1. Autoceļu problemātika
oktobris
A.Salmiņš

2. Autoceļu bilance
oktobris
A.Salmiņš

3. Valsts autoceļu finansējums Baltijas valstīs 2016. gadā, milj
Valsts autoceļu finansējums Baltijas valstīs gadā, milj. EUR – (LVC dati )
oktobris
A.Salmiņš

4. 1km valsts autoceļu finansējums no valsts budžeta Baltijas valstīs
Here you may see the dynamics of funding of 1 km of state owned roads which of course depends on the previously described legal framework for road management and road funding.
As you may see, Estonia and especially Lithuania today is investing a lot of their government funds in their roads. This may be explained with the fact that Estonia and Lithuania have spent the previously allocated European funds.
oktobris
A.Salmiņš

5. oktobris
A.Salmiņš

6. 2013. gads Izdevumi investīcijām, tai skaitā: 129 119,612 78 910,512
Izdevumu veids
Izdevumi valsts autoceļu finansēšanai
Izdevumi pašvaldību autoceļu un ielu finansēšanai
Pašvaldību autoceļi un ielas KOPĀ
pilsētās
ārpus pilsētām
Izdevumi investīcijām, tai skaitā:
,612
78 910,512
5 814,877
84 725,389
rekonstrukcijas un būvniecības būvprojektēšanai
708,593
3 808,215
143,275
3 951,490
rekonstrukcijai
,019
65 228,631
4 851,750
70 080,381
būvniecībai
9 873,666
819,852
10 693,518
Uzturēšanas izdevumi, tai skaitā:
88 675,776
38 244,846
14 978,921
53 223,767
ikdienas uzturēšanai
77 723,028
29 365,580
13 931,844
43 297,424
periodiskā uzturēšanai
10 933,290
8 875,611
1 034,892
9 910,503
periodiskās uzturēšanas būvprojektēšanai
19,458
3,655
12,185
15,840
Vispārējie izdevumi, tai skaitā:
8 637,970
7 047,764
1 521,255
8 569,019
izdevumi autoceļu un ielu pārvaldīšanai un uzraudzīšanai
1 971,542
705,435
2 676,977
autoceļu un ielu finansēšanai ņemto aizņēmumu pamatsummu atmaksai
4 783,300
789,989
5 573,289
autoceļu un ielu finansēšanai ņemto aizņēmumu procentu nomaksai
292,922
25,831
318,753
KOPĀ
,358
,122
22 315,053
,175
oktobris
A.Salmiņš

7. Uzturēšana salīdzinājums (milj)
2013
EUR
2012
2011
(lati)
2010
2009
2008
2007
Valsts
88.68
85.96
59.00
57.05
61.89
65.76
Pašvaldības
53.22
43.51
29.5
27.99
32.50
45.03
58.52
Uz 1 km valsts
4.40
4.27
2.93 t. Ls
2.83 t. Ls
3.07 t. Ls
5.58 t. Ls
3.26 t. Ls
Uz 1km pašvaldību
1.38
1.10
0.76 t. Ls
0.723t. Ls
0.84 t. Ls
1.16 t. Ls
1.51 t. Ls
Proporcija
0.31%
0.26%
0.25%
0.27%
0.20%
0.46%
Valsts finansējums pašvaldībām uz 1 km (lati)
EURO
597 latu vai
835
520
728
522
731
524
734
833
1.166
1150
1610
150 0
2100
jūlijs
A.Salmiņš

8. Pašvaldību tiltu uzraudzības statistika
Pavisam uzskaitīts 971 pašvaldībām piederošs tilts Lielāki vai mazāki defekti tiek konstatēti visiem tiltiem, pamatā to cēlonis ir „laika zoba” radītie defekti un uzturēšanas vajadzību ignorēšana – defekti netiek laboti un bojājumu pakāpe progresē Bojājumi un defekti, kas apdraud satiksmi vidēji gadā tiek konstatēti turpat pusē no gadā apsekotajiem tiltiem un tiltu īpašniekiem tiek nosūtīti uzaicinājumi veikt pasākumus bojājumu novēršanai
oktobris
A.Salmiņš

9. Pašvaldību tilti
oktobris
A.Salmiņš

10. Tilti
oktobris
A.Salmiņš

11. Mērķdotāciju politika
Sadalījums balstīts uz gada faktiskajiem rādītājiem
% no kopēja apjoma tiek izmantots autoceļu uzturēšanai
30 % proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem , 35 % proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam ielu brauktuvju un tiltu laukumiem , 35 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo ceļu garumam, kas reizināts ar atbilstošiem koeficientiem
Orientējoši 25% novadu ieņēmumi varētu samazināties
Pašreizējā proporcija lielās pilsētās/novadi – 39.41% / 60.59, pēc piedāvātā regulējuma orientējoši 55/45%
Rīga no % līdz 30%
oktobris
A.Salmiņš

12. 2013
Visvairāk investēts Olaine, Daugavpils pilsēta, Mārupe – 94 % pret investīcijām, Līvāni -92% Valmiera 90%
Rīga 44.1 miljoni eur, t/uz 1km, Daugavpils – 52.6 t/ uz 1km
Mērķdotācijas sedz 23% no izdevumiem
Vispiesardzīgākie Engure, Kārsava, Aloja, Vārkava
oktobris
A.Salmiņš

13. Investīciju īpatsvars
Gads
Kopējais finansējums
t.sk. investicijas
Kopējais finansējums uz 1km (t EUR)
Investīcijas uz 1km (t EUR))
Mērķdotācija
(milj EUR)
Īpatsvars (%)
2013
3.8
2.2
33.2 23
2014
151.88
86.73
3.9
2.26
42.6 28
2015
128.36
67.47
3.3
1.76
45.1 35
oktobris
A.Salmiņš

14. Investīciju top novadi 2013
Novads
Gads
eur uz 1 km
Olaine
2013
18246
Mārupe
9778
Līvāni
8319
Aizpute
4401
Krāslavas
4246
oktobris
A.Salmiņš

15. Izdevumi uzturēšanai milj (eur) Kopējie izdevumi pret mērķdotācijām %
2013- uzturēšana ielas
Pilsēta
Izdevumi uzturēšanai milj (eur) km
Izdevumi uz km ( tkm)
Kopējie izdevumi pret mērķdotācijām %
Rīga
21.05
1179.1
17.85 11
Daugavpils
2.63
304.6
8.62 6
Jelgava
1.42
270
5.25 45
Jēkabpils
0.32
144.3
2.19
100
Jūrmala
2.32
365.9
6.34 20
Liepāja
0.74
264.4
2.80
123 % ietaupa
Valmiera
0.60
111.2
5.37
10%
Ventspils
0.63
188
3.35
95%
Rēzekne
0.43
105,5
4.04
108% dotācija tikai uzturēšanai
oktobris
A.Salmiņš

16. 2014- investīcijas ielas Pilsēta km Latvija vidēji tūkstošos eur Rīga
Investīcijas milj (eur) km
Uz km (tūkstošos eur)
Latvija
vidēji tūkstošos eur
Rīga
40.5
1181.9
34.25
1.73
Daugavpils
12.37
319.1
38.7
Jelgava
0.23
268.8
0.88
Jēkabpils
6.06
144.3
41.98
Jūrmala
2.32
365.9
6.35
Liepāja
264.4
Valmiera
0.36
111.2
3.27
Ventspils
189.3
Rēzekne
0.2
105,5
1.82
oktobris
A.Salmiņš

17. Nav investīcijas autoceļiem un ielām
2013. gadā 74 pašvaldībās
2014. gadā 57 pašvaldībās
2015. gadā 60 pašvaldībās
oktobris
A.Salmiņš

18. 2014.
Vislielākais investīciju īpatsvars pret mērķdotācijām – Līvāni 94%, Bauskas novads 93%, Jēkabpils 93% ,Ikšķile 91%
mērķdotācijas pašvaldībām sastāda 28%, attiecīgi 23% gadā no kopējā finansējuma
Vispiesardzīgākie mērķdotāciju izmantotāji, Mērsraga novads, Engures novads - Sējas novads -
oktobris
A.Salmiņš

19. Investīciju proporcijas
Pašvaldības
2013 / miljonos eur
2014 %/ miljonos eur
2015 %/ miljons eur
Novadi
24.2 %/20.56
27, 2%/ 23.57
21.7% / 14.6
Lielās pilsētas
75.8% / 63.17
72.8% / 63.21
78.3 % / 42.9
oktobris
A.Salmiņš

20. Izdevumi uzturēšanai milj (eur) Kopējie izdevumi pret mērķdotācijām %
2014- uzturēšana ielas
Pilsēta
Izdevumi uzturēšanai milj (eur) km
Izdevumi uz km (t. km)
Kopējie izdevumi pret mērķdotācijām %
Rīga
22.78
1181.9
19.17
14.1
Daugavpils
2.96
319.1
9.28
9.3
Jelgava
1.13
268.8
4.2 78
Jēkabpils
0.50
144.3
3.48
6.88
Jūrmala
2.32
268
6.9
25.69
Liepāja
1.21
267.7
4.50
100 – tikai dotācija uzturēšanai
Valmiera
0.57
120.7
4.7
18.90
Ventspils
0.77
191.2
4.05
100 – tikai dotācija uzturēsanai
Rēzekne
0.41
105,5
3.9
98% dotācija tikai uzturēšanai
oktobris
A.Salmiņš

21. Rīga Mērķdotāciju īpatsvari pret kopējo izlietojumu 2013 -11 %%
2015. gadā 16.5 %
oktobris
A.Salmiņš

22. Investīcijas novadi -2014 Novads Investīcijas milj (eur) km
Investīcijas uz km (EUR)
Kopējie izdevumi pret mērķdotācijām %
Līvānu novads
3.78
277.1
13644 6%
Ikšķile
1.46
128.3
11416 9%
Mārupe
1, 30
872.8
1163
69%)
Daugavpils
0.79
1556,4
509.04
100 %
Rēzeknes novads
0.787
1654,2
476
108 ( drusku taupa)
Cēsu novads
0.712
199.6
3569
14%
oktobris
A.Salmiņš

23. Investīciju top novadi 2014
Novads
Gads
eur uz 1 km
Līvāni
2014
13645
Ikšķile
11416
Mārupe
9307
Cēsis
9178
Bauskas novads
8320
oktobris
A.Salmiņš

24. Investīcijas 2014 gads
Rēķinot uz 1 km visvairāk investēts Jēkabpils pilsētā – t eiro/km , vai kopā 6.06 miljoni.
Rēķinot kopsummu Rīga – 41.6 miljoni eur vai eur uz 1km
Vidēji izdevumi 14,47 uz 1km pilsētās
Investīcijas nav bijušas Ventspilī un Liepājā
oktobris
A.Salmiņš

25. 2015
Mērķdotācijas jau 35%
Visvairāk investēts Līvānos -91% , Valmierā 90% Mārupē 89%,Babītē- 88%, Carnikavā 87%
oktobris
A.Salmiņš

26. Investīcijas milj (eur)
2015 investīcijas ielas
Pilsēta
Investīcijas milj (eur) km
Uz km (tūkstošos eur)
Latvija
Vidēji tūkstošos eur
Rīga
34.25
1181.9
35.2
1.76
Daugavpils
5.38
319.1
16.86
Jelgava
0.11
268.8
0.40
Jēkabpils
0.57
144.3
3.95
Jūrmala
3.88
365.9
10.62
Liepāja
264.4
Valmiera
2.35
111.2
21.16
Ventspils
189.3
Rēzekne
0.13
105,5
1.20
oktobris
A.Salmiņš

27. Investīciju top novadi 2015
Novads
Gads
eur uz 1 km
Babīte
2015
9011
Līvāni
7721
Olaine
6396
Mārupe
2014
4647
Ķekava
4229
oktobris
A.Salmiņš

28. Plusi un mīnusi Varam redzēt, kas investē, kas saņem ES finansējumu
Varam veikt analīzi par autoceļu un ielu uzturēšanas finansējumu
Redzam, kas uzkrāj mērķdotācijas
Varam analizēt autoceļu un ielu apjomu pieaugumu vai samazinājumu
(-)
Investīcijas redzamas tikai kopsummā, neizdalot pašvaldību un ES finansējumu
jūlijs
A.Salmiņš