1. Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs
2. lekcija
Dr. A. Rauhvargers, Rektoru padomes ģenerālsekretārs
telefons ,
Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts)
informācija JUMS

2. 2. Izglītības strukturējums pa pakāpēm (līdz augstskolai)
sākumskolas, pamatskolas un vidējā izglītība:
skolēnu noslodze pa izglītības pakāpēm
obligātie un izvēles priekšmeti pa izglītības līmeņiem
3. Raksturīgākās izglītības sistēmas
Francija

3. Pamata un vidējā izglītība – valsts vai privāta?

4. Valsts vai privāta? komentāri
Grafiks skaidri parāda, ka pamata un vidējā izglītība praktiski ir valsts kontrolē
vairumā valstu valsts sektors dominē un sasniedz līdz pat 95 un vairāk % skolu
izņēmumi – vairāk par pusi no valsts atkarīgu (valsts finansētu) privātu skolu: Vācija (ap 55%), Nīderlande (>75%)
Privātu no valsts neatkarīgu (un tātad valsts nefinansētu skolu) ir maz ,
parasti zem 5%, maksimums Portugāle un Malta – ap 10%

5. Prognozējamais izglītības ilgums
School Expectancy – prognozējamais laiks, kādu izglītībā pavadīs iedzīvotājs, kurš pašlaik ir 5 gadus vecs,
ja attiecīgās valsts izglītības struktūra saglabāsies tāda, kā pašlaik Key data, 2002
Svārstās no <14 (RO, CY) līdz >18 FIN, S, UK LV=15.6 gadi
Explanatory note
The net enrolment rates are calculated by dividing the number of students of a particular age or age group (ISCED 0 to 6) by the number of persons in the population in the same age or age band. For students whose age is 'unknown' the net enrolment rate has been estimated by dividing these students by the total population and multiplying by 60 (years).
Adding single-year net enrolment rates (expressed in years) gives us an estimate of years of school expectancy for the period of those ages. Adding the single-year enrolment rates for all ages gives us an estimate of expected years of education over a lifetime. This type of estimate will be accurate if current patterns of enrolment continue in the future. Estimates are based on head-count data.
To illustrate the meaning of school expectancy let us take an example: school expectancy for the age of 10 would be one
year if all 10-year-old students (in the year of the data collection) were enrolled. If only 50 % of 10-year-olds were enrolled,
school expectancy for the age of 10 would be half a year.

6. Sākumskola un pamatskola: vienota struktūra vai divas atsevišķas daļas?

7. Tendences
Vienotā struktūra ir raksturīga ziemeļvalstīm, Portugālei un lielai daļai ES kandidātvalstu
Jāņem vērā, ka nodalīta sākumizglītība ir arī nodalītas skolas, tātad, ja vienotajā struktūrā vēlākajos gados var mainīties skolotāji, tad dalītajā struktūrā skolas darbības stils un skolotāji noteikti mainās.

8. Sākumskolas izglītība
11 ES valstīs - atsevišķs izglītības līmenis
Parasti ilgst 6 gadus.
Visīsākā (4 gadi) lielākajā daļā Vācijas un Austrijā.
Dānijā, Portugālē, Somijā un Zviedrijā, arī Islandē un Norvēģijā visa obligātā izglītība ir vienā struktūrā
kandidātvalstis: Bulgārija, Lietuva, Rumānija un Kipra atdala sākumskolu

9. Klašu lielums sākumskolā
Noteiktais MAKSIMĀLAIS skaits
parasti no 25 līdz 36 skolēniem, kandidātvalstīs vairāk nekā ES valstīs
maz: Bulgārija 22, Lihtenšteina, Lietuva 24
daudz: Igaunija 36, Polija, Latvija - 34
MINIMĀLAIS noteiktais skaits (NE visi nosaka !)
no 10 (Austrija, Čehija) līdz 20 (Polija)
maz: Itālija, Rumānija 10, Latvija 8
daudz: Polija 20, Luksemburga 18

10. Sākumskolā ar klasi galvenokārt nodarbojas viens skolotājs
viens skolotājs viens skolotājs, ko atsevišķos priekšmetos aizstāj citi dažādas metodes

11. Mācībstundu skaits gadā sākumskolā
Eiropā
ES/ EEA
Kand.
Baltija
Latvija
743
767
635
563
478
Rekordi ES valstīs:
Daudz: Skotija, Francija, Itālija, Nīderlande –
Maz: Somija – 626, Norvēģija 656, Dānija 670, Austrija 690
Kandidātvalstīs
Daudz: Lihtenšteina 822, Kipra, Malta - 795
Maz: Latvija 478, Bulgārija 504, Lietuva 549

12. Kur tas rodas? (dati par 7 gadu vecumu)
Dažāds stundu ilgums: rekords “uz augšu” Itālijai 60 min, parasti 45, bet ir arī 50 un 45
Latvijā bērni iet skolā 170 dienas gadā vidēji Eiropā 184 dienas vidēji ES 190 dienas, rekords dienas
Nedēļas slodze –
Beļģijā 28 stundas pa 50 minūtēm,
Latvijā stundas pa 45 minūtēm

13. Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā
Dzimtā valoda
Matemātika
Hum. un dabasz.
ES/ EEA
28%
17%
13%
kand.
37%
20% 9% LV
38%
19%
Rekords “+”
DK, CZ, 45
Pl 24,
CZ 23
Sc 25, It 17
Rekords “-”
L 4,
I 13
I 10, Gr 11
ISL 7,
Gr 10

14. Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā
Svešvalo-das
Sports
mākslas
priekšm.
reliģ. un ētika
Elastīgais māc. laiks
ES/ EEA 3% 8%
14% 7%
10%
kand. 0%
13%
17% 2% LV 9%
18%
Rekords “+”
L 39
MT 32
SI 15, D 14
Fin 22 Li 25
Sc 15
S, FIN, Nl 100
Rekords “-”
(daudz 0%)
Pt 3, IRL 5
GR 9
(daudz 0)

15. Pārcelšana uz nākamo klasi sākumskolā

16. Pamata un vidējā izglītība vispārējās un profesionālās plūsmas (I)

17. vispārējās un profesionālās plūsmas (II)

18. Skolēnu skaita sadalījums starp vidējās izglītības profesionālo un vispārējo plūsmu
Rekordi: visp 81% IRL, 67% EL, ESP (LV 58)
prof 85% CZ, 81% SK, 76% D, A (LV 42)

19. Iesaiste vispārējā izglītībā vidusskolēnu % vispārējā izglītībā (pārējie prof.)

20. Mācībstundu skaits gadā pamatizglītībā

21. Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā
Dzimtā val.
matemātika
dabaszin.
Humanit. zin.
ES/ EEA
13%
12%
11%
Kand.
14%
Rekordi
Daudz
25 Bnl, Cz 31 Cy
19% Mt, 17% Be
16 Hu 12 S
14 Bnl, CZ
Maz
3% L 4% NL
8% Esp 8% Pt
5% Bnl
7% DK, Mt LV
23%
17% 8%

22. Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā
Svešval.
Sports
Māksla
IKT
ES/ EEA
15% 8% 9%
0.5%
Kand.
11% 7%
0.6%
Rekordi
Daudz
38% L 13% D
12% D, Si
16% D,
18 Cy
4.5% Ro, 2.5% Fr
Maz
6% Bfr 0.9 % Ni
6% Pt, Ro
3% Mt, 1.2 Pl
0% daudzkur LV
14%
16%
0.4%