1. Graudaugu audzēšanas tehnoloģiju izmēģinājumi, rezultāti, ieteikumi
SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs”
Dr. Agr. Veneranda Stramkale

2. Galveno lauksaimniecības kultūru kopraža tūkstošos tonnu
Gads
Graudi
Cukurbietes
1995
689
250
2000
924
407
2001
928
491
2002
1 029
622

3. Galveno lopkopības produktu ražošana tūkstošos tonnu
Gads
Piens
Gaļa (kautsvarā)
1995
947
122
2000
825
61,7
2001
848
60,3
2002
813
63,3

4. Labības pārdošana pārstrādei

5. Atbalsts graudu audzētājiem
Graudaugu importa ierobežojumi
Hektāru subsīdijas
Iepirkums intervencē
Kredītprocenti pārstrādes uzņēmumiem

6. Biodegvielas ražošanai nepieciešamās rapša platības
2004.g.
2006.g.
2010.g.
Tūkst. ha
8,5 20 46
jeb 17 milj. Ls

7. Rapša audzēšana Ieguvumi neizmantoto zemju apgūšana nodarbinātība
ienākumi
Ekonomiski 1ha rapša = 3ha kviešu

8. Uzdevumi 2004.gadā un turpmāk Lini – perspektīva kultūra
Pārņemt Eiropas tehnoloģiju un tehnikas pielietošanu (līdzīgi kā nostiprinājās cukurbiešu audzēšana Latvijā)

9. Uzdevumi 2004.gadā un turpmāk Apgāde ar Latvijā ražotiem āboliem
Ābolu imports – 20 t.t. gadā
Bumbieru imports – 4 t.t. gadā
Kopējā vērtība – 3,5 milj. Ls

10. Graudu ražas un tās kvalitātes veidošanas pamatprincipi
Neregulējamie apstākļi
Regulējamie apstākļi :
priekšaugs;
šķirne;
augsnes apstrāde;
sēja;
sējumu kopšana;
mēslošana;
ražas novākšana;
pirmapstrāde.

11. Šķirne potenciālo ražu un kvalitāti var sasniegt visu faktoru pilnīgā nodrošinājumā. Katrai šķirnei var izdalīt divus ražas līmeņus:
potenciālā raža;
saimnieciski potenciālā raža (75-85% no potenciālās ražas).
Jo augstražīgāka šķirne, jo tā prasīgāka pēc augšanas faktoriem.

12. Ziemas rudzu šķirņu ražība un kvalitāte atkarībā no slāpekļa virsmēslojuma, retardanta un fungicīdu pielietošanas

13. Ziemas rudzi Austrumlatvijas reģionā ir nozīmīga pārtikas graudaugu kultūra. Rudzu graudi ir viena no svarīgākajām izejvielām maizes ražošanā. Latvijā kvalitatīvus pārtikas rudzu graudus nenodrošina katru gadu vajadzīgajā daudzumā.

14. Galvenais kvalitātes rādītājs pārtikas rudziem ir krišanas skaitlis.
Lai nodrošinātu nepieciešamo daudzumu rudzu graudu ar pārtikas graudiem atbilstošu kvalitāti, nepieciešams pētīt rudzu šķirnes un to audzēšanas tehnoloģiju.

15. Slāpekļa mēslojums, kg ha –1 Vidējā raža, t ha -1 / Average, t ha-1
Ziemas rudzu šķirņu raža t ha – gadā The yield of winter rye varieties. t ha-1
Šķirne / Variety
Slāpekļa mēslojums, kg ha –1
Mineral nitrogene
Vidējā raža, t ha -1 / Average, t ha-1
RS 0,05=0,06
N60
N90
N120
N90+30
Valdai
4.76
5.06
5.31
5.50
5.16
Apart
4.94
5.12
5.44
5.58
5.27
Amilo
5.94
6.00
6.12
6.58
6.16
Duoniai
6.06
6.31
6.56
7.00
6.48
Kaupo
5.51
6.25
6.44
6.03
Vidēji t ha-1, /
Average, t ha-1
RS0.05 = 0,05
5.69
6.22

16. Rudzu graudu ražu būtiski ietekmēja gan šķirne, gan slāpekļa papildmēslojums.
Augstākā raža iegūta lietojot dalīto slāpekļa papildmēslojumu N vidēji t ha-1.
Rudziem krišanas skaitlis bija būtiski atkarīgs no šķirnes.
Visaugstākais krišanas skaitlis bija šķirnei ‘Amilo’ vidēji 300 sekundes. Škirnei ‘Duoniai’ krišanas skaitlis bija zems vidēji 89 sekundes, kas vairs neatbilst minimālajām pārtikas graudu standarta prasībām – 110 sek.

17. Vidēji t ha -1 / Average, t ha -1 Vidēji, t ha-1 / Average, t ha -1
Ziemas rudzu šķirņu graudu raža 2003.gadā The quality of winter rye grain in 2003
Šķirne/ Variety
Slāpekļa mēslojums
Mineral nitrogene
Vidēji t ha -1 / Average, t ha -1
RS 0,05=0,43
N60
N90
N120
N90+30
Duoniai
5.03
5.28
5.98
5.94
5.56
Kaupo
5.23
5.37
5.86
5.55
5.50
Amilo
4.13
4.24
4.50
4.48
4.34
Nikita
3.53
3.78
4.27
3.93
Valdai
3.75
3.92
4.08
3.96
Hacada
2.55
3.59
3.91
3.81
3.46
Vidēji, t ha-1 / Average, t ha -1
RS0.05 = 0,35
4.04
4.36
4.77
4.64

18. Augstākā graudu raža iegūta šķirnēm ‘Duoniai’, ‘Kaupo’ – 5,5 t ha-1un šķirnei ‘Amilo’ – 4,33 t ha-1. Augstākā raža visām šķirnēm iegūta pie slāpekļa mēslojuma N120 kg ha-1. Līdzīgu ražu nodrošināja arī dalītā slāpekļa mēslojuma deva N90+30 kg ha-1.

19. Krišanas skaitlis gada veģetācijas periodā visām rudzu šķirnēm veidojās ļoti augsts. Būtiski zemāks krišanas skaitlis, salīdzinot ar citām šķirnēm bija šķirnei ‘Duoniai’ sekundes, kas atbilst pārtikas graudu standarta prasībām.

20. Secinājumi:
Augstāko graudu ražu nodrošināja šķirnes ‘Duoniai’ un ‘Kaupo’.  
Rudzu graudu raža būtiski atkarīga no šķirnes un pielietotā slāpekļa mēslojuma.
Augstākā graudu raža iegūta pie slāpekļa mēslojuma N 120 kg ha–1.
Graudu kvalitātes rādītāji – 1000 graudu masa, tilpummasa, krišanas skaitlis bija atkarīgi no šķirnes.

21. Ziemas kviešu šķirņu ražība atkarībā no slāpekļa virsmēslojuma, retardantu, fungicīdu pielietošanas

22. Lai nodrošinātu vajadzīgās kvalitātes pārtikas graudu ieguvi, nepieciešamas šķirnes ar dažādu ražības līmeni, kas būtu piemērotas konkrētās saimniecības praktiskajām iespējām.
Svarīgākā nozīme kviešu audzēšanas tehnoloģijā ir piemērotas šķirnes izvēle, slāpekļa mēslojuma daudzums un tā sadalījums veģetācijas periodā, retardantu un fungicīdu pielietošana.

23. Arvien palielinās zemnieku interese par ziemas kviešu audzēšanu Austrumlatvijas reģionā.
Ziemas kvieši dod augstākas un stabilākas ražas.
Ziemas kviešiem ir liels pieprasījums, jo a/s “Rēzeknes dzirnavnieks” 70% apjomā iepērk kviešus.

24. 2002.gada rudenī izmēģinājumos iesētas 33 ziemas kviešu šķirnes.
Neapmierinošu ziemošanas apstākļu dēļ, nepārziemoja 10 ziemas kviešu šķirnes.
Katrai šķirnei pielietoti sekojoši tehnoloģiskie varianti:
Slāpekļa mēslojums
N90 veģetācijai atjaunojoties (20.04.) + N60 stiebrošanas sākumā (19.05.)

25. Herbicīdu, retardantu, fungicīdu pielietošana:
-Cerošanas fāzē: herbicīds Mustangs 0,6 lha-1 + retardants Cikocels lha fungicīds Mentors
0,35 lha-1(23.05.). Insekticīds Fastaks 0,15 lha-1pielietots
Vārpošanas fāzē : retardants Terpals 0,5 lha-1 + fungicīds Tango Super 0,75 lha-1 (9.06. – ).

26. Secinājumi:
Augstākā graudu raža iegūta šķirnēm: ‘Kontrast’, ‘Tarso’– 6,96 tha–1, ‘Gunbo’-6,11, ‘Kosack’-6,10, ‘Zentos’-6,07 tha–1.
Lielākā graudu tilpummasa iegūta šķirnēm: ‘Krista’ – 829 gl –1 , ‘Tarso’ – 820 gl –1, ‘Stava’ – 789 gl –1 , ‘Gunbo’-768 gl –1.
Augsts lipekļa saturs šķirnēm: ‘Kontrast’,’Donskaja polukarļikovaja’-33,4 %, ‘Sakta’-30,9 %. Arī pārējām šķirnēm pārsniedz pārtikas graudu standarta prasības (23 %).

27. Svarīgs ir lipekļa indekss un kvalitāte
Svarīgs ir lipekļa indekss un kvalitāte. Lipekļa kvalitāte, kas atbilst II kvalitātes grupai ir šķirnēm: ‘Kontrast’,’Bussard’,’Zentos’,’Haldor’,’PamjatiFedina’, ’Bjorke’,’Novalis’, ’Lars’,’Garmonija’.
Augstākais proteīna saturs ir šķirnēm: ‘Legenda’-17,4 %, ‘Donskaja polukarļikovaja’- 16,7 %. Arī pārējām šķirnēm proteīna saturs pārsniedz 14,0 % robežu.
Augstākais Zeleny indekss ir šķirnēm: ‘Sakta’ - 63,1 %, ‘Krista’ – 62,5 %, ‘Haldor’ – 62,7 %, ‘Bussard’-61,4 %, ‘Kontrast’-60,9 %.

28. Cietes saturs ir augsts un pārsniedz 60 % visām šķirnēm.
Optimālo krišanas skaitli nodrošināja šķirnes ‘Kontrast’-417s, ‘Tarso’-377s, ‘Donskaja polukarļikovaja’-334s, ‘Marta’-367s, ‘Krista’-320s, ‘Sakta’-270s. Pēc lietus perioda novākto ziemas kviešu šķirnēm krišanas skaitlis ir zems, jo graudos sākās dīgšanas process.

29. Vasaras kviešu šķirņu ražība atkarībā no slāpekļa devas, došanas laika, retardantu un fungicīdu pielietošanas

30. Vasaras kviešu sējumu platības Latvijā pēdējos gados palielinās.
Pašlaik Latvijā audzē galvenokārt Rietumeiropas vasaras kviešu šķirnes, kas raksturojas ar augstu potenciālo ražību, tāpēc prasības pēc audzēšanas apstākļiem ir augstākas.

31. 1. Munk Vācija 2. Dragon Zviedrija 3. Eta Polija 4. Heta Somija
Vasaras kviešu šķirne
Izveidotājvalsts
1. Munk
Vācija
2. Dragon
Zviedrija
3. Eta
Polija
4. Heta
Somija
5. Vinjett
6 . Zebra
7. Jasna
8. Estrad
9 . Triso

32. Slāpekļa mēslojums N 90 reizē ar sēju + N 30 stiebrošanas sākumā
Slāpekļa mēslojums   N 90 reizē ar sēju + N 30 stiebrošanas sākumā. N 90 reizē ar sēju + N 60 stiebrošanas sākumā. N 90 reizē ar sēju + N 30 stiebrošanas sākumā + N30 vārpošanas fāzē.

33. Retardantu pielietošana. Cikocels 0,75 l ha-1 cerošanas fāzes beigās.
Fungicīdu pielietošana.
  Mentors 0,35 l ha-1 cerošanas fāzes beigās + Tango Super 0,75 l ha-1 vārpošanas fāzē.

34. Vasaras kviešu širņu graudu raža t ha –1
Šķirnes
Vidēji
Vidēji,
tha –1
90+30
90+60
1. Munk
7.21
7.64
7.61
7.49
2. Dragon
6.96
7.28
7.47
7.24
3. Eta
6.92
7.17
7.26
7.12
4. Heta
4.50
4.76
4.81
4.69
5. Vinjett
6.47
6.81
7.00
6.76
6 . Zebra
6.64
7.06
7.14
6.95
7. Jasna
6.77
7.16
7.19
7.04
8. Estrad
7.72
8.19
7.73
9 . Triso
7.29
7.59
8.31

35. Secinājumi:
Augstāko vasaras kviešu graudu ražu nodrošināja šķirnes ‘Estrad’ un ‘Triso’ – 7.73 tha –1.
Augstāko graudu ražas pieaugumu nodrošināja dalītā slāpekļa deva N – šķirnēm ‘Triso’ – 1,02 tha –1, ‘Estrad’- 0,93 tha –1, ‘Vinjett’- 0,53 tha –1,‘Zebra’ – 0,50 tha –1.

36. Svarīga arī iegūto graudu kvalitāte
Svarīga arī iegūto graudu kvalitāte. Lielākā 1000 graudu masa šķirnēm ‘Jasna’ – 41,0 g, ‘Eta’ – 40,6 g, ‘Zebra’ – 40,0 g. Visām vasaras kviešu šķirnēm lielākā 1000 graudu masa iegūta tehnoloģiskajā variantā N
Graudu tilpummasas rādītāji lielāki par standartā noteikto ir šķirnēm ‘Zebra’, ‘Jasna’ visos tehnoloģiskajos variantos. Pārējām šķirnēm graudu tilpummasas rādītāji ir nedaudz zemāki par standartā noteikto.

37. Pārmērīgā mitruma rezultātā vasaras kviešiem visām šķirnēm krišanas skaitlis nesasniedza standartā noteikto s.
Augstākais lipekļa saturs visos tehnoloģiskajos variantos ir šķirnēm ‘Heta’, ‘Jasna’, ‘Eta’.
Augstākais proteīna saturs ir šķirnei ‘Heta’ %. Pārējām šķirnēm proteīna saturs pārsniedz 14%.

38. Cietes saturs ir augsts visām šķirnēm, pārsniedz 60%.
Zeleny indekss augstākais ir šķirnēm ‘Heta’ , ‘Jasna’ – 58.9, ‘Dragon’