1. Bērns ar drudzi – kā rīkoties un mazināt riskus izvērtējot slimus bērnus ar temperatūras izmaiņām
Jana Pavāre, Dr.med
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Bērnu slimību klīnika
Rīgas Stradiņa universitāte
Pediatrijas katedra

2. Drudzis bērniem
Katram bērnam līdz 5 gadu vecumam vidēji ir 3 līdz 6 febrilas temperatūras epizodes gadā.
2. Vecāku bažas par šādām epizodēm ir biežas, un 20-40% gadījumu vecāki meklē ārsta palīdzību.
3. Febrilas temperatūras epizode ir biežākais ģimenes ārsta apmeklējuma iemesls un otrs biežākais stacionēšanas iemesls bērniem.
J C Craig et al: The accuracy of clinical symptoms and signs for the diagnosis of seroius bacterial infection in young febrile children: prospective cohort study of febrile illnesses; BMJ 2010; 340;1594;
A V den Bruel: Diagnostic value of clinical features at the presentation to identify seripus infection in children in developed countries: a systemic review; Lancet 2010; 375:834-45;
A V den Bruel: Signs and symptoms in children with a serious infection: a qualitative study; BMC Family Practice 2005; 6:36

3. Drudža iemesli
Drudzis nav primārā slimība, tas vienmēr būs tikai kādas slimības vai
stāvokļa izpausme.
Bērniem visbiežāk drudža iemesls ir infekcijas slimības.
Bet jāatceras, ka bērniem drudzi var vērot arī:
Pēc vakcinācijas.
Psihoemocionālu satraukumu situācijās.
Pārāk biezi bērnus saģērbjot.
Fizisku aktivitāšu laikā.
Ļoti uzmanīgi, ja paaugstināta temperatūra bērnam ir ilgāk nekā nedēļu!
Šādās situācijās vienmēr jāizslēdz:
Onkoloģiskas un hematoloģiskas saslimšanas.
Reimatoloģiskas saslimšanas.

4. Praktiskas lietas par drudzi
Bērniem ir tendence uz augstākiem temperatūras pacēlumiem nekā pieaugušajiem.
Jānoskaidro ar kādu termometru mērīta temperatūra
Jānoskaidro cik ilgi ir jau paaugstināta temperatūra
Vai temperatūrai dinamikā ir tendence kļūt augstākai, vai samazinās intervāli starp temperatūras pacēlumiem
Jānoskaidro kādi antipirētiķi un kādās devās lietoti – vai tie atbilst bērna svara kilogramiem?

5. Lielākā daļā gadījumu drudža iemesls ir vīrusu etioloģijas, pašlimitējoša infekcija
5 - 10% gadījumu bērniem ar drudzi attīstās smaga bakteriāla, dzīvību apdraudoša infekcija
C Craig et al: The accuracy of clinical symptoms and signs for the diagnosis of seroius bacterial infection in young febrile children: prospective cohort study of febrile illnesses; BMJ 2010; 340;1594;
A V den Bruel: Signs and symptoms in children with a serious infection: a qualitative study; BMC Family Practice 2005; 6:36

6. Par drudzi citviet pasaulē
Bērnu ar drudzi, īpaši maza vecuma, izvērtēšana aizvien ir liela klīniska dilemma, kas joprojām piesaista nozīmīgu pētniecības uzmanību un rada nepieciešamību pēc vienotas ārstniecības pieejas un metodikas izstrādes.
Ārsti ir tendēti nenovērtēt smagas bakteriālas infekcijas iespējamību bērniem, kam seko neatbilstoši agri un agresīvi uzsākta terapija, un vēl arvien augsta mirstība bērnu populācijā infekcijas slimību dēļ.

7. 5 - 10% gadījumu bērniem ar drudzi attīstās smaga bakteriāla, dzīvību apdraudoša infekcija
SEPSE

8. Mirstība
Plašākajā starptautiskajā pētījumā, kas gadā veikts bērnu populācijā, sepses mirstības koeficients ir 10,4%.
– gadā BKUS letāls iznākums konstatēts 21,7% bērnu ar sepsi.
Watson RS, Carcillo JA, Linde-Zwirble WT : The epidemiology of severe sepsis in children in the United States. Am J Respir Crit Care Med 2003; 167:
Šakele, Grope, Pavāre, Gardovska „Sepses epidemioloģiskās īpatnības BKUS ārstētajiem pacientiem laika periodā no – ” RSU 8. Zinātniskā konference

9. Vairāk nekā pirms 10 gadiem uzsākta Eiropas un ASV intensīvās terapijas speciālistu
starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir mazināt mirstību sepses dēļ, uzlabojot potenciālu
fatālu gadījumu atpazīšanu un ārstēšanu

10. Neadekvāta, ģenētiski nosacīta makroorganisma atbilde
Kas ir sepse?
Neadekvāta, ģenētiski nosacīta makroorganisma atbilde
uz infekcijas izraisītāju, kas smagos gadījumos var novest pie multiorgānu bojājuma un nāves.
Nelson, Texbook of Pediatrics, 19th edition

11. Sepses iznākums Ir laika sensitīvs !
2009. gadā Kanādā pētījumā iekļauti 1238 sepses pacienti, pētījuma secinājums: mortalitāte pieaug, ja pacients sepses sākuma stundās atrodas tālāk no slimnīcas, kā arī slimnīcas ietvaros, ja pacients atrodas tālāk no Intensīvās terapijas nodaļas.
D.C. Angus et al Severe Sepsis and Septic Shock, The New England Journal of Medicine, 2013 Sept pp
Marti et al, Crit Care Med. 2009; 37:

12. Katra stunda, kas pediatriska sepses pacienta novērtēšanā un aprūpē aizrit neizmantojot PALS/APLS vadlīnijas, letalitātes risku palielina par 40%.
Ja bērnam ar sepsi apskates brīdī ir hipotensija un pagarināts rekapilarizācijas laiks, mortalitāte drastiski pieaug līdz 30%.
Katra stunda, kas bērnam ar sepsi aizrit bez atbilstošas terapijas (tai skaitā antibakteriālas), letalitātes risku palielina par 7.6%.
Aneja, Carcillo “Differences between adult and pediatric shock” 2011,
Minerva Anestesiologica

13. Biežākās kļūdas bērnu sepses pacientu aprūpē:
Neprasme agrīni atpazīt sepses klīniskos parametrus;
Novēlota agresīva intravenoza šķīdumu pievade un novēlota empīriska antibakteriālā terapija.
J Brierley et al Clinical practice parametrs for hemodynamic support of pediatric and neonatal septic shock: 2007 update from American College of Critical care. Crit Care Med 2009, Vol 37, No2;
A N Bruel et al,:Diagnostic value of clinical features at presentation to identify serious diseases in children in developed countries: a systematic review; The Lancet 2010, Vol ;
Martinot et al, Pediatr Emerg Care  2007; 13:

14. Agrīna sepses atpazīšana.
Sepses klīnisko parametru atpazīšana
Sepses diagnostika ar laboratoro testu palīdzību.

15. Pavērsiena punkts sepses savlaicīgā klīniskā pazīšanā bērniem - 2002
Pavērsiena punkts sepses savlaicīgā klīniskā pazīšanā bērniem gadā notikusī Starptautiskās vienošanās konference, kurā pirmo reizi pieņemtas īpašas bērnu sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma (SIRS) un sepses definīcijas.
Agrīna sepses diagnostika ar laboratoriskās izmeklēšanas metodēm joprojām ir pētniecības aktualitāte starptautiskā zinātnes kontekstā gan pieaugušo, gan bērnu populācijās.
Goldstein B, Giroir B,  Randolph A: International pediatric sepsis consensus conference: definitions for sepsis and organ dysfunction in pediatrics.  
Pediatr Crit Care Med  2005; 6:2-8.

16. Jēdzieni sepses klīniskai klasifikācijai.
SIRS (sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroms)
Sepse
Smaga sepse
Septisks šoks
Levy M et al;International Sepsis Definitions Conference; Crit Care Med 2003;31:
1st International sepsis Forum on Sepsis in infant and Children Pediatr Crit Care med 2005 Vol 6, No 3 (Suppl)

17. Sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroms (SIRS).
Nespecifisks iekaisuma process, ko iniciē infekcija, traumas, apdegumi, pankreatīts un citas saslimšanas.

18. INFEKCIJA SIRS INFEKCIJA PANKREATĪTS TRAUMA APDEGUMI CITI
Sepsis consensus conference; Crit Care Med; 20:864, 1992

19. Sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma (SIRS) definīcija bērniem.
Vismaz divu kritēriju no sekojošiem četriem klātbūtne, no kuriem
vienam obligāti jābūt temperatūras vai leikocītu skaita izmaiņām:
Temperatūra > 380C vai <360C
Tahikardija (virs 2 SD no vecuma normas)
vai bradikardija bērniem mazākiem par 1 gadu (zem 2 SD no vecuma normas)
Elpošanas frekvence > 2SD no vecuma normas
Ley skaits palielināts vai samazināts atbilstoši noteiktām vecuma normām vai >10% nenobriedušo neitrofīlu
1st International sepsis Forum on Sepsis in infant and Children
Pediatr Crit Care Med 2005 Vol 6, No 3 (Suppl)

20. Dažādiem bērnu vecumiem specifiskās vitālās pazīmes un laboratorijas rādītāji
Vecuma grupa.
Tahikardija (reizes/min)
Bradikardija (reizes/min)
Elpošanas frekvence
Leikocītu skaits
×103/mm3
0 dienas –
1 nedēļa
> 180
< 100
> 50
> 34
1ned. –
1 mēnesis
>180
> 40
> 19.5 vai <5
1 mēnesis –
1 gads
< 90
> 17.5 vai < 5
2 – 5 gadi
> 140 -
> 22
> vai < 6
6 – 12 gadi
> 130
> 20
>13.5 vai < 4.5
13 – 18 gadi
> 110
> 11 vai < 4.5

21. Sepse SIRS kopā ar domājamu vai apstiprinātu
infekciju vai SIRS tās rezultātā

22. SEPSE INFEKCIJA SIRS PANKREATĪTS PANKREATĪTS PANKREATĪTS TRAUMA TRAUMA
APDEGUMI
CITI
Sepsis consensus conference; Crit Care Med; 20:864, 1992

23. Infekcija Apstiprināta infekcija: Pozitīva asins kultūra
Pozitīva audu kultūra
PCR
Domājama infekcija:
Rtg pneimonija
Petehiāla, pupuroza ekzantēma, purpura fulminans
Leikocīti normāli sterilā ķermeņa škidrumā
Perforēts viscus
1st International sepsis Forum on Sepsis in infant and Children
Pediatr Crit Care Med 2005 Vol 6, No 3 (Suppl)

24. (apstiprināta ar asins, audu kultūru vai fokāls infekcijas perēklis)
SIRS
plus
infekcija
(apstiprināta ar asins, audu kultūru
vai fokāls infekcijas perēklis)
Sepse
Septisks šoks
MODS
Ex. letalis

25. Smaga sepse Sepse plus Kardiovaskulāra disfunkcija Vai Akūts RDS
2 vai vairāk citu orgānu disfunkcijas

26. Sepses klīniskā diagnostika – secinājums.
Sepses gala iznākums ir laika sensitīvs, tāpēc jebkurš pacients ar SIRS būtu vērtējams kā augsta riska pacients sepses attīstībai.

27. RĪCĪBAS ALGORITMS BĒRNIEM AR DRUDZI (PAAUGSTINĀTU TEMPERATŪRU VIRS 380C) PĒC 3 MĒNEŠU VECUMA UN LĪDZ 3 MĒNĒŠU VECUMAM Pieņemts lietošanai BKUS Valdes sēdē

28. Algoritma sadaļas
Pacienta izvērtējums
Izmeklējumi
Ārstēšana

29. Pacientam ar drudzi nepieciešama atbilstoša piesardzības līmeņi (PL) definēšana
AUGSTS
Nekavējoša stacionēšana
Pacients novērojams
ZEMS
Ambulatora ārstēšana
VIDĒJS
Piesardzības līmenis tiek piemērots, izvērtējot bērna klīnisko stāvokli

30. Pacienta klīniskais izvērtējums

31. Jāizvērtē SIRS kritēriji - jāprecizē temperatūras rādījums, obligāti jāizskaita elpošanas un sirdsdarbības frekvence. Ja ir veiktas, rūpīgi jānovērtē klīniskās analīzes.
Jānovērtē bērna vispārējais stāvoklis, aktivitātes līmenis, apziņa.
Jānovērtē bērna ādas krāsa un iespējamie ādas elementi .
Jānovērtē bērna hidratācijas/atūdeņošanās pakāpe

32. Kas jāizvērtē visiem bērniem ar drudzi?
Jāprecizē temperatūras rādījums, obligāti jāizskaita elpošanas un sirdsdarbības frekvence. Jānovērtē pieejamās klīniskās analīzes – sk. iepriekš SIRS kritērijus bērniem
Jānovērtē bērna vispārējais stāvoklis, aktivitātes līmenis, apziņa.
Jānovērtē bērna ādas krāsa un iespējamie ādas elementi .
Jānovērtē bērna hidratācijas/atūdeņošanās pakāpe

33. Īpaši uzmanīgi!!!
Īpaši uzmanīgi ar hipotermiju vai nepaaugstinātu temperatūru maziem zīdaiņiem līdz 3 mēnešu vecumam! Febrilas temperatūras neesamība neizslēdz nopietnas bakteriālas infekcijas iespējamību! Īpaši uzmanīgi ar leikopēnijām!

34. Kas jāizvērtē visiem bērniem ar drudzi?
Jāprecizē temperatūras rādījums, obligāti jāizskaita elpošanas un sirdsdarbības frekvence. Jānovērtē pieejamās klīniskās analīzes.
Jānovērtē bērna vispārējais stāvoklis, aktivitātes līmenis, apziņa.
Jānovērtē bērna ādas krāsa un iespējamie ādas elementi .
Jānovērtē bērna hidratācijas/atūdeņošanās pakāpe

35. 2. Bērna vispārējais stāvoklis, aktivitātes līmenis

36. 2. Aktivitātes līmenis Bērns nav spējīgs piecelties
Ir miegains, grūti pamodināms
Atbild uz jautājumiem galvas mājieniem, ar “jā” vai “nē” un tūlīt iekrīt miegā vai uz jautājumiem neatbild vispār
Pukst vai sten
Mazs bērniņš monotoni raud
Ir apziņas traucējumi

37. Zīdaiņiem bieži smagas slimības vienīgās izpausmes var būt tikai miegainums un samazināta apjoma ēšana

38. KAM VAJADZĒTU PIEGRIEZT ĪPAŠU VĒRĪBU izvērtējot slimu bērnu
Lancet 2010:
Vecāku bažas un intuīcija; vecāku vērtējums, ka šī slimība bērnam noris smagāk nekā iepriekšējās un
2. Klīnicista instinkts ir
visticamākie indikatori un tā sauktie “sarkanie karogi” smagi
noritošai slimībai
(pozitīvās varbūtības koeficients 23-50, 95% CI )
A N Bruel et al,:Diagnostic value of clinical features at presentation to identify serious diseases in
children in developed countries: a systematic review; The Lancet 2010, Vol 375; ;

39. Kas jāizvērtē visiem bērniem ar drudzi?
Jāprecizē temperatūras rādījums, obligāti jāizskaita elpošanas un sirdsdarbības frekvence. Jānovērtē pieejamās klīniskās analīzes.
Jānovērtē bērna vispārējais stāvoklis, aktivitātes līmenis, apziņa.
Jānovērtē bērna ādas krāsa un iespējamie ādas elementi .
Jānovērtē bērna hidratācijas/atūdeņošanās pakāpe

40. 3. Ādas krāsa Āda pelēcīgi bāla, zilgana, cianotiska
Toksisks izskats – “iekritušas” acis, pelēcīgi bāls – bērns izskatās slims
Hemorāģiski ādas elementi

41. Kas jāizvērtē visiem bērniem ar drudzi?
Jāprecizē temperatūras rādījums, obligāti jāizskaita elpošanas un sirdsdarbības frekvence. Jānovērtē pieejamās klīniskās analīzes.
Jānovērtē bērna vispārējais stāvoklis, aktivitātes līmenis, apziņa.
Jānovērtē bērna ādas krāsa un iespējamie ādas elementi.
Jānovērtē bērna hidratācijas/atūdeņošanās pakāpe

42. Hidratācija/atūdeņošanās pakāpes izvērtējums
Par atūdeņošanos liecina:
Bērnam samazināta urinācija (retāka, mazākām porcijām, tumšas krāsas);
Sausas lūpas, mutes gļotāda, mēlē aplikta, sausa;
Acetona smaka no mutes:
Samazināta ādas elasticitāte;
Aukstas rokas un kājas;
Zīdainīšiem iekritis lielais avotiņš

43. Piesardzības līmeņi (PL)
AUGSTS
Nekavējoša stacionēšana
Bērns novērojams
ZEMS
Ambulatora ārstēšana
VIDĒJS

44. RĪCĪBAS ALGORITMS BĒRNIEM AR DRUDZI (PAAUGSTINĀTU TEMPERATŪRU VIRS 380C)
PĒC 3 MĒNEŠU VECUMA
AUGSTS PIESARDZĪBAS LĪMENIS (APL)
(PACIENTS OBLIGĀTI STACIONĒJAMS)
VIDĒJS PIESARDZĪBAS LĪMENIS (VPL)- (LEMT PAR TACIONĒŠANU- SK. ZEMĀK)
ZEMS PIESARDZĪBAS (ZPL) LĪMENIS
PACIENTA IZVĒRTĒJUMS 1.
SIRS kritēriji:
Temperatūra, sirdsdarbības un elpošanas frekvence, leikocītu skaits
Ir SIRS
Īpaši uzmanīgi: leikopēnija vai leikocitoze atbilstoši vecuma normai
Nav SIRS
Nav SIRS
Jebkura no minētām pazīmēm 2.
Aktivitātes līmenis
Grūti pamodināms, izteikti saguris/apātisks
Traucēta apziņa
Pukst, sten, monotoni raud
Ārstam un vecākiem bērns šķiet slims
Miegains, saguris, bet apziņa nav traucēta
Aktīvs, omulīgs 3.
Ādas krāsa, ādas elementi
Āda pelēki bāla
Toksisks izskats
Hemorāģiski elementi
Bāla ādas krāsa
Ādas krāsa neizmainīta 4.
Hidratācijas līmenis
Rekapilarizācijas laiks>2 sek.
Smaga dehidratācija
Vidēji smaga dehidratācija
Rekapilarizācijas laiks <2 sek
Nav dehidratācijas pazīmju
IZMEKLĒJUMI 5.
Izmeklējumi
Klīnisko analīžu panelis Nr.1 (sk. tālāk)
Asins uzsējums
Urīna analīze
RTG krūšu kurvim
LP, ja vēro neiroloģiskus simptomus
Fēču uzsējums, ja atbilstoši simptomi
Ievadāms urīnpūšļa katetrs
Nav skaidra iekaisuma lokalizācija
un/vai CRO>100mg/dl
STACIONĀRA APRŪPE
Ir skaidra iekaisuma lokalizācija
(perēklis)
Ambulatora aprūpe

45. RĪCĪBAS ALGORITMS BĒRNIEM AR DRUDZI (PAAUGSTINĀTU TEMPERATŪRU VIRS 380C)
LĪDZ 3 MĒNEŠU VECUMAM
AUGSTS PIESARDZĪBAS LĪMENIS
(PACIENTS OBLIGĀTI STACIONĒJAMS)
VIDĒJS PIESARDZĪBAS LĪMENIS
ZEMS PIESARDZĪBAS LĪMENIS
PACIENTA IZVĒRTĒJUMS 1.
SIRS kritēriji:
Temperatūra, sirdsdarbības un elpošanas frekvence
SIRS:
Drudzis vai hipotermija un viens no:
Sirdsdarbība >180X vai <90Xmin
Elpošana > 50 X min
Īpaši uzmanīgi: leikopēnija vai leikocitoze atbilstoši vecuma normai
Nav SIRS
Nav SIRS
Jebkura no minētām pazīmēm 2.
Aktivitātes līmenis
Ēd mazāk nekā iepriekš, vāji zīž
Izmainīta aktivitāte, miegains, apātisks
Pukst, sten vai monotoni raud
Ārstam un vecākiem bērns šķiet slims
Bijuši krampji
Pēkšņs kustību ierobežojums kādā ekstremitātē
Saguris, bet apziņa nav traucēta
Aktīvs, omulīgs 3.
Ādas krāsa, ādas elementi
Āda pelēki bāla vai cianotiska
Pēc taustes vēsa āda
Hemorāģiski elementi
Bāla ādas krāsa
Ādas krāsa neizmainīta 4.
Hidratācijas līmenis
Rekapilarizācijas laiks>2 sek.
LA izspīlēts vai zem kaulāja līmeņa
Smaga dehidratācija
Vidēji smaga dehidratācija
Rekapilarizācijas laiks <2 sek
Nav dehidratācijas pazīmju

46. Izmeklējumi (skatīt arī iepriekš) ANALĪŽU PANELIS NR.2
Pilna asina aina
CRO, IL6
Asins gāzes un elektrolīti
Laktāts
ASAT, ALAT, bilirubīns
Urea, kreatinīns
Glikoze
Koagulogramma
ANALĪŽU PANELIS NR.2
Pilna asina aina
CRO
ASAT, ALAT, bilirubīns
Urea, kreatinīns
IL6, ja diagnozes precizēšanai nepieciešama papildus iekaisuma marķieru noteikšana

47. Taktika ambulatorā etapā
Nekavējoša stacionēšana Jā
Vai ir dzīvību
apdraudoši
simptomi?
Kaut viena
augsta PL
pazīme
Nav skaidra
iekaisuma lokalizācija
Izvērtē
piesardzības
līmeni Nē
Vidējs PL
Ir skaidra iekaisuma
lokalizācija
Zems PL
Ambulatora ārstēšana

48. Rīcības taktika izvērtējot bērnu ar drudzi pēc 3 mēnešu vecuma.
Piesardzības līmenis
Simptomi
Taktika
AUGSTS
Ja vēro jebkuru no minētiem simptomiem:
Bērnam ir SIRS
Īpaši uzmanīgi: leikopēnija vai leikocitoze atbilstoši
vecuma normai
1) Grūti pamodināms, izteikti saguris/apātisks
2) Traucēta apziņa
3)Pukst, sten, monotoni raud
4)Ārstam un vecākiem bērns šķiet slims
1) Āda pelēki bāla
2)Toksisks izskats
3)Hemorāģiski elementi
1)Rekapilarizācijas laiks>2 sek.
2)Smaga dehidratācija
Bērns nekavējoši stacionējams
VIDĒJS
Nav SIRS
Miegains, saguris, bet apziņa nav traucēta
Bāla ādas krāsa
Vidēji smaga dehidratācija
Rekapilarizācijas laiks <2 sek
Ja nav skaidrs iekaisuma lokalizācija (perēklis), bērns stacionējams
ZEMS
Aktīvs, omulīgs
Ādas krāsa neizmainīta
Nav dehidratācijas pazīmju
Bērnu var ārstēt mājās

49. Īpaši uzmanīgi! Augsts piesardzības līmenis piemērojams :
Bērniem ar hroniskām saslimšanām, attīstības aizturi;
Bērniem, kuriem drudzis ir ilgāks par nedēļu, neskatoties uz saņemto terapiju.

50. Rīcības taktika izvērtējot bērnu ar drudzi līdz 3 mēnešu vecuma.
Piesardzības līmenis
Simptomi
Taktika
AUGSTS
Ja vēro jebkuru no minētiem simptomiem:
Bērnam ir SIRS
Īpaši uzmanīgi: leikopēnija vai leikocitoze atbilstoši
vecuma normai
1) Grūti pamodināms, izteikti saguris/apātisks
2) Traucēta apziņa
3)Pukst, sten, monotoni raud
4)Ārstam un vecākiem bērns šķiet slims
1) Āda pelēki bāla
2)Toksisks izskats
3)Hemorāģiski elementi
1)Rekapilarizācijas laiks>2 sek.
2)Smaga dehidratācija
Bērns nekavējoši stacionējams
VIDĒJS
Nav SIRS
Miegains, saguris, bet apziņa nav traucēta
Bāla ādas krāsa
Vidēji smaga dehidratācija
Rekapilarizācijas laiks <2 sek
Visi bērni ar drudzi līdz 3 mēnešu vecumam stacionējami
ZEMS
Aktīvs, omulīgs
Ādas krāsa neizmainīta
Nav dehidratācijas pazīmju

51. NB!
Visiem zīdaiņiem detalizēti noskaidrojama prenatālā perioda un dzemdību anamnēze. Visiem priekšlaikus dzimušiem bērniem jāfiksē postkonceptuālais vecums.
Antibakteriālā terapija uzsākam visiem bērniem ar drudzi līdz 1 mēneša vecumam un visiem bērniem līdz 3 mēnešu vecumam, ja vien nav diagnosticēta saslimšana, kuras ārstēšanai nav nepieciešami antibakteriālie līdzekļi.

52. Uzmanību!
Ārstam jānovērtē klātienē jebkurš bērns vecumā līdz 3 mēnešiem ar paaugstinātu temperatūru virs 380C

53. ĀRSTĒŠANA BĒRNIEM AR DRUDZI PĒC 3 MĒNEŠU VECUMA6.
Ārstēšana
Nekavējoši uzsākama terapija:
I/v šķidruma ievade 20 ml/kg 20 min.
Antibakteriālā terapija - III paaudzes cefalosporīni (Cefotaxime 150mg/kg/dn vai Ceftriaxone mg/kg/dn) plus
Vancomicinum 60mg/kg/dn meningīta gadījumā
Monitorējamas vitālās funkcijas nepārtrauktā režīmā.
TERAPIJA UZSĀKAMA 1 STUNDAS LAIKĀ KOPŠ PACIENTS NOVĒRTĒTS KĀ ATBILSTOŠS AUGSTAM PIESARDZĪBAS LĪMENIM
Uzsākama terapija:
I/v šķidruma ievade 20 ml/kg/stundā
Antibakteriālā terapija Cefotaxime 150mg/kg/dn vai Ceftriaxone mg/
Antibakteriāla vai simptomātiska terapija atbilstoša iekaisuma lokalizācijai
Perorāla rehidratācija;
Ja nepieciešams, antibakteriālā terapija atbilstoši iespējamam infekcijas izsaucējam.

54. ĀRSTĒŠANA BĒRNIEM AR DRUDZI LĪDZ 3 MĒNEŠU VECUMAM6.
Ārstēšana
Nekavējoši uzsākama terapija:
I/v šķidruma ievade 20 ml/kg 20 min.
Antibakteriālā terapija - III paaudzes cefalosporīni (Cefotaxime 150mg/kg/dn vai Ceftriaxone mg/kg/dn) plus
Vancomicinum 60mg/kg/dn meningīta gadījumā
Monitorējamas vitālās funkcijas nepārtrauktā režīmā.
TERAPIJA UZSĀKAMA 1 STUNDAS LAIKĀ KOPŠ PACIENTS NOVĒRTĒTS KĀ ATBILSTOŠS AUGSTAM PIESARDZĪBAS LĪMENIM
Uzsākama terapija:
I/v šķidruma ievade 20 ml/kg/stundā
Antibakteriālā terapija Cefotaxime 150mg/kg/dn vai Ceftriaxone mg/
Antibakteriāla terapija, izņemot gadījumus, kad ir diagnosticēta saslimšana, kuras ārstēšanai nav nepieciešama antibakteriāla terapija
Perorāla rehidratācija;
Ja nepieciešam,antibakteriālā terapija atbilstoši iespējamam infekcijas izsaucējam

55. Mirstība
2006. – gadā BKUS letāls iznākums konstatēts 21,7% bērnu ar sepsi.
2009. – gadā BKUS ar sepsi mira tikai 6% bērnu.
Šakele, Grope, Pavāre, Gardovska „Sepses epidemioloģiskās īpatnības BKUS ārstētajiem pacientiem laika periodā no – ” RSU 8. Zinātniskā konference
A Zahare, MF Pētnieciskais darbs “Sepses epidemioloģiskās un klīniskās īpatnības BKUS ārstētajiem pacientiem laika periodā no gada janvāra līdz gada decembrim”

56. Kas vecākiem jādara mājās?
Bērns jādzirda, ievērojot vecumam nepieciešamo šķidruma apjomu
Bērnu atbilstoši jāsaģērbj
Jāseko atūdeņošanās pazīmēm
Jāvēro ādas elementiem
Bērns jāapskata naktī
Bērnu nedrīkst vest uz skolu un bērnudārzu

57. Ļoti svarīgs ir uzņemtais šķidruma daudzums, un bērna dzirdināšana vecākiem uzskatāma par darbu, kas jāveic atbildīgi un nepārtraukti. Dzirdināšana nenozīmē vienas vai divu sulas vai tējas krūzīšu izdzeršanu. Pats minimālais šķidruma apjoms ir vismaz 100ml uz katru bērna svara kilogramu.

58. Jāatceras!
Bērns zaudē daudz šķidruma gan paaugstinoties temperatūrai, gan svīstot, gan paātrināti elpojot.
Ļoti lieli šķidruma zudumi ir vemšanas un caurejas laikā.
Bērni atūdeņojas daudz straujāk nekā pieaugušie.

59. Kad vecākiem jāmeklē palīdzība?
Bērna stāvoklis pasliktinās
Bērns kļūst miegaināks, slikti kontaktē ar vecākiem vai ir pat apziņas traucējumi
Bērns nedzer, ir samazināta urinācija
Attīstās ādas elementi, kas nepazūd uz tiem uzspiežot
Drudzis ir ilgāk par 5 dienām
Vecāki ir uztraukušies, un viņiem bērns šķiet slims

60. Asins kultūras
Ļoti vērtīgs (informatīvs) izmeklējums visiem bērniem ar iespējamu bakteriālu infekciju.
Citviet pasaulē kā rutīnas izmeklējums, turklāt no 2 vēnu punkciju vietām.
Pareiza tehnika:
Asins sterilitātes materiālu nenoņem caur pastāvīgiem intravenoziem vai intraarteriāliem kateteriem;
Ja iespējams, asins parauga ņemšanas brīdī pārtrauc infūziju, vai asinis noņemt distāli no intravenoza katetera, lai izvairītos no asins atšķaidīšanas ar infūzijas šķidrumu.
Materiālu jāņem pēc iespējas ātrāk drudža laikā.
Asinis noņem tieši pirms antibiotiķu ievadīšanas.

61. Kādus medikamentus izvēlēties simptomātiskai drudža ārstēšanai?
Bērniem ar drudzi kā antipirētiski līdzekļi lietojami paracetamols (acetaminofēns) un ibuprofēns.
Šie līdzekļi nav lietojami rutīnas veidā drudža profilaksei, un tie nebūtu lietojami abi vienlaikus vai pamīšus.
Ievērojamas sekojošas devas:
Paracetamols 15mg/kg ik 4-6 stundas, bet ne vairāk kā 4 devas 24h laikā un ne biežāk kā ik pa 4 h
Ibuprofens 10mg/kg ik 6 stundas, bet ne vairāk kā 4 devas 24h laikā un ne biežāk kā ik 6 h
NICE (National Institute for Health and Clinical Excellence) clinical guidelines “Feverish illness in children: assessment and initial management in children younger than 5 years”, Lielbritānija, 2007
NSW (New South Wales, Australia) guidelines “Infants and children: Acute Management of Fever”, Second edition, 2010

62. NB!
Pretdrudža medikamentu lietošana un to sniegtais temperatūru pazeminošais efekts neizslēdz bakteriālu infekciju, autoimūnu un onkohematoloģisku saslimšanu iespējamību.