumu sadalījums nav vienmērīgs
Ienākumu sadalījuma nevienlīdzība ES nav mazinājusies 20 % bagātāko iedzīvotāju pelna aptuveni piecas reizes vairāk nekā nabadzīgākie 20 % ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras ienākumu sadalījums Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdsc260, ilc_di01) Ienākumu sadalījuma nevienlīdzība ES-27 Zviedrija Lietuva Bagātākie 20 % Nabadzīgākie 20 % pelna Čehijas Republika Spānija

7 Nabadzība un sociālā atstumtība Eiropā

7.1. Nabadzības dimensijas
Monetārā nabadzība, materiālā nenodrošinātība un nespēja iegūt darbu ir nabadzības galvenās dimensijas ES Gandrīz 81 miljons ES iedzīvotāju dzīvo monetārā nabadzībā Aptuveni 40 miljonus cilvēku uzskata par materiāli ļoti nenodrošinātiem. Apmēram 38 miljoni dzīvo mājsaimniecībās, kurās pieaugušie strādā daudz mazāk, nekā varētu strādāt Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdsc100, tsdsc270, tscsc280, tsdsc310, tsdsc350, ilc_pees01) Nabadzības vai sociālas atstumtības apdraudēti cilvēki, 2010 Cilvēku skaits 81 miljons nabadzības apdraudētu cilvēku pēc sociālu pabalstu saņemšanas 40 miljonu materiāli ļoti nenodrošinātu cilvēku 38 miljoni dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti mazu darba intensitāti

7.2. Nabadzības dimensijas
116 miljoni cilvēku ES gadā bija nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudēti Cilvēkus vienlaikus var skart vairākas nabadzības dimensijas (veidi) Aptuveni 80 miljonu cilvēku skāra viena nabadzības dimensija, 28 miljonus – divas dimensijas un gandrīz 8 miljonus – visas trīs dimensijas vienlaicīgi Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdsc100, tsdsc270, tscsc280, tsdsc310, tsdsc350, ilc_pees01) Nabadzības vai sociālas atstumtības apdraudēti cilvēki, 2010 Cilvēku skaits 48 miljoni nabadzības apdraudētu cilvēku pēc sociālu pabalstu saņemšanas 19 miljoni materiāli ļoti nenodrošinātu cilvēku 14 miljoni dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti mazu darba intensitāti 3 miljoni 7,5 miljoni 11 miljoni

7.3. Monetārā nabadzība ir visizplatītākais nabadzības veids
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tscsc280, tsdsc350) Nabadzības apdraudēti cilvēki pēc sociālu pabalstu saņemšanas % no iedzīvotājiem ES-27 Beļģija Vācija Itālija Čehijas Repulika Dānija Nīderlande Igaunija Rumānija Ungārija Polija Austrija Latvija Slovākija Portugāle Bulgārija Somija Francija Grieķija Apvienotā Karaliste Zviedrija Spānija Luksemburga Lietuva Malta Kipra Slovēnija Īrija Islande Norvēģija Šveice Horvātija 2005 2010

7.4. Materiāli ļoti nenodrošināti cilvēki
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tscsc270) Materiāli ļoti nenodrošināti cilvēki % no iedzīvotājiem ES-27 Beļģija Čehijas Republika Luksemburga Apvienotā Karaliste Zviedrija Itālija Somija Polija Dānija Nīderlande Lietuva Vācija Malta Latvija Grieķija Austrija Bulgārija Francija Rumānija Slovēnija Slovākija Spānija Īrija Šveice Islande Norvēģija Horvātija Igaunija Portugāle Kipra 2005 2010 Ungārija

7.5. Maza darba intensitāte
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tscsc310) Cilvēki, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti mazu darba intensitāti % no 0–59 gadus veciem iedzīvotājiem ES-27 Nīderlande Portugāle Latvija Kipra Austrija Luksemburga Igaunija Rumānija Vācija Čehijas Republika Zviedrija Ungārija Grieķija Bulgārija Beļģija Dānija Polija Īrija Slovākija Apvienotā Karaliste Malta Itālija Slovēnija Somija Šveice Islande Norvēģija Horvātija Lietuva Francija Spānija 2005 2010

7.6. Eiropā atšķiras nabadzība un sociālā atstumtība
Francija Slovēnija Dānija Īrija Kipra Malta Islande Portugāle Nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudēti cilvēki, 2010 % no iedzīvotājiem ES-27 Bulgārija Polija Ungārija Vācija Rumānija Latvija Nīderlande Čehijas Republika Igaunija Spānija Somija Lietuva Luksemburga Beļģija Zviedrija Grieķija Slovākija Apvienotā Karaliste Šveice Austrija Itālija Nabadzības apdraudēti cilvēki pēc sociālu pabalstu saņemšanas UN materiāli ļoti nenodrošināti cilvēki, UN cilvēki, kuri dzīvo mājsaimniecībā ar ļoti mazu darba intensitāti Materiāli ļoti nenodrošināti cilvēki UN cilvēki, kuri dzīvo mājsaimniecībā ar ļoti mazu darba intensitāti Nabadzības apdraudēti cilvēki pēc sociālu pabalstu saņemšanas Un cilvēki, kuri dzīvo mājsaimniecībā ar ļoti mazu darba intensitāti Cilvēki, kuri dzīvo mājsaimniecībā ar ļoti mazu darba intensitāti Nabadzības apdraudēti cilvēki pēc sociālu pabalstu saņemšanas UN materiāli ļoti nenodrošināti cilvēki Materiāli ļoti nenodrošināti cilvēki Nabadzības apdraudēti cilvēki pēc sociālu pabalstu saņemšanas Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: ilc_pees01) Norvēģija Horvātija

7.7. Tendences saistībā ar ilgstošu bezdarbu
Cilvēkus, kuriem nav darba vairāk nekā gadu, uzskata par ilgstošiem bezdarbniekiem No līdz gadam ilgstošo bezdarbnieku skaitam ES bija tendence sarukt Cilvēki, kuri zaudēja darbu, sākoties krīzei, arvien vairāk papildinās ilgstošo bezdarbnieku rindas Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdsc330) Kopā ilgstošie bezdarbnieki % ES-27 ES-15

7.8. Vairāk cilvēku ilgāk izglītojas
ES diezgan strauji samazinājās atbirušo skolnieku skaits Ir skaidri saskatāma saikne starp izglītību un nabadzības apdraudējumu Visvairāk nabadzības apdraudēti ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdsc410). Piezīme: rindu pārtraukums gadā. Priekšlaicīgi vispārējās un profesionālās izglītības iestādes pametušo skaits % no 18–24 gadus veciem iedzīvotājiem

8 Atkritumu problēma (un kā to risināt)

8.1. Tiek radīts arvien vairāk atkritumu
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc240) Sadzīves atkritumu radīšana un apstrāde, ES-27 Kilogramos uz vienu cilvēku Nav precizēts Materiālu otrreizēja pārstrāde Cita otrreizēja pārstrāde (tostarp kompostēšana) Sadedzināšana (tostarp enerģijas reģenerācija) Apglabāšana zemē vai uz zemes (pārmaiņas) No līdz gadam tika radīts arvien vairāk atkritumu, tomēr vēlāk šī tendence stabilizējās Ievērojami vairāk atkritumu tiek apstrādāti, tos sadedzinot, pārstrādājot un kompostējot Tāpēc mazāk atkritumu jāapglabā poligonos

8.2. Atkritumu apstrāde valstu dalījumā
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc240) Igaunija Latvija Lietuva Bulgārija Rumānija Ungārija Slovākija Polija Čehijas Republika Apvienotā Karaliste Vācija Zviedrija Beļģija Dānija Luksemburga Francija Somija Nīderlande Itālija Slovēnija Austrija Īrija Portugāle Spānija Malta Kipra ES-27 Grieķija Šveice Norvēģija Islande Horvātija Turcija BD Maķedonijas Republika ES-27 Apglabāšana zemē ES-27 Sadedzināšana* ES-27 Materiālu otrreizēja pārstrāde Cita otrreizēja pārstrāde *tostarp enerģijas reģenerācija Sadzīves atkritumu apstrāde valstu dalījumā, 2010 %

8.3. Tiek radīts arvien vairāk bīstamo atkritumu
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc250) Bīstamo atkritumu radīšana, ES-27 Kilogramos uz vienu cilvēku Gandrīz pusi bīstamo atkritumu rada apstrādes rūpniecība (26 %) un būvniecība (21 %) No līdz gadam pieaugums radās būvniecības nozares bīstamo atkritumu kāpuma dēļ 2 % bīstamo atkritumu rada mājsaimniecības

8.4. Siltuma un elektroenerģijas koģenerācija
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdcc350) Koģenerācija, ES-27 % no bruto elektroenerģijas ražošanas apjoma KURINĀMAIS KOĢENERĀCIJAS STACIJA ELEKTROENERĢIJA SILTUMS MĀJAS Koģenerācijā vienlaikus rada elektroenerģiju un siltumu Kopš gada nedaudz palielinājies koģenerācijas stacijās ražotās elektroenerģijas īpatsvars Koģenerācijas stacijās var izmantot dažādus kurināmos, piemēram, dabasgāzi, biodegvielu, biomasu vai atkritumus

9 Kā mēs ierobežojam dabu

9.1. Zemes apaugums Eiropā Avots: Eiropas Vides aģentūra Programmā Corine minētie zemes apauguma veidi, 2006 Mākslīgās teritorijas Ūdens tilpnes Ganības un mozaīkas Mežu zeme Pusdabiska veģetācija Atklātas vietas/neapaugusi augsne Mitrzeme Aramzeme un ilggadīgās kultūras Nav noteikts Ārpus datu aptvēruma

9.2. Zemes apauguma veidu īpatsvars Eiropā
Lauksaimniecības zeme (aramzeme, ilggadīgās kultūras, ganības un mozaīkas) aizņem vairāk nekā 40 % Eiropas Otrā vietā ir mežu zeme ar 36 % Mākslīgās teritorijas aizņem tikai 4 %, taču tajās dzīvo lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju un notiek lielākā daļa to saimniecisko darbību Avots: Eiropas Vides aģentūra Zemes apauguma veidu īpatsvars Eiropā, 2006 % Kopā platība Mākslīgās virsmas Mākslīgās teritorijas Aramzeme un ilggadīgās kultūras Ganības un mozaīkas Mežu zeme Pusdabiska veģetācija Atklātas vietas/neapaugusi augsne Mitrzeme Ūdens tilpnes Mājokļi, pakalpojumi, atpūta Rūpniecība, tirdzniecība, būvniecība Transporta tīkls, infrastruktūra Raktuves, karjeri, atkritumu izgāztuves

9.3. Kā mainījies zemes apaugums
hektārus zemes –2006. gadā pārveidoja mākslīgās virsmās Šīs pārmaiņas galvenokārt noteica pieaugošais būvlaukumu skaits un plašāks ceļu un dzelzceļa tīkls Lauksaimniecības zemes platība sarūk, savukārt mežu platības pastāvīgi palielinās Avots: Eiropas Vides aģentūra Neto zemes apauguma pārmaiņas 2000.–2006. gadā Eiropā Mākslīgās teritorijas Aramzeme un ilggadīgās kultūras Ganības un mozaīkas Mežu zeme Pusdabiska veģetācija Atklātas vietas/neapaugusi augsne Mitrzeme Ūdens tilpnes Kopā platība hektāros, tūkstošos Relatīvās pārmaiņas, %

9.4. Putnu skaita pārmaiņas
Putnu populāciju skaits katru gadu dabiski mainās Taču ilgtermiņa tendence liecina, ka sarūk bioloģiskā daudzveidība Intensīvās lauksaimniecības dēļ īpaši samazinājies lauku putnu skaits Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdnr100) Putnu izplatības un apdzīvotības indekss, ES Indekss 1990 = 100 Visi putni Lauku putni Meža putni

9.5. Apdraudēto zivju resursu pārzveja
Kopš gada ES ūdeņos ir novērota pastāvīga pārzveja Visvairāk apdraudētās ir bentālās sugas (dzīvo jūras dibenā vai tuvu tam) Pārzveja rada arī ekonomiskus riskus zvejniecības nozarē Avots: Eiropas Komisijas dienesti, ICES (tiešsaistes datu kods: tsdnr110) Tādu zivju nozveja, kuru resursi nesasniedz drošas bioloģiskās robežas. Tādu zivju resursu stāvoklis, ko ES pārvalda Ziemeļaustrumu Atlantijā, 2010 Kopā zivju nozveja Bentālās zivis (zivju sugas, kas dzīvo jūras dibena tuvumā, piemēram, mencas, pikšas, putasu) Pelaģiskās zivis (zivju sugas, kas dzīvo atklātā jūrā, piemēram, siļķes, anšovi, sardīnes) Bentiskās zivis (zivju sugas, kas dzīvo jūras dibenā, piemēram, omāri, tīģergarneles, plekstveidīgās zivis)

9.6. Mežu apsaimniekošana kļūst ilgtspējīgāka
Kopumā Eiropas valstīs mežizstrādi veic mazākā apjomā salīdzinājumā ar ikgadējās mežu atjaunošanās apjomu Tas liecina, ka mežus apsaimnieko ilgtspējīgi Meži uzņem oglekli, kļūstot par svarīgiem siltumnīcefekta gāzu emisiju novadītājiem Avots: ministru konference mežu aizsardzības jautājumos Eiropā (MCPFE) (tiešsaistes datu kods: tsdnr520) Mežu izmantošana Mežizstrāde % no krājas

9.7. Meži absorbē vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju
Stādot kokus un uzlabojot mežu apsaimniekošanu, var atbrīvot atmosfēru no siltumnīcefekta gāzu emisijām Sākot no gada, ik gadu ir likvidēts vairāk nekā 300 miljonu tonnu siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā; tas panākts ar zemes izmantojumu, zemes izmantojuma pārmaiņām un mežsaimniecību Avots: Eiropas Vides aģentūra Siltumnīcefekta gāzu emisijas zemes izmantojuma, zemes izmantojuma pārmaiņu un mežsaimniecības darbības rezultātā, ES-27 Miljonos tonnu, CO2 ekvivalents

10 Globālās klimata pārmaiņas

10.1. Arvien siltāka planēta
Nav noliedzams, ka notiek globāla sasilšana Desmitgade no līdz gadam ir bijis līdz šim zināmais siltākais desmit gadu periods Lielāka sasilšana ir konstatēta ziemeļu puslodē, kur atrodas vairākums zemes platību Avots: Climatic Research Unit, University of East Anglia un UK Met Office Hadley Centre Globālā ikgadējā vidējās temperatūras novirze Temperatūras novirze °C salīdzinājumā 1961.–1990. gada vidējo vērtību 95 % neprecizitāšu diapazons, ņemot vērā visu neprecizitāšu radīto apvienoto ietekmi Izlīdzinātas gadu rindas

10.2. Globālās CO2 emisijas turpina palielināties
Kopš gada globālās CO2 emisijas ir palielinājušās gandrīz par 40 % 2007. gadā Ķīna pārspēja ASV kā lielākā emisiju radītāja Elektroenerģijas un siltuma ražošanā rodas lielākā daļa globālo CO2 emisiju Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra Globālās CO2 emisijas, kas rodas, sadegot kurināmajam Miljonos tonnu CO2 Pasaule ASV ES-27 Ķīna Indija

10.3. Globālo CO2 emisiju īpatsvara pārmaiņas
Pēdējos 20 gados vairāk nekā divkāršojušās Ķīnas radītās CO2 emisijas Palielinājušās arī pārējo Āzijas valstu (tostarp Indijas) emisijas Turpretī sarukušas ES un Krievijas radītās CO2 emisijas Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra Kurināmā sadedzināšanas rezultātā radušos emisiju īpatsvars globālajās CO2 emisijās % no kopējām globālajām emisijām miljons tonnu miljoni tonnu ASV -22 % ES % Ķīna +118 % Krievija -50 % Āzija +83 % Japāna -20 % Latīņamerika +33 % Āfrika 0 % Pārējā pasaule -18 % Vidējie Austrumi +66 % Emisijas īpatsvara izmaiņas

10.4. CO2 emisijas uz vienu cilvēku
ASV, Krievijā un ES sarukušas CO2 emisijas uz vienu cilvēku Lai gan Ķīnā un Indijā ir palielinājušās emisijas uz vienu cilvēku, to daudzums joprojām ir ievērojami mazāks par industrializēto valstu attiecīgajām emisijām Kopš gada Ķīnas CO2 emisijas ir lielākas par globālo vidējo lielumu – 4,3 tonnas uz vienu cilvēku Avots: Starptautiskā Enerģētikas aģentūra Globālās CO2 emisijas, kas rodas, sadegot kurināmajam, uz vienu cilvēku Tonnās uz vienu cilvēku ASV Krievija Japāna ES-27 Ķīna Indija Pasaule

10.5. Transporta emisijas palielinās, savukārt citu nozaru emisijas samazinās
Kopš gada siltumnīcefekta gāzu emisijas ES ir samazinājušās par vairāk nekā 17 % Ekonomikas krīzes dēļ gadā bija vērojams straujš kritums Ilgstošais kritums izskaidrojams ar energoresursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz kurināmajiem ar mazām ogļskābās gāzes emisijām Avots: Eiropas Vides aģentūra (tiešsaistes datu kods: tsdcc210) Siltumnīcefekta gāzu emisijas nozaru dalījumā, ES-27 Miljonos tonnu CO2 ekvivalenta Cita (saistīta ar enerģiju) Atkritumi Lauksaimniecība Rūpniecības procesi Transports Apstrādes rūpniecība un būvniecība Enerģētika

10.6. Ar enerģiju saistītās darbībās rodas visvairāk emisiju
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas ES siltumnīcefekta gāzu emisiju rodas, sadegot energoresursiem Kopš gada liels emisiju kritums bija vērojams apstrādes rūpniecībā un būvniecībā Avots: Eiropas Vides aģentūra (tiešsaistes datu kods: tsdcc210) Siltumnīcefekta gāzu emisijas nozaru dalījumā, 2009 % Saistītas ar enerģiju Nesaistītas ar enerģiju Rūpniecības procesi Lauksaimniecība Atkritumi Cita (saistīta ar enerģiju) Enerģētika Apstrādes rūpniecība un būvniecība Transports EU

10.7. Panākti daži ievērojami emisiju samazinājumi
Avots: Eiropas Vides aģentūra (tiešsaistes datu kods: tsdcc100) Siltumnīcefekta gāzu emisijas gadā attiecībā pret Kioto protokola bāzes gadu valstu dalījumā % Pārmaiņas attiecībā pret Kioto bāzes gadu ES-27 ES-15 Igaunija Latvija Lietuva Bulgārija Rumānija Ungārija Slovākija Polija Čehijas Republika Apvienotā Karaliste Vācija Zviedrija Beļģija Dānija Luksemburga Francija Somija Nīderlande Itālija Slovēnija Austrija Īrija Grieķija Portugāle Spānija Malta Kipra Mērķis (2008–2012) Kopš gada Austrumeiropa ir pieredzējusi ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju kritumu 90. gados daudzās jaunajās dalībvalstīs emisijas samazinājās ekonomikas pārstrukturēšanas rezultātā Kopš gada arvien vairāk pasākumu enerģijas un klimata politikā bija tieši veltīti emisiju samazināšanai

11 Eiropa globalizētā pasaulē

11.1. Eiropai ir vislielākais īpatsvars globālajā tirdzniecībā
ES ir pasaules nozīmīgākā preču importētāja un eksportētāja ES, ASV, Ķīnas un Japānas īpatsvars pasaules tirdzniecības darījumos gadā kopā veidoja aptuveni pusi Pēdējos gados Ķīna ir kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības valsti, gadā apsteidzot ASV kā otro nozīmīgāko eksportētāju Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: ext_lt_introle) Pasaules importa un eksporta īpatsvars, 2010 % ES-27 ASV Ķīna (izņemot Honkongu) Japāna Citas valstis Imports Eksports

11.2. Ķīna kļūst par nozīmīgu tirdzniecības partneri
Pēdējos gados ir samazinājusies ASV kā Eiropas Savienības tirdzniecības partneres relatīvā nozīme Kopš gada vairāk nekā četrkāršojusies ES tirdzniecība ar Ķīnu Lielāko daļu importa ES ieved no Āzijas, savukārt Āfrikas un Latīņamerikas īpatsvars importā joprojām ir mazs Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: ext_lt_maineu) Imports no ārpus ES esošām valstīm Eiropas Savienībā partnervalstu dalījumā % no Āzijas importa Ķīna (izņemot Honkongu) Āzija (izņemot Ķīnu un Japānu) Japāna ASV Krievija Eiropa, ārpus ES-27 Āfrika Latīņamerika Pārējā pasaule

11.3. ES energoresursu imports aug
63 % importa Eiropas Savienībā ir gatavie izstrādājumi (mehānismi un transportlīdzekļi, ķīmiskās vielas un citi gatavie izstradājumi) Tomēr palielinās pirmproduktu imports 2010. gadā importēts četras reizes vairāk energoproduktu nekā gadā Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: ext_lt_intratrd) Imports no ārpus ES esošam valstīm Eiropas Savienībā produktu grupu dalījumā % importa ir gatavie izstrādājumi Ķīmiskās vielas Mehānismi un transportlīdzekļi Citi gatavie izstrādājumi Energoresursi Pārtika un dzērieni Izejmateriāli Citur neklasificēti produkti

11.4. Pieaug imports no jaunattīstības valstīm
Kopš gada imports no jaunattīstības valstīm Eiropas Savienībā gandrīz trīskāršojies Salīdzinājumam – kopējais importa apjoms Eiropas Savienībā ir “tikai” divkāršojies Gandrīz puse no kopējā ES importa apjoma gadā bija no jaunattīstības valstīm (tostarp Ķīnas) Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp210, tet00038) ES imports no jaunattīstības valstīm, ES-27 Vidējā līmeņa augstākās pakāpes ienākumi Ienākumu grupu dalījumā, miljardos euro, (faktiskajās cenās) Citi zemi ienākumi Vidējā līmeņa zemākās pakāpes ienākumi Vismazāk attīstītās Ķīna (tostarp Honkonga) DAC valstis DAC valstis (izņemot Ķīnu) Kopā ES imports Kopējā importa no ārpus ES esošām valstīm Eiropas Savienībā īpatsvars (%)

11.5. Importa apjoms no vismazāk attīstītajām valstīm joprojām mazs
Vismazāk attīstītajās valstīs dzīvo aptuveni 12 % pasaules iedzīvotāju, taču to īpatsvars pasaules IKP ir mazāks par 2 % un aptuveni 1 % globālajā preču tirdzniecībā 2010. gadā no kopējā ES importa 1500 miljardu euro vērtībā tikai 22 miljardi euro bija no vismazāk attīstītajām valstīm Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp210, tet00038) Vismazāk attīstīto valstu importa īpatsvars kopējā importā no ārpus ES esošām valstīm Eiropas Savienībā, ES-27 %

11.6. Palielinās energoproduktu apjoms no vismazāk attīstītajiem reģioniem
Puse importa no vismazāk attīstītajām valstīm gadā bija gatavie izstrādājumi, savukārt otra puse – pirmprodukti Ar ES iniciatīvu “Viss, izņemot ieročus” piešķirta beznodokļu piekļuve visu produktu importam no vismazāk attīstītajām valstīm, izņemot ieročus un munīciju Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp230) Imports no vismazāk attīstītajām valstīm produktu grupu dalījumā, ES-27 Miljardos euro (faktiskajās cenās) Gatavie izstrādājumi Minerālais kurināmais, smērvielas un saistīti materiāli Pārtika, dzērieni un tabaka Izejmateriāli

11.7. Samazinās ES lauksaimniecības subsīdijas
Tirdzniecības šķēršļi apgrūtina jaunattīstības valstu piekļuvi ES tirgiem Kopš gada ES ir pakāpeniski atteikusies no tirdzniecību izkropļojušām lauksaimniecības subsīdijām Palielinās starpība starp PTO nolīgumā par lauksaimniecību noteikto robežvērtību un ES atbalstu lauksaimniecībai Avots: ES Komisijas dienesti, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp240) Lauksaimniecības subsīdiju kopajoms (AMS), ES-27 Miljardos euro AMS robežvērtība

12 Vai Eiropa ievēro starptautiskās saistības?

12.1. Kas veido ES finanšu atbalstu?
Oficiālais attīstības atbalsts un privātas līdzekļu plūsmas ir nozīmīgākās finanšu plūsmas uz jaunattīstības valstīm Pēdējos 20 gados finanšu plūsmas no ES uz jaunattīstības valstīm ir palielinājušās četrkārtīgi Oficiālais attīstības atbalsts ir pastāvīgi palielinājies, savukārt privātās plūsmas katru gadu ir mainījušās Avots: ESAO, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp310) Finansējums jaunattīstības valstīm veidu dalījumā, ES-15 Miljardos euro (faktiskajās cenās) NVO piešķīrumi Citas oficiālas plūsmas Privātas plūsmas Oficiālais attīstības atbalsts

12.2. ES ir pasaules lielākā naudas devēja ..
ES ir pasaules lielākā finanšu atbalsta sniedzēja jaunattīstības valstīm Kopš gada visi naudas devēji ir palielinājuši finansējumu jaunattīstības valstīm 2009. gadā kopējais finansējums jaunattīstības valstīm bija 4,5 reizes lielāks nekā gadā Avots: ESAO, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp310) Finansējums jaunattīstības valstīm naudas devēju dalījumā Miljardos euro (faktiskajās cenās) Citi naudas devēji Kanāda Japāna ASV ES-15

12.3. .. tomēr vēl nav izsmeltas visas iespējas
ES ir apņēmusies sasniegt ANO mērķi – gadā veltīt oficiālajam attīstības atbalstam 0,7 % no NKI (starpmērķis – 0,56 % gadā ) Tomēr gada mērķis netika sasniegts Piecas Eiropas valstis jau gadā ir sasniegušas ANO mērķi par 0,7 % no NKI Avots: ESAO, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp100) Oficiālais attīstības atbalsts, ES-27 % no nacionālā kopienākuma (faktiskajās cenās) ES-27 ES-27 mērķis ANO mērķis

12.4. Dalībvalstu sniegtā atbalsta apjoms ir ļoti atšķirīgs
Avots: ESAO, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp100) Oficiālais attīstības atbalsts valstu dalījumā % no nacionālā kopienākuma (faktiskajās cenās) Igaunija Latvija Lietuva Bulgārija Rumānija Ungārija Slovākija Polija Čehijas Republika Apvienotā Karaliste Vācija Zviedrija Beļģija Dānija Luksemburga Francija Somija Nīderlande Itālija Slovēnija Austrija Īrija Portugāle Spānija Malta Kipra ES-27 Grieķija Šveice Norvēģija Islande Turcija ES-15

12.5. Kopš 1990. gada divkāršojies globālā oficiālā atbalsta apjoms
Pēdējos 20 gados globālās oficiālās attīstības atbalsta plūsmas ir divkāršojušās Nozīmīgākie naudas devēji pasaulē ir ES, ASV un daudzpusējas aģentūras (tostarp ANO aģentūras) Avots: ESAO, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp100) Oficiālais attīstības atbalsts naudas devēju dalījumā Miljardos euro (faktiskajās cenās) Citi naudas devēji ES iestādes Daudzpusējas aģentūras Japāna ASV ES-15

12.6. Oficiālie naudas devēji nodrošina uzticamu atbalsta avotu
Oficiālā attīstības atbalsta īpatsvars finanšu plūsmās uz valstīm, kurās ir mazi ienākumi, ir lielāks nekā ārvalstu tiešo ieguldījumu īpatsvars Vairāk nekā puse ES oficiālā attīstības atbalsta ir paredzēta valstīm, kurās ir mazi ienākumi 2009. gadā oficiālā attīstības atbalsta plūsmas uz valstīm, kurās ir mazi ienākumi, veidoja aptuveni 11 miljardus euro, savukārt ĀTI plūsmas veidoja “tikai” 1,7 miljardus euro Avots: ESAO, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp320, tsdgp330) Finanšu piešķīrumu īpatsvars valstīs, kurās ir mazi ienākumi % no valstij piešķirtā oficiālā attīstības atbalsta Oficiālā attīstības atbalsta īpatsvars, ES-15 Ārvalstu tiešo ieguldījumu īpatsvars, DAC ES locekļi

12.7. Plaisa starp devēju un saņēmēju
ES oficiālais attīstības atbalsts bija 107 euro uz vienu ES iedzīvotāju Tomēr, ņemot vērā saņēmēju valstu lielo iedzīvotāju skaitu, tās saņēma tikai aptuveni deviņus euro uz vienu cilvēku Lai gan kopš gada ES, rēķinot uz vienu cilvēku, velta vairāk līdzekļu oficiālajam attīstības atbalstam, tas neatspoguļojas lielākās summās uz vienu cilvēku jaunattīstības valstīs Avots: ESAO, Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdgp520) Oficiālais attīstības atbalsts uz vienu iedzīvotāju naudas devēja un saņēmēja valstīs Euro uz vienu cilvēku (faktiskajās cenās) ES DAC valstis

13 Dzimst arvien mazāk bērnu un sabiedrība noveco

13.1. Turpina pieaugt pasaules iedzīvotāju skaits
Gaidāms, ka līdz gadam pasaules iedzīvotāju kopskaits salīdzinājumā ar gadu četrkāršosies un aptuveni gadā pārsniegs 10 miljardus cilvēku Lielākais pieaugums pasaulē ir bijis vai būs Āzijā un Āfrikā 2100. gadā Eiropas iedzīvotāju skaits būs tikai aptuveni par 20 % lielāks nekā gadā Avots: Population Division of the Department of Economic and Social Affairs of the United Nations Secretariat, World Population Prospects: The 2010 Revision Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un prognozes Miljardos cilvēku Okeānija Ziemeļamerika Eiropa Latīņamerika un Karību jūras valstis Āzija Āfrika

13.2. Samazinās Eiropas īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā
Gaidāms, ka Zemes iedzīvotāju struktūra gadā ļoti atšķirsies no gada struktūras Prognozē, ka gadā Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniegs 3,6 miljardus, veidojot 35 % no pasaules iedzīvotāju skaita Gadsimta beigās eiropiešu īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā būs pat mazāks par 10 % Avots: Population Division of the Department of Economic and Social Affairs of the United Nations Secretariat, World Population Prospects: The 2010 Revision Kontinentu īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā % Okeānija Ziemeļamerika Latīņamerika un Karību jūras valstis Eiropa Āfrika Āzija

13.3. Dzimstība ir nepietiekama, lai palielinātos iedzīvotāju skaits
Lai ES iedzīvotāju skaits dabiski saglabātos pašreizējā līmenī, dzimstībai būtu jābūt – 2,1 bērns uz vienu sievieti Dzimstība Eiropas Savienībā ir nedaudz palielinājusies, tomēr tā ir zemāka par iedzīvotāju skaita atjaunošanās līmeni Eiropā tikai Islandē dzimstība pārsniedz atražošanas līmeni Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdde220) Summārais dzimstības koeficients kopā, ES-27 Bērnu skaits uz vienu sievieti Atražošanas līmenis

13.4. Eiropieši dzīvo ilgāk Paredzams, ka gadā ES dzimusi meitene vidēji dzīvos aptuveni 83 gadus, bet zēns – aptuveni 77 gadus ES palielinās paredzamais mūža ilgums, proti, cilvēki dzīvo arvien ilgāk Tādējādi ES dabiski pieaug iedzīvotāju skaits, taču gaidāms, ka tas drīz mainīsies Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdph100) Paredzamais mūža ilgums piedzimstot, dzimumu dalījumā, ES-27 Gadi Sievietes Vīrieši

13.5. Vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi ES, nekā izceļo
Neto migrācija ir starpība starp imigrāciju un emigrāciju Pēdējos 20 gados ES ir pieredzēta pastāvīga imigrācija no ārienes Gaidāms, ka no gada pozitīva neto migrācija būs vienīgais iedzīvotāju skaita izaugsmes faktors ES Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdde230); piezīme: rindu pārtraukums gadā. Neto migrācijas kopējais rādītājs plus korekcija, ES-27 Uz 1000 cilvēkiem

13.6. Eiropas iedzīvotāju struktūra mainās
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tps00002) Prognozētās iedzīvotāju skaita pārmaiņas 2010.–2060. gadā valstu dalījumā % Igaunija Latvija Lietuva Bulgārija Rumānija Ungārija Slovākija Polija Čehijas Republika Apvienotā Karaliste Vācija Zviedrija Beļģija Dānija Luksemburga Francija Somija Nīderlande Itālija Slovēnija Austrija Īrija Portugāle Spānija Malta Kipra ES-27 Grieķija Šveice Norvēģija Islande Lihtenšteina Gaidāms, ka līdz gadam ES iedzīvotāju skaits pieaugs par aptuveni 15 miljoniem cilvēku jeb 3 % Aptuveni pusē dalībvalstu – lielākoties Austrumeiropā – iespējams, saruks iedzīvotāju skaits

13.7. Gaidāms, ka vislielākais iedzīvotāju skaits Eiropas Savienībā būs 2040. gadā
Iedzīvotāju skaita pieaugums ES nebūs pastāvīgs Gaidāms, ka līdz gadam ES iedzīvotāju skaits pieaugs, savukārt pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 517 miljoniem gadā Tas izskaidrojams ar to, ka no gada neto migrācija vairs neizlīdzinās dabisko kritumu, kas gaidāms no gada Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tps00002) Prognozētās iedzīvotāju skaita pārmaiņas, ES-27 Miljonos cilvēku

13.8. Novecojoša sabiedrība
ES sabiedrība kļūs vecāka, jo cilvēki dzīvo ilgāk un dzimstība samazinās Gaidāms, ka vidējais ES iedzīvotāju vecums palielināsies no 41 gada gadā līdz 48 gadiem gadā 2060. gadā aptuveni 30 % iedzīvotāju ES būs 65 gadus veci un vecāki Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: demo_pjangroup, proj_10c2150p) Iedzīvotāju struktūra vecuma grupu un dzimumu dalījumā, ES-27 % no iedzīvotāju kopskaita Vīrieši (2010) Sievietes (2010) Vīrieši (2060) Sievietes (2060) 85 gadi un vairāk 80 līdz 84 gadi 75 līdz 79 gadi 70 līdz 74 gadi 65 līdz 69 gadi 60 līdz 64 gadi 55 līdz 59 gadi 50 līdz 54 gadi 45 līdz 49 gadi 40 līdz 44 gadi 35 līdz 39 gadi 30 līdz 34 gadi 25 līdz 29 gadi 20 līdz 24 gadi 15 līdz 19 gadi Mazāk par 5 gadiem 5 līdz 9 gadi 10 līdz 14 gadi

14 Vai risinājums ir t.s. zaļā izaugsme?

14.1. Dabas resursu izmantošana ES
Puse ES patērēto materiālu ir minerāli Materiālu izmantošanā vērojama tendence cieši sekot ekonomikas ciklam Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc230) Iekšzemes materiālu patēriņš veidu dalījumā, ES-27 Miljonos tonnu Fosilās enerģijas materiāli/nesēji Nemetālu minerāli Metāla rūdas (nea\pstrādātas rūdas) Biomasa

14.2. Lai apmierinātu ES pieprasījumu pēc izejmateriāliem, tie jāimportē
Lielākā daļa ES izmantoto materiālu tiek iegūta ES Tomēr arvien lielāka nozīme ir importam Imports, eksports un iekšzemes ieguve krīzes laikā saruka Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc220) Iekšzemes materiālu patēriņa komponenti, ES-27 Miljonos tonnu Iekšzemes materiālu patēriņš Izmantotā iekšzemes ieguve Imports Eksports

14.3. Materiālu patēriņš uz vienu cilvēku krīzes laikā ievērojami samazinājās
2007. gadā katrs ES iedzīvotājs teorētiski patērēja aptuveni 17 tonnas materiālu gadā jeb 45 kilogramus materiālu dienā Ekonomikas krīzes dēļ gadā materiālu patēriņš saruka zem 15 tonnām uz vienu cilvēku Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc220, demo_gind) Iekšzemes materiālu patēriņš uz vienu cilvēku, ES-27 Tonnās uz vienu cilvēku

14.4. ES atšķirīgs resursu patēriņš
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc220, demo_gind) Iekšzemes materiālu patēriņš uz vienu cilvēku Tonnās uz vienu cilvēku Igaunija Latvija Lietuva Bulgārija Rumānija Ungārija Slovākija Polija Čehijas Republika Apvienotā Karaliste Vācija Zviedrija Beļģija Dānija Luksemburga Francija Somija Nīderlande Itālija Slovēnija Austrija Īrija Portugāle Spānija Kipra ES-27 Grieķija Šveice Norvēģija Malta Turcija Horvātija 2000 2009

14.5. Šķiet, ka uzlabojas produktivitāte un efektivitāte
Resursu produktivitāte kopš gada ir pieaugusi. Tas nozīmē, ka ar vienu un to pašu materiālu daudzumu nopelnīts vairāk naudas Vienlaikus samazinājies saimnieciskajām darbībām nepieciešamais enerģijas daudzums. Turklāt radīts mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu euro Tomēr šie vienkāršie rādītāji neatspoguļo situāciju pilnībā Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc100, tsdec360, tsdtr250, tsdcc210, nama_gdp_k) Resursu produktivitātes un enerģijas intensitātes pārmaiņas, ES-27 Resursu produktivitāte Euro uz vienu kilogramu Ekonomikas enerģijas intensitāte Naftas ekvivalenta kilogramos uz 1000 euro Transporta enerģijas intensitāte Ekonomikas SEG emisiju intensitāte CO2 ekvivalenta kilogramos uz 1000 euro

14.6. Tomēr tas nav tik daudzsološi salīdzinājumā ar IKP
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdpc100, tsdpc230, nama_gdp_k, tsdec360, tsdcc320, tsdtr100, tsdtr250, sdcc210) Resursu produktivitāte un energoefektivitāte Indekss 2000 = 100 Resursu produktivitāte IKP (izlīdzināts) Iekšzemes materiālu patēriņš Bruto iekšzemes energoresursu patēriņš Enerģijas intensitāte SEG emisijas SEG emisiju intensitāte Transporta/IKP energoresursu patēriņš Transporta energoresursu patēriņš Transporta energoefektivitāte

14.7. Nav pietiekami palielinājušies pētniecības un izstrādes izdevumi
Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: tsdec320) Kopējie pētniecības un izstrādes izdevumi % no IKP Igaunija Latvija Lietuva Bulgārija Rumānija Ungārija Slovākija Polija Čehijas Rupublika Apvienotā Karaliste Vācija Zviedrija Beļģija Dānija Luksemburga Francija Somija Nīderlande Itālija Slovēnija Austrija Īrija Portugāle Spānija Malta Kipra ES-27 Grieķija Norvēģija Šveice Islane Turcija Horvātija

Nākotnes rādītāji – 20 ilgtspējīgas attīstības gadi Eiropā?

Similar presentations

Presentation on theme: "Nākotnes rādītāji – 20 ilgtspējīgas attīstības gadi Eiropā?"— Presentation transcript:

Similar presentations

About project

Feedback

Log in

Auth with social network:

Nākotnes rādītāji – 20 ilgtspējīgas attīstības gadi Eiropā?

Similar presentations

Presentation on theme: "Nākotnes rādītāji – 20 ilgtspējīgas attīstības gadi Eiropā?"— Presentation transcript:

Similar presentations

About project

Feedback