1. Zinātniskā darba metodoloģija Metodes
Dr.oec. Elīna Konstantinova
e-pasts:
Tālr
Fakss:

2. Pētījuma metodes Metodes iedalās:
Pēc zinātnes nozares – piem. socioloģijas, statistikas, mārketinga
Pēc pētījuma mērķa – piem. analīzes, prognozēšanas, optimizācijas
Atkarībā, kāds rezultāts jāiegūst pētījumā – kvalitatīvs/kvantitatīvs
Pēc pielietojuma iespējām

3. Pētījuma metodes Vispārzinātniskās metodes:
Analīze – zinātniskās pētniecības metode, kurā veselais domās vai faktiski tiek sadalīts sastāvdaļās un tiek apskatītas šīs atsevišķās daļas
Sintēze – pētniecības paņēmiens, kurā atsevišķi pētāmā objekta elementi domās vai praktiskā darbībā tie savienoti vienotā veselumā – sistēmā, lai pētītu to kopsakarus un saites

4. Pētījuma metodes
Indukcija – izziņas metode, kuru lietojot izdara vispārīgus spriedumus un secinājumus uz atsevišķu sistēmas elementu vai procesu pētījuma pamata (no atsevišķā uz vispārīgo)
Dedukcija – izziņas metode, kurā secinājumi par atsevišķiem sistēmas elementiem, to īpašībām vai parādībām ar loģisku nepieciešamību izriet no 1 vai vairākiem vispārīga rakstura atzinumiem par visu sistēmu vai klasi pie kuras elements pieder (no vispārīgā uz atsevišķo)
Monogrāfiskā jeb aprakstošā metode – viens no ekonomisko pētījuma veidiem, tiek veidoti secinājumu, interpretējumi no pieejamās informācijas, datiem

5. Kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījumu metodes
Kvantitatīvās metodes – iekļauj statistiskus salīdzinājumus un ciparus. Pētnieka distancēšanās no pētāmās problēmas. Pētnieks ir objektīvais novērotājs, kurš nepiedalās notikumu gaitā un neietekmē pētāmās parādības
Kvalitatīvās metodes – iekļauj pētījumu dalībnieku atzinumu citējumus. Personīga līdzdalība, jo tādā veidā pētnieks var labāk iepazīties ar pētāmo parādību

6. Kvantitatīvās pētījuma metodes
Eksperimenti
Mērījumi
Testi
Cēloniskā seku analīze
Strukturētās aptaujas
Strukturētās intervijas
Strukturēti novērojumi
Meta analīze (literatūras kvantitatīvais apskats nolūkā atrast korelācijas starp atšķirīgiem faktiem par tiem pašiem subjektiem)

7. Kvalitatīvās pētījuma metodes
Tieši novērojumi
Nestrukturizētās intervijas
Nestrukturizētās diskusijas
Aptaujas
Nozaru (lauku) pētījumi
Sociogrammas (dzīves līkne, dzīves karte)
Fokusu grupas
Dokumentu analīze (teksta un kontentanalīze)
Situāciju analīze
Audio un video ierakstu analīze
Etnogrāfiskie pētījumi

8. Pētījumu jautājumi Kvalitatīvais Nestrukturizēti Daļēji strukturizēti
Atvērti – slēgti
Kvantitatīvais
Slēgti, precīzi definēti
Skaidri, viennozīmīgi traktējami

9. Pētījumu novērojumu skaits
Kvantitatīvais
relatīvi liels
reprezentatīvs
izvēlēts nejaušā ceļā
ierobežota mijiedarbība ar cilvēkiem
Kvalitatīvais
relatīvi neliels. Piem., 8-10 cilvēki fokusa grupās
nereprezentatīvs
mērķtiecīgi izvēlēts
salīdzinoša liela mijiedarbība ar cilvēkiem

10. Kvantitatīvā pētījuma pieeja Kvalitatīvā pētījumu pieeja
Priekšrocības
Kvantitatīvā pētījuma pieeja
Kvalitatīvā pētījumu pieeja
Pateicoties lielam novērojumu skaitam, nodrošina augstu precizitātes līmeni uz pētāmajām parādībām
Atvērta, elastīga, ļauj respondentiem būt dinamiskiem. Augsta nestandarta atbilžu saņemšanas varbūtība
Nodrošina pietiekamu augstu anonimitātes pakāpi
Pētījumi tiek veikti reālajos apstākļos, kas nodrošina lielāku secinājumu pamatotību
Pētījumu rezultātus vieglāk savākt un apstrādāt, izmantojot statistiskās metodes
Ļauj precizēt. Pētījumu subjekti var izskaidrot viedokli ar saviem vārdiem, nevis ar pētnieka vārdiem
skat. Ekonomisko pētījumu metodes

11. Kvantitatīvā pētījuma pieeja Kvalitatīvā pētījumu pieeja
Priekšrocības
Kvantitatīvā pētījuma pieeja
Kvalitatīvā pētījumu pieeja
Pateicoties strukturētam formātam, pētījumus var atkārtot attiecībā uz kādu citu izlasi vai citā laika periodā
Nodrošina dziļu un visaptverošu problēmas izpratni
Augsta ticamības pakāpe. Pētījuma rezultātus ir iespējams attiecināt uz visu ģenerālo kopu.
Respondenti nodrošina radošās idejas un atbildes

12. Kvantitatīvā pētījuma pieeja Kvalitatīvā pētījumu pieeja
Trūkumi
Kvantitatīvā pētījuma pieeja
Kvalitatīvā pētījumu pieeja
Pētījumu veikšanai obligāti nepieciešama hipotēžu formulēšana
Pētījumu rezultātu subjektivitāte, salīdzinoši zema ticamības pakāpe.
Pētījuma rezultāti bieži vien izslēdz atsevišķo individuālo novērojumu unikālus raksturojumus
Pētījumi ir saistīti ar lielāku kļūdu varbūtību, jo pieļauj lielāku brīvības pakāpi no pētnieka puses
Bieži vien zems respondences līmenis
Nelielā pētījumu novērojuma skaita dēļ pētījuma rezultātu vienlīdzība nevar būt garantējama uz visu ģenerālo kopu
Divi dažādi pētnieki var izdarīt atšķirīgus secinājumus uz neatkarīgu novērojumu pamata par vienām un tām pašām parādībām vienā un tajā pašā laikā

13. Pētījumu pieeju kombinācijas priekšrocības
Lielāka informācijas daļa tiem atkārtoti pārbaudīta un apstiprināta
Lielāka ticamība secinājumu pareizībai: pētnieks var justies daudz pārliecinātāks par rezultātiem. Palīdz labāk atklāt kļūdas
Var novest pie dažādu teoriju sintēzes vai integrācijas
Var kalpot kā kritiskais tests kādu konkurējošu teoriju novērtēšanai

14. viss pētāmā objekta vienību kopums.
Svarīgi ir padomāt par to sabiedrības daļu uz kuru ir attiecināms pētījums
P A M A T K O P A -
viss pētāmā objekta vienību kopums.
P A R A U G K O P A -
ģenerālkopas daļa,
kas faktiski tiek pētīta
un veidota pēc
noteikta principa.
Ģ E N E R Ā L K O P A
I Z L A S E
R E S P O N D E N T S -
persona, no kuras iegūst informāciju pētījumā.

15. Varbūtīgo izlašu tipi Izlases tips Paņēmiens Vienkāršā nejaušā izlase
Viesiem gadījumiem tiek veidots izlases ietvars, tad atlasīti gadījumi, izmantojot pilnīgās nejaušības procesu (piem., nejaušo skaitļu tabulu vai datorprogrammu)
Stratificētā izlase
Katrai no atsevišķām apakšgrupām (gadījumu kategorijām) veidojiet izlases ietvaru, veidojiet nejaušu izlasi katrai no apakašgrupām (kategorijām), tad veidojiet vairākas izlases
Sistemātiskā izlase
Veidojiet izlases ietvaru, aprēķiniet izlases intervālu 1/k, izvēlēties sākumvietu un paņemiet katru 1/k gadījumu
Klasteru izlase
Veidojiet izlases ietvaru lielākām klasteru vienībām, veidojiet nejaušu izlasi no klasteru vienībām

16. Cik lielai vajadzētu būt izlasei?
Mazai populācijai pētniekam vajadzīgs augstāks izlases koeficients
Lielākai izlases koeficients var būt zemāks
Izlases var būt nevarbūtīga (piem., mērķtiecīgā
izlase, pieejamā izlase). It īpaši kvalitatīvajos pētījumos.

17. Aptaujas metode
Izmanto, ja vajadzīgas ziņa par indivīda rīcības motīviem, uzskatiem, vajadzībām, vērtību sistēmu.
Aptaujās izmanto anketēšanu vai standartizētās intervijas kā informācijas iegūšanas veidu.
Aptauju instrumentārijs ir anketa vai interviju lapa

18. Aptaujas veikšana
Jādomā kā tiks nodrošināta respondentu konfidencialitāte. Par respondentu anonimitāti nodrošinošiem pasākumiem viennozīmīgi jāinformē visus respondentus, savādāk respondenti var neatbildēt godīgi uz uzdotiem jautājumiem, kas mazinās aptaujas rezultātu ticamību
Procedūras veicējam ir jābūt neitrālam. Procedūras veicējam ir savas atbildes uz anketā iekļautajiem jautājumiem. Gadījumā, ja kāds jautājums ir personīgi svarīgs procedūras veicējam, tad ar savu intonāciju vai uzvedību viņš var ietekmēt respondentu

19. Aptaujas veikšana
Veicot aptaujas procedūru, svarīgi konstatēt gadījumus, kad respondenti sniedz negodīgas atbildes, tāpēc anketās/interviju lapās tiek izmantoti kontroles jautājumi
Svarīga ir respondentiem draudzīgas vides veidošana. Svarīgi, lai respondentiem būtu nodrošinātas iespējas sniegt savas atbildes komforta apstākļos.

20. Anketas sagatavošanas posmi
1. posms. Satura noteikšana
1.1. Nosaka aptaujas mērķus
1.2. Nosaka anketas saturu
1.3. Nosaka jautājumu veidu
2. posms. Jautājumu formulēšana
2.1. Izvēlas jautājumu formu
2.2. Veido katra jautājuma formulējumu
2.3. Pārdomā anketas kopējo struktūru un
formu
3. posms. Testēšana
3.1. Anketas pārbaude un testēšana

21. Anketas struktūra Ievaddaļa - uzruna respondentam;
Galvenā daļa- jautājumu kopums, kuri secīgi atklāj pētāmās tēmas saturu;
Demogrāfiskā daļa (informācija par respondentu).
Pateicības izteikšana respondentam un norādīta adrese, uz kurieni sūtīt piezīmes, komentārus, ierosinājumus.
Norādes par atbildēšanas kārtību ievaddaļā vai pirms
jautājumiem

22. ANKETU JAUTĀJUMU KLASIFIKĀCIJA
Anketā iekļaujamos jautājumus var
iedalīt:
pēc satura
pēc formas
pēc to funkcijas

23. Jautājumu iedalījums pēc satura
Jautājumi par faktiem, darbībām pagātnē, tagadnē un nākotnē, ka arī par darbības rezultātiem;
Jautājumi par motīviem, vērtējumiem un indivīdu uzskatiem;
Jautājumi par apziņas faktiem, personību raksturojošām iezīmēm.

24. Jautājumu iedalījums pēc formas
Atklātie vai brīvie – atbilde tiek sniegta atvērtā formā, jautājums nav reglamentēts ar kādiem ierobežojumiem, un respondents var atbildēt uz jautājumiem uz kuriem viņš vēlas atbildēt.
Slēgtie - jautājuma formulējumā ir iespējami atbilžu varianti (alternatīvu saraksts) un respondentam jāizvēlas viena vai vairākas no piedāvātajām atbildēm.
Pusslēgtajos jautājumos – doti galvenie atbilžu varianti un beigās jautāts, kas vēl, cita atbilde.

25. Pēc vēršanās pie respondenta formas jautājumus iedala:
Tiešie jautājumi – jautājumu uzdot tieši respondentam par viņa uzskatiem. Parasti tas tiek formulēts personiskā formā: „Vai Jūs zināt...”, „Ko Jūs domājiet par...”, „Jūsu viedoklis sakarā ar...”, „Vai Jūs esat apmierināts ar...”, „Vai Jūs uzskatāt, ka...”.
Netiešie jautājumi – cilvēkam tiek modelēta situācija un prasa kā viņš rīkotos. „Daži cilvēki uzskata, ka... Bet kādas ir Jūsu domas ?”.

26. Jautājumu veidi pēc funkcijas
Filtra jautājumi - sastādīti tā, lai atdalītu to respondentu grupu, kuriem ir jāatbild uz nākamo vienu vai vairākiem jautājumiem, no tiem respondentiem, kuriem uz šiem jautājumiem atbildēt nevajag. Pirms tiem tiek izlikti lukturi, piem., tikai sievietēm, vīriešiem u.c. atlasa vajadzīgos respondentus;
Kontroles jautājumi - to funkcionālā nozīme ir pārbaudīt respondenta atbilžu patiesumu. Kontroles jautājumos biežāk tiek izmantoti netiešie un brīvie jautājumi.

27. Anketas sastādīšanas galvenie principi:
anketu jāveido tā, lai tā būtu loģiska no respondenta uztveres viedokļa;
formulējot jautājumus būtu jāņem vērā respondentu kultūras un pieredzes īpatnības;
jautājumus jācenšas formulēt tā, lai tos saprastu pēc iespējas visi respondenti;
jāņem vērā tas, ka dažādi izkārtojot vienus un tos pašus jautājumus, var iegūt atšķirīgu informāciju;
jautājumus jācenšas formulēt tā, lai tos nevarētu saprast dažādi;

28. Anketas sastādīšanas galvenie principi:
jautājumus nedrīkst formulēt tā, ka tas dotu netiešu ievirzi uz "vēlamo" atbildi (tādi, kas respondentam iedveš kādu konkrētu viedokli, nevis ļauj brīvi izteikt savu viedokli).
jautājumi jāizkārto, sākot ar vienkāršākajiem, tad seko arvien grūtāki, tad grūtības pakāpe jāsamazina, noslēgumā seko demogrāfiskie rādītāji;
jānovērtē, vai tiks uzdoti slēgtie vai brīvie jautājumi, ņemot vērā, ka pēdējie sniedz plašu viedokļu dažādību, bet tas sarežģī datu apstrādes procesu.

29. Anketas sastādīšanas galvenie principi:
Parasti respondenti biežāk izvēlas pirmās atbildes nekā pēdējās. Tādejādi alternatīvu sākumā likt mazāk varbūtīgās atbildes, pēc tam nozīmīgākās;
Jo garāka alternatīva, jo mazāka varbūtība, ka cilvēks to izvēlēsies. Jautājuma atbildēm jābūt viena garuma
Jo abstraktāks, vispārīgāks atbildes formulējums, jo mazāka varbūtība, ka cilvēks to izvēlēsies. Lielākā daļa cilvēku domā konkrēti. Tādejādi visiem atbilžu variantiem jābūt vienā konkrētības līmenī.
Nekādā gadījumā nedrīkst kombinēt vairākas idejas vienā frāzē.
Visiem atbilžu variantiem anketā ir jābūt vienā lapas pusē, lai respondents tos varētu aptvert kopumā;

30. Anketas sastādīšanas galvenie principi:
alternatīvu skaits nedrīkst būt pārāk liels (katra cilvēka atmiņas skaitlis ir aptuveni 7+2, augstākais 11, galējais 13).
Visām skalām, ko izmanto pētījumā ir jābūt sabalansētām no pozitīvo un negatīvo atbilžu puses. Ja kādas skalas pozīcijas trūkst, respondents var apjukt, nedot atbildi vai izvairīties.
Jācenšas izvairīties no stereotipam alternatīvām (plaši izplatītu saukļu, lozungu, tautas parunu u.tml.), jo respondents bieži “iekrīt” uz šiem stereotipiem, izvēloties tos kā savas atbildes.
Nozīmīgs ir jautājumu izkārtojums anketā pēc to grūtības pakāpes.

31. Anketas izvērtēšana
Anketas testēšana ar mērķi novērtēt anketas kvalitāti. Pārbaudot, vai anketa ir piemērota plānotā pētījuma veikšanai, tiek izvērtēts un precizēts jautājumu saturs, formulējums un secība, kā arī novērsti tehniskie defekti.

32. Raksturīgākās kļūdas un to pazīmes
Nepilnības atbilžu secībā.
„Visu vai neko” atbildes.
Liels „nezinu” vai „nesapratu” atbilžu skaits.
Daudz neatbilstošu komentāru, piezīmju.
Daudzi atteikumi atbildēt.
Izteiktas atšķirības atbildēs, ja tiek mainīta jautājumu vai iespējamo atbilžu variantu secība.

33. Anketēšana
Anketu izplatīšana. Anketēšana var būt tiešā (individuālā, vai grupveidīgā) vai pastarpinātā (pa pastu, ar preses starpniecību). Mūsdienās, lai veiktu anketēšanu aizvien biežāk tiek pielietotas jaunās tehnoloģijas.
Anketēšanā iegūtie dati tiek kodēti un apstrādāti, izmantojot speciālas datu apstrādes programmas Excel vai SPSS.
Kad dati apstrādāti, jāpievēršas to analīzei.

34. Standartizētās intervijas:
No anketēšanas pamatos atšķiras ar to, ka informācijas iegūšanas nolūkos pēc iepriekš izstrādāta jautājumu saraksta notiek verbāla mijiedarbība starp pētnieku un respondentu.

35. Pētījumu metodes – ieteicamā bibliogrāfija
Collis J., Hussey R. Business Research. A Practical Guide for Undergraduate& Postgraduate Students, ISBN-13: , London, 2009
Fisher C. Researching and writing dissertation. Second edition. – Pearson Education, 2002.
Research methods in Business studies, 3d edition. Pervez Ghauri, Kjell Gronhaug. Prentice Hall 2005.
Kozlinskis V. (sastādītājs) Pētījumu metodes ekonomikā un biznesā. - Jelgava, 2005.
Remenyi D., Williams B., Money A., Shartz E. Doing research in business and management: Sage Publication - London, 2002.
U.c.