Presentation is loading. Please wait.

Presentation is loading. Please wait.

Korupcija – atpazīšana un novēršana

Similar presentations


Presentation on theme: "Korupcija – atpazīšana un novēršana"— Presentation transcript:

1 Korupcija – atpazīšana un novēršana
Diāna Kurpniece, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja

2

3 Jēdziens corruptio Korumpētība, Pērkamība (šaurāk latviešu – kukulis, kukuļošana)
Latīņu valodā “corrumpere”- lauzt, sabojāt, pārkāpt, atcelt. «corruptio» - sabojāts Angļu valodā: Vidus angļu valodā: caur vecfranču no Latin corruptio(n- ), no corrumpere ‘sabojāt, izkropļot, pavest, izjaukt, sagraut, sapūdēt’. Corrupted – arī amorāls termins noteica dalību vairāku (ne mazāk kā divu) personu darbībā, kuras mērķis ir ”bojājums” normālā procesa gaitā vai sabiedrības lietu vadīšanas procesā. Bribery die Bestechung взяточничество Bakshish Nepotisms - Vārds cēlies no latīņu valodas, kurā vārdiņš "nepos" attiecas uz mazdēlu vai arī māsas (brāļa) dēlu. Viduslaiku baznīcas vadoņi ievēroja celibātu, tāpēc pašiem bērnu nebija, un augstos amatos viņi tāpēc virzīja radiniekus. Favorītisms

4 Korupcija / Elihu Vedder (1896) / ASV Kongresa bibliotēka
Description English: Detail from Corrupt Legislation. Mural by Elihu Vedder. Lobby to Main Reading Room, Library of Congress Thomas Jefferson Building, Washington, D.C. Main figure is seated atop a pedestal saying "CORRUPT LEGISLATION". Artist's signature is dated 1896.Date1896)SourceLibrary of Congress, Prints & Photographs Division, LC-DIG-highsm (original digital file), uncompressed archival TIFF version (93 MB), cropped and converted to JPEG with the GIMP 2.4.5, image quality 88.AuthorArtist is Elihu Vedder (1836–1923). Photographed 2007 by Carol Highsmith (1946–), who explicitly placed the photograph in the public domain. About this space In Corrupt Legislation the artist depicts a female figure of questionable virtue against a lush and overripe background of twining grapevines. She sits on a throne framed by cornucopias overflowing with coins, rather than fruit or grain. The flow of the coin is directed back toward herself rather than outward, for the good of the people.  In her hand she holds a sliding scale, more susceptible to fraud than a balanced scale, symbolizing the type of justice which she deals. On the right a wealthy man places a bag of gold upon her scales as a bribe. At his feet are more bags of gold and a strongbox. The ballots that spill from an overturned voting urn represent his corrupt control of the sources of power. In his lap he holds the book of Law, which he uses to his advantage. With her right hand the central figure dismisses a simply clad girl, representing Labor. Carrying her empty distaff and spindle, she pleads for the work that should be hers by right, but which she cannot obtain from a corrupt legislature, inattentive to the wrongs of the people.  A broken jar at her feet represents her hard earned savings that she has lost. Behind her the factories are smokeless and idle, while those behind the rich man on the right belch with the smoke of his prosperity. Korupcija / Elihu Vedder (1896) / ASV Kongresa bibliotēka

5 Korupcijas jēdziens Korupcija (legālais jēdziens) - kukuļošana vai jebkura cita personas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums 1. pants Korupcija – uzticēto pilnvaru izmantošana privātās interesēs Publisks pilnvarojums Privātas intereses

6 Starpniecība, piesavināšanās
Valsts amatpersonas Valsts vai pašvaldību institūcijas darbinieks Privātpersona Kukuļņemšana, Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana Neatļauta labuma pieņemšana Kukuļdošana Prettiesiska labumu došana Komerciālā uzpirkšana Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Valsts amatpersonas bezdarbība Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana Dienesta pilnvaru pārsniegšana / viltojums Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana Nolaidība Izspiešana Izspiešana organizētā grupā Piesavināšanās Kukuļa piesavināšanās Labumu devēja atbrīvošana no kriminālatbildības Starpniecība, piesavināšanās Krimināllikuma (turpmāk – KL) XXIV nodaļa Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā 317.pants. Dienesta pilnvaru pārsniegšana 318.pants. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 319.pants. Valsts amatpersonas bezdarbība 320.pants. Kukuļņemšana 321.pants. Kukuļa piesavināšanās 322.pants. Starpniecība kukuļošanā 323.pants. Kukuļdošana 324.pants. Kukuļdevēja un kukuļošanas starpnieka atbrīvošana no kriminālatbildības 325.pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana 327.pants. Dienesta viltojums 328.pants. Nepatiess dienesta ziņojums 329.pants. Neizpaužamu ziņu izpaušana 330.pants. Neizpaužamu ziņu izpaušana pēc amata atstāšanas Tiesa uzskatīja, ka Z.L. būdams VOAVA direktora vietnieka amatā, ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli, nodarot kaitējumu valsts pārvaldes iekārtai. Notiesātais nelikumīgi pieņēmis dažādus labumus no zāļu ražotāju un tirgotāju firmu pārstāvjiem, lai pēc tam atlīdzinātu, ieceļot tās par valsts zāļu iepirkumu konkursu uzvarētājām. Farmācijas firmu apmaksātos ceļojumos uz Franciju, Šveici, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Itāliju un Dienvidāfrikas Republiku. Z.L. šajos ceļojumos brauca gan viens, gan ar ģimeni, gan slēpot, gan atpūsties. Z.L. laika posmā no 2001.līdz 2003.gadam atradās 25 ārvalstu ceļojumos. Tiesu praksē ir sastopami arī citi kukuļdošanas paņēmienu gadījumi, piemēram, parāda piedošana, „iepriekš” sarunāts zaudējums kārtīs, amatpersonas parāda nomaksa, fiktīva iecelšana amatā, civilprasības atsaukšana tiesā, īpašuma nodošana bez atlīdzības (vai par pazeminātu cenu), izdevīga kredīta saņemšana, honorāru „paaugstināšana” u.c. Gadījumos, kad amatpersona iegūst ne materiālu labumu, tas nevar tikt uzskatīts par kukuli, bet gan par amatpersonas dienesta pilnvaru pārsniegšanu.[1] [1]Завидов Б.Д. Взяточество.Уголовно –правовой анализ получения и дачи взятки (статьи 290 и 291 УК РФ) Пособие для юристов работников правоохранительных органов и других правоприменителей. Москва , стр. 7.

7 Valsts amatpersonas Valsts vai pašvaldību institūcijas darbinieks Privātpersona KL 90. Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā, lietojot (..) uzpirkšanu KL Par piekrišanas pieprasīšanu nepilngadīgā adopcijai no šā nepilngadīgā mātes, tēva vai aizbildņa personiski vai ar starpnieku, lietojot (..) uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, kā arī par šādu starpniecību KL 272.1Par personas uzpirkšanu vai citādu nelikumīgu iespaidošanu nolūkā panākt, lai persona dod nepatiesu paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu vai atsakās dot paskaidrojumu, atzinumu vai tulkojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai KL 301. Piespiešana dot nepatiesu liecību, paskaidrojumu, atzinumu un tulkojumu Par liecinieka, cietušā, personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā, pieteicēja, eksperta vai tulka uzpirkšanu vai citādu nelikumīgu iespaidošanu nolūkā panākt, lai viņš dod nepatiesu liecību 288.2 pants. Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansēšana

8 Kukuļņemšana (KL 320.p.) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — (1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem. (2) Par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. (3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. (4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis izspiests, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz vienpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. ( likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar likumu, kas stājas spēkā Sk. Pārejas noteikumu 11.punktu)

9 Kukulis materiālas vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi:
nauda un vērtspapīri priekšmeti, kuriem ir materiāla vērtība mantiska rakstura labumi un pakalpojumi

10 Kukuļņemšana (KL 320.p.) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — (1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem. (2) Par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. (3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. (4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis izspiests, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz vienpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. ( likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar likumu, kas stājas spēkā Sk. Pārejas noteikumu 11.punktu)

11 Kukuļņemšana (KL 320.p.) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — (1) Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem. (2) Par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. (3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. (4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis izspiests, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz vienpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. ( likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar likumu, kas stājas spēkā Sk. Pārejas noteikumu 11.punktu)

12 Kukuļņemšana (KL 320.p.) Amatpersona apzinās, ka pieņemtais labums ir prettiesisks Labums tiek dots vai piedāvāts par kukuļdevēja labā veicamu dienesta darbību vai bezdarbību Ar kukuli tiek pirkta vēlamā amatpersonas darbība Formāls sastāvs Vienīgais izņēmums – amatpersona sadarbojas ar izmeklētājiem ar nolūku atmaskot kukuļdevēja noziedzīgo rīcību Kukuļa priekšmets var būt jebkuri materiāli vai citāda veida labumi: nauda, vērtspapīri, pārtikas produkti, rūpniecības preces, dažāda rakstura pakalpojumi, tiesības uz mantu, noguldījumi uz kukuļņēmēja vārda, fiktīva pirkšanas pārdošanas vai dāvinājuma līguma noslēgšana, nepamatota prēmiju vai pabalstu izmaksāšana, tīša paspēlēšana azartspēlēs kukuļņēmēja labā, dāvana kukuļņēmēja ģimenes locekļiem, tuviniekiem un draugiem, iesaistīšana izdevīgā darbā u.c.[1] [1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums 1993.g lēmums Nr.7 „Par tiesu praksi kukuļošanas lietās”6.punktā Kukulis – nemateriālas vērtības – pozitīva publikācija presē. kukuļdevējs nodod nemateriālas vērtības, neatrunājot konkrētas darbības, bet rēķinās ar to, ka nepieciešamības gadījumā valsts amatpersona rīkosies viņam izdevīgi . Saimnieciskā sfērā par kukuļošanas priekšmetu var būt preču pārdošana par pazeminātām cenām kukuļņēmēja interesēs, preču uzpirkšana par pazeminātām cenām kukuļņēmēja interesēs, preču uzpirkšana par paaugstinātām cenām uz valsts rēķina, naudas līdzekļu noguldīšana komercbankās par paaugstinātiem procentiem, prettiesiska valsts daļas samazināšana kopuzņēmumos, nodokļa nelikumīga samazināšana u.c.”[1] [1] LR AT Plēnuma lēmuma krājums ,Rīga,1995.,162.lpp. (Lai viņš neveiktu savus profesionālos pienākumus, tas ir, nesavāktu pilnīgus, vispusīgus un objektīvus materiālus un neizvērtētu, vai ir pietiekams pamats krimināllietas ierosināšanai, kā arī saskaņā ar Latvijas KPK 109.pantu pieņemtu motivētu lēmumu, izteica priekšlikumu, ka I.Ģ. varētu no viņa par nesamērīgi augstu cenu – 1000 latiem nopirkt automašīnu Volvo 740, 1986.gada izlaiduma, kuras tirgus vērtība uz to brīdi bija ne vairāk kā 600 lati. ) KL 320.pants. Kukuļņemšana Par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā. (2) Par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā. (3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā. (4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis izspiests, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

13 Kāda ir atšķirība starp dāvanu un kukuli?
Jautājums Kāda ir atšķirība starp dāvanu un kukuli?

14 Atšķirība starp dāvanu un kukuli
Dāvana Kukulis Vienpusēja darbība Netiek sarunāta vai saskaņota rīcība Saņēmējs var uzskatīt par nevērtīgu Abpusēja darbība Pastāv noruna Parasti vērtīga

15 Amerikāņu pētnieks V.Resmans izdalījis 3 kukuļa tipus
darījumu - tā ir samaksa valsts amatpersonai viņas dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanas un paātrināšanas nolūkā; bremzējošie - samaksa valsts amatpersonai par atbilstošas normas darbības apturēšanu vai tās nepielietošanu lietā, kurā tai principā būtu jābūt pielietotai; tieša uzpirkšana - nevis pakalpojuma, bet paša kalpotāja uzpirkšana. Tās mērķis - valsts amatpersonas nopirkšana, lai tā būdama valsts vai municipālo organizāciju dienestā un ārēji, ievērojot pilnīgu lojalitāti, rūpētos par kukuļdevēja interesēm. Šo kukuli dēvē arī par “totālo uzpirkšanu”.

16 Krimināllikumā noteiktā atbildība par kukuļdošanu
Valsts amatpersonai Piemēram: deputāts, policists, ierēdnis Kukuļdošana KL 323.pants - brīvības atņemšana līdz desmit gadiem Valsts vai pašvaldības darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona Piemēram: jurists, pedagogs, ārsts, pētnieks Prettiesiska labumu došana KL pants - brīvības atņemšana līdz diviem gadiem Privāta uzņēmuma vai organizācijas darbiniekam Piemēram: bankas darbinieks, brokeris Komerciālā uzpirkšana KL 199.pants - brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem

17 Atbrīvošana no kriminālatbildības par kukuļa vai neatļauta labuma došanu
324.pants. Kukuļdevēja atbrīvošana no kriminālatbildības Personu, kura devusi kukuli, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja kukulis šai personai izspiests vai ja tā pēc kukuļa došanas labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. 326.4 pants. Labumu devēja atbrīvošana no kriminālatbildības Personu, kura prettiesiski devusi labumu, var atbrīvot no kriminālatbildības, ja labums šai personai pieprasīts vai izspiests vai ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kura kukuli/labumu piedāvājusi, ja tā labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu.

18 “Vidējais korumpants”
vīrieši veic koruptīvus noziegumus biežāk nekā sievietes; personas vecumā starp 31 un 50 gadiem biežāk izdara koruptīvus noziegumus nekā gados jaunākas vai vecākas personas; personas ar augstāko izglītību pirms koruptīva noziedzīga nodarījuma izdarīšanas persona parasti ir vairākus gadus nostrādājusi konkrētajā institūcijā un amatā, iepazīstot darbības vidi un procedūras, iekšējās kontroles sistēmu un tās vājos posmus; noteicošais koruptīva noziedzīga nodarījuma motīvs ir mantkārība, taču izplatīti noziedzīga nodarījuma motīvi ir arī bailes no soda, personiska ieinteresētība kādā lēmumā vai vēlme palīdzēt personiski pazīstamām personām.

19 Ar likumu aizliegtas darbības
Krimināli sodāmas darbības Ar likumu aizliegtas darbības Neētiska rīcība Koruptīvas rīcības veidi Kleptokrātija Varas sagrābšana Koruptīvs sindikāts Kukuļņemšana, kukuļdošana Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Izspiešana Krāpšana „Komisijas” nauda, īpaši iepirkumos Interešu konflikts, radu un draugu būšana Izšķērdēšana Lēmumu pieņemšana personiskās interesēs Kartelis (aizliegtās vienošanās) Dāvanu pieņemšana Politiski darījumi, patronāža Rīcība ar mantu personiskās interesēs Vairākkārtīga t.s. “atļauto” dāvanu pieņemšana no kontrolējamām personām Necieņa pret likumu ārpus darba pienākumu pildīšanas Radu, draugu būšana Patronāža Negodīgums Koruptīvs sindikāts - cilvēku grupa ir iesaistīta pretlikumīgā naudas iekasēšanā un sadalē Kleptokrātija - Ne tikai piešķir iepirkumu līgumu slēgšanas iespējas izredzētām firmām un augstākos valsts amatpersonu posteņos iesēdina draugus, bet arī rada projektus un programmas jau politikas plānošanas līmenī, kuru primārais mērķis ir publisko līdzekļu novirzīšana personiskiem mērķiem.

20 Hose Lopess Portilio – Meksikas prezidents, nākamā prezidenta inaugurācijas ceremonijā atļāvās pateikt, ka iepriekšējos gados Meksikā izplatījusies korupcija ir valstij nodarījusi vairāk zaudējumu nekā ārvalstu imperiālisti iepriekšējos 100 gados. ASV pēdējos gados, ieviešot Maksājumu pareizības mērījumu projektu ( Payment Accuracy Measurement project), lai precīzi līdz (+_1%) finanšu zaudējumus (ne tikai atklātos noziedzīgos nodarījumus) veselības aprūpes sistēmā. Mērījumi pierādīja, ka budžeta zaudējumi iestādēs, kur nebija ieviesti korupcijas kontroles pasākumi bija 3-8% apmērā. (biežāk – 5-10%) ES budžets veselības aprūpei ir 1 trillions eiro katru gadu. Tas nozīmētu – 30 – 80 miljardi. Characteristics of the US system Despite high levels of public sector spending on health care,4 the health system involves comparatively few public sector officials or employees in frontline service delivery roles. Therefore, if one adopts a definition of corruption restricted to ‘abuse of public authority’, most health care fraud issues do not quite fit. But the broader definition, ‘abuse of entrusted authority’, does cover dishonest actions of physicians, hospitals and other health care professionals, who are generally afforded high social and professional status and are expected to exercise professional medical judgement unbiased by private financial interests. The majority of fraud within the system, perpetrated by medical providers, can therefore be understood as corruption under this definition. For example, when physicians accept payment to hand out unnecessary prescriptions as part of pharmaceutical recycling scams, ‘con’ patients into treatments they don’t need, or submit bills to public programmes for services that were never provided, they would surely be seen by most members of the public as having abused the trust placed in them as medical professionals. The US health system has a number of distinct features that make it vulnerable to corruption: • Health care delivery is largely contracted out. Health care is mostly delivered by the private sector, or independent, not-for-profit entities. But the services are paid for by government programmes such as Medicare (federal programme for the elderly) or Medicaid (state-run programmes for the poor), or by commercial insurers who offer health insurance to individuals, to groups or to employers (who buy coverage for their employees as an employment benefit). This means that payers have no reliable information about which services were performed, or were necessary, other than the word of the providers. Fee-for-service structure and payment on trust. The majority of services are reimbursed on a fee-for-service basis, despite the recent development of alternative structures such as capitation (where the entity contracts to deliver necessary care in exchange for a fixed revenue stream per patient per month), and other ‘managed care’ systems. Under the fee-for-service structure, health care providers (doctors, hospitals, specialists, and so on) are trusted to determine the appropriate levels of care, and then trusted to bill the insurer for the services they perform. The causes of corruption in the health sector 1 GC part1 17 8/11/05 17:54:51 Medical suppliers and providers constitute main loci of corruption. The principal opportunity for theft lies with providers rather than patients. Patients can only cheat on their own accounts, and to a limited extent if they are to avoid tripping various flags or alarms. So the prevalence of patient-orchestrated fraud is constrained to some degree by the proportion of dishonest patients. By contrast, providers and their billing agents are in a position to submit false or inflated bills in high volumes, spreading the activity across hundreds or thousands of patient accounts. Providers thus have a business opportunity in dishonest conduct, and relatively few dishonest actors can do disproportionate amounts of economic damage to the system. Most significant cases of corruption have involved medical professionals, providers and corporations in the health care delivery supply chain. Highly automated payment systems. Fee-for-service payment systems are now consolidated into massive, highly automated payment systems. Electronic submissions transmitted into the system (in the form of claims for services rendered) result in computerised dispatch of electronic payments. The bulk of such claims are paid through auto-adjudication, which means the claim was received, subjected to a rules-based examination, approved and paid, all electronically, with no human scrutiny. Such payment systems make very attractive targets for fraud. An extraordinary range of actors have been found lining up to defraud these systems, ranging from blue-collar individuals (who can sign on as suppliers of medical equipment for a small fee, without any training, and proceed to submit bills without ever seeing a patient); to major corporations, such as hospital chains and pharmaceutical companies; to drug traffickers (reported by the FBI as switching to health care fraud because it was safer and more lucrative than trafficking, and with lower chances of detection); to organised crime groups and gangs.5 Absence of verification and focus on processing accuracy. The bulk of claims are therefore paid electronically, and on trust. The whole system is designed with honest physicians in mind, incorporating the values of speed, efficiency, accuracy, predictability and transparency. The edits and audits (automated sets of rules) built into computerised claims-processing systems serve the purpose of checking pricing, policy coverage and medical orthodoxy (based on the diagnosis reported in the claim). But the control systems generally assume the claim itself to be true, and do little or nothing to verify that the patient actually received the services claimed, or even that the diagnosis was real. To exploit these systems, those intent on stealing need only to ensure that they bill correctly. If they do that, they can fabricate or alter diagnoses, or invent entire medical episodes. If, by some mischance their claims are selected for audit, they need only create and submit medical records that support the fictitious billing, and – provided perpetrators are capable of lying twice, and consistently – they will survive such audit scrutiny without much fear of detection. The controls in place within the industry therefore deal better with billing errors and with honestly reported medical unorthodoxy than they do with outright criminal deception in the form of falsified claims. They deal better with poorly documented services than with well documented 1 Corruption and health GC part1 18 lies. Investigators in the industry are starting to use a broader range of controls to address this problem (see below). Multiple methods of cheating, and centrality of the false claims problem. The incentives produced by the fee-for-service payment structure lead to submission of false or inflated bills. Other more sophisticated scams involve illegal kickbacks for referral of patients, physicians’ acceptance of bribes for prescribing particular pharmaceuticals, inflating cost reports in systems where reimbursement rates for services depend on the reported costs and self-referral (referring business to other entities in which the referrer has an ownership or other financial interest), among others. Nevertheless, submission of false claims (claims that contain some material deception) represents perhaps the central and most persistent form of cheating in the US system. Poor measurement of overpayment rates. The Medicare programme and several Medicaid programmes have conducted measurement studies recently,6 producing loss rates varying from 3 per cent to 15 per cent of overall costs, and with most results in the 5–10 per cent range. The studies draw random samples of claims paid, but then tend to apply somewhat weaker audit protocols than those necessary to produce true estimates of overpayment rates. The audit protocols used often replicate document-based or ‘desk’ audits, which check that the claims were processed correctly, and that they are supported by medical records requested and received by mail. But these audit methods generally include minimal or no attempts to track down the patients and verify that the services were both necessary and actually delivered. Hence the overpayment rates obtained by these measurement programmes generally miss many of the more sophisticated types of fraud, and often miss the ordinary phenomenon of billing for services not provided in cases where perpetrators take the precaution of submitting a false medical record to match the claim. These estimates therefore significantly understate the overall loss rates. This deficiency has been recognised by the Government Accountability Office, which acknowledges that use of more rigorous audit protocols designed to detect fraud would have made the derived estimates for overpayment rates ‘greater – how much greater nobody knows’.7 Investments in control do not match the scale of the problem. Despite loss rates that could easily exceed 10 per cent of programme costs, investments in controls for fraud and corruption remain pitifully low – as is typical of whitecollar crime control. In the health industry, levels of investments in programme integrity and fraud control average roughly 0.1 per cent of programme costs. This ratio holds true remarkably consistently across the industry, irrespective of whether the insurer is public, commercial or not-for-profit. Investments in control are therefore woefully lacking, when viewed against potential losses. Lessons learned from the US experience The US health system remains vulnerable to attack, and programme integrity and fraud control systems are not yet sufficiently equipped to deal with the problem. Scandalous The causes of corruption in the health sector 1 GC part1 19 revelations of medical professionals or companies stealing millions of dollars from the system make almost daily appearances in the media. As a result, important lessons have been learned about controlling fraud and corruption, some of which include: • Attractiveness of automated systems as targets for fraud. Large, highly automated payment systems make dream targets for fraud perpetrators. Their payment behaviour can be studied and their utter predictability exploited. Quality control and process improvement techniques can only guarantee the correct operation of the payment system, but do nothing to validate the information fed into it. In this environment, fraud works best when processing systems work perfectly. This vulnerability extends beyond health care programmes to many other major public assistance or payment programmes that share similar characteristics. Importance of measurement. Failure to measure losses in a scientifically valid and rigorous fashion creates uncertainty about the scale of the problem. This leaves policy-makers unable to justify greater investments in control or enforcement and keeps resources for control at minimal levels. Importance of whistleblower statutes. Most of the big cases brought against major corporations for defrauding government health care programmes in the past decade arose from, or relied heavily upon, qui tam suits (allowing private citizens to file lawsuits charging fraud in government programmes) brought under the federal False Claims Act.8 Most often the whistleblower was an employee or ex-employee of the offending corporation. Although the False Claims Act was originally designed to reduce corruption in defence contracting, health care fraud cases now routinely account for more than half of the annual volume of qui tam cases taken up by the Department of Justice. Whistleblowers receive a share of any eventual settlement. Providing financial incentives and compensation to whistleblowers has turned out to be one of the most powerful weapons available to the US government in tackling health care fraud and corruption. One prominent example involves the Columbia/HCA hospital chain, America’s single largest health care provider. A series of whistleblower lawsuits launched against Columbia in the 1990s resulted in aggregate settlements with the Department of Justice exceeding US $1 billion dollars.9 The practices whistleblowers reported included paying physicians for patient referrals to the hospitals, funnelling of patients to affiliated home-health services even when the patients preferred another provider, setting performance targets in terms of ‘complication rates’ (which justify higher levels of reimbursement from Medicare), hiding paperwork and accounts from government auditors, and false billing. Dynamic nature of the game. Investigators and auditors have learned how quickly fraud perpetrators can adapt to changes in the control system. Control strategies that rely on any static set of controls (such as reliance on a particular set of rule-based edits and audits in the processing system) fail utterly. Fraud control is a game of intelligence and counter-intelligence played against conscious, and highly adaptive, opponents. Kaitējums? Korupcija ir viena no 3 vai 4 lielākajām problēmām, kas kavē nacionālo attīstību Kaitējumu ir grūti precīzi izmērīt tas ir ekonomisks (3 – 8%, iespējams līdz 15% no līguma summas) 1 km ceļa izbūves izmaksas par 35% dārgākas nekā konkursa kārtībā politisks morāls

21 Korupcijas problemātika Efektīvas attīstības riski
Rada neefektivitāti un negodīgumu sabiedriskā labuma un līdzekļu sadalē Attīstās neproduktīvais nevis efektīvākais Reputācijas riski Fiskālie riski Poor governance and corruption undermine the Bank’s core mission of poverty reduction: The poor can’t access critical services because delivery systems fail, or they can’t pay bribes. In the long term, there is a major development dividend from good governance and controlling corruption. Stakeholders in recipient and donor countries are demanding better governance and corruption control Prospect of significant scaling up of aid – requires strengthening governance systems Korupcijas saknes var būt kultūrā un vēsturē, bet tā ir sociāli politiska problēma, kas postoši ietekmē valsts pārvaldi un sabiedrības attīstību. 1.X korupcija kriminalizēta Napoleona kriminālkodeksā 1810.gadā, kur tika noteikti bargi sodi par kukuļņemšanu Sabiedrības neuzticība – pārvaldei nav leģitīma pamata realizēt savas funkcijas Materiāli zaudējumi valsts budžetam Slikts investīciju klimats 21

22 Sabiedrībai bieži vien rodas iespaids, ka ir pārkāpti likumi
Sabiedrībai bieži vien rodas iespaids, ka ir pārkāpti likumi. Lēmumu pieņemšana uz savu partneri – pēc likuma burta nav, bet pēc gara ir interešu konflikts. Noteicošais faktors - emocionāli pietuvināta saikne. No šāda skatupunkta interešu konflikts veidosies arī gadījumā, ja lēmums tiek pieņemts attiecībā uz draugiem, vīra radiniekiem, brālēniem, māsīcām, kas likuma izpratnē nav radinieki. Interešu konflikts var rasties ne tikai gadījumā, ja ir pozitīva saikne. Šķirteņi, ienaidnieki – visi var būt faktiski interešu konflikti, jo var tikt apšaubīta amatpersonas godprātība, profesionalitāte. KNAB praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad vadošie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki (Preiļu policijas pārvaldes priekšnieks, Ventspils policijas pārvaldes priekšnieks, Dobeles nodaļas priekšniece, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietniece, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieks) realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, pildot amata pienākumus un veicot darbības (izdodot pavēles, rīkojumus, tajā skaitā par piemaksu, prēmiju noteikšanu, uzraugot paveikto darbu uttl.) kurās viņu radinieki, kas strādāja viņu tiešā un netiešā pakļautībā tajā pašā iestādē, bija personiski un mantiski ieinteresēti

23

24 Administratīvā korupcija
likumu piemērošanas stadijā policijas, muitas, licenču, atļauju, dokumentu izsniegšanas vai nodokļu iekasēšanas u.tml. institūciju valsts amatpersonu pretlikumīga rīcība, gūstot labumu sev

25 Politiskā korupcija jeb “valsts sagrābšana”
atsevišķu personu vai ekonomisko grupējumu darbības, kas ir vērstas uz normatīvo aktu un citu lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanu, ar mērķi gūt personīgu labumu

26 Vispārējie korupcijas cēloņi
Ierobežojumi un pienākumi jeb birokrātijas radītie cēloņi; Nepilnības tiesību aktos; Sabiedrības un personīgo interešu sadursme; Nesamērīgi liela naudas loma politiskās varas iegūšanā; Nevienlīdzīgs ienākumu sadalījums sabiedrībā.

27 Individuālie korupcijas cēloņi
Izdevība; Apgrūtināta pārkāpumu atklāšana; Neadekvāts atalgojums; Sabiedrības attieksme - neievērot likumu; Institucionālā vide; Politiskajai partijai nepieciešamība iegūt varu u.c.

28

29 Iemesli kukuļa maksāšanai
Dati: SKD un Latvijas Fakti 29

30 Kādas ir korupcijas negatīvās sekas?
Tiek bremzēta ekonomikas attīstība, kropļota konkurence un tirgus ekonomika; Samazinās ienākumi no nodokļiem; Tiek veicināta sociālā nevienlīdzība un atstumtība; Samazinās publisko pakalpojumu kvalitāte un tie sadārdzinās Tiek kaitēts valsts pārvaldes reputācijai, graujot likuma varu.

31 Dati: SKDS un Latvijas Fakti

32 Dati: SKDS un Latvijas Fakti

33 Korupcijas izplatības novērtējums
Korupcijas izplatību var novērtēt divos veidos: pēc atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (latents noziegums) pēc uztveres

34 Korupcijas uztveres indekss
2013.gadā Latvija saņēma 53 balles, 49.vieta 2012.gadā Latvijas KUI bija 49 balles no 100, ierindojot Latviju 54.vietā pasaules mērogā. LT 2013 – 57.balles, 43.vieta EST 2013 – 68 balles, 28.v

35 Spēkā stājušies spriedumi par personām korupcijas lietās(2003.-2014.g. I puse)

36

37 Kā novērst korupciju? Korupcijas cēloņu novēršana
Korupcijas risku identificēšana un politikas plānošana Interešu konflikta novēršana Sabiedrības attieksmes maiņa – izglītošana, informēšana, utt. Politisko partiju finansēšanas kontrole Korupcijas apkarošana

38 Korupcijas riska formula
- Ē

39 www.knab.gov.lv Tālrunis: 67356161 Fakss: 67331150
E-pasts: Adrese: Brīvības iela 104/2, Rīga, LV-1001


Download ppt "Korupcija – atpazīšana un novēršana"

Similar presentations


Ads by Google