1. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas tēmu pasniegšanas metodika skolā.
9. lekcija
2016./2017. mācību gada 2. semestris
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

2. Gēnu inženierija (Rekombinantās DNS tehnoloģija)
Gēnu inženierija (Rekombinantās DNS tehnoloģija)
DNS fragmentu mākslīga pārnese - starp jebkuriem organismiem, nosakot pārneses sākumu un beigas, arī pievienojot sintētiskus DNS fragmentus vai posmus.
Parasti ietver NS izdalīšanu un apstrādi in vitro apstākļos.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

3. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Gēnu inženierija
Attīstības priekšnosacījumi:
ģenētisko un molekulāro mehānismu pakāpeniska izzināšana.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

4. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Gēnu inženierija
Molekulāro mehānismu universālums visā dzīvajā dabā:
- Ģenētisko informāciju kodē nukleīnskābes,
- Ģenētiskā koda principu vienveidība,
- Visi proteīni veidoti no vienām un tām pašām
20 -aminoskābēm,
- Līdzība ģenētiskā materiāla darbības pamatme-
hānismos - replikācijā, transkripcijā, translācijā.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

5. Ar GI metodēm tiek veidoti ģenētiski modificēti organismi (ĢMO)
(Biotech organisms)
ĢMO ir organisms, kurā tā ģenētiskais materiāls ir izmainīts veidā, kas nevar notikt dabiskās vairošanās, krustošanās un rekombinācijas rezultātā.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

6. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
ĢMO
Ģenētiska modificēšana notiek:
- izmantojot rekombinato DNS tehnoloģiju,
- izmantojot ārpus organisma sagatavota iedzimtības materiāla ievadīšanu organismā,
- izmantojot noteiktas šūnu sapludināšanas metodes.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

7. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
GI eksperimentu shēma
GI eksperimentos nepieciešams:
- ievietojamā (pārnesamā) DNS;
- DNS vektors (pārnesējs), kurā ievietot;
- saimniekšūna (organisms), kurā ievadīt un pavairot rekombinanto DNS molekulu.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

8. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
GI eksperimentu shēma
Ievietojamā DNS (gēns) parasti nav spējīga sevi reproducēt, tādēļ tai nepieciešams vektors:
- neatkarīgi replicēties spējīga molekula (replikons) un
- saimniekšūna, kurā notiek attiecīgā vektora replikācija;
vai arī komplicētāka vektorsistēma, lai DNS fragmentu nogādātu līdz organisma hromosomai.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

9. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
GI eksperimentu shēma
Vispārīgā gadījumā ar vektoru apzīmē ievietotā DNS fragmenta nesēju.
Eikariotu GI gadījumā tas var būt rekombinants vīruss ar visiem apvalku slāņiem, virsmas receptoriem, lipīdu daļiņas (liposomas) u.c.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

10. Vektora izvēle un sagatavošana Insertējamās DNS ieguve un sagatavošana
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

11. + Rekombinantās DNS ievadīšana šūnās
Inserta un vektora apvienošana
Transformēto šūnu analīze un koloniju atlase
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

12. GI iespējas un ierobežojumi
GI eksperimentos vienmēr tiek pārnesta DNS.
GI manipulācijas var veikt gan ar prokariotu gan eikariotu, gan vīrusu ģenētisko materiālu (DNS un par DNS pārkopētu RNS).
GI manipulācijas parasti veic mikroorganismos (baktērijās, raugos), jo tie ir viegli un ātri pavairojami.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

13. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Nukleāzes
Nukleāzes ir enzīmi, kas katalizē fosfodiestersaišu hidrolīzi (šķeļšanu) starp blakus esošiem nukleotīdiem DNS un RNS molekulās.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

14. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Nukleāzes
Nukleāzes grupē pēc to substrāta:
- ribo-nukleāzes (RN-āzes) - iedarbojas uz RNS un
- dezoksiribonukleāzes (DN-āzes) - iedarbojas uz DNS.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

15. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Nukleāzes
Nukleāzes grupē - pēc iedarbības vietas nukleīnskābes molekulā:
- endonukleāzes (polimēra iekšienē),
- eksonukleāzes (no molekulas gala);
- pēc iedarbības specifiskuma:
- sekcences (saitu) specifiskas,
- nespecifiskas.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

16. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Nukleāzes
Viens no gēnu inženierijas pamata instrumentiem ir
saitu specifiskās proteīnu dabas endo - dezoksiribonukleāzes.
Tās sauc arī par restriktāzēm, restrikcijas enzīmiem.
Ar šiem enzīmiem paredzamā vietā var katalizēt divpavedienu DNS molekulu hidrolīzi un iegūt noteiktus DNS fragmentus.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

17. Restrikcijas - modifikācijas sistēmas
Restrikcijas endonukleāzes
galvenokārt sastopamas baktērijās un
kopā ar atbilstošām DNS metiltransferāzēm veido baktēriju restrikcijas - modifikācijas sistēmas.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

18. Restrikcijas - modifikācijas sistēmas
Salīdzinot bakteriofāgu (baktēriju vīrusu) infekcijas efektivitātes starp dažādām E. coli līnijām.
Noskaidrojās, ka vieni un tie paši bakteriofāgi dažādu E. coli līniju šūnas inficē atšķirīgi.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

19. Restrikcijas modifikācijas sistēma
Bakteriofāgu infekcijas efektivitāte.
1/1 = 1 vīruss => 1 inficēta baktērija
E.coli K
E.coli B
1/1
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

20. Restrikcijas modifikācijas sistēma
Bakteriofāgu infekcijas efektivitāte.
1/10 000
E.coli B
E.coli K
1/1
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

21. Restrikcijas modifikācijas sistēma
Bakteriofāgu infekcijas efektivitāte.
E.coli K
E.coli B
1/1
1/10 000
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

22. Restrikcijas modifikācijas sistēma
Bakteriofāgu infekcijas efektivitāte.
E.coli K
E.coli B
1/1
1/10 000
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

23. Restrikcijas modifikācijas sistēma
Bakteriofāgu infekcijas efektivitāte.
E.coli K
E.coli B
1/10 000
1/1
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

24. Restrikcijas modifikācijas sistēma
Bakteriofāgu infekcijas efektivitāte.
1/10 000
E.coli B
E.coli K
1/1
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

25. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Restriktāzes
60-to gadu sākumā Werner Arber postulēja, ka
saimnieka šūnās darbojas mehānismi,
kuri bakteriofāgus modificē un
nemodificētais DNS materiāls tiek
noārdīts.
izdalīja pirmo restrikcijas enzīmu –
EcoBI
Restrikcija = ierobežošana
E.coli B
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

26. Restrikcijas modifikācijas sistēma
Bakteriofāgu infekcijas efektivitāte.
modificēts
atbilstoši B
līnijai
E.coli B
Nukleāze
EcoBI
1/1
nemodificēts
vai citādi
modificēts
1/10 000
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

27. Restrikcijas modifikācijas sistēma
1. Mikroorganismus no svešas DNS sargā restrikcijas endonukleāzes,
2. Paša DNS no endonukleāzēm tiek pasargāta ar specifisku metilēšanas sistēmu, kura metilē attiecīgās endonukleāzes apdraudēto vietu DNS molekulā.
3. Metilēto (modificēto) DNS attiecīgā endonukleāze par substrātu nevar izmantot.
4. Dažādiem mikroorganismus celmiem ir atšķirīgas restrikcijas-modifikācijas sistēmas.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

28. Restrikcijas modifikācijas sistēma
Nils Rostoks
Restrikcijas modifikācijas sistēma
Nozīme dabā:
- Pasargā baktērijas no svešas DNS (vīrusu infekcijas);
- Ierobežo baktēriju iespējas savstarpēji krustoties
(nodrošina labāku sugu un līniju pastāvēšanu);
- [+/-] nosaka baktēriju “dzimumu”.
Uba - Unidentified bacteria. Restrikcijas - modifikācijas sistēma ir zināme, bet baktērija pati nav noteikta.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

29. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Restrikcijas enzīmi
Hamilton O. Smith gadā apraksta pirmo restrikcijas enzīmu no Haemophilus influenzae - Hind II un tā saitspecifiskumu. Hind II katalizē DNS hidrolīzi saistoties ar nukleotīdu secību GTPy*PuAC
Mertz un Davis gadā raksturo restrikcijas enzīmu no Escherichia coli celma R, kuru nosauc par EcoRI. Tas pazīst secību GAATTC un katalizē DNS hidrolīzi veidojot 4 nukleotīdu pārkares.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

30. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Restrikcijas enzīmi
1978. gada Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā.
1978
Werner Arber
Hamilton Smith
Daniel Nathans
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

31. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Restriktāzes
Pēc enzimātiskās apstrādes iegūstamie DNS gali var būt:
- strupi
5'- ….. CAG-OH OP- CTG….. -3'
3'- ….. GTC -PO HO-GAC….. -5'
PvuII
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

32. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Restriktāzes
Pēc enzimātiskās apstrādes iegūstamie DNS gali var būt:
- lipīgi - ar 3' pārkari
5'- ….. GGTAC-OH OP- C….. -3'
3'- ….. C -PO HO-CATGG….. -5'
KpnI
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

33. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Restriktāzes
Pēc enzimātiskās apstrādes iegūstamie DNS gali var būt:
- lipīgi - ar 5' pārkari
5'- ….. G-OH OP- AATCC….. -3'
3'- ….. CTTAA -PO HO-G….. -5'
EcoRI
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

34. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

35. DNS fragmentu apvienošana, (inserta un vektora apvienošana)+
DNS ligāzes
DNS fragmentu apvienošana, (inserta un vektora apvienošana)
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

36. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ligāzes
Enzīmi, kas katalizē pārrautu fosfo-diestersaišu atjaunošanu nukleīnskābju molekulās.
- brīva 3’ hidroksilgrupa tiek savienota ar
- 5’ fosfātgrupu citā DNS fragmentā.
Ligāzes ir sastopamas gan prokariotos, gan eikariotos un to galvenās funkcijas ir piedalīties DNS replikācijā, rekombinācijā, kļūdu labošanā.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

37. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
DNS Ligāzes
T4 DNS ligāze
+ ATP
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

38. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
DNS Ligāzes +
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

39. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
DNS Ligāzes
T4 DNS ligāze
AMP
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

40. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

41. DNS klonēšanas vektori
DNS klonēšanas vektoru grupas:
pēc vektora izcelsmes
- plazmīdu,
- bakteriofāgu,
- citu vīrusu vektori,
- mākslīgās hromosomas.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

42. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Plazmīdu vektori
Plazmīdu vektori ir izveidoti uz dabisko baktēriju plazmīdu bāzes, tās pielāgojot noteiktām gēnu inženierijas eksperimentu vajadzībām.
Dabiskās plazmīdas - ekstrahromosomālas, nelielas DNS molekulas, kuras saimniekam piešķir jaunas, izdevīgas fenotipiskas pārmaiņas, piemēram,
rezistenci pret antibiotiskām vielām.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

43. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Dabīgās plazmīdas
Dabīgās E. coli plazmīdu grupas:
- F plazmīdas (fertiliātes faktors),
- R plazmīdas (antibiotiku, citu toksīnu rezisence),
- Col (kolicīnu) plazmīdas,
- D plazmīdas (biodegradācijas faktoru plazmīdas) - nes gēnu komplektu kāda neraksturīga savienojuma izmantošanai katabolismā,
- Virulences plazmīdas - nes virulences faktoru kopu,
- Kriptiskās plazmīdas - fenotipā to klātbūtne neizpaužas.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

44. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Plazmīdu vektori
Pirmā plazmīdu vektoru paaudze -
eksperimenti ar dabā sastopamajām plazmīdām.
Tiek izmantota tetraciklīna rezistences gēnu nesoša plazmīda no Salmonella typhymurium (E. coli).
1973. gads - pirmais klonēšanas vektors.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

45. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Plazmīdu vektori
Herbert Boyer,
University of California
at San Francisco
Stanley Cohen,
Stanford University
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

46. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Plazmīdu vektori
pSC101 vektors tika apstrādāts ar EcoRI restriktāzi,
tam tika pievienoti ar EcoRI palīdzību iegūti Xenopus laevis genomiskās DNS fragmenti,
DNS molekulas tika apvienotas ar DNS ligāzes palīdzību.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

47. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Pirmie panākumi
Cohen, S. N., A. C. Y. Chang, H. W. Boyer, and R. B. Helling Construction of biologically functional bacterial plasmids in vitro. Proc. Natl. Acad. Sci. USA 70:
Morrow, J. F., Cohen, S. N., Chang, A. C., Boyer, H. W., Goodman, H. M., & Helling, R. B. (1974). Replication and Transcription of Eukaryotic DNA in Esherichia coli.
Proceedings of the National Academy of Sciences, 71(5),
1973. gads
1974. gads
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

48. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Pirmie panākumi
Pirmais gēnu inženierijas eksperiments tika veikts gadā.
Paul Berg ( ) apvienoja
SV40 un l bakteriofāga geno-
mus, izmantojot:
- endonukleāzes,
- terminālo transferāzi un
- DNS ligāzi.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

49. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Pirmie panākumi
Drošības apsvērumu dēļ,
izveidotie vīrusu himēri
baktērijās vai citos organismos netika ievadīti.
1980.
ķīmijā
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

50. + Rekombinantās DNS ievadīšana šūnās
Inserta un vektora apvienošana
Transformēto šūnu analīze un koloniju atlase
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

51. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
ĢMO (augu) iegūšana
ĢM vīrusa vektors
ĢMO augs
ĢM šūna
Klonēšana
Kalluss
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

52. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

53. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Dažreiz uz augu stumbriem pēc ievainojuma attīstās augonis - vainaga panga (Crown gall).
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

54. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Vainaga panga uz rozes un tomāta.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

55. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Šo audzēju veidošanās saistīta ar vairāku sugu Agrobacterium infekciju ievainojuma vietā.
Agrobacter tumefaciens uz apses saknes.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

56. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Vainaga pangas šūnas ieguvušas spēju nekontrolēti augt un dalīties.
Šī spēja saglabājas arī kultūrā,
- neatkarīgi no augu hormoniem,
- bez Agrobacterium klātbūtnes.
Tas liecina par augu šūnu ģenētisku transformāciju (pārveidi, modifikāciju).
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

57. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Tumorus inducējošais aģents ir Agrobacterium šūnās esoša plazmīda - Ti (tumorus inducējoša).
Tā pielāgojusies daļu no savas DNS (T fragmentu) integrēt saimniek-auga genomiskajā DNS.
Ti plazmīdas ir 200 kb lielas,
cirkulāras dp DNS molekulas,
kuras sastopamas un
spēj autonomi replicēties Agrobacterium šūnās.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

58. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Ti plazmīdu T fragmentā atrodas vairāki gēni, kuri kodē netipisku aminoskābju (opīnu) sintēzei nepieciešamus enzīmus.
Augu šūna opīnus nespēj izmantot.
Baktēriju Ti plazmīda kodē opīnu konversijai nepieciešamos enzīmus, kas katalizē to pārveidi par parastām aminoskābēm.
Tādejādi Ti plazmīda dod iespēju Agrobacterium šūnām opīnus izmantot.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

59. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Cita gēnu grupa T fragmentā nodrošina transformēto šūnu nekontrolētu augšanu.
Šie gēni kodē enzīmus, kuri nepieciešami augu augšanas hormonu - auksīnu sintēzei.
Šo fitohormonu iedarbībā tiek stimulēta transformēto un tām apkārtējo šūnu augšana un vairošanās.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

60. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Audzēju radīšanā iesaistītas 3 gēnu sistēmas:
- T fragments, kurš kā mobilais insercijas elements spēj iekļauties auga genomā,
- vir (virulences) gēni no Ti plazmīdas nodrošina T fragmenta pārnesi uz auga genomu,
- vairāki Agrobacterium genoma gēni nepieciešami, lai baktērijas varētu saistīties ar auga audiem.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

61. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

62. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Ievainotas augu šūnas izdalītie hormoni aktivē vir klastera gēnu ekspresiju.
T-DNS
vir gēni
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

63. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Inducētie vir proteīni veic viena DNS pavediena šķēlumu abos T-DNS galos un nodrošina atdalītā DNS posma transportu uz auga šūnu.
T-DNS
vir gēni
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

64. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
T-DNS integrējas auga hromosomās, parasti vairāku kopiju veidā, un replikācijas sistēma atjauno Ti plazmīdas vienpavediena posmu.
T-DNS
vir gēni
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

65. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Tuvāk iepazīstot Ti plazmīdas, noskaidrojās, ka T-DNS posma integrācijai auga genomā būtiskas ir 25 bp sekvences abos T-DNS galos,
bet fitohormonu sintēzes gēnus var aizstāt ar citiem gēniem:
- marķiergēniem rekombinanto augu atlasei un
- gēnu sveša proteīna vai RNS ekspresijai.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

66. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdu
izmantošanai augu transformēšanas vajadzībām izstrādāts vairākas atšķirīgas stratēģijas.
Piemēram, tas notiek ar dabīgās Ti plazmīdas līdzību.
E. coli šūnās sagatavoto kointegrācijas konstrukciju ievada Agrobacterium šūnās, kurās atrodas dabīgā Ti plazmīda.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

67. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Tika pārveidotas un pielāgotas augu gēnu inženierijas vajadzībām, veidojot kointegrācijas vektorus.
Kan (kanamicīna)
rezistence
T- DNS
sekvence
Agrobacterium
marķieris
pBR322, Ap (ampicilīna) rezistence
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

68. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Izmantojot T-DNS posmu homoloģiju, notiek homologā rekombinācija un abas plazmīdas apvienojas.
Rekombinants
kointegrācijas
vektors
Ti plazmīda
Agrobacterium šūnā
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

69. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Kointegrācijas vektors pats Agrobacterium nespēj autonomi replicēties, jo tam nav šīm baktērijām piemērotas ORI sekvences.
Augu šūnas transformē ar modificēto Agrobacterium palīdzību.
Transformētās augu šūnas atlasa pēc kan rezistences, kuras gēns nācis no kointegrācijas vektora.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

70. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
Ti plazmīdas
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML

71. Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML
ĢMO
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra ML