1. STARPTAUTISKĀS ORGANIZĀCIJAS
Ievadlekcija

2. Kādus ST subjektus Jūs varat nosaukt?
Valstis
Starptautiskas organizācijas
Pašnoteikšanās subjekti
Mazākumgrupas
Indivīdi
NVO
Transnacionālās korporācijas

3. Kas ir starptautisko tiesību subjekts?
Spēja uzņemties tiesības un pienākumus starptautiskās tiesībās
Piemīt procesuālās privilēģijas iesniegt prasību starptautiskā tribunālā
Ir intereses, kuras pakļautas ST regulējumam
Piemīt spēja slēgt līgumus ar valstīm un SO

4. “Kompetence celt starptautisku prasību ir, tiem, kam piemīt spēja atsaukties uz paražu metodēm, kuras atzīst starptautiskās tiesības, lai noteiktu, iesniegtu un atrisinātu prasības...”
“... tas ir starptautisko tiesību subjekts un ir spējīgs uzņemties starptautiskās tiesības un pienākumus, un tam ir spēja uzturēt savas tiesības ceļot starptautiskas prasības”
Reparation for Injuries in the service of the UN (1949)

5. Starptautisko organizāciju attīstība
19.gs beigas – Starptautiskās privātās organizācijas (Sarkanais krusts (1863), Starptautisko tiesību asociācija (1873), Institut de Droit International (1873), ICC (1919)
19.gs. beigas – Starptautiskās publiskās organizācijas (Reinas komisija (1815), Danubes Komisija (1890), Grafiku Eiropas Konference (1923), Starptautiskā Telegrāfa savienība (1865), Cukura savienība (1902)
Pēc I Pasaules kara – koordinējošās organizācijas (Nāciju Līga/Tautu Savienība)
gads
(Reparation for Injuries, Namibia 1971, pirmās monogrāfijas)
1990to gadu sākums
(Lokerbija, Dienvidslāvija v.NATO, Mazilu, Cummuraswamy, ILC)

6. Kas ir starptautiska organizācija?
Sastāv no valstīm un/vai starptautiskām organizācijām
Ir nodibināta ar līgumu
Autonoma personība no tās dalībniekiem un ir apveltīta ar tiesībspēju
Spēja pieņemt normas, kas adresētas organizācijas dalībniekiem

7. “[S]tarptautiskās organizācijas ir starptautisko tiesību subjekti un kā tādām tām ir saistoši jebkuri pienākumi, kas tām piešķirti saskaņā ar starptautiskām tiesībām, to konstitūcijām vai starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces tās ir.”
Advisory Opinion on Interpretation of the Agreement of between WHO and Egypt (ICJ Reports, 1980)

8. Kas ir starptautisks līgums?
Starptautisks nolīgums
Starp valstīm
Rakstiski
Regulē starptautiskās tiesības
Avots: 2.pants Vīnes Līgumtiesību konvencija (1969)
Skatīt arī: Vīnes konvencija par līgumtiesībām starp valstīm un starptautiskām organizācijām un starp starptautiskām organizācijām (1986)

9. Kā līgums kļūst saistošs valstij?
Teksta pieņemšana, t.sk. parakstīšana (9.p.)
Teksta autentifikācija (10.p.)
Sekas: pienākums nepārkāpt līguma objektu un mērķi (18.p.)
Piekrišana būt saistītai ar līgumu (11.p.)
Tiesības: (1) iesniegt atrunas, kas nav pretrunā ar objektu un mērķi (19.p.)
(2) piekrist vai iebilst atrunām (20., 21.p.)
Stāšanās spēkā, provizoriska piemērošana
Depozitārijs, publikācija, reģistrācija

10. Piekrišana būt saistītai
Parakstīšana
Instrumentu apmaiņa
Ratifikācija
Apstiprinājums
Apliecinājums
Pievienošanās
Citi veidi

11. SO aktuāli līgumtiesību jautājumi
Atrunas/interpretējošās deklarācijas
Dibināšanas līgumu interpretācija
Grozījumi,papildinājumi
Tiesībspēja
Līguma darbības izbeigšanās
Līgumu pēctecība

12. Ko parasti nosaka līgums?
Sastāvs (globālās: reģionālās – ģeogrāfiski, politiski)
Kompetences (politiskās: administratīvās)
Struktūra (institūcijas)
Mītne
Uzņemšana
Pārstāvība
Izstāšanās
Izslēgšana
Dalības apturēšana

13. “Tribunāls pievērš uzmanību faktam, ka katrai starptautiskai organizācijai ir savs konstitutīvais instruments; savi dalībnieki; sava institucionālā struktūra; savas funkcijas; sava tiesībsubjektība; sava personāla politika; un ka atšķirības starp organizācijām ir tik acīmredzamas, ka starptautisko organizāciju kopīgo tiesību jēdzienam ir jāpakļaujas daudziem un dažkārt nozīmīgiem nosacījumiem. Bet fakts, ka šādas atšķirības pastāv, neizslēdz iespēju, ka līdzīgi nosacījumi var ietekmēt salīdzināmu problēmu atrisināšanu”.
World Bank Administrative Tribunal, 1981

14. Terminoloģija Tiesībspēja – legal capacity
Rīcībspēja – capacity to exercise rights
Tiesību subjekts – legal person, subject
Tiesībsubjektība – legal personality

15. Kas ir nepieciešams tiesībspējai/rīcībspējai?
Pastāvīga valstu apvienība, likumīgi mērķi, institūcijas
Organizācijas atšķirtība tiesisko pilnvaru un mērķu ziņā no tās dalībvalstīm
Tādu tiesisko pilnvaru pastāvēšana, kuras var izmantot starptautiskā arēnā un ne tikai vienas vai vairāku valstu nacionālās sistēmās
(I.Brownlie)

16. SO tiesībspēju raksturo
Funkcionalitāte jeb ierobežotība: līgums
Funkcionalitātes apjoms -? – sk. Lauterpacht &Fitzmaurice v. Anzilotti &Gutzwiller. Jauktā kompetence.
Objektivitāte – iekšējā un ārējā tiesībspēja (Reparations for Injuries, 22/70 ERTA, trešo valstu imunitāte ).
Vienlīdzība ST subjektu starpā (?).
Spēja atbildēt par savām darbībām (?).
Palīginstitūcijas & galvenās institūcijas kā subjekti (?).

17. Funkcionālā tiesībspēja
“Jebkuras tiesību sistēmas subjekti ne vienmēr ir pēc dabas vai savu tiesību apjoma identiski, un viņu daba ir atkarīga no sabiedrības vajadzībām. Viscaur vēsturei starptautisko tiesību attīstību ietekmējušas starptautiskās dzīves prasības, un progresīvs kolektīvas valstu darbību pieaugums, kas jau radījis tādas darbības starptautiskā arēnā, kuras veic veidojumi, kas nav valstis”.
AO Reparations for Injuries (1949)

18. “Ja valstij piemīt visas starptautiskās tiesības un pienākumi, kurus atzīst starptautiskās tiesības, tad tādas apvienības kā organizācijas tiesībām un pienākumiem ir jābūt atkarīgiem no tās mērķiem un funkcijām, kas noteikti vai domāti tās pamatdokumentos un attīstīti praksē”.
Reparation for injuries suffered in the service of hte UN, ICJ 91949)

19. “Tiesībsubjektība pastāv, ja organizācija ir spējīga uzņemties starptautiskās tiesības un pienākumus un tai ir spēja apstiprināt savas tiesības, ja tai ir savi orgāni un tā nevarētu īstenot savas funkcijas bez tiesībsubjektības”.
Advisory Opinion Reparations for Injuries suffered at the service of the UN

20. Ko iegūst SO līdz ar tiesībsubjektību?
Tiesības slēgt līgumus gan ar dalībvalstīm, gan trešajām valstīm un citām SO
Privilēģijas un imunitātes gan organizācijai, gan tās ierēdņiem (ANO 105.p g. konvencija)
Fiskālās privilēģijas
Kvazi-diplomātiskās attiecības
Atbildību ST (?)

21. Starptautisko organizāciju funkcijas
Likumdošanas un normatīvā
Izpildvaras
Tiesu varas

22. Likumdošanas funkcija
Ārējā un iekšējā likumdošanas funkcija: daudzpusējās konvencijas, institucionālie akti, rekomendācijas
Balsošana: vienprātības mazināšanās
Pieņemto aktu likumība:
“institūcijas politiskais raksturs neatbrīvo no līguma nosacījumu ievērošanas”
AO on the Conditions of Admission of a State to Membership in the United Nations, ICJ,

23. Izpildvaras un administratīvās funkcijas
Institucionālo lēmumu ieviešanas veidi:
palīdzība
pārraudzība (ziņojumi, inspekcijas)
sankcijas (tiesiskās, komunikāciju, diplomātiskās un politiskās, ekonomiskās, militārās)
Starptautiskā administrācija: tās vadītājs; sekretariāts (Reparations case)

24. Tiesu varas un kvazi-tiesiskā funkcija
Strīdu risināšana starp valstīm
Strīdu risināšana starp valstīm un nevalstiskiem pārstāvjiem
Strīdu risināšana starp dalībniekiem un organizāciju
Strīdu risināšana starp organizāciju un trešajām pusēm, indivīdus ieskaitot
Konstitucionālā pārraudzība

25. Strīdu risināšanas mehānismi
Diplomātiskie: sarunas, konsultācijas, labie pakalpojumi, vidutājdarbība, samierināšana, izziņa
Arbitrāža
Tiesvedība: ST, Starptautiskais centrs Investīciju Strīdu risināšanai (ICSID), CT Komiteja, Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls, PTO Strīdu risināšanas mehānisms, Kara noziegumu tribunāls, reģionālās tiesas.
Administratīvie tribunāli
Inspekciju paneļi (PB)
Divpusējie tribunāli (ASV-Irāna)

26. SO darbības izbeigšana
SO beidz pastāvēt, ja:
Radīta tikai uz noteiktu laiku
Statūtos noteiktie uzdevumi izpildīti
Skaidri vai netieši izteikts dalībvalstu lēmums – vai vienbalsīgs?

27. SO pēctecība Konstitucionālo funkciju, tiesību un pienākumu nodošana:
Pārņēmējai organizācijai tieši vai netieši piešķirta kompetence pārņemt priekšteces tiesības un funkcijas (PVO)
Pārņēmēja organizācija pārņem visas funkcijas, izņemot tās, kas neietilpst tās konstitucionālā kompetencē (piem., politiskās).
Skatīt: AO on the International Status of South West Africa (1950)

28. Raksti par SO
Jan Klabbers, The Life and Times of the Law of International Organizations, NJIL, 70: , 2001
Catherine Brolmann, A Flat Earth? International Organizations in the System of International Law, NJIL, 70: ,2001

29. Apvienoto Nāciju Organizācija

30. ANO Priekšvēsture: Nāciju Līga Izveidošanas vēsture 1941.-1945.gads
ANO Statūti kā starptautisks līgums (grozījumi, pārskatīšana, konstitucionālā pārraudzība)
Uzdevumi – Statūtu 1.pants
Principi – Statūtu 2.pants

31. Dalība ANO Dalībvalstis: Orģinālās 4.panta (ĢA + DP) kritēriji
Valstu pēctecība
Dalībvalstu darbības apturēšana
Dalībvalstu izslēgšana
Dalībvalstu tiesības izstāties

33. ANO galvenās institūcijas
Ģenerālā Asambleja
Drošības padome
ECOSOC
Starptautiskā tiesa
Aizbildniecības padome
Sekretariāts

34. DP rezolūcijas Rezolūcija 338 (1973) Rezolūcija 687 (1991)