1. Mazās un vidējās pilsētas Eiropā: tendences un attīstības potenciāls
Vidsvaldis Valtenbergs, LU 74.zinātniskā konference
Zemes un vides zinātņu nozares sekcija
Apakšsekcija „ Vietu plānošana un attīstība”
Rīgā, 2016.g. 5. februārī

2. Pētījuma uzdevumi Jautājumi
Attīstības virzieni un stratēģijas
Tendences
Izaicinājumi un attīstības potenciāls
Rekomendācijas
Kādi ir mazo un vidējo pilsētu attīstības šķēršļi, izaicinājumi un priekšnosacījumi?
Kā ES, dalībvalstis un pašvaldības var stiprināt mazo un vidējo pilsētu attīstību?
Jautājumi
Sub questions :
Trends and characteristics of SMUAs
Development challenges for SMUAs + difference larger cities
Contribution to territorial development and to Europe 2020 goals
Preconditions and directions for development of SMUAs
Policy recommendations

3. Metodes Pārskats par mazo un vidējo pilsētu pētījumiem
Fokuss
Galvenās pilsētu attīstības tendences un izaicinājumi
Ieguldījums ekonomiskajā izaugsmē
Veiksmīgas pilsētu stratēģijas
Pārskats par mazo un vidējo pilsētu pētījumiem
Pieejamo statistisko datu analīze
Pilsētu gadījumu apraksti
Mazajām un vidējām pilsētām pieejamo ES un citu finanšu instrumentu pārskats
Pilsētu gadījumu apraksti
10 Latvijas pilsētas
Citu ES dalībvalstu pilsētas

4. Mazo un vidējo pilsētu definīcija
Dalībvalstīs pastāv dažādas pilsētu definīcijas
Jaunā OECD-EC pilsētu klasifikācija
Definīcija balstīta uz iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu
Urbānās teritorijas, kurās dzīvo 5, ,000 iedzīvotāju.
“Urbāno teritoriju klāsteri ar iedzīvotāju skaitu virs 5,000”
Blīvums virs 300 iedz./km2 teritorijās, kuras nav pieskaitāmas pie “Augsta blīvuma urbāno teritoriju klāsteriem”
EC/OECD Definitions:
S (50,000 – 100,000)
M (100,000 – 250,000), L (250, ,000)
XL (500,000 – 1,000,000)
XXL (1,000,000 – 5,000,000), and
global cities (over 5,000,000);
Purpose of report is NOT to advance single definition of SMUAs: need for flexibility
Rationale for choice definition of SMUAs for statistical use: we make use of the ESPON TOWN database and Eurostat data (degree of urbanisation) for the statistical comparison in the report

5. Definīcija BLĪVUMS (iedz./km2) IEDZ.SKAITS < 300 300 - 1500
BLĪVUMS (iedz./km2)
< 300
> 1500
IEDZ.SKAITS
< 5,000
CITAS APDZ. VIETAS
Ļoti mazas : 69,043 / 16%
25,000 – 50,000
Mazas: 7,348 / 15%
5, ,000
Vidējas SMUAs: 966 / 7%
> 50,000
Lielas 100 / 3%
HDUC:
850 / 46%
Ļoti mazās pilsētas
Mazās un vidējās pilsētas (SMUAs)
Augsta apdzīvotības blīvuma klāsteri
(HDUC - High Density Urban Clusters)
Karte: Mazo un vidējo pilsētu izvietojums Eiropā – ar augsti urbanizēto koridoru kartes centrā (balstīts uz ESPON TOWN ziņojuma)
VST: Very small town / HDUC: High density urban cluster = larger cities
Table on ESPON Town Statistics: number of towns/urban areas + percentage of European population living in these types of areas.
Repartition of SMUAs in Europe:
Prevalent HDUC in: BE, CH, EL, NL, ES, UK, MT, CY
More balanced distribution: AT, BU, CZ, DK, EE, LV, PL, PT, RO, SE, SI
Prevalent SMUAs and smaller settlements in: FR, HU,IE, LT, LU, NO, SK

6. Mazās un vidējās pilsētas Latvijā pēc ESPON TOWN metodoloģijas
EC/OECD Definitions:
S (50,000 – 100,000)
M (100,000 – 250,000), L (250, ,000)
XL (500,000 – 1,000,000)
XXL (1,000,000 – 5,000,000), and
global cities (over 5,000,000);
Purpose of report is NOT to advance single definition of SMUAs: need for flexibility
Rationale for choice definition of SMUAs for statistical use: we make use of the ESPON TOWN database and Eurostat data (degree of urbanisation) for the statistical comparison in the report

7. 75 mazās un vidējās pilsētās dzīvo 35,7% iedzīvotāju
Mazās un vidējās pilsētas Latvijā pēc TOWN metodoloģijas
Lielākā daļa no tiem dzīvo 28 mazajās pilsētās (ar iedz. sk. zem 25,000) un 3 lielākajās pilsētās – Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā (ar iedz. sk. virs 50,000)
75 mazās un vidējās pilsētās
dzīvo 35,7% iedzīvotāju

8. Mazo un vidējo pilsētu rādītāji Latvijā
Iedzīvotāju skaits samazinājies visu pilsētu grupās, taču visbūtiskāk iedzīvotāju skaita
ssamazināšanos izjutušas lielākās pilsētas (-14,6%) un ļoti mazās pilsētas (-12,6%)
Only on average differences!
Advantages SMUAs:
Economic Regions with SMUAs often show higher economic performance despite lower population growth
Unemployment: On average SMUAs show lower unemployment rates compared to larger urban areas
Poverty: SMUAs outperform both large urban and rural areas by lower poverty levels in a number of MS
Housing: SMUAs perform better than large urban areas in providing affordable housing
Disadvantages SMUAs:
Economic: Greater impact de-industrialization
Demographic: Outflow young and educated to larger cities
Services: Erosion of public and private services + Dependency on funds national governments, vulnerability austerity measures
Infrastructure: Out-dated infrastructure; Problems of connectivity
Of course, only differences between SMSUAs and large cities on average.
Conversely, many SMSUAs face similar challenges as large cities, while there are many differences between SMSUAs related to different national urban systems and contextual variables and to their size, economic and demographic profile!

9. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Krāslavā 100 gadu laikā

10. globālajā perspektīvā
II.
Eiropas pilsētas
globālajā perspektīvā

11. Eiropa ir mazo un vidējo pilsētu “kontinents”
UNDESA, World Urbanisation Prospects (2014)

12. Mazo un vidējo pilsētu raksturojums
III.
Mazo un vidējo pilsētu raksturojums

13. Ar ko mazās un vidējās pilsētas atšķiras no lielajām pilsētām ?
Priekšrocības
Vairāk pašnodarbināto
Daudzi reģioni ar mazām un vidējām pilsētām uzrāda labus ekon. attīstības tempus
Zemāks nabadzības līmenis (dažās dalībvalstīs)
Zemāks bezdarba līmenis (dažās dalībvalstīs)
Pieejamāks mājoklis
Augstāka dzīves kvalitāte
Atšķirīgs demogrāfiskais sastāvs
Vairāk pensionāru
Mazāk migrantu
Vairāk bērnu skolas vecumā
Trūkumi
Vecāks darba spēks
Vienveidīga ekonomiskā struktūra
Mazinās pakalpojumu pieejamība un dažādība
Ierobežota pieejamība
Only on average differences!
Advantages SMUAs:
Economic: Regions with SMUAs often show higher economic performance despite lower population growth
Unemployment: On average SMUAs show lower unemployment rates compared to larger urban areas
Poverty: SMUAs outperform both large urban and rural areas by lower poverty levels in a number of MS
Housing: SMUAs perform better than large urban areas in providing affordable housing
Disadvantages SMUAs:
Economic: Greater impact de-industrialization
Demographic: Outflow young and educated to larger cities
Services: Erosion of public and private services + Dependency on funds national governments, vulnerability austerity measures
Infrastructure: Out-dated infrastructure; Problems of connectivity
Of course, only differences between SMSUAs and large cities on average.
Conversely, many SMSUAs face similar challenges as large cities, while there are many differences between SMSUAs related to different national urban systems and contextual variables and to their size, economic and demographic profile!

14. Bezdarba līmenis lielajās un mazajās pilsētās
Only on average differences!
Advantages SMUAs:
Economic Regions with SMUAs often show higher economic performance despite lower population growth
Unemployment: On average SMUAs show lower unemployment rates compared to larger urban areas
Poverty: SMUAs outperform both large urban and rural areas by lower poverty levels in a number of MS
Housing: SMUAs perform better than large urban areas in providing affordable housing
Disadvantages SMUAs:
Economic: Greater impact de-industrialization
Demographic: Outflow young and educated to larger cities
Services: Erosion of public and private services + Dependency on funds national governments, vulnerability austerity measures
Infrastructure: Out-dated infrastructure; Problems of connectivity
Of course, only differences between SMSUAs and large cities on average.
Conversely, many SMSUAs face similar challenges as large cities, while there are many differences between SMSUAs related to different national urban systems and contextual variables and to their size, economic and demographic profile!
EUKN - HESPI | LPS|Rīga, g. 8. septembrī

15. Mazo un vidējo pilsētu rādītāji Latvijā
Bezdarba līmenis samazinājies visās pilsētu grupās.
Tomēr viszemākais tas ir vidēji lielās pilsētās un vidējās pilsētās
Only on average differences!
Advantages SMUAs:
Economic Regions with SMUAs often show higher economic performance despite lower population growth
Unemployment: On average SMUAs show lower unemployment rates compared to larger urban areas
Poverty: SMUAs outperform both large urban and rural areas by lower poverty levels in a number of MS
Housing: SMUAs perform better than large urban areas in providing affordable housing
Disadvantages SMUAs:
Economic: Greater impact de-industrialization
Demographic: Outflow young and educated to larger cities
Services: Erosion of public and private services + Dependency on funds national governments, vulnerability austerity measures
Infrastructure: Out-dated infrastructure; Problems of connectivity
Of course, only differences between SMSUAs and large cities on average.
Conversely, many SMSUAs face similar challenges as large cities, while there are many differences between SMSUAs related to different national urban systems and contextual variables and to their size, economic and demographic profile!

16. Strādājošo vidējā darba samaksa bija lielāka vidējās pilsētās

17. Strādājošo vidējā darba samaksa bija lielāka vidējās pilsētās
Demogrāfiskā slodze bija lielāka ļoti mazās pilsētās – 613 uz 1000 strādājošajiem

18. Dažāda izmēra ekonomika
Lielajās pilsētās ir lielāks komercsabiedrību skaits, kamēr vidējās, mazās un ļoti mazās pilsētās
ir lielāks zemnieku un zvejnieku saimniecību skaits, kā arī lielāks pašnodarbināto skaits

19. Dažāda ekonomiskā struktūra
Lielajās – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, kā arī profesionālie, zinātniski un tehniskie pakalpojumi
Vidējās - lauksamniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība
Mazajās pilsētās - lauksamniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, citi pakalpojumi, kā arī vairumtirdzniecība

20. Secinājumi par Latvijas mazajām un vidējām pilsētām
Kumulatīva izaugsme
Stipra korelācija starp iedzīvotāju skaitu un uzņēmumu skaitu visās pilsētu grupās (sk. Arī Zaļūksne, 2014).
Migrācija uz aglomerācijām (pārsvarā jauni, izglītoti) ar motivāciju gūt lielākus ienākumus un mājokli (Krūzmētra, 2011, Bērziņš, 2011).
Aglomerācijas efekts
Pilsētas tuvāk Rīgai uzrāda augstākus ekonomiskās attīstības rādītājus
Ekonomikas struktūra
Augsto tehnoloģiju sektora pozitīvā ietekme uz nodarbinātību un iedzīvotāju skaitu
Dobele, Talsi, Ogre, Valmiera

21. Mazo un vidējo pilsētu izaicinājumiIV
Mazo un vidējo pilsētu izaicinājumi

22. Mazo un vidējo pilsētu attīstības izaicinājumi
Demogrāfiskie
Jauno un izglītoto cilvēku izbraukšana
Iedz.sk. samazināšanās
Institucionālie
Nepietiekama kapacitāte un finansējums
Sadarbības trūkums
Ekonomiskie
Mazinās ražošana
Nolietojas infrastruktūra
Neadekvāts mājokļu piedāvājums
Atkarībā no teritoriālās specifikas
Izolētas pilsētas
Savienotas iesaistītās pilsētas
Aglomerācijas
Remark: These are some of the conclusions from our research; maybe move this slide to the end of the presentation?
Demographic
Outflow young and educated
Loss of population
Economic
Reduction industrial activities: shift other activities?
Inadequate, old infrastructure (connectivity, accessibility)
Poor quality housing stock
Institutional
Lack of capacity and finances for development strategies
Dependency on national government funds (for services etc.)
Problems of collaboration (horizontal, vertical)
Geographic
Autonomous SMUAs : connectivity, shrinking population
Networked SMUAs : challenges of cooperation
Agglomerated SMUAs : dormitory towns?
Development challenges tied to MS and regional context

23. Attīstības potenciāls un attīstības virzieni
ESPON TOWN Figure: Hierarchical levels of micro regional urban centres in Czechia

24. Alternative strategies
Attīstības virzieni
Uz iekšu vērstās stratēģijas
Vietējo resursu un potenciālu identificēšana , diversificēšana, viedā specializācija
Uz āru vērstās stratēģijas
Tīklu un partnerību veidošana ar lauku teritorijām un citām pilsētām
fondu apguvē
Jaunu tirgu iegūšana
Mazās un vidējās pilsētas, kas integrētas urbānajās sistēmās
(urban systems)
Mazās un vidējās pilsētas, kas sadarbojas ar lauku teritorijām (rurban systems)
Alternatīvās stratēģijas
Viedā sarukšana (degrowth)
Ekonomikas paŗstrukturēšana, jaunu zaļo teritoriju veidošana, elastīgi risinājumi sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā
Different visions on significance of SMUAs and their development potentials and directions: as urban areas in networks or agglomerations, or as regional centres
Agglomeration
networks of SMUAs: collaboration, specialisation, complementary services and industries
SMUAs in agglomerations: borrowed size, affordable housing, recreation
SMUAs – hinterland
urban-rural partnerships - centres for regional economy -balanced territorial development
Three strategies
Complementary strategies for development: both inward and outward looking:
Inward looking
Identify and develop local assets and territorial capital
Build on local potentials: smart specialisation
Economic diversification
Outward looking
Networking and build partnerships with rural areas and other cities
Acquire funds and investments at regional, national and EU level
Acquiring new markets
Alternative strategies
smart decline or re-growing smaller
restructuring economy, downsizing housing, create new green areas, flexible solutions public service provision

25. VII.
Rekomendācijas

26. Rekomendācijas 1/3 Vispārīgās
Īpaši veidoti atbalsta risinājumi pieskaņoti vietējai specifikai un stiprajām pusēm
Integrētas teritoriālās stratēģijas
Eiropas līmenī
Atzīt mazo un vidējo pilsētu lomu ES politikās
Iesaistīt mazās un vidējās pilsētas Partnerības līgumu veidošanā
Remark: These are some of the conclusions from our research; maybe move this slide to the end of the presentation?

27. Rekomendācijas 2/3 Nacionālais un reģionālais līmenis
Pievērst uzmanību mazajām un vidējām pilsētām operacionālajās programmās
Koncentrēties uz mazo un vidējo pilsētu klāsteriem ar potenciālu kā reģionālajiem ekonomiskajiem/funkcionālajiem centriem
Atbalstīt mazo un vidējo pilsētu sadarbību ar lielajām pilsētām, kā arī attiecības starp pilsētām pārrobežu reģionos
Dot iespējas mazajām un vidējām pilsētām paust savu viedokli reģionālās attīstības diskusijās un stratēģijās
Atbalstīt sadarbību un labās pieredzes apmaiņu
Dot telpu eksperimentēšanai
Remark: These are some of the conclusions from our research; maybe move this slide to the end of the presentation?

28. Rekomendācijas 3/3 Vietējā līmenī
Stimulēt sadarbību starp mazām vidējām pilsētām un citām pilsētām
Vidot un stiprināt lauku-pilsētu partnerības
Sadarboties ar privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību
Veidot socioekonomiskās, teritoriālās un institucionālās stratēģijas
Ad growth stategies: see slide 20.

29. Perifēro pilsētu attīstības scenārijs 2050
Priekšnoteikumi
Paradigmas maiņa reģionālajā attīstībā
Izaugsmes filozofiju nomaina rūpes par enerģētisko pašpietiekamību un adaptāciju klimata izmaiņām
Mazo un vidējo pilsētu loma tiek skatīta kompleksi ar elastības (resilience) noturēšanu, jo tās palīdz nodrošināt stabilu patēriņu un pakalpojumus
Ekonomika orientēta uz sociālo un ekonomisko līdzsvaru
Vietām pieskaņots attīstības redzējums
Palielinās ES kohēzijas fondu atbalsts videi, decentralizētiem enerģijas risinājumiem
Scenārija rezultāti
Investīcijas sasniedz arī lauku reģionus
Vajadzīgs divkāršot ES kohēzijas budžetu
Spēcīgas sabiedriskās labklājības sistēmas
ES valstu parādi tiek dzēsti vēlāk. Tie saglabājas līdz 2050
Ainavu un zemes lietojuma fragmentācija
Ad growth stategies: see slide 20.

30. Economic: Greater impact de-industrialization
Avoti
HESPI, EUKN (2015) Challenges of Small and Medium-Sized Urban Areas (SMUAs), their economic growth potential and impact on territorial development in the European Union and Latvia
Synthesis Report.
Bērzkalne, L. (2015) Mazo un vidējo pilsētu ekonomiskās attīstības iespējas
un izaicinājumi Latvijā. Bakalaura darbs. Vidzemes Augstskola
Only on average differences!
Advantages SMUAs:
Ekonomiskās c: Regions with SMUAs often show higher economic performance despite lower population growth
Unemployment: On average SMUAs show lower unemployment rates compared to larger urban areas
Poverty: SMUAs outperform both large urban and rural areas by lower poverty levels in a number of MS
Housing: SMUAs perform better than large urban areas in providing affordable housing
Disadvantages SMUAs:
Economic: Greater impact de-industrialization
Demographic: Outflow young and educated to larger cities
Services: Erosion of public and private services + Dependency on funds national governments, vulnerability austerity measures
Infrastructure: Out-dated infrastructure; Problems of connectivity
Of course, only differences between SMSUAs and large cities on average.
Conversely, many SMSUAs face similar challenges as large cities, while there are many differences between SMSUAs related to different national urban systems and contextual variables and to their size, economic and demographic profile!

31. Mazās un vidējās pilsētas Eiropā: tendences un attīstības potenciāls
Vidsvaldis Valtenbergs,