Download presentation
Presentation is loading. Please wait.
1
Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā.
RTA Reģionālistikas zinātniskais institūts zinātniskais asistents Inese Silicka Balvi
2
Semināra tēmas: Sociālās uzņēmējdarbības būtība un veidojošie elementi. Sociālās uzņēmējdarbības vēsturiskā attīstība un rašanās priekšnoteikumi Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē Sociālās uzņēmējdarbības tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropā. Sociālās uzņēmējdarbības aktualitātes pamatojums Latvijas reģionālā kontekstā. Radošā domāšana- pamats sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstībai
3
Kas ir sociālā uzņēmējdarbība
Kas ir sociālā uzņēmējdarbība? Šo jēdzienu izmanto, apzīmējot atšķirīgus uzņēmējdarbības principus un formas, un tās ietver uzņēmumu dibināšanu ar mērķi īstenot sociālus un vides mērķus.
4
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(1)
Nobela Miera prēmijas laureāts Muhameds Junuss (Muhammad Yunus), sociālās uzņēmējdarbības mērķis primāri ir risināt sociālo problēmu iepretim mērķim gūt peļņu uzņēmuma īpašniekiem. Mēraukla, kā konstatēt sociālā uzņēmuma efektivitāti, ir tā spēja rast veiksmīgus risinājumus sociālajai problēmai. Sociālā uzņēmuma misija ir ietekmēt cilvēku dzīvi( padarīt to laimīgāku), nevis skaitīt nopelnīto naudu. M. Junuss tiek uzskatīts par mikrokredītu koncepcijas izstrādātāju un gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par to, ka izveidojis un vadījis banku „Grameen”, kura sniedz mikrokredītus nabadzīgajiem iedzīvotājiem. 1.Muhammad Yunus Attacks Poverty with Microcredit 2.EuroNews - RU - интервью : Муххамадом... 3. Мухаммад Юнус о социальном бизнесе Grameen Danone
5
Kritēriju izvērtējums sociālā uzņēmuma identificēšanai
Sociālās uzņēmējdarbības teorijas pamatlicējs M . Junuss izvirza septiņus sociālā uzņēmuma pamatprincipus: biznesa mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst nabadzību vai arī sociālu problēmu; finansiāla un ekonomiska ilgtspēja; investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu bez procentiem; kad investīcijas atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tā attīstībai; atbildība pret vidi; darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus; dari ar prieku
6
Sociālās uzņēmējdarbības būtība un veidojošie elementi.
Termins Skaidrojums Sociālais uzņēmējs Sociālais uzņēmējs ir sociāli ētiski motivēta persona, kas ,veicot uzņēmējdarbību, risina sociāli ekonomiskās problēmas un rada pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Sociālā uzņēmējdarbība Uzņēmējdarbības veids, kura prioritāte ir sociālās vērtības radīšana, nodrošinot uzņēmuma finasiālo pastāvēšanu un ilgtspējību . Sociālais uzņēmums Sociālais uzņēmums ir organizatoriska saimnieciska vienība, kura dibināta ar mērķi risināt sabiedrībai aktuālas sociālās vai vides problēmas , nodarbinot sociāli jūtīgas sabiedrības grupas vai nodrošinot tās ar pakalpojumiem un/vai precēm
7
Uzņēmējdarbības pieeja Sociālais mērķis
līdzsvars Uzņēmējdarbības pieeja Sociālais mērķis Sociālais uzņēmums Komerciālās aktivitātes Ekonomiskā, finansiālā ilgtspēja Peļņa > 0 Peļņā ieguldīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai Sociāli jūtīgās sabiedrības grupas Nodarbinātība / Iesaistīšana pārvaldē / Labuma saņēmēji / Īpašnieki Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
8
Sociālās uzņēmējdarbības vēsturiskā attīstība un rašanās priekšnoteikumi
9
Filantropijas periods 18. gs. - 20. gs. sākums Globālo sociālo kustību
Sociālās uzņēmējdarbības periods No 20. gs. 90. g. Aizsākumi filantropiskās un reliģiskās kustībās Sociālās uzņēmējdarbības rašanos nosaka kapitālisma radītās problēmas Pārstāvji: R. Ouvens, F. Nihtingeila, H. Durants Aizstāv mazaizsargāto sabiedrības grupu tiesības Tiek ieviests jēdziens “sociālā uzņēmējdarbība” Pārstāvji: M. Luters Kings, J. Durants, M. Silberts Izmanto biznesa metodes sociāli ekonomisko problēmu risināšanā Sociālās uzņēmējdarbības jēdziena precizēšana Pārstāvji: M. Jangs, M. Junuss, B. Dreitons, D. Bornšteins Industrializācijas attīstība Brīvā tirgus radītās problēmas Autoritāro režīmu sabrukums Informācijas komunikācijas attīstība Valsts nespēja risināt sociāli ekonomiskās problēmas Konkurence par finansējumu nevalstiskajā sektorā Priekšnoteikumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
10
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(1)
Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību Itālijā ( ) Dažādas sabiedrības grupas atradās ārpus darba tirgus, tādējādi radot apgrūtinājumu valsts sociālajam budžetam un spriedzi sabiedrībā Kooperatīvu (cooperatives) rašanās, kas tradicionāli un galvenokārt aizstāvēja savu dalībnieku intereses, aktivitātes paplašinājās un aptvēra lielāku skaitu dalībnieku, arī sasniedzamie mērķi un intereses kļuva vispārīgākas. Turklāt šie jaunie kooperatīvi savā darbā iesaistīja dažādu sociālo grupu pārstāvjus: algotus darbiniekus, brīvprātīgos un atbalstītājus. Itālija gadā kooperatīviem (social cooperatives) izstrādāja atsevišķu likumu, nodalot divu veidu sociālos kooperatīvus: 1) tādus, kas piedāvā sociālos, veselības un izglītības pakalpojumus; 2) tādus, kas veicina konkrētu sociālo grupu, mērķu grupu (piem., cilvēku ar īpašām vajadzībām) integrāciju darba tirgū. Lielbritānijā Lielbritānija (Anglija un Skotija) Lielbritānijā valdība ir akceptējusi un pieņēmusi sociālās uzņēmējdarbības definīciju, nosakot, ka tas ir bizness, kuram ir sociāls mērķis, un visa nopelnītā peļņa tiek atkal ieguldīta mērķa realizācijai. Jēdziens „sociālais uzņēmums” nav kāds īpašs juridisks statuss, bet izriet no uzņēmuma mērķa un darbības metodēm. Skotijā sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes ieguvušas plašu rezonansi, ir gan atpazītas un atzītas sabiedrībā, gan ietvertas dažādos politikas dokumentos. Sociālie uzņēmumi ir uz biznesu orientēti uzņēmumi, kuru pamatmērķis ir sociālu vai vides problēmu risināšana. Sociālais uzņēmums darbojas, lai gūtu peļņu, līdzīgi kā ikviens cits komersants, taču tie reinvestē savu peļņu savu mērķu sasniegšanai – sociālo vai vides problēmu risināšanai.
11
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(2)
Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību Portugālē ( 1997) Portugālē tiesiskais regulējums paredzēja, ka sociālie solidaritātes kooperatīvi (social solidarity co-operative) kā sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus, lai veicinātu neaizsargātu sabiedrības grupu, piemēram, bērnu, cilvēku ar īpašām vajadzībām, integrāciju sabiedrībā, tajā skaitā darba tirgū. Spānijā (1999) Spānijā tika izveidoti sociālo iniciatīvu kooperatīvi (social initiative co-operative), uzņēmumi, kas sniedz sociālos pakalpojumus vai veic ekonomiska rakstura darbības ar mērķi veicināt atstumto personu nodarbinātību.
12
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(3)
Francijā, Portugālē, Spānijā un Grieķijā par sociālo uzņēmumu uzskata tikai tādu uzņēmumu, kas darbojas kā kooperatīvs (co-operative type). Portugālē tiesiskais regulējums (1997) paredzēja, ka sociālie solidaritātes kooperatīvi (social solidarity co-operative) kā sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus, lai veicinātu neaizsargātu sabiedrības grupu, piemēram, bērnu, cilvēku ar īpašām vajadzībām, integrāciju sabiedrībā, tajā skaitā darba tirgū. Spānijā gadā tika izveidoti sociālo iniciatīvu kooperatīvi (social initiative co-operative), uzņēmumi, kas sniedz sociālos pakalpojumus vai veic ekonomiska rakstura darbības ar mērķi veicināt atstumto personu nodarbinātību. Grieķijā gadā tika radīti sociālie kooperatīvi ar ierobežotu atbildību (limited liability social co-operative) ar specifisku mērķi – integrēt sabiedrībā psihosociāli neveselus cilvēkus. Šīs organizācijas balstās uz sadarbību starp mērķgrupas locekļiem, psihiatriskās slimnīcas darbiniekiem un sabiedrības pārstāvjiem. Šāda vairāku dalībnieku stratēģija atbilst arī Francijas likumam (2002) par sabiedrības interešu kooperatīviem (collective interest co-operative society), kuros aktīvi iesaistās gan kooperatīva darbinieki, gan klienti, brīvprātīgie, valsts un pašvaldību iestādes. 1996. gadā Beļģijā tika pieņemts tiesiskais regulējums, ar ko nodibināja uzņēmumu formu „sociālā mērķa uzņēmums” (social purpose company). Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(3) Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību Grieķija Grieķijā gadā tika radīti sociālie kooperatīvi ar ierobežotu atbildību (limited liability social co-operative) ar specifisku mērķi – integrēt sabiedrībā psihosociāli neveselus cilvēkus. Šīs organizācijas balstās uz sadarbību starp mērķgrupas locekļiem, psihiatriskās slimnīcas darbiniekiem un sabiedrības pārstāvjiem. Francija Šāda vairāku dalībnieku stratēģija atbilst arī Francijas likumam (2002) par sabiedrības interešu kooperatīviem (collective interest co-operative society), kuros aktīvi iesaistās gan kooperatīva darbinieki, gan klienti, brīvprātīgie, valsts un pašvaldību iestādes. Beļģija 1996. gadā Beļģijā tika pieņemts tiesiskais regulējums, ar ko nodibināja uzņēmumu formu „sociālā mērķa uzņēmums” (social purpose company).
13
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(4)
Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību Lietuva Lietuvā sociālie uzņēmēji pārsvarā nodarbojas ar personu integrāciju darba tirgū. 2004. Gada 1. jūnijā Lietuvā tika pieņemts normatīvais akts – Sociālo uzņēmumu likums, kura mērķis ir noteikt tiesības un pienākumus juridiskām personām, kurām piešķirts sociālā uzņēmēja statuss, tā piešķiršanas un atcelšanas noteikumus un kārtību, kā arī definēt mērķgrupas, kuras nodarbinot, uzņēmums var iegūt sociālā uzņēmuma statusu. Polija Polijā ir ilgstoša problēma ar bezdarba samazināšanu, tajā skaitā ar vairāku mērķgrupu integrāciju darba tirgū, tādējādi valsts ir spiesta meklēt dažādus problēmu risināšanas veidus, tostarp sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un atbalstīšanu. Polija ir viena no valstīm, kur nodarbinātības veicināšana ir sociālo uzņēmumu pamatmērķis. 2006. gadā tika pieņemts Sociālo kooperāciju likums (Act on Social Co-opeartives), kura mērķis ir stimulēt īpašu mērķgrupu – bijušo ieslodzīto, ilgstošo bezdarbnieku, invalīdu, bijušo alkoholiķu vai narkomānu – nodarbinātību
14
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(5)
Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību Somija Sociālās uzņēmējdarbības attīstību Somijā, līdzīgi kā citās valstīs, noteica ekonomiskās krīzes sekas. Pēc deviņdesmito gadu ekonomiskās krīzes valsts iespējas risināt sociālās problēmas kļuva ierobežotas, tāpēc bija jāmeklē citas alternatīvas. Reaģējot uz problēmām, Somijas valdība par prioritāti atzina sociālo uzņēmumu attīstību – pašpalīdzošu darba integrācijas uzņēmumu izveides veicināšanu gadā Somijas likumdevējs pieņēma likumu par sociālajiem uzņēmumiem, ieviešot skaidrību gan lietotajos jēdzienos, gan uzņēmējdarbības pamatprincipos. Likuma mērķis ir sniegt pagaidu atbalstu darba vietu radīšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ilgstošiem bezdarbniekiem, kamēr tie apgūst darba tirgum nepieciešamās darba iemaņas un prasmes. Papildus tam Somijā ir izveidots mehānisms, kā uzlabot likuma izpildi un novērst jebkādas problēmas – Darba lietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kurā ir dažādu ministriju pārstāvji, cilvēku ar īpašām vajadzībām un bezdarbnieku interešu aizsardzības organizāciju pārstāvji, kas veic monitoringu un pēta normatīvo aktu izpildi praksē. Dānija Sociālā uzņēmējdarbība Dānijā tiek saistīta ar sociālo ekonomiku un sociālo inovāciju. Sociālās ekonomikas konceptu uztver kā ekvivalentu sociālās uzņēmējdarbības konceptam. Sociālo inovāciju izprot kā jaunu veidu, kā var radīt vērtību. Tomēr Dānijā nav atsevišķa likuma, kas regulē sociālos uzņēmumus, līdz ar to izpratne par sociālo uzņēmējdarbību ir attīstījusies un nostiprinājusies praksē, nevis normatīvajā regulējumā.
15
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(6)
Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību Šveice Šveices normatīvajos aktos nav izstrādāts sociālās uzņēmējdarbības tiesiskais regulējums, tajā skaitā definīcija jēdzieniem „sociālais uzņēmums” un „sociālais uzņēmējs”. Taču ir veikti pētījumi, kas apzina sociālo uzņēmējdarbību un tās nākotnes iespējas Šveicē. Iepriekš minēto jēdzienu skaidrojumus piedāvā organizācijas, kas atbalsta sociālo uzņēmējdarbību. 1998. gadā Šveicē nodibināta bezpeļņas organizācija „Schwab Foundation for Social Entrepreneurship”, kuras mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību. Sociālās uzņēmējdarbības tradīcijas Šveicē aizsākās vēlāk nekā tās kaimiņvalstīs – 20. Gadsimta deviņdesmitajos gados, kad bija novērojama bezdarba palielināšanās. Ar valsts finansiālu atbalstu tika dibinātas pagaidu nodarbinātības programmas bezdarbniekiem, kas tika realizētas gan valsts, gan privātajā sektorā (kā apmācības programmas), kā arī bezpeļņas organizācijās. Bezpeļņas organizācijām šīs valsts atbalstītās programmas ļāva palielināt ražošanas aktivitāti un apjomu, tajā pašā laikā bezdarbniekiem tā bija iespēja attīstīt dažādas prasmes un integrēties darba tirgū. Sociālie uzņēmumi palīdz radīt darba vietas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, invalīdiem, sekmē šo mazaizsargāto grupu iekļaušanu darba tirgū. Īrija Sociālie uzņēmumi ir daļa no Īrijas sociālās ekonomikas pamatprincipiem, ietverot gan labdarības organizācijas, gan kooperatīvus. Īrijas normatīvā bāze dod iespēju sociālo uzņēmējdarbību veikt, izvēloties dažādas juridiskās formas, sākot no uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību līdz industriālām biedrībām un kooperatīviem. Līdzīgi kā citur kaimiņos, arī Īrijā sociāliem uzņēmumiem netiek piešķirts kāds īpašs statuss vai atpazīstamības zīme (ar izņēmumu, ja tiek dibināta t. s. sabiedrības interešu kompānija), uzsvaru liekot uz valsts atbalstu sociālo uzņēmumu atpazīstamībā un darbības atbalstīšanā. Primāri par sociāliem uzņēmumiem Īrijā uzskata komercsabiedrības, kuru mērķis ir risināt kādu sociālu problēmu, izmantojot biznesa instrumentus un iespējas. Parasti šādu uzņēmumu īpašnieki ir cilvēki, kurus vieno kopējs sociāls mērķis.
16
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(7)
Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību Luksemburga Luksemburgas normatīvajos aktos nav definēti jēdzieni „sociālais uzņēmums” vai „sociālais uzņēmējs”. Nav arī regulējuma, kas veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību, taču pašlaik parlamentā tiek apspriests likumprojekts par asociācijām ar sabiedrībai nozīmīgu mērķi (L'association d'intérêt collectif), kā arī izstrādāts ieteikums grozījumiem likumā par nodarbinātības veicināšanu (le loi Pour le rétablissement du plein emploi), kas paredz juridiskā statusa izmaiņas, atvieglojumus darba devējiem un uzņēmumiem, kuri rada sociālu pievienoto vērtību.
17
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(8)
Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību Vācijā Vācijā sociālekonomiskais modelis balstās uz plašu sociālās sadarbības līgumu (social partnership agreement), to saprotot kā specifisku vienošanos starp tirgu un valsti par sociālekonomiskās attīstības veicināšanu. Šādā modelī sociālajai uzņēmējdarbībai kā trešajam sektoram nav iespējas attīstīties. Kaut arī Vācijā darbojas daudz bezpeļņas organizāciju, kuru nolūks ir gūt ienākumus un risināt sociālus mērķus, sociālie uzņēmumi kā tādi netiek atsevišķi nodalīti. Tajā pašā laikā Vācijā ir skaidri noteikti kritēriji sociālo pakalpojumu jomā, ko veic nevalstiskās organizācijas.
18
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība pasaulē(9)
Valsts Izpratne par sociālo uzņēmējdarbību ASV Savukārt ASV jēdzienu „sociālais uzņēmējs” deviņdesmito gadu vidū definēja dažādi fondi un organizācijas. Par tādu tika atzīts indivīds, kas veica aktivitātes ar mērķi risināt sociālo problēmu, tajā pašā laikā darbojoties kā uzņēmums brīvā tirgus apstākļos. Šī bija jauna pieeja, kā risināt sociālas problēmas. ASV modelis atšķiras ar sociālā uzņēmuma organizatorisko formu, ko uzņēmums iegūst, iesaistot dažādus dalībniekus un institūcijas. ASV cenšas iezīmēt neskaidrās robežas starp institucionālajām un juridiskajām formām, kā arī „sajauktajām vērtībām” (peļņa blakus sociāliem mērķiem), kas raksturo sociālo uzņēmējdarbību
19
Eiropas Komisijas iniciatīvas
EESLK ( Eiropas un sociālo lietu komiteja) nāca ar ieteikumiem izmantojot kurus var identificēt sociālo uzņēmēju pēc šādām iezīmēm: uzņēmumiem galvenie ir sociālie mērķi, nevis peļņa, tiek radīti sociālie labumi visas sabiedrības vai tās locekļu interesēs; 2) uzņēmums ir pārsvarā bezpeļņas struktūra un pārpalikumus galvenokārt investē atkārtoti, nevis sadala privātajiem akcionāriem vai īpašniekiem; 3) uzņēmumiem ir dažādas juridiskās formas un modeļi: piem., kooperatīvi, brīvprātīgas apvienības, bezpeļņas apvienības, fondi, peļņas vai bezpeļņas uzņēmējsabiedrības; 4) uzņēmumi ir ekonomikas dalībnieki, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus (bieži vispārējas nozīmes), tajos bieži ir spēcīgs sociālās inovācijas aspekts; 5) uzņēmumi darbojas kā neatkarīgas vienības, tajos ir spēcīgi līdzdalības un koplēmuma (darbinieki, lietotāji, locekļi), pārvaldības un demokrātijas (pārstāvības vai atklātas demokrātijas) aspekti; 6) uzņēmumi bieži rodas no pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai ir saistīti ar tām.
20
Secinājums Eiropas un sociālo lietu komiteja aicina dalībvalstis un vietējās, reģionālās iestādes atbilstoši savai kompetencei atbalstīt un veicināt sociālo uzņēmumu izveidi. 2012.gadā ES komisija nāk klajā ar vairākām aktivitātem , kuras iekļauj rīcības plānā ,lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību.(11)
21
Sociālās uzņēmējdarbības funkcijas ekonomikā
22
Sociālās uzņēmējdarbības vieta ekonomikas sektorā
Tradicionālā uzņēmējdarbība nozīmē preču un pakalpojumu piedāvāšanu, izplatīšanu un pārdošanu. Sociālā uzņēmējdarbība pēc būtības nodarbojas ar to pašu, taču atšķirībā no tradicionālas uzņēmējdarbības ir, tā sniedz tiešu ieguldījumu sabiedrības labā, risinot nozīmīgas sociālās vai vides problēmas, kas nereti ir nevalstiskā vai valsts sektora uzdevums. Sociālā uzņēmējdarbība daļēji pilda gan privātā, gan nevalstiskā jeb valsts sektora funkcijas. Līdz ar to varam teikt, ka sociālās uzņēmējdarbības būtību un funkcijas, var definēt kā starpsektoru fenomenu kas apvieno elementus no visiem sektoriem.
23
Nabadzības mazināšana
Ilgtspējīga valsts ekonomika Līdzsvarota reģionu attīstība Inovāciju veicināšana Nodarbinātība (īpaši sociāli jūtīgo sabiedrības grupu) Sociālā uzņēmējdarbība Uzņēmējspēju attīstīšana Nabadzības mazināšana Sociālā statusa paaugstināšana Uzņēmējdarbības veicināšana Kvalitatīva rakstura funkcijas Kvantitatīva rakstura funkcijas Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
24
LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSME
STARPTAUTISKIE DOKUMENTI Vispārējā cilvēktiesību deklarācija Eiropas Sociālā Harta Eiropa 2020 ES stratēģiskie dokumenti sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas Republikas likumi Latvijas stratēģiskie plānošanas dokumenti Komerclikums Darba likums Latvijas Nacionālais attīstības plāns gadam Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz gadam Likums Par sociālo uzņēmējdarbību Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
25
2014.gada 14.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju “Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”. Koncepcija paredz Labklājības ministrijai uzsākt jaunu politikas iniciatīvu sociālās uzņēmējdarbības kā īpašas grupas atzīšanai un attīstībai. gada ES fondu plānošanas periodā darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākuma “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros Labklājības ministrija plāno īstenot sociālās uzņēmējdarbības pilotprojektu. Normatīvie dokumenti Koncepcija “Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā" Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi Nr.467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijāesošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi“ Pilotprojekts Labklājības ministrija no gadam īstenos sociālās uzņēmējdarbības pilotprojektu. Tā mērķis ir noteikt un pārbaudīt optimālus risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai. Projekta ietvaros tiks noteikti un īstenoti valsts atbalsta veidi un kārtība sociālajai uzņēmējdarbībai, tostarp tiem uzņēmumiem, kas strādā ar sociālās atstumtības riska grupām. Pilotprojekta īstenošanai tiks piesaistīts partneris - AS Attīstības finanšu institūcija “Altum". Pilotprojektā plānota sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmas (sociālo uzņēmumu pazīmju, atlases kritēriju, atbalsta instrumentu un to piemērošanas metodikas) izstrāde un ieviešana (t.sk. finanšu atbalsta sniegšana sociālajiem uzņēmumiem). Atbalstu pasākuma ietvaros paredzēts sniegt vairākām mērķa grupām, atbalstot gan sociālās uzņēmējdarbības veicējus (komersantus, biedrības un nodibinājumus) un uzsācējus (fiziskas personas), gan arī tādas personas, kuras darba tirgū integrēsies ar sociālo uzņēmumu starpniecību: bezdarbniekus, personas ar invaliditāti un personas ar garīga rakstura traucējumiem. Pēc sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas ieviešanas plānots veikt atbalsta instrumentu izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidot. Papildu informācija Papildus informācija un pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Eiropas Komisijas ziņojums par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā: “A map of social enterprises and their eco-systems in Europe. Country Report: Latvia”. Sīkāka informācija par sociālās ietekmes mērījumiem: “Proposed Approaches to Social Impact Measurement”. Papildus informācija Eiropas Komisijas, Eiropas sociālās integrācijas uzņēmumu sadarbības tīkla vietnēs, kā arī pētījumi par sociālo uzņēmējdarbību Latvijā pieejami šeit. Sociāls uzņēmums var darboties kā sociālu pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus sabiedrības problēmu risināšanā, un tā nereti ir efektīvāka un ilgtspējīgāka par tradicionāli pieejamo sociālo palīdzību.
26
Par koncepciju "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā
Ministru kabineta rīkojums Nr.618 Rīgā 2014.gada 30.oktobrī (prot. Nr §) Par koncepciju "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā"
27
Potenciālās sociālo uzņēmumu tiesiskās formas un to regulējums
Biedrības un nodibinājumi Kooperatīvās sabiedrības Komercdarbības formas Kooperatīvo sabiedrību likums, spēkā esošs no Komerclikums, spēkā esošs no Biedrību un nodibinājumu likums, spēkā esošs no Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums, spēkā esošs no Sabiedriskā labuma organizāciju likums, spēkā esošs no Privātais sektors Trešais sektors Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
28
Likums “Par sociālo uzņēmējdarbību”
nosaka atbilstošas juridiskās formas nosaka atbildīgās institūcijas nosaka kritēriju 1. solis 3. solis 4. solis 2. solis Sociālā uzņēmuma statusa potenciālie kandidāti Sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana / atteikums Sociālie uzņēmumi juridisko formu ietvaros Uzņēmumu reģistrs iesniedz pieteikumu izvērtē atbilstību statusa piešķīrums statusa atteikums Komercsabiedrības kontrolē atbilstību statusam Individuālie komersanti Valsts ieņēmumu dienests Kooperatīvās sabiedrības iesniedz dokumentus pēc pieprasījuma Zemnieku un zvejnieku saimniecības Avots: Lāsma Dobele, Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
29
1. Kļūt par sociāli atbildīgu valsti 2. ES struktūrfondu 7. Ieņēmumu
palielināšanās valsts budžetā 2. ES struktūrfondu finansējuma piesaistīšana 3. Reģionu līdzsvarota sociāli integrēta attīstība 6. Pirktspējas palielināšanās 5. Nabadzības un bezdarba mazināšana valstī 4. Pabalstu sloga samazināšanās pašvaldību budžetā Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
30
scenārijs – sociālais uzņēmums kā labdarība
Privātā sektora iniciatīva Pašiniciatīvas scenārijs – sociālais uzņēmums kā labdarība Uzņēmumu iniciētas attīstības scenārijs – sociālais uzņēmums kā ekonomiskās eksistences drošums Zemāka atbalsta instrumentu intensitāte Zemāka atbalsta instrumentu intensitāte Augstāka atbalsta instrumentu intensitāte Pašvaldību līdzdalības attīstības scenārijs – sociālais uzņēmums kā reģionu līdzsvarotas attīstības veicinātājs Valsts līdzdalības attīstības scenārijs – sociālais uzņēmums kā pašpietiekamība Publiskā sektora iniciatīva Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
31
Sociālās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā Sociāli jūtīgo sabiedrības
indivīdu intereses Pašvaldību intereses Valsts intereses Dzīves kvalitātes uzlabošanās pilnveidošana un uzņēmējspēju Prasmju un kompetenču attīstīšana Sociālā integrācija nodarbinātības veicināšana Darba vietu radīšana un Sociāli depresīvās vides mazināšanās Sociālā sloga samazināšanās Ekonomiskās emigrācijas samazināšanās Sociāli depresīvās vides mazināšanās Nabadzības līmeņa samazināšanās Scenārijs A: Pašiniciatīvas scenārijs Scenārijs B: Valsts līdzdalības attīstības scenārijs Scenārijs C: Pašvaldību līdzdalības attīstības scenārijs Scenārijs D: Uzņēmumu līdzdalības attīstības scenārijs
32
uzņēmējdarbības fonds
Valsts Saeima Likums “Par sociālo uzņēmējdarbību” Labklājības ministrija Subsīdijas ES struktūrfondu piesaiste (ESF, ERAF) Ienākuma nodokļa atvieglojumi sadarbība atzinums Sociālās uzņēmējdarbības fonds Ekonomikas ministrija Pašvaldība Latvijas investīciju un attīstības aģentūra Konsultatīvie atbalsta instrumenti Infrastruktūras atbalsts piešķīrums/atteikums Mentoringa programmas Biznesa inkubatori Semināri, apmācības SOCIĀLAIS UZŅĒMUMS Nodokļi (PVN, VSAOI, IIN) Sociālo pabalstu sloga mazināšana Sociālo pabalstu sloga mazināšana Speciālistu sagatavošana aizdevuma piešķīrums produkcijas realizācija Prakses vietas aizdevuma atmaksa investīciju atmaksa funkciju deleģēšana ieguldījums Studiju kursi sociālajā uzņēmējdarbībā Studiju programmas sociālajā ekonomikā Bankas aizdevumi pret īpašiem nosacījumiem Uzņēmumu līdzdalības modelis Sociālās investīcijas Izglītības iestādes Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014 Uzņēmumi
33
2011.gadā, kas pārstāv sociāli jūtīgo sabiedrības grupu
Gadījumu analīzei atlasīto sociālo uzņēmumu raksturojums Sociālais uzņēmums Dibināšanas gads un juridiskā forma Darbības veids Darbinieku skaits 2011.gadā, kas pārstāv sociāli jūtīgo sabiedrības grupu Atrašanas vieta Wooly World 2011, SIA Rotaļlietu izgatavošana 4 cilvēki ar īpašām vajadzībām (vājredzīgie) Liepāja; Kurzemes reģions MAMMÚ; MAMMÚ Production 2010 – biedrība; 2012 – SIA Ekskluzīvu aksesuāru izgatavošana (galvenokārt šalles) 8 – 35 jaunās māmiņas Rīga; Rīgas reģions SinaVita 2012, SIA Adītu apģērbu izgatavošana 3 cilvēki ar invaliditāti Ludza; Latgales reģions Latvijas Samariešu apvienība 1993, biedrība Apmācības, medicīnisko un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana Nav. Sniedz pakalpojumus trūcīgajiem un sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām Centrālais ofiss Rīgā, bet darbība aptver visus Latvijas reģionus Avots: Lāsma Dobele. Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava, 2014
34
Veiksmes piemēri: Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā | Social entrepreneurship in Latvia Sociālā uzņēmuma būtība un kritēriji Sociālā uzņēmējdarbība - iespēja īstenot sapni Arī skola var kļūt par sociālo uzņēmumu: Cēsu pieredze Ghetto Games - lielākā jauniešu kustība valstī Social Enterprises in Workforce Development: Outcomes and Experiences from the Field Social Enterprises In Food Expo 2015 Sociālās inovācijas biznesa attīstībai
35
Izmantotā literatūra L.Dobele Sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā, Jelgava,2014 Koncepcija “Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”
36
Paldies par uzmanību!
Similar presentations
