1. Valsts un indivīda atbildība starptautiskajās tiesībās

2. Lekcijas pārskats Ievads Kas var atbildēt par ST pārkāpumu
2 atbildības režīmi – kas atšķirīgs
Valsts atbildība
Rīcības attiecināmība uz valsti
Piemēri

3. Ievads Kas var atbildēt par ST pārkāpumu?
Valstis un organizācijas
Indivīdi
Vai vieni faktiskie apstākļi var radīt gan indivīda, gan valsts atbildību?
Paralēlas tiesvedības
Starptautisko tiesu un tribunālu hierarhija?
Konflikti starp tiesu spriedumiem? (Nicaragua/Tadic)

4. Kas regulē? Valsts atbildība Indivīda atbildība
STK 2001.gada “Panti par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību”;
Indivīda atbildība
tribunālu statūti, paražas

5. Valsts un indivīda atbildības režīmi
Atšķirības
Objektīvā atbildība
Indivīda atbildība = valsts atbildība?
Pierādīšanas standarts
Mērķi
SKT un klasiskās ST
Indivīds kā valsts pārstāvis
Indivīds kā ST subjekts
Primitīvās / attīstītās tiesību sistēmas (H.Kelsen)

6. Valsts atbildība - vispārējie principi
1.Pants Valts atbildība par tās starptautiski prettiesisko rīcību
Katra valsts starptautiski prettiesiska rīcība izraisa šīs valsts starptautisko atbildību.
Chorzow Rūpnīcas lieta (Pastāvīgā tiesa 1927.g.)
2.Pants Valsts starptautiski prettiesiskas rīcības elementi
Valsts rīcība ir starptautiski prettiesiska, kad rīcība, kas izpaužas darbībā vai bezdarbībā:
(a) Ir attiecināma uz valsti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; un
(b) Veido valsts starptautiska pienākuma pārkāpumu.

7. Valsts atbildība - attiecināmība
4.p., valsts orgānu rīcība
5.p., personas ar valsts varas pilnvarām
6.p., citas valsts orgāni
7.p., (ultra vires) valsts orgāns pārsniedz pilnvaras
8.p., vadība vai kontrole
9.p., valsts varas neesamība
10.p., sacelšanās vai citas kustības rīcība
11.p., atzīta un pieņemta darbība

8. 4.p., valsts orgānu rīcība 4.pants Valsts orgānu rīcība
1. Jebkura valsts orgāna rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, neatkarīgi no tā vai orgāns īsteno likumdošanas, izpildvaras, tiesu vai jebkuras citas funkcijas, vienalga kādu vietu tas ieņem valsts struktūrā un vai tas ir valsts centrālās valdības vai reģionālas vienības orgāns.
2. Par orgānu ir uzskatāma jebkura persona vai veidojums, kam ir šāds statuss saskaņā ar valsts iekšējām tiesībām.

9. 4.p., valsts orgānu rīcība Rainbow Warrior; ELSI
“neatkarīgi no tā vai orgāns īsteno likumdošanas, izpildvaras, tiesu vai jebkuras citas funkcijas”
Rainbow Warrior; ELSI
“vienalga kādu vietu tas ieņem valsts struktūrā”
Prezidents; kareivis; referents ministrijā
“valsts centrālās valdības vai reģionālas vienības orgāns”
Valsts vienotības princips

10. 5.p., personas vai vienības ar valsts varas pilnvarām
5.pants Personu vai vienību, kuras realizē valsts varas pilnvaras, rīcība
Personas vai vienības, kuras nav valsts orgāns atbilstoši 4.pantam, bet kuru attiecīgās valsts likums pilnvaro realizēt valstisku pilnvaru elementus, rīcība ir uzskatāma par šīs valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ar nosacījumu, ka persona vai vienība konkrētajā gadījumā rīkojas šādā kapacitātē.

11. 6.p.,valsts orgānu rīcība citas valsts pārziņā
6.pants
Orgāna, ko valsts nodevusi citas valsts pārziņā, rīcība ir uzskatāma par šīs pēdējās valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja orgāns rīkojas realizējot tās valsts, kuras pārziņā tas nodots, valstisku pilnvaru elementus.

12. 7.p., pilnvaru pārsniegšana vai rīcība pretēji norādījumiem
7.pants pilnvaru pārsniegšana vai rīcība pretēji norādījumiem
Valsts orgāna vai arī personas vai vienības ar valsts varas pilnvaru elementiem rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja orgāns persona vai vienība rīkojas šādā kapacitātē, pat, ja tā pārsniedz savas pilnvaras vai rīkojas pretēji norādījumiem.
Youmans prasība, (ASV pret Meksiku), ASV-Meksikas prasījumu komisija (1926).

13. 8.p., valsts vadīta vai kontrolēta rīcība
8.pants valsts vadīta vai kontrolēta rīcība
Personas vai personu grupas rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja persona vai personu grupa faktiski rīkojas saskaņā ar valsts instrukcijām vai arī ir valsts vadīta vai kontrolēta, veicot attiecīgo rīcību.
De facto saikne
“Efektīva” vai “vispārēja” kontrole
Nikaragvas lieta (Nikaragva pret ASV) (ANO ST)
Tadič lieta (Dienvidslāvijas tribunāls)
Genocīda lieta (Bosnija pret Serbiju) (ANO ST)

14. 8.p., valsts vadīta vai kontrolēta rīcība – Nikaragvas lieta
ANO ST:
“United States participation, even if preponderant or decisive, in the financing, organizing, training, supplying and equipping of the contras, the selection of its military or paramilitary targets, and the planning of the whole of its operation, is still insufficient in itself, [..] for the purpose of attributing to the United States the acts committed by the contras [..] All the forms of United States participation mentioned above, and even the general control by the respondent State over a force with a high degree of dependency on it, would not in themselves mean, without further evidence, that the United States directed or enforced the perpetration of the acts contrary to human rights and humanitarian law alleged by the applicant State. Such acts could well be committed by members of the contras without the control of the United States. For this conduct to give rise to legal responsibility of the United States, it would in principle have to be proved that that State had effective control of the military or paramilitary operations in the course of which the alleged violations were committed.” (para.115).
Military and Paramilitary Activities in and Against Nicaragua (Nicaragua v United States of America), ICJ Reports, 1986.

15. 8.p., valsts vadīta vai kontrolēta rīcība – Tadič lieta
Dienvidslāvijas tribunāls:
“States are not allowed on the one hand to act de facto through individuals and on the other to disassociate themselves from such conduct when these individuals breach international law. The requirement of international law for the attribution to States of acts performed by private individuals is that the State exercises control over the individuals. The degree of control may, however, vary according to the factual circumstances of each case. The Appeals Chamber fails to see why in each and every circumstance international law should require a high threshold for the test of control. Rather, various situations may be distinguished.” (para.117).
Prosecutor v. Tadic, ICTY, Case No. IT-94A-A, Appeals Chamber, 15 July 1999, 38 ILM 1581 (1999)

16. 8.p., valsts vadīta vai kontrolēta rīcība – Genocīda lieta
ANO ST:
“The “overall control” test has the major drawback of broadening the scope of State responsibility well beyond the fundamental principle governing the law of international responsibility: a State is responsible only for its own conduct, that is to say the conduct of persons acting, on whatever basis, on its behalf. That is true of acts carried out by its official organs, and also by persons or entities which are not formally recognized as official organs under internal law but which must nevertheless be equated with State organs because they are in a relationship of complete dependence on the State. Apart from these cases, a State’s responsibility can be incurred for acts committed by persons or groups of persons [..] only if, [..] they are attributable to it under the rule of customary international law reflected in Article 8 [..]. This is so where an organ of the State gave the instructions or provided the direction pursuant to which the perpetrators of the wrongful act acted or where it exercised effective control over the action during which the wrong was committed. In this regard the “overall control” test is unsuitable, for it stretches too far, almost to breaking point, the connection which must exist between the conduct of a State’s organs and its international responsibility.”
The Application of the Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide (Bosnia and Herzegovina v. Serbia and Montenegro), Judgment of February 26, 2007

17. Citi attiecināmības pamati
9.p.,valsts varas neesamība
10.p., sacelšanās vai citas kustības
11.p., atzīta un pieņemta darbība

18. Piemēri
Pulkvedim Kadafi uzticamie spēki aplenc Mizratas pilsētu Lībijā un vairāku dienu garumā ar lielgabaliem mērķtiecīgi apšauda civiliedzīvotāju apdzīvotos pilsētas rajonus.
ASV Lībijā veiktā gaisa uzlidojuma rezultātā iet bojā civiliedzīvotāji.
Ziloņkaula Krasta Republikā kādā pilsētā jaunievēlētajam prezidentam Alassane Ouattara uzticamies spēki nogalina vairākus simtus cilvēku, jo tur tos aizdomās par savu politisko pretinieku atbalstīšanu.
Privāts militārais un apsardzes uzņēmums sniedz apsardzes pakalpojumus Lielbritānijas vēstniecībai Afganistānā. Šķietama uzbrukuma situācijā uzņēmuma darbinieki smagi ievaino vairākus civiliedzīvotājus.