1. Kvalitātes vadība universitātē
RTU Metodiskā konference
2012.g. 03.aprīlis
Jānis Mazais, RTU KTK profesors .

2. Kvalitāte – ko tas nozīmē?
Kas traucē izprast, ko nozīmē jēdziens “kvalitāte”?
Kvalitātes attīstība – virzība pa spirāli
Kvalitātes evolūcija .

3. Visaptverošās kvalitātes vadības pieejas pamatprincipi.

4. Klienti un ieinteresētās puses.

5. Augstskolas struktūras maiņa pēc VKV principu ieviešanas.

6. RTU Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi*)
Kvalitātes nodrošināšanas politika un procedūras
Programmu un piešķiramo grādu apstiprināšana un periodiska vērtēšana
Studentu vērtēšana
Pasniedzēju kvalitātes nodrošināšana
Mācību līdzekļi un palīdzība studentiem
Informācijas sistēmas
Sabiedrības informēšana
*) Termins “kvalitātes nodrošināšana” ziņojumā Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā ietver tādus procesus kā vērtēšana, akreditācija un audits .

7. Sistēmas pieeja
Procesu un sistēmas pieeja veicina labāku izpratni par katra darbinieka lomu un atbildību kopējo mērķu sasniegšanā .

8. Vīzijas, misijas, politikas un mērķu sakritība.

9. RTU vīzija, misija un stratēģiskie mērķi
Vīzija. Rīgas Tehniskā universitāte – moderna un prestiža starptautiski pazīstama universitāte kā Eiropas studiju, zinātniskās pētniecības, un inovāciju centrs – Latvijas attīstības stūrakmens
Misija. Nodrošināt Latvijas tautsaimniecības nākotnei vitāli svarīgo augstas kvalitātes zinātnisko pētniecību un sagatavot starptautiskajā darba tirgū pieprasītus un konkurētspējīgus augstas kvalitātes speciālistus
Stratēģiskie mērķi: zinātniskās darbības izcilība, studiju izcilība, organizācijas izcilība un atpazīstamība, infrastruktūras izcilība .

10. Procesu pieeja .

11. Procesu vadība .

12. Procesa īpašnieks
Par katru procesu/aktivitāti ir jābūt vienam atbildīgajam (t.sauc. procesa īpašniekam). Pat tad, ja procesā ir iesaistītas dažādas struktūrvienības
Procesa īpašniekam ir jābūt zinošam, gan par procesa saturu, gan kopējo procesu vadību
Procesa īpašnieks var nebūt atbildīgs par kādu no procesa soļiem.
Procesa īpašniekam ir jābūt pietiekamām pilnvarām ietekmēt visu to darbinieku rīcības un uzvedību, kuri piedalās procesa norisē

13. Procesa apraksta saturs
Procesa mērķis
Procesa īpašnieks – atbildīgais par visu procesu
Procesa ievads, prasības ievadam
Procesa aktivitātes
Atbildības un pilnvaras procesa ietvaros
Procesa rezultāts, klients
Procesa mērījumi, metodes un atskaitīšanās
Procesa ietvaros radītās instrukcijas

14. Izmaiņu ieviešana procesos
Cilvēki pretosies jebkurām izmaiņām! Tāpēc vadītājam ir jāievieš izmaiņas ar Skaidrību, kas virza uz Sapratni un noved pie Pieņemšanas
Lai radītu Skaidrību:
Runājiet ar cilvēkiem (izskaidrojiet jēgu, mērķus un uzdevumus)
Lai veicinātu Sapratni:
Nosakiet prasības (rakstiski)
Parādiet ieguvumus
Lai nonāktu līdz Pieņemšanai:
Esiet piemērs
Radiet saprotamus procesus
Kontrolējiet procesu norisi

15. Procesu izmaiņas un pilnveide.
Sākotnējais process
Pilnveidotais process

16. RTU struktūra .

17. Standarta ISO 9001:2008 pieeja KVS veidošanā
Standarta ISO 9001:2008 un produktu standartu pieejas atšķirības
ISO 9000 Kvalitātes pārvaldības principi:
orientācija uz klienta vajadzībām,
līdervadība,
cilvēku iesaistīšana,
procesu pieeja,
sistēmas pieeja vadībā,
nepārtraukta pilnveide un uzlabošana,
lēmumu pieņemšana, balstoties uz faktiem,
sadarbība ar partneriem. .

18. 4. Prasības KVS 4.1. Vispārējās prasības
Augstskolai nosakāms tās KVS aptvērums un pielietojuma jomas.
Augstskola nosaka, ievieš un vada visus procesus, tai skaitā:
studiju procesa vadības sistēma
studiju programmu izveide un attīstība
akadēmiskā personāla pieņemšana darbā, tā saglabāšana un kvalifikācijas pilnveide
studiju process
studiju rezultātu novērtēšana
preventīvās un korektīvās darbības
KVS pilnveide
zinātniskā darbība un atbalsts tautsaimniecībai .

19. 4.2. Prasības dokumentācijai
Augstskolā veidojama un uzturama kvalitātes rokasgrāmata, kurā apraksta KVS aptvērumu, procesus, procedūras un darbību vērtēšanas kritērijus
Izstrādājamas dokumentētas procedūras iekšējo un ārējo dokumentu veidošanai, apstiprināšanai, pārskatīšanai un nomaiņai
Nodrošināma procesu darbību izsekojamība .

20. 5. Augstākās vadības atbildības jomas
komunicēt kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas un pilnveides plānus visu līmeņu darbiniekiem
izstrādāt kvalitātes politiku
nodrošināt kvalitātes mērķu noteikšanu
veikt vadības pārskates
nodrošināt cilvēku un materiālos resursus plānoto pasākumu īstenošanai .

21. 5. Vadības atbildības jomas
5.4. Plānošana:
Kvalitātes mērķi
KVS plānošana
5.5. Atbildība, tiesības un sazināšanās
Atbildība un tiesības
Vadības pārstāvis
Iekšējā sazināšanās (komunikācija)
5.4.1.
Measurable educational objectives shall be aligned with the organization’s mission, vision, and quality policy, as well as with the educational requirements.
Measurable educational objectives shall be integrated into the quality objectives, process objectives, support service specifications, and student performance measures.
5.4.2.
Senior leaders shall be responsible for planning the development and implementation of the quality management system.
Resources shall be provided a soon as practical to ensure the effectiveness of the quality management system.

22. 5. Vadības atbildības jomas
5.6. Vadības pārskates
Vispārējie jautājumi
Pārskatei nepieciešamā informācija
Pārskates rezultāti
Senior leaders shall conduct review the quality management system at least annually.
When new or revised curricula are adopted, the quality management system shall be reviewed by senior leaders to evaluate any impact on existing instruction and support systems, student satisfaction, assessment criteria, and evaluation results.
Outputs from these reviews shall be used to plan new instructional design and development, and to improve the quality management system (see 5.4.2).
The quality management system review shall include information on:
results of audits
student feedback
other stakeholder requirements and concerns
planned instruction and planned learning results
status of preventive and corrective actions
follow-up actions from previous management reviews
organizational changes that could affect the quality management system, such as changes in the curriculum, changes in regulations, and changes derived from new technologies, among others.
recommendations for improvements
The education organization’s senior leaders shall implement actions recommended by the review to improve the performance of the quality management system and its processes, within the bounds of practicality and prudent management.
Outputs from the review of the quality management system shall be recorded and communicated to all personnel in the education organization.

23. 6.1. Resursu nodrošināšana 6.2. Cilvēku resursi 6.3. Infrastruktūra
6. Resursu pārvaldība
6.1. Resursu nodrošināšana
6.2. Cilvēku resursi
6.3. Infrastruktūra
6.4. Studiju vide
6.1. Senior leaders shall identify and provide resources when and where needed to support effective instruction. This may include, but is not limited to, the following:
establish information channels for identifying needed resources
plan resource acquisition for short, medium and long term needs
verify that delivered resources are suitable and fit for use
provide the procured resources effectively to the teaching staff, the administrative staff, employees and students.
assess the effectiveness of resources, including processes below acceptable levels of the quality management system.
consider how its current knowledge base is identified and protected.
6.2. Senior leaders shall ensure that all employees’ competence, awareness, and training are aligned with their responsibilities and authorities.
 Senior leaders shall ensure that all employees know how their activities relate to quality objectives and policy.
 Senior leaders shall work with instructors to develop and implement appropriate plans intended to address any gaps between the required and actual levels of staff competencies.
The human resources function of the education organization shall carry out systematic actions for comparing staff competencies with curriculum requirements. Senior leaders are responsible for planning activities to acquire, develop, and improve staff capabilities to meet requirements.
ANNEX B, Processes
6.3. Senior leaders shall identify the specific infrastructure, facilities, environment and equipment needed to support the instruction-learning processes, and the attendant support services. Infrastructure includes but is not limited to buildings, work spaces, classrooms, laboratories, workshops, libraries, green areas, online components and related services.
Senior leaders shall define responsibilities and authority for carrying out bidding, purchase, reception, storage, safeguarding, installation, use, and responsible disposal of purchased material,.
Senior leaders shall define responsibilities and authority for the use, security, upgrading and maintenance of all computer hardware and software used by students and the storage of all learning related documents.
Senior leaders shall define responsibilities and authority for the planning and implementation of appropriate security, health and safety programs necessary to the infrastructure.
6.4 Senior leaders shall create and maintain work environment conducive to learning.
EXAMPLES Reduction or elimination of distractions such as construction noise outside classrooms, inadequate heating and cooling of classrooms, and inadequate campus lighting. Assessments shall be made, at least annually, of the degree to the adverse learning conditions prevented planned learning activities from being realized and planned learning results from being achieved.
Outputs from these assessments shall be included in the management review (5.6.2) and shall serve as part of the basis for continual improvement (8.5).

24. 7. Izglītošanas pakalpojumi
7.2. Studiju process, komunikācija ar studentiem
7.3. Studiju kursu veidošana un pilnveide
7.4. Iepirkumu procesi
7.5. Izglītības pakalpojumu sniegšana .

25. 8. Mērījumi, analīze un pilnveidošana
8.1. Vispārīgās prasības studiju rezultātu monitoringam un mērīšanai
8.2. Studentu apmierinātības mērīšana, iekšējais audits, izglītošanas procesa monitorings un mērījumi
8.3. Neatbilstību kontrole un vadība
8.4. Datu analīze (statistiskās metodes, celoņu-seku diagrammas, pamatcēloņu analīze u.c.)
8.5. Procesu un KVS nepārtrauktā pilnveide, korektīvās un preventīvās darbības
Outcomes from monitoring and measurement shall be used to identify areas for improving the quality management system and education processes. Outcomes shall be compared with students’ planned results.
See ANNEX B, Processes.
8.1.
It can provide feedback in time to adjust instruction as needed.
NOTE The Plan-Do-Study-Act cycle is commonly used to improve processes when the planned results are not achieved. The Plan-Do-Study-Standardize cycle is used when the planned results are achieved.
See ANNEX C FLOWCHART #3

26. EFQM Izcilības modelis
EFQM Izcilības modelis - starptautiski atzīta un praktiski lietojama metodoloģija, kuru RTU vienlaikus varētu īstenot vairākos veidos, kā:
Jēdzienu kopumu kopējai kvalitātes izpratnei;
Struktūru RTUkvalitātes pārvaldības sistēmai;
Sistēmu RTU pastāvošo un nākotnes ieceru efektīvai ieviešanai.
Modeli, jeb instrumentu pašnovērtējumam, lai saprastu RTU veikumu ceļā uz izcilību un mērķu sasniegšanu, apzinot neatbilstības un veicot to novēršanu.
Metodoloģijas pamatā ir trīs integrētu elementu kopums:
Kvalitātes pārvaldības pamatprincipi, kas ir visa pamatā, lai jebkura organizācija sasniegtu ilgtspējīgu izcilību;
RADAR loģika kā dinamiska novērtēšanas sistēma un efektīva vadības metode, kas nodrošina organizācijai atbalstu problēmu risināšanā, virzoties uz ilgtspējīgu izcilību;
Eiropas Izcilības modelis, kas palīdz organizācijai izcilības pamatprincipus un RADAR loģiku pārvērst praksē.

27. EFQM modeļa pamatprincipi

28. Augstākās vadības iesaistīšanās un līdzdalība
RTU Kvalitātes vadības sistēmas veidošanas soļi, izmantojot procesu un sistēmas pieeju
Augstākās vadības iesaistīšanās un līdzdalība
Vadības pārstāvja nominēšana
Ikviena apzināšanās un izpratne
Izveido KVS īstenošanas darba grupu
Mācības
Ieviešanas procesa laika grafika izstrādāšana .

29. Ieviešanas grupa izvēlas sistēmas elementu pārziņus (“īpašniekus”)
RTU Kvalitātes vadības sistēmas veidošanas soļi, izmantojot procesu un sistēmas pieeju
Ieviešanas grupa izvēlas sistēmas elementu pārziņus (“īpašniekus”)
Esošās sistēmas pārskate
Dokumentācijas izstrādāšana
Īsteno jauno sistēmu
Veic iekšējo auditu
Veic vadības pārskates .

30. Ko varētu dot KVS ieviešana universitātē
Mācību procesa kvalitātes uzlabošanās
Darba organizācijas uzlabošanās
Pilnvaru un pienākumu saprotamība un caurspīdīgums
Saprotami un dokumentēti procesi un procedūras
Resursu lietderīgāka un efektīvāka izmantošana
Darbinieku izpratnes par kvalitāti uzlabošanās
Klientu vajadzību labāka apmierināšana
Reputācijas uzlabošanās .

31. Labs sākums ir puse no darāmā!
 Pārmaiņas ir līdzīgas raķetes palaišanai
Ir nepieciešams milzīgs daudzums enerģijas, lai to palaistu.
Pēc tam to nekas vairs nespēj apturēt1.
1 Juha Vaso, Kari Tuominen, Oy Benchmarking Ltd