1. Organiskās saules šūnas

2. Daudz vienkāršāka izgatavošana
Kas ir labi?
Daudz vienkāršāka izgatavošana
Daudz lētāka izgatavošana
Plastikas šūnas
Iespēja plaši variēt sastāvu
(sintezēt vēlamus savienojumus)
Ko vēl var vēlēties ?
Lietderības koeficients līdz 11%
Stabilitāte daudz mazāka kā silīcija saules šūnām
Eksitonu brīvais ceļš ar dažu nm kārtu,
tam nepieciešamas ļoti plānas kārtiņas

3. 1906s – POCHETTINO atklāja fotovadāmību antracēna kristālā
1950s – Florofila un līdzīgu organisko krāsvielu pētījumi
1980s – pirmais polimēra solārā šūna
1986s – pirmā saules šūna, kas sastāv no donora un akceptora molekulām – pagrieziena punkts organisko saules šūnu izpētē. (TANG)
1991s – pirmā krāsvielu saules šūna (GRETZEL)
1993s – piemā saules šūna ar fullarēnu un polimēru kā matricu (SARICIFTCI)

4. anods
p-vadošais slānis
n-vadošais slānis
katods
gaismas fotons
brīvie elektroni no n-vadošā slāņa nonāk katodā, bet brīvie caurumi no p-vadošā slāņa - anodā in elektriskā strāva plūst ārējā ķēdē:
fotons organisko molekulu slāņī ģenerē elektronu-caurumu pāri :
daļa elektronu un caurumu mazā kustīguma dēļ rekombinē vai tiek saķerti lokālos enerģētiskos stāvokļos

5. Eksitonam disociējot elektronu tnonāk uz akceptora molekulas (fullarēns), bet caurums paliek polimērā. Elektronu-caurumu (e-h) pāris vēl joprojām ir saistīti
e-h pāris disociē elektriskā lauka (iekšēja un pieliktā) ietekmē.
Līdz ar to saules šūnas fotostrāvu nosaka elektriskai lauks šūnā, kas ir viens no trūkumiem.

6. anods
p-vadošais slānis
n-vadošais slānis
katods
gaismas fotons
brīvie elektroni no n-vadošā slāņa nonāk katodā, bet brīvie caurumi no p-vadošā slāņa - anodā in elektriskā strāva plūst ārējā ķēdē:
fotons organisko molekulu slāņī ģenerē elektronu-caurumu pāri :
daļa elektronu un caurumu mazā kustīguma dēļ rekombinē vai tiek saķerti lokālos enerģētiskos stāvokļos

7. Ko var vēl uzlabot ?
Nav problēmas ķimijā, bet gan ierīces dizainā
Elektrods ar reljefu
Elektrods ar ķemjveida struktūru
Gaismas vadi, kas savāc gaismu
Grafēns kā plastisks elektrods

9. Krāsvielu saules šūnas

10. e Caurspīdīgs anods TiO2 Krāsviela Elektrolīts Katods S S*
Lozannas Techniskās augstskolas profesors M.Grecels (M.Gretzel) 1991.

11. e S* S TiO2 Molycell antocianīna atvasinājumi 11
Commissariat à l’Energie Atomique DRT/LITEN/DSEN/GENEC Laboratoire Cellules et Composants EA Saclay F Gif-sur Yvette Cedex - France 11

13. Sony Unveils Solar Lamps Shades

14. The Hélio DAB Radio uses these colorful solar cells to power all of its functions. These panels get their color from vegetable ink. The psychedelic radio's solar cells are printed onto thin glass panels, enabling them to capture the ambient light that is prevalent in most rooms and harness it for power. The cells are on these panels that rotate around, kind of like the blades of a fan.
French designer Léa Longis created this amazing-looking radio, that works purely on solar cells. If that were it, this might get boring quickly. But, as you might have guessed, it isn't. This design uses dye-sensitized solar cells, which were developed by Michael Grätzel.

15. G24 Innovations, a global pioneer of Dye-Sensitized Solar Cells (DSSC), announced the first ever commercial shipment of DSSC photovoltaic modules to Hong Kong-based consumer electronics bag manufacturer, Mascotte Industrial Associates.