1. VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS VIROĪDI, PRIONI, ssDNS VĪRUSI
VIRUSOLOĢIJA
(VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)
VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS
VIROĪDI, PRIONI, ssDNS VĪRUSI

2. V Ī R U S I
Prioni
Viroidi

3. VĪRUSU TAKSONOMIJA UN NOMENKLATŪRA
Ninth Report of the International Committee on Taxonomy of Viruses (Nov., 2011)
Redaktori: A.M.Q. King , E. Lefkowitz , M.J. Adams , E. B. Carstens
1327 lpp, USD 400
6, kārtas, 87 dzimtas, 348 ģintis, apm klasificētu un tikpat neklasificētu sugu

4. VĪRUSU KLASIFIKĀCIJA
Vīrusu iedalījums augstākajās sitemātiskajās kategorijās (tipos) ir balstīts uz to replikācijas īpatnībām.
Iedalījuma autors: viens no revertāzes atklājējiem, g. Nobela prēmijas laureāts Deivids Baltimors (1938.)

5. VĪRUSU KLASIFIKĀCIJA

6. VĪRUSU UN ĀRPUSHROMOSOMU ELEMENTU GRUPAS
Viroīdi
Prioni
ss DNS vīrusi
Inovīrusi
Mikrovīrusi
Parvovīrusi
Dependovīrusi
Geminivīrusi

7. Viroīdu struktūras elektronu mikroskopā

8. Viroīdu RNS PAA gēlā Citrus exocortis viroid

9. Dažas izplatītākās no apm. 30 viroīdu grupām
Kartupeļu vērpes viroīds
Potato spindle-tuber viroid PSTVd nt.
Kokosriekstu viroīds
Coconut cadang-cadang viroid CCCVd nt.
Krizantēmu pundurainības viroīds
Chrysanthemum stunt viroid CSVd nt.
Avokādo apdegumu viroīds (ribozīma aktivitāte)
Avocado sunblotch viroid ASBVd nt.

10. Cadang-cadang viroīds
atklāts gadā,
Filipīnās iznīcinājis > 30 miljonus kokospalmu

11. Kartupeļu vērpes viroīds (potato spindle-tuber viroid) ik gadus rada ap 5 milj. $ lielus zaudējumus ASV fermeriem.

12. 80.-to gadu sākumā krizantēmu pundurainības viroīds apdraudēja LZA Botāniskā dārza kolekcijas.

13. VIROĪDU RNS STRUKTŪRA

14. VIROĪDU RNS STRUKTŪRA

15. Potato spindle tuber viroid, a Pospiviroidae
Potato spindle tuber viroid, a Pospiviroidae
Peach latent mosaic viroid, an Avsunviroidae Avocado SunBlotch ViroiD

16. VIROĪDU RNS REPLIKĀCIJA
Šūnas kodolā vai kodoliņā.
Ripojošā gredzena mehanisms.
Arī klonēti viroīdi (to DNS forma) izraisa tipiskos infekcijas simptomus.

17. VIROĪDU IESPĒJAMAIS IEDARBĪBAS MEHĀNISMS
Konkurence ar šūnas 7S RNS SNRP (small ribonucleoprotein partcles ) veidošanā un mRNS transportā uz citoplazmu.
Specifisku proteīna kināžu / fosfatāžu aktivēšana.
Metilēšanas procesu modifikācija.
Ribozīmu aktivitāte: mRNS šķelšana (ASBVd)
RNS interference

18. PRIONI

19. http://www. biologie. uni-duesseldorf

20. Spongiformo encefalopātiju (SE) izpētes vēsture
Parādīta aitu niezes (scrapie,SC) eksperimentāla transmisija starp aitām un kazām tām intraokulāri ievadot SC inficētu aitu muguras smadzenes (J.Cuille, P. Chelle)
Postulēta saistība starp SC un neirodeģeneratīvu cilvēku saslimšanu kuru (W.Hadlow)
Parādīta kuru eksperimentāla transfekcija pie intracerebrālas inokulācijas (C.Gajdusek)
Parādīta Kreicfelda Jakoba slimības (CJD) eksperimentāla transfekcija šimpanzēm
Gerstmana Štrauslera sindroma eksperimentāla transfekcija

21. Spongiformo encefalopātiju (SE) izpētes vēsture
K. Haidušeks (Carleton Gajdusek, )
1976. gadā saņēma Nobela prēmiju, par pētījumu, kas raksturoja kuru kā jauna tipa infekcijas slimību.

22. Spongiformo encefalopātiju mikromorfoloģija

23. Spongiformo encefalopātiju mikromorfoloģija
A. sCJD- spongiforma vakuolizācija; B. Familial insomnia- astrocitu proliferācija; C. GSS- multicentru plaki ; D. vCJD – “florid”(ziedveida) plaki ar blīvu serdes PrP amiloīda sakopojumu , kuru ietver vakuolas

24. Prionu proteīnu agregāti

25. Cilvēka prionu slimību izplatība (James A. et al. , 2000)
Kuru (D.Gajdusek, V.Zigas,1957), no g gadījumu;
Sporādiskā Kreicfelda Jakoba slimība (sCJD; 1: , Creutzfeldt,1920,A.Jacob,1921);
Ģimenes Kreicfelda Jakoba slimība (fCJD; Alpera sindroms zīdaiņiem, 1: );
Jatrogēnā Kreicfelda Jakoba slimība (iCJD, 10% no visiem, kopā ~60 gadījumu);
Jaunā varianta, variantā Kreicfelda Jakoba slimība (nvCJD, vCJD; 1. x-1996, ~100 gadījumu);
Fatālais (ģimenes) bezmiegs (FFI; P.Gambetti, 1991, ~30 gadījumu).

26. Prionu hipotēzes un vCJD vēsture
S.Prusiners postulē ‘proteinaceous infectious particle’- prionu proteīnu (PrP) hipotēzi
Nobela balva medicīnā 1997.g.
Pirmie Anglijā reģistrētie trako govju slimības (BSE) gadījumi
Klonēts un sekvenēts PrP gēns PRNP
Izveidoti transgēnu dzīvnieku modeļi ar ‘knock out’ PrP gēnu (C.Weissmann)
Postulēta transmisīva jaunā varianta CJD (vCJD , nvCJD) eksistence jauniem cilvēkiem

27. Ar BSE slimu dzīvnieku smadzeņu preparāti
S. Prusiners (Prusiner, 1942.) gadā izvirzīja prionu hipotēzi,
1997. gadā viņam par to piešķīra Nobela premiju

28. PRIONS :
infekcioza proteīna daļiņa, kuru neinaktivē nukleīnskābes noārdoši faktori
Prionus veido lielākoties, iespējams, tikai PrPSc molekulas
Skrēpija grupas slimības izraisošs faktors
PrPSc ( kD; skrēpija) forma veidojas no normāla smadzeņu šūnu membrānas proteīna PrPC ( kD; šūnas forma).
PrPC loma smadzeņu darbībā nav zināma

29. Citas pataloģijas, kas saistītas ar proteāžu rezistentu, amiloīda tipa proteīna agregātu uzkrāšanos nervu sistēmā:
Alcheimera slimība
Hantingtona slimība
Parkinsona slimība
Amiotrofiskā laterālā skleroze

30. REPLIKĀCIJAS MATRICA
STRUKTŪRAS MATRICA

31. PRIONU AGREGĀTU VEIDOŠANĀS MODEĻI

32. Priona proteīna gēna PRNP struktūra
Prionu proteīna gēns atrodas cilvēka divesmitajā, peles otrajā hromosomā.

33. Priona proteīna gēna PRNP produkts
Proteīns 253 aa garš , membrānā noenkurots ar glikozilfosfatidilinozīta grupu. Magnetiskās rezonanses spektri uzrāda trīs - A, B un C spiralizētus rajonus, Asn-N-glikozilētas grupas . Disulfīda tiltiņš starp 179. un 214. poziciju veido cilpu starp B un C domēniem. 129 pozicijā svarīga Met/Met , Met/Val vai Val/Val homo- vai heterozigozitāte

34. PrP un PrP struktūras atšķirībasc Sc
PrP un PrP struktūras atšķirības c Sc
Īpašība PrP PrP
Proteāžu rezistence Nav Stabila serde:
a.sk. atliekas
178. aminoskābe Asparagīns Asparagīnskābe
Disulfīda tiltiņš Ir Ir
N-term. signālpeptīds un 57 a.a. Ir Nav
C-terminālais hidrofobais raj. Ir Nav
Glikozilēšana 2-N saistītas 2-N saistītas 2-N saistītas
Fosfatidilinozīts C galā Nav Ir
Sekundārā struktūrā dominē a-spirāles b-slāņi
Sedimentācija Monomērs Multimēru agregāti
Eksistē daudzas normālā PrP topoloģiskās formas: Ctm, Ntm, sec, bet patoloģiskajām formām izšķir daudzas “subkonformācijas” - vismaz 17

35. PRIONU PROTEĪNA TELPISKĀ STRUKTŪRA
Prionu proteīna celulārās formas struktūra

36. PRIONU PROTEĪNU TELPISKĀ STRUKTŪRA

37. Saslimšanas izraisīšanai pietiek, ja peles smadzenēs tiek ekspresētas tikai PrPC centrālais domēns (106 a.sk.).
Iespējama citu gēnu (Prnd) produktu līdzdalība amiloīda agregātu veidošanā.

38. Priona proteina nozīme encefalopatijas izcelsmē
Pr n-p +/+
Pr n-p 0/0
Ieguvums no trūkuma. Normālas peles saslimst ar skrēpiju, peles, kurām prionu proteīna gēns inaktivēts – nē.

39. PELE PELE SKRĒPIJS KĀMIS KĀMIS SKRĒPIJS
SUGU BARJERA
Slimība nesākas
P-PrP+/+
P-PrP+/+
PELE
PELE
SKRĒPIJS
Peles PrPSc
Kāmja PrPSc
KĀMIS
KĀMIS
SKRĒPIJS
K-PrP+/+
K-PrP+/+
Slimība nesākas
Charles Weissmann (1931)

40. PELE PELE KĀMIS SUGU BARJERA Slimība nesākas Slimība nesākas P-PrP 0/0
Peles PrPSc
Kāmja PrPSc
KĀMIS
K-PrP+/+

41. PELE PELE KĀMIS SUGU BARJERA SKRĒPIJS Slimība nesākas K-PrP +/+
P-PrP+/+
Slimība nesākas
PELE
PELE
Peles PrPSc
Kāmja PrPSc
KĀMIS
K-PrP+/+

42. SUGU BARJERA

43. Prionu iespējamā izplatīšanās organismā
FDC= follikulārās
dendrītiskās
šūnas

44. Liellopu spongiformās encefalopātijas izplatība Lielbritānijā
SBO- specified bovine offal
MBM- meat and bone meal
Līdz g.jūlijam Lielbritānijā liellopiem apstiprināti BSE gadījumu, bet epidēmijas maksimums bija 1993.g gadījumu/nedēļā

45. Vai vCJD ir jauna cilvēku slimība ?
Visos vCJD gadījumos novērota viena, no pārējām trim CJD formām, atšķirīga PrPSc uzkrāšanās.
To raksturo:
glikozilēšana abās iespējamajās pozīcijās;
specifiska hidrolīzes aina ar proteināzi K;
uzkrāšanās limoforetikulārajā sistēmā.
Visos vCJD gadījumos saslima cilvēki, kam endogēnā PrPC polimorfajā 129. aminoskabes saitā abas allēles kodē metionīnu.

47. Vai vCJD ir BSE izpausme cilvēkā ?
Netiešie pierādījumi:
epidemioloģiski novērojumi;
BSE raksturīga salīdzinoši zema sugu barjera;
PrPSc BSE un vCJD gadījumos ir līdzīgi glikozilēts dod līdzīgu proteināzes K hidrolīzes fragmentu spektru;
BSE un vCJD PrPSc izraisa identisku prionu uzkrāšanos un slimības klīnisko ainu pelēs.

48. Iespējamā spongiformo encefalopātiju terāpija
Dekstrāna sulfāts, pentozāna polisulfāts pagarina skrēpija inkubācijas periodu dzīvniekiem
Amfotercīns B pagarina skrēpija inkubācijas periodu
Prolīna tridekapeptīds (iPrP13) kavē beta struktūru veidošanos, pagarina skrēpija inkubācijas periodu dzīvniekiem
Antivielas pret hipotētisku “X proteīnu”, kurš veicina PrPSc veidošanos
Limfotoksīna b-receptora lietošana pret folikulārajām dendrītiskajām šūnām, kurās prionu proteīni savairojās vispirms

49. Populārākie preventīvie pasākumi pret spongiformajām encefalopātijām dzīvniekiem
1987 g g. ASV , Lielbritānija ,EC - BSE apsekošana
1988.g Lielbritānija proteinu sastāva ierobežošana dzīvnieku
uzturā
1989.g EC sākas eksporta ierobežošana
1990.g EC dezinfekcijas noteikumi – 133 grādi,
20 min, 3 bar
1988.g Lielbritānija izkauj apmēram 2 miljonus liellopu
1996.g EC želatīna lietošanas kontrole
1997.g EC medikamentu un kosmētisko
līdzekļu papildierobežojumi
2000.g EC aizliegums lietot riska subproduktus
no 1 g.v.dzīvniekiem cilvēku uzturā
2001.g EC pilnīgs aizliegums lietot dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu un zivis) fermās
2001.g EC >30 mēn. vecu lopu testēšana uz BSE,
izmeklējot smadzenes uz proteāžu
rezistentiem proteīniem (PrP) pirms
to nonākšanas uztura ķēdē

50. MK noteikumi Nr.653 "Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses un apkarošanas noteikumi" [stājas spēkā ; zaudējis spēku ]
Animals suspected of a TSE shall be examined in accordance with Article 12.2 of Regulation (EC) No 999/2001 of the European Parliament and of the Council laying down rules for the prevention, control and eradication of certain transmissible spongiform encephalopathies (the TSE Regulation).
2007/182/EC: Commission Decision of 19 March 2007 on a survey for chronic wasting disease in cervids (notified under document number C(2007) 860
2007. gada 1. jūlijā stājās spēkā Regula (EK) Nr. 722/2007, ar ko grozīja Regulu (EK) Nr. 999/2001 par GSE. Regula 722/2007 tuvināja ES riska iedalījuma sistēmu kārtībai, kas noteikta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā. Saskaņā ar to valstis iedala 3 grupās: nenozīmīgs GSE risks, kontrolēts GSE risks vai nenosakāms GSE risks.

51. Testi uz spongiozo encefalopātiju
Bioloģiskie
Izmeklēja apm.1g smadzenes un kā pozitīvo kontroli lietoja 1/ pozitīvo smadzeņu paraugu atšķaidījumus. Pozitīvās kontroles smadzenes saturēja 1LD 50 uz 0.5 mg smadzeņu audu.
“Surogātu”
Erythroid differentiation-related factor - downregulation (B)(G.Miele,2001)
Proteīns (CSF)
Kreatinfosfokināzes izoenzīms BB (CSF)
ProteinX=caveolin-1, vara jonu saistība
Neironu specifiskā enolāze (CSF)

52. Testi uz spongiozo encefalopātiju
Seroloģiskie
E.G.& G. Wallac - divsaitu nekonkurējoša imunometriska metode , lietojot divas monoklonālās antivielas
Prionics (Cīrihe)- uz imunoblota principu ar monoklonālu antivielu detektēts proteāzes rezistents proteīna fragments
Enfer(Īrija) - hemiluminescenta ELISA ar poliklonālām anti-PrP antivielām
Platelia (CEA,Bio-Rad,ASV,Francija) -sendviča tipa imunometode uz PrP, ko veic ar divu monoklonālo antivielu palīdzību , izmeklējamo materiālu iepriekš denaturējot un koncentrējot

53. PRIONU PROTEĪNU FORMU PIERĀDĪŠANA
Imuno (Western) blots un monoklonālas antivielas

54. PRIONU PROTEĪNU FORMU PIERĀDĪŠANA
SIFT metode ( Scanning for Intensively Fluorescent Targets) metode prionu proteīnu agregātu atrašanai
Spectrum der Wissenschaft, April, 2001, S

55. PRIONU PROTEĪNU FORMU PIERĀDĪŠANA
Fluorescences korelācijas spektroskopija SIFT metodes izvērtēšanai (R.Riglers, )

56. PSI – veidojas no Sup35 proteīna, kas sekmē nonsense supresiju
Prioniem līdzīgās,
citoplazmā lokalizētās pārmantojamās proteīnu struktūras raugos:
PSI – veidojas no Sup35 proteīna, kas sekmē nonsense supresiju
URE3 – veidojas no Ure2 proteīna, kas izmanto ureidodzintarskābi uracila sintēzei

57. Prioniem līdzīgās proteīnu struktūras raugos

58. Prioniem līdzīgās proteīnu struktūras raugos

59. Prionu loma raugu adaptācijā
Prions are a common mechanism for phenotypic inheritance in wild yeasts
Susan Lindquist et al., Nature, Feb. 16, 2012, v.482,

60. Arī eikariotu šūnās prioniem līdzīgām struktūrām var būt adaptīva loma: pretvīrusu aizsardzība
MAVS – mitochondrion antiviral signalling protein;
IRF3 – Interferon Regulatory Factor;
RIG-I: retinoic acid-inducible gene 1 protein or DEAD-box protein 58 (DDX58), ATP-dependent RNA helicase activating MAVS and triggering an antiviral response
CARD – caspase activating and recruitment domain
F. Hou, L. Sun, H. Zheng, B. Skaug, Q.-X. Jiang, Z. J. Chen
MAVS Forms Functional Prion-like Aggregates to Activate and Propagate Antiviral Innate Immune Response; Cell, V 146, (3), (5 August 2011)

61. ssDNS vīrusi ssDNA vīrusu saimnieku loks: Baktērijas,
(bakteriofāgi, piem.: Inoviridae, Microviridae);
Zīdītājdzīvnieki (Parvovirdae,);
Putni (cirkoīrusiem līdzīgie vīrusi);
Augi (dvīņu vīrusi, banānu cerošanās vīrusam līdzīgie vīrusi).

62. ssDNS vīrusi Replikācija
Visu ss DNA vīrusu replikācijai notiek ar replikatīvās formas (RF): ds DNA starpniecîbu. RF veidojas drīz pēc infekcijas, acīm redzot, ar saimniekšūnas DNS reparācijas fermentu līdzdalību.
Šūnās gredzenveida SS DNA vīrusu genomi tiek pārveidoti ccc ds DNA struktūrā šūnas kodolā, kur veido kompleksus ar nukleosomām. (Minihromosomas)

63. Dz. Inoviridae ssDNS baktēriju vīrusi
Bez apvalka, pavedienveida, spirāliska simetrija, ~ nm,  ~ nm, bez apvalka
gredzenveida DNS, ~6 - 7 kb;
Ģ.: Inovirus, (lokans) x nm, īstās baktērijas (f1, fd, M13). Dzimumspecifiska infekcija, baktērijas nelizē
Ģ.: Plectovirus (maza nūjiņa) x nm, arhebaktērijas

64. Ģ.: Inovirus

65. Ģ.: Inovirus

66. Ģ.: Inovirus

67. Ģ.: Inovirus

68. Ģ.: Inovirus

69. RS1- defektīva CTXf versija
Vibrio cholerae toksīnu producē genomā integrēts pavedienveida fāga CTXf ~6,9 kb genoms
RS1- defektīva CTXf versija
CTXf f1
2003, 6, p.35-42

70. CTXf replikācijas cikls
RstR represors, veidojas ap 107 fāgu/ml
2003, 6, p.35-42

71. Ģ.: Microvirus
Dz. Microviridae
Bez apvalka, ikosaedriski, kubiska simetrija, ~5 - 6 kb;
Ģ.: Microvirus, (ļoti mazs) T1, diametrs 22 (kapsīds) vai 33 (projekcijas) nm, enterobaktērijas (f X b., pirmais sekvenētais genoms)
Ģ., Ģ: Spiromicrovirus, Bdellomicrovirus, Chlamydiamicrovirus

72. Ģ.: Microvirus

73. Ģ.: Microvirus

74. Pirmais sekvenētais genoms:
Sanger F, Air GM, Barrell BG et al. (February 1977). "Nucleotide sequence of bacteriophage f X174 DNA". Nature 265 (5596): 687–95.
Pirmais no oligonukleotīdu blokiem efektīvi savāktais vīrusa genoms
Smith, Hamilton O.; Hutchison, Clyde A.; Pfannkoch, Cynthia; Venter, J. Craig (2003). "Generating a Synthetic Genome by Whole Genome Assembly: ϕX174 Bacteriophage from Synthetic Oligonucleotides". Proceedings of the National Academy of Sciences 100 (26): 15440–5.
Pirmais sintētiskais vīrusa genoms
Cello J, Paul AV, Wimmer E. Chemical synthesis of poliovirus cDNA: generation of infectious virus in the absence of natural template. Science. 2002;297(5583):1016–8.

75. Parvovirus (- DNS), FPV, CPV, CPV-1a, CPV-2a
ssDNS dzīvnieku vīrusi
Dz.: Parvoviridae,
diametrs nm, ap 5,5 kb. DNS
Ap.dz.: Parvovirinae
Parvovirus (- DNS), FPV, CPV, CPV-1a, CPV-2a
Erythrovirus (+/- DNA), eritrocītu priekšteči B19 cilvēka vīruss, virēmijas laikā titrs asins plazmā sasniedz 1014/ml; infekciozā eritrēma
Dependivirus AAV (1-4), 19. hromosoma, Rep proteīns un integrācija.
Amdovirus (Aleutu ūdeļu slimība), Bocavirus (cilvēkam – 2005.g.)
Ap. dz.: Densovirinae Denso, Itera, Contra - virus
inficē kukaiņus

76. Parvovirus
FPV - feline parvovirus, atklāts gadā.
CPV - canine parvovirus, pazīstams kopš gada, domājams, ka FPV mutants (atšķiras 2 aa VP2 kapsīda proteīnā), kas pielāgojies replikācijai jaunā saimniekā
CPV-2a, CPV-2b - sākotnējā celma CPV-2 varianti, kas parādījās attiecīgi un gados un pilnīgi izspieda iepriekšējos celmus no populācijas, ģenētiski būdami no tiem atšķirīgi tikai par ~ 0,2 %.

77. Erythrovirus ssDNS dzīvnieku vīrusi
Ikosaedrisks,  ~22 nm, bez apvalka.
Lineāra ssDNS, ap 5,5 kb gara, virionos aptuveni vienādās proporcijās iekļauta viena vai otra ķēde (+/- DNS).
B19 cilvēka vīruss, inficē eritrocītu priekštečus, vairojas aktīvi dalošos šūnu kodolos, virēmijas laikā titrs asins plazmā sasniedz 1014/ml. Spēj pārvarēt placentas barjeru.

78. Parvovīrusu genoma galu paškompementaritāte nepieciešama replikācijā.
RF DNA tiek izdarīts vienpavediena pārrāvums (nick) (NS1 proteīns parvovīrusos) un jaunveidoto ssDNA iesaista virionā, ko veido apvalka [coat] proteīns.
Iekšējo poliadenilēšanas saitu replikāze ignorē tikai retikulārās sistēmas šūnās, tur veidojas jauni virioni.

79. Parvovīrusu replikācija: ripojošā cilpa

80. INFEKCIOZĀS ERITĒMAS KLĪNISKĀ AINA
ssDNS dzīvnieku vīrusi
INFEKCIOZĀS ERITĒMAS KLĪNISKĀ AINA

81. INFEKCIOZĀS ERITĒMAS ATTĪSTĪBA
ssDNS dzīvnieku vīrusi
INFEKCIOZĀS ERITĒMAS ATTĪSTĪBA
Sārtus izsitumus veidojošās bērnu slimības
Pirmā: masalas (rubeola)
Otrā: šarlaks (baktēriju infekcija)
Trešā: masaliņas (rubella)
Ceturtā: "Filatova-Dujuka slimība" ???
Piektā: infekciozā eritēma (pļaukas sindroms)
Sestā: roseola infantum (HHV6; "exanthema subitum")
Pēc:

82. INFEKCIOZĀS ERITĒMAS ATTĪSTĪBA
ssDNS dzīvnieku vīrusi
INFEKCIOZĀS ERITĒMAS ATTĪSTĪBA

84. AAV, Adenoasociētā vīrusa genoma struktūra.
ssDNS dzīvnieku vīrusi
Dependivirus
AAV, Adenoasociētā vīrusa genoma struktūra.

85. Dependivirus
Adenoasiociātā vīrusa dzīves cikls.
Replikācija iespējama tikai adenovīrusa (helpera) klātbūtnē.
Bez palīgvīrusa notiek specifiska integrācija 19. hromosomas garajā plecā.

86. Adenovīrusa un AAV daļiņas elektronu mikroskopijā

87. - diametrs 22 nm, 2,6 - 5,8 kb gredzenveida vienpavediena genoms.
ssDNS augu vīrusi
Dz.: Geminiviridae
- ģintis: Masterivirus, Curtovirus, Topocuvirus, Begomovirus
- diametrs 22 nm, 2,6 - 5,8 kb gredzenveida vienpavediena genoms.
graudzāles, pārnēsā lapu sprīžmeši, viens genoms, kb
divdīgļlapji, 44 dzimtas, lapu sprīžmeši, viens genoms, kb
divkomponentu, dipartiti šaurs saimn. loks 2-dīgļlapjos, baltspārnu mušiņa Bemsia tabaci, ~5,6 - 5,8 kb
ViralZone

88. Maize streak mosaic virus, Beat curly top virus
Geminiviridae
Maize streak mosaic virus, Beat curly top virus

89. Tomato pseudo- curly top virus, Bean golden mosaic virus
Geminiviridae
Tomato pseudo- curly top virus, Bean golden mosaic virus

90. Bean golden mosaic virus
IMP Images

92. VIGS – virus induced gene silencing