1. Vispārējie tiesību principi ES

2. Ievads Kas ir vispārējie tiesību principi?
Kā VTP atšķiras no citām tiesību normām?
G.Fitzmaurice:
citas tiesību normas – ko darīt?
VTP – kāpēc?
R.Dwarkin:
VTP neparedz konkrētas sekas, automātiskas sekas; principi sniedz pamatu tiesību piemērotāja izvēlei.

3. Pārskats VTP funkcijas Vieta tiesību avotu hierarhijā
Samērīguma princips
Tiesiskā noteiktība
Tiesiskā paļāvība
Vienlīdzības (ne-diskriminācijas) princips
Piesardzības princips
Pārskatāmības princips
Subsidiaritātes princips
Pamattiesību aizsardzība kā VTP

4. VTP funkcijas Interpretācijas līdzeklis Tiesiskuma kontrole
priekšroka interpretācijai, kura atbilst VTP (218/82 Komisija pret Padomi)
interpretācija nevar būt contra legem (C-37/89 Weiser)
arī interpretējot nacionālo tiesību normas ES tiesību jomās
Tiesiskuma kontrole
VTP kā pamats ES tiesību aktu apstrīdēšanai
VTP pārkāpums kā pamats ES un dalībvalstu atbildībai

5. VTP avotu hierarhijā Primārās tiesības (avotiem ir vienāds spēks):
Dibināšanas līgumi
VTP
ES paražu tiesības
ES starptautiskie līgumi
Sekundārās tiesības
Regulas; direktīvas; lēmumi
VTP ir vienāds spēks ar dibināšanas līgumiem
VTP ir saistoši ES slēdzot starptautiskos līgumus
VTP prevalē pār sekundārajām tiesībām

6. Samērīguma princips, Kreil
EKT lieta C-285/98 Kreil
Grundgesetz Art.12:
'(1) Men who have attained the age of eighteen years may be required to serve in the Armed Forces, in the Federal Border Guard, or in a Civil Defence organisation.
(4) If, while a state of defence exists, civilian service requirements in the civilian public health and medical system or in the stationary military hospital organisation cannot be met on a voluntary basis, women between eighteen and fifty-five years of age may be assigned to such services by or pursuant to a law. They may on no account render service involving the use of arms.‘
Soldatengesetz Art.3:
Women may enlist only as volunteers and only in the medical and military-music services

7. Samērīguma princips, Kreil2
Direktīva 76/207/EEK par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem
2. pants
1. Šajos noteikumos vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē to, ka nav nekādas tiešas vai netiešas diskriminācijas atkarībā no dzimuma, jo īpaši, norādot uz ģimenes stāvokli.
2. Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības minēto principu nepiemērot tai profesionālajai darbībai un, vajadzības gadījumā, ar to saistītajai sagatavošanai, kurā sava rakstura vai izpildes dēļ darba ņēmēja dzimums ir noteicošais faktors.

8. Samērīguma princips, Kreil3
23. Nosakot atkāpes no indivīda tiesībām, tādām kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, ir jāievēro samērīguma princips – viens no kopienas tiesību vispārējiem principiem. Šis princips nosaka, ka jebkuriem indivīda tiesību ierobežojumiem ir jābūt piemērotiem un nepieciešamiem, lai sasniegtu iecerēto mērķi un pieprasa, lai vienlīdzīgas attieksmes princips būtu pēc iespējas saskaņots ar nepieciešamību nodrošināt sabiedrības drošību. [24]
25. Kā tiesa uzsvēra Sirdar sprieduma 28.punktā ir jānoskaidro vai dalībvalsts iestāžu rīcība, izmantojot valstij piemītošās izvēles iespējas, tik tiešām tiek veikta ar mērķi nodrošināt sabiedrības drošību, un vai tā ir piemērota un nepieciešama šī mērķa sasniegšanai.
26. Kā jau iepriekš tika skaidrots sprieduma 5., 6., un 7., punktos atteikums pieņemt prasītāju Bundeswehr dienestā, kurā viņa vēlējās būt nodarbināta tika balstīts uz Vācijas tiesību normām, kuras pilnībā liedz sievietēm dienēt militārā dienestā, kas saistīts ar ieroču lietošanu un kuras atļauj sievietēm veikt vienīgi medicīnas un mūzikas dienestu.

9. Samērīguma princips, Kreil4
27. Šāds liegums, kas attiecas gandrīz uz visiem dienesta amatiem, nevar tikt uzskatīts par atkāpi, kuru attaisno attiecīgo amatu īpašais raksturs. Direktīvas 2 (2) paredzētais izņēmums var tikt attiecināts tikai uz specifiskām darbībām.
28. Turklāt ņemot vērā bruņoto spēku dabu, tas, ka jebkurai armijā dienējošai personai var būt nepieciešams lietot ieročus, pats par sevi neattaisno liegumu sievietēm pildīt militāro dienestu. Kā to paskaidroja Vācijas valdība, sievietēm pieejamajos dienesta amatos, tiek pasniegti ieroču lietošanas pamati, lai ļautu personālam sevi aizstāvēt kā arī palīdzēt citiem.
29. Tādēļ, pat ņemot vērā valstu izvēles iespējas saglabāt minēto izņēmumu, dalībvalsts iestādes nevar nepārkāpjot samērīguma principu pieņemt vispārēju nostāju, ka visām bruņotajām vienībām armijā ir jābūt tikai un vienīgi vīriešu.

10. Samērīguma princips, Kreil5
Kreil spriedums uzsver 2 kritērijus:
Vai ierobežojums ir piemērots mērķa sasniegšanai?
Vai ierobežojums ir nepieciešams mērķa sasniegšanai (vai ir mazāk ierobežojošas alternatīvas)?
mērķis: sabiedriskā drošība, armijas efektivitāte
ierobežojums: liegums sievietēm dienēt armijā (izņemot saistībā ar medicīnu/ mūziku)

11. Samērīguma princips6 Samērīguma lietu kategorijas:
Nesamērīgs tiesību ierobežojums (C-353/99 Hautala)
Nesamērīgs sods (C-491/01 Man, C-365/99 Portugāle pret Komisiju)
Nesamērīgas politikas izvēle (44/77 Hauer, C-331/88 Fedesa)
Atšķirības testa piemērošanas intensitātē:
stingri: personu brīvības, kopējā tirgus brīvības
mazāk stingri: drošība, ekonomikas politika, veselības aizsardzība u.c., jomas kurās ES vai valstīm ir lielāka izvēles brīvība

12. Tiesiskā noteiktība (legal certainty)
325/85 Ireland v Commission
Tiesību aktiem ir jābūt skaidriem un noteiktiem, kā arī tādiem, lai tiesību subjekti spētu paredzēt, kāda būs šo tiesību aktu piemērošana
ĢA Jacobs, C-377/98
ĢA Geelhoed, C-244/03
retroaktivitātes aizliegums (98/78 Racke):
tiesību akti nedrīkst stāties spēkā pirms publicēšanas; vai
attiekties uz pagātnē noslēgtiem notikumiem
retroaktivitāte tikai izņēmuma gadījumos
lauksaimniecības politikā, lai nodrošinātu tirgus stabilitāti
ja pieņemts indivīdam labvēlīgāks regulējums (T-7/99 Medici)
ja necieš tiesiskā paļāvība ( C-331/88 Fedesa)

13. Tiesiskā noteiktība - ĢA Jacobs, C-377/98
Zināms vispārīgums un neprecizitāte ir raksturīga direktīvu pazīme un tā nevar kalpot par pamatu direktīvas spēkā neesamībai.
“Direktīvu būtībai ir raksturīgi, ka tās neregulē izsmeļoši jautājumus, uz kuriem tās attiecas. Lai gan šīs apstāklis nenozīmē, ka direktīvu tekstiem ir jābūt neskaidriem, tas tomēr norāda, ka noteiktas dalībvalstu izvēles brīvības pastāvēšana nav pietiekams pamats, lai direktīvas nebūtu spēkā. Pat gadījumā, ja direktīvas tekstu ir iespējams dažādi interpretēt [...], es neuzskatu, ka tas ir pietiekams pamats prasībai par spēkā neesamību.
Tiesas praksē gadījumos, kad dalībvalsts, nepareizi ieviešot neprecīzu direktīvas normu, tomēr var piešķirt normai saturu, kāds tai saprātīgi varētu būt, Tiesa nav secinājusi, ka direktīva (vai tās norma) būtu uzskatāma par spēkā neesošu tikai tāpēc, ka tā ir bijusi neprecīza un tādēļ dažādi interpretējama.”

14. Tiesiskā noteiktība - ĢA Geelhoed, C-244/03
Neprecizitāte un nenoteiktība direktīvas tekstā var kalpot par pamatu direktīvas apstrīdēšanai tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad neprecizitāte izpaužas kā klaja pretruna starp direktīvas normām, vai arī direktīvas norma ir tik neskaidra, ka tajā nav iespējams saskatīt jebkādu loģisku jēgu.

15. Tiesiskā paļāvība (legitimate expectations)
Tiesības uz tiesisko paļāvību pastāv, ja:
Īpaši to apgalvojot,
Institūcija ir radījusi pamatotas cerības (T-72/99 Meyer)
C-152/88 Sofrimport

16. Tiesiskā paļāvība2
Persona nevar paļauties, ka jebkura pastāvoša situācija netiks grozīta
Nelabvēlīgākas situācijas radīšana pati par sevi nav tiesiskās paļāvības pārkāpums (C-63/93 Duff)
Paļāvībai ir jābūt tiesiskai (T-31/99 ABB)
Tiesa noraidīs prasību, ja grozījumi ieviesti, lai novērstu robu likumdošanā, kuru prasītājs ir ļaunprātīgi izmantojis
Paļāvībai ir jābūt saprātīgai (265/85 Van den Bergh)
Prasītājs nevarēja paļauties, ka kaitīgās vielas netiks aizliegtas (C-331/88 Fedesa)
Vai tiesiskā paļāvība darbojas arī attiecībā uz prettiesiskiem aktiem?
Tikai, ja iestāde nesaprātīgi ilgi kavējas ar prettiesiskā akta atcelšanu (15/85 d’Abruzzo)

17. Vienlīdzības princips
LESD 18.pants:
Piemērojot šo Līgumu un neskarot tajā paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.
LESD 19. pants:
Neskarot pārējos šā Līguma noteikumus un nepārsniedzot pilnvaras, ko Kopienai piešķir šis Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var paredzēt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.
LESD 110.pants:
Dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.
LESD 157.pants:
Visas dalībvalstis nodrošina to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.
LESD 45.p., 49.p., 56.p., 153.p.

18. Vienlīdzības princips2
Definīcija:
princips liedz atšķirīgi attiekties pret līdzīgām situācijām, ja vien atšķirīgā attieksme nav objektīvi pamatota (117/76 un 16/77 Ruckdeschel); un
vienādi attiekties pret dažādām situācijām, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota (106/83 Sermide)
2 pakāpju tests:
Vai situācijas ir salīdzināmas?
Vai atšķirīgā attieksme ir pamatota?
Netiešā diskriminācija (152/73 Sotgiu)
Diskriminācijas attaisnojumi

19. Piesardzības princips
LESD 191.p
C-180/96 BSE
“ja pastāv šaubas par cilvēku veselību apdraudoša riska esamību vai apjomu, institūcijas var veikt aizsardzības pasākumus, negaidot līdz riska pastāvēšana un nopietnums paliek neapšaubāmi”
T-13/99 Pfizer, T-74/00 Artegodan
“Piesardzības princips var tikt uzskatīts par Kopienu tiesību vispārējo principu, kas pieprasa, lai kompetentās institūcijas novērš potenciālos riskus veselībai, drošībai un videi, dodot priekšroku šo interešu aizsardzībai pār ekonomiskām interesēm ”

20. Pārskatāmības princips (transparency)
Publiska / atklāta lēmumu pieņemšana
Informācijas sniegšana
Piekļuve dokumentiem
LESD 15.pants:
Jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ...

21. Pārskatāmības princips2
EST nav atzinusi pārskatāmību par VTP (C-353/99 Hautala)
Ceļot prasību jāpamatojas uz noteiktu attiecīgās institūcijas reglamenta normu
EST anulē piekļuvi liedzošu lēmumu, ja:
pārkāpts attiecīgās institūcijas reglamenta prasības
nepareizi piemēroti izņēmumi
nepareizi piemērotas autortiesības
atteikums daļējai piekļuvei
atteikums nav pamatots (T-105/95 WWF; C-353/99 Hautala)
Regula 1049/ Institūciju reglamenti

22. Subsidiaritātes princips
LESD līguma protokols
Nozīme – vai ES ir kompetenta rīkoties?
“ES rīkojas kompetences robežās”
Tikai piešķirtās kompetences
Netieši piešķirtās kompetences (implied powers)
Kuras jomas ir ES ekskluzīvajā kompetencē?
Komisija: visas jomas, kurās ES ir pienākums rīkoties (preču/personu/pakalpojumu/kapitāla kustība; konkurence; kopējā lauksaimniecības politika)
Jomas, kuras nav ekskluzīvajā kompetencē: vide; izglītība; sociālā politika

23. Subsidiaritātes princips2
Principa saturs:
ES rīkojas tikai, ja DV nespēj pilnībā sasniegt mērķi
ES mērķi sasniegs labāk
ES veic tikai tās darbības, kuras nepieciešamas mērķa sasniegšanai
Amsterdamas līguma protokols par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu
“S” pamatojums likumdošanas procesa gaitā
EST ir negribīga konstatēt “S” pārkāpumus
C-233/94 Germany v Parliament and Council
C-84/94 Working time

24. Patstāvīgi jāizlasa
1) Craig, P., De Burca, G., EU Law, Text, Cases and Materials, forth edition, Oxford, 2008.
Pamattiesības, kā VTP: lpp; lpp
Vispārējie tiesību principi: lpp
2) ĢA Jacobs viedoklis lietā C-50/00 UPA (uz 10.marta lekciju)