1. Autors: Baboliņa, Zenta; Izdevējs: Rīga : a/s Ernst Plates; 193-]
Ma.soc. Jānis Daugavietis Radiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi un radioklausītāju gaidas CELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA) RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga 2014.g. 21.marts

2. Because the music that they constantly play
«Burn down the disco
Hang the blessed DJ
Because the music that they constantly play
IT SAYS NOTHING TO ME ABOUT MY LIFE»
(no The Smiths dziesmas "Panic ", autori Morrissey/Johnny Marr, 1986)

3. Jautājumi un plāns
Kā muzikālās gaumes sadzīvo ar radio piedāvājumu, un kas būtu ‘sakāms’ valstij?
TEORIJA (gaume un identitāte)
DATI (iedzīvotāju demogrāfija, muzikālās gaumes, radio piedāvājums)
DISKUSIJA (tirgus un kultūrpolitika [kvotas])
gaume / identitāte
piedāvājums
valsts - KP

4. Gaume (socioloģiskā interpretācija)
...ir mūzika, ko patērējam (uztveram, izvēlamies, mīlam, saprotam, gribam...)
Mākslas darba (iesk. mūzikas) baudīšanas mehānisms un priekšnoteikumi (P.Burdjē)
mūzika ir ‘šifrs’ un tā atslēgšanai nepieciešamas ‘atslēgas’
šos instrumentus (atslēgas, kodus) mēs iegūstam mācoties un ar pieredzi
Secinājums: «kapitālu determinisms» Mūsu spēju (vai nespēju) uztvert noteiktu mūziku ietekmē un nosaka dažādi mūsu ‘kapitāli’ – ekonomiskais, sociālais, kultūras, izglītības u.c.
Mākslas darba (MD) uztvere - atšifrēšana. Kodiem (autora un uztvērēja) jāsakrīt. Adekvāta MD ‘izpratne’ – jābūt noteiktam kompetences līmenim, noteiktā sabiedrībā, noteiktā laikā. // Bourdieu, Pierre. (1993 [1968]). Outline of a Sociological Theory of Art Perception. In Pierre Bourdieu & Randal Johnson (Eds.), The field of cultural production : essays on art and literature (pp ). New York: Columbia University Press.

5. Mūzika un identitāte
Mūzikas uztveršanas nosacījums – spēja identificēties (pieņemt, izprast...) ar vēstījumu (skat. epigrāfu).
Muzikālās gaumes jeb identitātes divi posmi:
identitātes veidošanās process (socializācija [‘mans laiks’, ‘mana mūzika’])
...un pārējā dzīve (vairumam cilvēku gaumes kopš jaunības nemainās)
Secinājums: gaumes ir stabilas un tipiskas
PS Mūzika – galvenais jauniešu identitāšu avots.

6. Postmodernitātes komentārs
Identitāte(s) mūsdienās nav stabilas, tās ir daudz mainīgākas nekā agrāk (piem., etniskā piederība, dzimums, sociālā piederība)
Identitāte ir nevis stabila, bet drīzāk plūstoša, mainīga, brīva, šķirda, hibrīda, heterogēna...
Omnivorisma jeb visēdāju tēze
gaumes un patēriņš ir kļuvis daudzveidīgāks, mazāk izslēdzošs*
Citi pētījumi to apstiprina, bet tas attiecas tikai uz augstāko slāņu iedzīvotājiem, vairums zemāko slāņu cilvēki ir un paliek izteikti ‘vienēdāji’ (piem., klausās tikai popmūziku vai šlāgeri)
*Peterson, Richard, & Kern, Roger. (1996). Changing Highbrow Taste: From Snob to Omnivore. American Sociological Review, 61(5),

7. Adorno klausītāju tipoloģija
Viens no pirmajiem veidoja mūzikas klausīšanās tipoloģiju, un tikai vienu tipu uzskatīja par īsti masveidīgu:
«[..] spītīgs tās sabiedrības fasādes pielūdzējs, kuras grimases lūkojas uz viņu no ilustrēto žurnālu lapām.»
Izklaides (entertainment) tips: mūzika fonam un komfortam, pasīvs konformists, patērētājs un mietpilsonis
dz. Teodors Ludvigs Vīzengrunds,
Einleitung in die Musiksoziologie: zwolf theoretische Vorlesungen’ (1962)

8. Latvijas iedzīvotāji identitāšu jeb segmentu elementi
Kā radio klausītāju segmentēšanā, tā arī mūzikā šie joprojām ir būtiski dalījumi, kas šķeļ indivīdu gaumes:
tautība
vecums
izglītība
ienākumi
dzīvesvieta
...

9. Latvijas sabiedrība noveco, un līdz ar to ‘noveco’ arī radio saturs (mūzika). Arvien vairāk par radiostacijām varēsim teikt, ka tas spēlē ‘retro’.
Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra gada 1. janvārī un iedzīvotāju skaita samazinājums, salīdzinot ar iepriekš publicētajiem datiem.

10. Ritvars Eglājs

11. Valsts iedzīvotāju etniskā piederība stipri korelē ar viņu politisko rīcību, tāpat kā ar muzikālo gaumi (skat. tālāk).
2012.gada «valodu» referenduma rezultāts pa novadiem.

12. Gaumes daži dati

13. In candidate countries, the second most popular type of music is the one that we call easy listening. Being attracted to this kind of music is most typical among Cypriots (88%), Latvians (72%), and Hungarians (70%), and by far the least typical among the Turkish (24%). [43
EC. (2003). New Europeans and Culture Candidate Countries Eurobarometer (Vol , March-May): Directorate General Education and Culture.

14. Jauniešu gaumes būtiki atšķiras no pieaugušo, piem
Jauniešu gaumes būtiki atšķiras no pieaugušo, piem., RAP mūzika ir viņu otrais-trešais mīļākais žanrs. Kura no Latvijas raidstacijām regulāri un sistemātiski atskaņo hip hop/rap? Neviena, ja neskaita pāris marginālus radio.
ES kandidātvalstu (2003.) divu vecuma grupu jauniešu klausītākie mūzikas stili (% no attiecīgās grupas). (iepr. avots)

15. Avoti: autora aprēķini
LU SZF Socioloģijas nodaļa. (2002). Rīgas vidusskolu klases skolēnu aptauja [datu fails]. (nepublicēts).
LU SZF Socioloģijas nodaļa. (2010). Rīgas vidusskolu klases skolēnu aptauja [datu fails]. (nepublicēts).
Tabuns, A., Sūna, L., Kalniņa, A., Daugavietis, J., Mūriņš, S., & Liepiņa, K. (2006). Latvijas universitāšu bakalaura līmeņa studentu apatuja (pētījums “Jauniešu kultūraktivitātes un nacionālā integrācija”) [datu fails]. LU SZF.
Rīgas vidusskolēnu (2002. un 2010.) un Latvijas studentu (2006.) aptaujas

16. Trīs mūzikas patēriņa tipi
Pētnieki konstatē, ka Latvijas mūzikas patērētājus var dalīt trīs lielās grupās:
popmūzikas
šlāgera un kantrī
dažādu žanru (iesk. klasiskās mūzikas)
«Pētījuma rezultātā tika konstatētas 3 izteiktas respondentu kopas ar dažādiem mūzikas patēriņa principiem. Divas no tām izrāda „vienēdāju” tendences – pirmā ar izteiktu popmūzikas patēriņu, otrā - šlāgera un kantrī mūzikas cienītāji. Trešā šķira demonstrē krietni sarežģītāku, proti, „visēdāju principu”, jo patērē ne tikai dažādus žanrus, bet arī izrāda noslieci par labu uz „elitāriem” žanriem, tādiem kā opera un klasiskā mūzika.
Piesaistot šķiras statusa skalai, kas izveidota, balstoties uz profesionālā ranga datiem, var konstatēt izteiktu saikne starp respondenta sociālo statusu un viņa/viņas mūzikas patēriņu. Augstākam statusam ir piesaistīti sarežģītāki mūzikas klausīšanas principi» (49.lpp.)
Ķīlis, Roberts, Mūriņš, Sandris, Siliņa, Daina, Klāsons, Gints, Kovaļenko, Maksims, & Stafecka, Anna. (2007). Kultūras patēriņš (ziņojums par socioloģiskās aptaujas rezultātiem). Rīga: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.
Ķīlis, Roberts, Mūriņš, Sandris, Siliņa, Daina, Klāsons, Gints, Kovaļenko, Maksims, & Stafecka, Anna. (2007). Kultūras patēriņš (ziņojums par socioloģiskās aptaujas rezultātiem). Rīga: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.

18. Latvijas radio formāti
dominē Adult Contemprary/Top40 iepriekšējo desmitgažu mūzika + kaut kas no aktuālā/dejojamā vai vēl vecākas desmitgades (pirms 80-jiem)....
pamatauditorija – PIEAUGUŠIE (35+) ārpusē – minoritātes, nišas, kabatas (piem., tīņi, HH, etno, folk...)
3 mūzikas dilstošā īpatsvarā – rietumu, RU, LV (latviešu) vai nu katra atsevišķi, vai kopā ar rietumu – nav LV+RU
Videoklipi – cits info avots

19. Auditoriju pārklāšanās indekss
Radio ALISE + 98
RETRO FM
225
Latvijas Radio 4
145
Hiti Rossii / Russkoje Radio
226
Latvijas Radio 2
154
Radio TEV
228
Latvijas Radio 1
160
Radio SWH
233
TOP Radio
164
Radio MIX FM 102,7
236
EHR (Eiropas hitu radio)
198
Latvijas Radio 3
240
Radio Skonto
200
Star FM
Kurzemes radio
203
AUTORADIO
244
Latvijas Kristigais radio
205
Super FM
275
SWH +
220
EUROPA PLUS 99,5 FM
Jumor FM 88,6
295
1/5 klausītāju klausās tikai vienu raidstaciju, pārējie - divas vai vairāk (vidēji 2,4) [2006 NRTP pētījums]
Jo lielāks indekss, jo lielāka daļa radiostacijas klausītāju klausās arī citas raidstacijas.
Autora aprēķini. Avots: Nacionālais Mediju Pētījums Radio Ziema 2014, 2014 TNS.

20. Auditoriju profils: tautība (%)
latvieši citi
Latvijas Radio
Latvijas Radio
Latvijas Radio
Radio SWH
SWH
Radio MIX FM 102,
Jumor FM 88,
Dominē raidstaciju dalījums «latviešu» un «krievu», ar dažiem izņēmumiem:
Latvijas Radio
EHR (Eiropas hitu radio) 75 25
Nacionālais Mediju Pētījums Radio Ziema 2014, 2014 TNS, 85.lpp.

21. TOP Radio / 50
„deju mūzika”, „танцевальная музыка с ритмичным содержанием”
Lielākais starp visām radio: gadu vecums ir 60% viņu auditorijas; 70% ir vīrieši; 10% ar augstāko izgl.
"Сам НАНА, Андрис ,ТОП-Руслан :)))"

22. Ko vēlas radioklausītājs?
fonu (netraumējošu, atpazīstamu)
savu valodu (sarunu un mūzikas)
savu mūziku
vietējās ziņas

23. Ko vēlas industrija?
‘Pietiekami lielus’ gaumju segmentus Ko darīt ar pārējiem? (nišām, kabatām, minoritātēm – kuras ir par mazu vai par maksātnespējīgām, lai viņu gaumēm tiktu veidots īpašs radio saturs) ... te ‘tirgū’ vajadzētu iejaukties valstij (jo tai ir jārūpējas par visiem iedzīvotājiem, jo īpaši – par neaizsargātākajiem)

24. Mūzika un politika
Mākslas, kultūras funkcijas:
pirmkārt politiskas, nevis estētiskas (P.Burdjē)
Galvenie kultūrpolitikas uzdevumi, ar kultūras palīdzību veidot vai celt:
nacionālo identitāti;
ienākumus;
iedzīvotāju morāli (O. Bennett, 1997)

25. Kultūrpolitika (2) Citas intervences jomas un uzdevumi:
atbalsts noteiktām vērtībām – patriotisma, elitisma, demokrātijas, vienlīdzības, līdzdalības, līdztiesības, līdzdalības ideoloģiju propogandēšana un iemiesošana;
iedzīvotāju nodarbinātība – brīvā laika lietderīgas izmantošanas problēmas risināšana;
mākslas attīstīšana – estētiskā izcilība;
sociālā kohēzija, integrācija (dominē mūsdienās);
kopienas attīstība – dzīves kvalitātes uzlabošana, pilsoniskās aktivitātes veicināšana (dominē mūsdienās).
Nacionālās kultūras protekcionisms – pasaulē pieņemta prakse l’exception culturelle (‘kultūras izņēmuma’ princips)

26. Kvotu diskusija Tipiskie kontrargumenti: LV mūzika nav kvalitatīva
LV mūzika nav pietiekamā kvantitātē
«klausītāji negrib» LV mūziku
Aiz tiem stāv pretestība šai potenciālajai uzņēmējdarbības (radio) regulēšanai.
Prognoze: ja tirgū palielināsies pieprasījums pēc vietējās mūzikas (ieviešot kvotas Latvijas un/vai latviski skanošai mūzikai, t.i. raidstacijām būs jāspēlē noteikts procents vietējās mūzikas [piem., 40% no visām dziesmām]), tās kļūs vairāk, tā būs kvalitatīvāka un daudzveidīgāka, bet latviešu klausītājs ātri pieradīs pie lielāka vietējās mūzikas īpatsvara, kā to pierāda Latvijas Radio 2 (spēlē tikai latviešu mūziku) vai vietējie ‘krievu’ radio (tajos dominē Krievijas mūzika).
Kvotu ieviešanas procesa potenciālās problēmas:
lobiju spēku samērs
LR kultūrpolitikas specifika (tās «nacionālisms» un popkultūras, iesk., populārās mūzikas, ignorēšana)

27. Kopsavilkums
1. To var uzskatīt par draudu nacionālai valstij, ka tās raidviļņos dominē citu kultūru mūzika, t.i. rietumu (pamatā – ASV) un Krievijas, bet Latvijas mūzikas īpatsvars ir mazāks par katru no tām atsevišķi ņemtām.
"Tā pavirši aprēķinot šo 25 radiostaciju kopējo raidlaiku, pašmāju mūzikai atvēlēti aptuveni 15%, bet mūzikai krievu valodā aptuveni 50%." (2008 Jānis Žilde)
2. Drauds ir arī «nepietiekami lielo» gaumes segmentu ignorēšana, t.i. daļas sabiedrības ‘atstāšana ārpus’ nacionālajiem radioviļņiem. Īpaši problemātiski tas ir sabiedrisko mediju kontekstā: valstij ir jāspēj uzrunāt krietni lielāks īpatsvars savu iedzīvotāju.
Es to dēvēju par smagu kultūrpolitikas kļūdu (arī mediju, integrācijas un citu politiku kļūdu). Popkultūras ignorēšana un popkultūras industrijas atstāšana pašplūsmā nav pieļaujama, jo tā ir vairuma iedzīvotāju ikdiena un tā veido mūsu kultūras patēriņa absolūti lielāko daļu.
PS Latvijas sociologi to savos pētījumos atkārto gadu no gada.

28. Paldies!