1. 2. Lietas iegūšana par īpašumu ar piegūšanu (occupatio)
LEKCIJAS PLĀNS
1. Sākotnējā (aquisitio originaria) un atvasinātā (aquisitio derivativa) īpašuma iegūšana
2. Lietas iegūšana par īpašumu ar piegūšanu (occupatio)
uz savvaļas dzīvniekiem
Atrastas lietas
Apslēpta manta
3. Augļi
4. Bezīpašnieka lieta
5. Pieaugums (accessio)
Jaunuzceltās ēkas
sēšana un stādīšana
savienošana vai pārstrāde
6. Īpašuma iegūšana ar ieilgumu (iesēdējums)
Priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu
Valdījuma tiesiskais pamats (iustus titulus)
Valdītāja labticīgums
Nepārtraukts valdījums
Ieilguma termiņš
Ieilguma pārtraukšana

2. Literatūra ATSEVIŠĶIEM TEMATIEM
5. temats
Vīnzarājs, N. Civiltiesību problēmas. Ieilguma nozīme civiltiesību sistēmā (83. – 94.lpp.) Raksti (1932. – 1939.) Rīga: 2000: 43. – 94.lpp.
Rozenfelds J.1939.gada līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju un daži tā izpildes mantiskie aspekti. // Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. 2004, 3(55), lpp.

3. Tiesu prakse (05)
“Par Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 17 “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” un 2005. gada 9. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”.

4. Sākotnējās īpašuma tiesības nav atkarīgas ne no viena cita
Sākotnējās īpašuma tiesības nav atkarīgas ne no viena cita. To pierādīšanai pietiek norādīt uz to juridisko faktu, kas pamato īpašuma iegūšanu. Turpretim atvasināto īpašuma iegūšanu nevar pierādīt tikai ar to, ka īpašums iegūts no citas personas.

5. sākotnējie
Piegūšana
Iegūšana
Pieaugums

6. piegūšana
Bezsaimnieka
dzīvnieki
mājas
savvaļas
kustamas
atrašana

7. Iegūšana
augļi
atdalīšanās
Darbu pabeigšana
civilie

8. Pieaugums
process
pievienošana
sala
gultne
celšana
savienošana
sēšana

9. Ar piegūšanu par īpašumu var iegūt tikai bezīpašnieka lietas (930.p.). VLK attiecīga norma ieviesta kā 713. p. piezīme 1925. g. 27. oktobrī.
Nevienam nepiederošas kustamas bezīpašnieka lietas var pāriet jaunā ieguvēja īpašumā sagrābšanas (occupatio) ceļā. (879., 881., 883. p.).
Iegūšanas tiesiskais pamats ir tas, ka lieta tās sagrābšanas brīdī nevienam nepieder.

10. 29_01_2007
GRĀBJ, KAS VAR! kravas kuģis Napoli — tas sagāzies un zaudējis daļu kravas Lamanša jūras šaurumā pusotru kilometru no Anglijas krasta. apvidus auto, sieviešu kurpes, Bībeles un autiņbiksītes

11. kravas kuģis Napoli

12. GRĀBJ, KAS VAR!

13. Trešdiena, 2007. gada 3. janvāris
Nīderlandes iedzīvotājs piesakās uz Liepājas namā atrastajām zeltlietām Nora Driķe Nīderlandes iedzīvotājam Jakobam Feinmanam apnicis, ka visi prasot — "kā tad tev ar to zeltu". Tāpēc viņš pieteicies Liepājas policijā, lūdzot atdot pērn viņa īpašumā Kuģinieku ielā 9 kāda zēna atrastās zeltlietas.

14. Tuesday, 15 August, 2000, Hunt for sunken Jewish gold

15. coins and jewellery - valued at $2.4bn
The search was undertaken after a man known only as Phantom X, who claimed to have shared a cell with a Nazi officer,
The gold coins and jewels were taken by Max Merten, the German administrator of the city of Thessaloniki, who had apparently hoped to recover the loot for himself after the war.

16. The treasure was loaded onto a fishing vessel and deliberately sunk off the Peloponnese in 1943.
Merten was briefly jailed when he returned to Greece in 1957 posing as a tourist, presumably to try and remove the gold. But he was allowed to return to Germany, where he practised law until his death in 1976.

17. Phantom X
Last year, mystery informant Phantom X told the Jewish Council that he had shared a cell with Merten, who had given him maps showing where the treasure lay.

18. Greek Government
The Greek Government is claiming rights to half of what may be discovered, on top of as much as 25% going to Phantom X.

19. Civilie augļi ir ienākumi, ko gūst sakarā ar lietas iznomāšanu u. tml
Civilie augļi ir ienākumi, ko gūst sakarā ar lietas iznomāšanu u. tml. izmantošanu, sevišķām tiesiskām attiecībām (855.p.).
Ar atdalīšanās brīdi no ražojošās lietas augļi kļūst par patstāvīgu lietu (856.p.),

20. Savvaļas dzīvnieki ir bezsaimnieka manta.
Īpašuma iegūšana uz savvaļas dzīvniekiem
(932. p.) Par savvaļas dzīvniekiem neuzskata nomaldījušos mājdzīvniekus (934. p.) un pieradinātus dzīvniekus (933. p. 3. d.).
Savvaļas dzīvnieki ir bezsaimnieka manta.

21. Net trade threatens rare animals
The world's most endangered species are being driven to the brink of extinction because people are selling them on the internet - even though it's illegal. A three-month inquiry showed that in just one week more than 9,000 animals were advertised for sale on the web.

22. Kontrabandas upuri

23. Vašingtonas konvencija
Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām Spēkā no Vēstnesis , , nr. 1

24. Bonnas konvencija
Par 1979.gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību
Spēkā no Vēstnesis , , nr. 96/97

25. Dzīvnieku aizsardzības likums
Spēkā no Vēstnesis , , nr. 444/445

26. 3.pants. Dzīvniekus iedala pēc to faktiskā stāvokļa vai izmantošanas veida šādi:
1) lauksaimniecības dzīvnieki;
2) mājas (istabas) dzīvnieki;
3) sporta un darba dzīvnieki;
4) eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamie dzīvnieki;
5) savvaļas dzīvnieki [likumā nav definēts];
6) atrakciju dzīvnieki.

27. 13.pants.
(1) Lauksaimniecības dzīvniekus izmanto dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai darbam.
(2) Par lauksaimniecības dzīvniekiem uzskatāmi arī savvaļas dzīvnieki, kurus tur iežogotās platībās dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijas nolūkos.
(2001.gada 6.decembra likuma redakcijā)

28. Bāskervilu suns

29. Mājas kustoņi nav uzskatāmi par bezīpašnieka kustoņiem (934. p.).
Pieradinātie savvaļas dzīvnieki (899. p.).
Īpašuma tiesības rodas ar brīdi, kad noķertais dzīvnieks vairs nevar izkļūt no sprosta (933. p.).
Saskaņā ar Medību likuma (Latvijas Vēstnesis jūl. - nr. 107) 4. p. medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu pēc to nomedīšanas.
Vārdu savienojums "medību platībās klejojoši bezīpašnieka mājdzīvnieki" satur divus nesavienojamus jēdzienus, attiecībā pret Civillikuma 934. pantu
934. pants
Mājas kustoņi nav uzskatāmi par bezīpašnieka kustoņiem pat arī tad, ja tie aizbēg vai nomaldās. Tādu kustoņu pieguvējs neiegūst īpašuma tiesību uz tiem, tāpat kā uz pieradinātiem savvaļas dzīvniekiem.

30. Uz citai personai piederošas zemes pretēji īpašnieka aizliegumam iegūts savvaļas dzīvnieks (935. p.). (936. p.). (937.p.). (938. p.).
Prasība noilgst mēneša laikā, skaitot no spietošanas dienas (939. p.).
Par augļu īpašnieku kļūst ražojošās lietas īpašnieks vai cita persona.
955. pants
Galvenās lietas īpašnieks kļūst arī par tās augļu īpašnieku, tiklīdz tie rodas.
956. pants
Kam ir tiesība lietot svešu lietu, tas iegūst šās lietas augļus tiem atdaloties, ja viņš augļu atdalīšanās laikā šo lietu valda vai tur.
959. pants
Svešas lietas labticīgs valdītājs iegūst tās augļus tajā brīdī, kad tie atdalās no galvenās lietas, neatkarīgi no tam, kādā kārtā tie atdalīti un kas, izņemot īpašnieku, tos atdalījis.

31. bet svešas lietas civilos augļus - no to samaksas termiņa.
Rūpnieciskos augļus lietotājs iegūst, kad pabeigti to ražošanai vajadzīgie darbi,
957. pants
Kam ir tiesība lietot svešu lietu, tas iegūst tās rūpnieciskos augļus jau tajā brīdī, kad pabeigti to ražošanai vajadzīgie darbi.
bet svešas lietas civilos augļus - no to samaksas termiņa.
958. pants
Svešas lietas civilos augļus dabū tas, kam pieder tiesība šo lietu lietot, no tā laika, no kura iestājas to samaksas termiņš. Bet ja civilie augļi, pēc sava rakstura, ienāk tekoši katru gadu, bet lietošanas tiesība izbeidzas pirms gada notecējuma, tad tādi civilie augļi dalāmi starp lietotāju un to, kas viņam piešķīris lietošanas tiesību, samērā ar to laiku, pa kuru šī tiesība turpinājusies pēdējā lietošanas gadā.

32. Īpašuma iegūšana ar pieaugumu
Pieauguma (accessio) plašāku jēdzienu, ar kuru saprot ne tikai ķermenisko lietu pieaugumu, bet arī juridisko attiecību paplašināšanu ar papildu (akcesoro) tiesību pievienojumu, Civillikums neatzīst.
Pieaugums ar viena zemes gabala pievienošanos otram
960.pants
Pieaugums ar viena zemes gabala pievienošanos otram var rasties: izceļoties upes salai, mainot upei gultni un kā pieskalojums.
Sala
(961.p.)

33. Dec 20th 2005
the Principality of Sealand occupies an abandoned anti-aircraft tower in the English Channel. “Prince Roy” asserts that because the tower was derelict and lay outside British territorial waters when it was occupied, the British government has no claim. the tennis-court-sized tower

34. Kingdom of Talossa Virtual royalty
Founded by a schoolboy, Robert Ben Madison, in 1979, Talossa migrated from his bedroom to the internet, where it now exists in the form of a number of rival websites. With its own language, government, written history, laws, constitution and citizens, Talossa looks surprisingly like a real place.

35. Ja upe atstāj savu agrāko gultni
Salas, kuras veidojušās sabiedriskajos ezeros, jāuzskata par res nullius. No tā izriet, ka nevienam nepiederošās salas kļūst par valsts īpašumu 930. p.
Ja upe atstāj savu agrāko gultni
(962. p.)
Applūdums (963. p.)
963.pants
Applūdums negroza īpašuma tiesību, un pēc ūdens nokrišanās zem tā bijušā zeme paliek agrākajam īpašniekam.

36. Krastu vai salu pieaugumi (965. p.)
Jauns atzarojums (964. p.)
Krastu vai salu pieaugumi (965. p.)
Atšķirība starp sanesumu un pieskalojumu un to gadījumu, kurš norādīts 966.p., izpaužas tajā apstāklī, ka pieskalojuma gadījumā zemes daļas nosēžas uz sveša krasta un pievienojas tam pakāpeniski un nemanāmi, šī iemesla dēļ arī nav iespējams noskaidrot katras atsevišķās zemes daļas izcelsmi.
Otrajā gadījumā, ir pilnīgi iespējams noteikt, no kurienes zeme atrauta.

38. Tiesības uz zaudējumu atlīdzību nav CL 962. un 965
Tiesības uz zaudējumu atlīdzību nav CL 962. un 965. pantā norādītos gadījumos.
Turpretim CL 966. pantā paredzētajā gadījumā īpašniekam ir tiesība prasīt no jaunā īpašnieka atlīdzību (967. p.).

39. Uz zemes uzcelta ēka kļūst par zemes sastāvdaļu no brīža, kad būvmateriāli savienoti ar zemi (968. p.).
Jebkuram apbūvētājam ir tiesības materiālus novākt, ja to var izdarīt, nekaitējot zemei (867. p.).

40. Prasījums par materiālu vērtību var būt arī ļaunticīgam apbūvētājam, ja ēka ietilpst nepieciešamos izdevumos (865. p.). Taču gadījumi, kad ēka var ietilpt nepieciešamos izdevumos, sastopami samērā reti. (1209. p.). (1210. p.). (1215. p.), jaunu ēku celtniecība pati par sevi nevar tikt kvalificēta kā nepieciešamie izdevumi. Par tādiem var uzskatīt izdevumus, kas radušies, labojot jau pastāvošās ēkas. Arī tādā gadījumā, ja lietotājs nepieciešamiem uzlabojumiem izdevis vairāk par lietojuma vērtību, viņš var prasīt, lai viņam atmaksā summu, kas pārsniedz vērtību (1214. p.).
Bez tam lauku nekustamā īpašuma lietotājs var izdarīt tajā visādus uzlabojumus, ja vien ar to nemainās tā raksturs un nesamazinās tā uzdevumam atbilstošais ienākums. Ievērojot šo nosacījumu, lietotājs var ierīkot arī jaunas ietaises un atvērt jaunus ienākuma avotus, palīgražošanas nozares u. tml. (1208. p.).

41. Īpašuma tiesību iegūšana uz jaunuzceltām ēkām notiek celtniecības pabeigšanas brīdī.
Persona ir tiesīga saņemt atpakaļ izdarītos nepieciešamos izdevumus, ja veikusi celtniecību uz svešas zemes (866.p.).

42. Labticīgs apbūvētājs var, kad no viņa pieprasa šo zemi tās īpašnieks, neizpildīt šo prasījumu līdz tam laikam, kamēr nesaņem atlīdzību par savu ēku (970. p.).
Ja zemes īpašnieks apbūvei izlietojis svešus materiālus, tad tie kļūst par viņa īpašumu. (971. p.).

43. Īpašuma iegūšana ar sēšanu un stādīšanu
Koki un citi augi (973. p.).
Izsētā sēkla ir tā īpašums, kam pieder ar to apsētā zeme (976. p.). (977. p.), (978. p.).
Koks, kas aug uz vairāku zemju robežas, (974. p.). (975. p.).

44. Īpašuma iegūšana ar kustamu lietu savienošanu vai pārstrādi
ir īpašuma iegūšana uz jaunu lietu t. s. specifikācijas (specificatio) ceļā.
Noteikumi par specificatio piemērojami tikai tādos gadījumos, ja lietu savienojums vai pārstrāde ir neatgriezeniska, t. i., lietas praktiski nav iespējams atdalīt, kaut arī teorētiski tas varbūt ir iespējams.

45. Tā kā iepriekšējā lieta, kura tagad savienota ar citu, kā patstāvīgā lieta pārstājusi eksistēt, t.i., saskaņā ar burtisko likuma tekstu, cietušais iepriekšējais īpašnieks var vai nu prasīt šo savu īpašumu jaunā veidā, t.i., kā modificētu lietu, vai arī atstāt to visu vainīgajam, tad jāatzīst par pareizāku, ka īpašuma tiesības uz savienoto lietu pieder tam, kurš lietas savienojis vai sajaucis.

46. Ja savienošana vai svešu materiālu apstrāde notiek pret īpašnieka gribu, tad īpašuma tiesība rodas vai nu pārstrādātājam, vai arī pārstrādāto materiālu īpašniekam, vai pēc pārstrādāto materiālu īpašnieka izvēles - pārstrādātājam.

47. Īpašuma tiesības rodas pārstrādātājam, ja viņš veicis lietu savienošanu labticīgi, pie tam vēl nepieciešams viens no diviem šādiem nosacījumiem: vai nu pārstrādātāja pievienotais materiāls ir acīmredzami vērtīgāks par svešo, vai arī, mākslinieciski vai amatnieciski apstrādājot svešu materiālu, izgatavota tāda jauna lieta, kuras sastāvā tai izlietotie materiāli zaudējuši savu agrāko formu un ieguvuši jaunu veidu.
Īpašuma tiesības saglabājas pārstrādātā materiāla īpašniekam, ja iepriekš minētās pazīmes iztrūkst.

48. Īpašuma tiesības zaudējušai personai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību.
Jaunradītās lietas īpašniekam ir pienākums atlīdzināt tai personai, kura pārstrādāšanas rezultātā zaudējusi īpašuma tiesības.

49. Nozaudēta ir tāda lieta, par kuru īpašnieks nezina, kur to meklēt
943. pants
Lieta uzskatāma par nozaudētu, kad tās nozaudētājs nezina, kur to meklēt, vai no kā pieprasīt, vai kādā kārtā dabūt atpakaļ savās rokās.
Lietas, ko īpašnieks izlaiž no savas varas ārēju apstākļu spiests, nav atzīstamas par atmestām
942. pants
Lietas, ko īpašnieks izlaiž no savas varas ārēju apstākļu spiests, nav atzīstamas par atmestām.
Nepieciešama īpašnieka apziņa, ka viņš nespēj lietu atrast, un tādēļ lieta, kuras pazaudēšanu saimnieks neapzinās, nevar tikt uzskatīta par pazaudētu.

50. Ar publikāciju lietas īpašnieks tiek informēts neatkarīgi no tā, vai viņš apzinās lietas pazaudēšanu vai ne. Tomēr svarīgāka ir atradēja apziņa. Tādēļ šī pazīme uzskatāma par izšķirošo.

51. Apslēpta manta ir ar nekustamu lietu savienotas (zemē ieraktas, iemūrētas vai citādi noslēptas) vērtīgas lietas, kuru īpašnieks notecējušā laika ilguma dēļ vairs nav uzzināms (952. p.)
Ja kādas no minētajām trim pazīmēm trūkst, tad lieta atzīstama par atradumu vai nevienam nepiederošu lietu. Apslēptu mantu uzskata par nevienam nepiederošu lietu (res nullius). Apslēptas mantas jēdzienā ietverta apslēpšana nekustamā mantā. Atradējs un zemes īpašnieks iegūst apslēpto mantu jau atrašanas, nevis tikai valdījuma sagrābšanas brīdī. Ja kāds atradis apslēptu mantu un meklē palīdzību, lai to izceltu, tad apslēptā manta jau ir viņa īpašums. Kas apslēptu mantu atrod uz bezsaimnieka zemes, tas to iegūst viens pats.

52. Īpašuma iegūšanai uz apslēptu mantu vienlīdz svarīgs gan pats atrašanas fakts, gan arī tas, kādas ir atradēja attiecības ar nekustamo īpašumu, ar kuru lieta bijusi savienota, jo tā īpašnieka tiesības uz apslēpto mantu balstās uz līdzīgu principu kā īpašuma iegūšana, savienojot kustamu lietu ar nekustamu (  p.), tāpēc aizliegts meklēt apslēptu mantu uz svešas zemes.

53. Īpašuma iegūšana ar ieilgumu (iesēdējumu)
Iegūšanai nepieciešamie fakti:
priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (  p.);
iegūšanas tiesiskais pamats (  p.);
valdītāja labticība (  p.);
valdījuma nepārtrauktība (  p.);
laika notecējums (  p.);
lietas īpašnieka, pret kuru tek ieilgums, tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (  p.).

54. Valdījuma tiesiskais pamats
(iustus titulus)
Valdījumam nepieciešams tiesisks pamats, kas būtu pietiekams, lai nodibinātu īpašuma tiesību (1006. p.).
Taču valdījuma tiesiskā pamata pierādīšana nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja izceļas strīds. Tad tam, kas iegūst īpašumu ar ieilgumu, jāpierāda sava valdījuma tiesiskais pamats (1031. p.).

55. Valdītāja labticīgums
Lai iegūtu lietu ar ieilgumu, tā jāvalda labticīgi, t. i., nezinot šķēršļus īpašuma iegūšanai.
Valdītāja maldība var attiekties tikai uz faktiem, nevis uz tiesībām. Ja valdītājam ir bijis iemesls šaubīties par sava valdījuma tiesīgumu (1013. p.), pat ja šāda objektīva iemesla nav, tomēr viņš savu valdījumu neuzskata par tiesisku (1014. p.), viņš nav atzīstams par labticīgu valdītāju.

56. Nepārtraukts valdījums
Lai iegūtu lietu ar ieilgumu, tā visu likumā noteikto laiku jāvalda nepārtraukti un netraucēti (1018. p.), t. i., jābūt īpašuma tiesībai atbilstošai varai (876. p.).

57. Ieilguma termiņš
Kustamas lietas iegūšanai ieilgums iestājas pēc viena gada (1023. p.), bet nekustamas - pēc desmit gadu notecējuma, pie tam ieguvēja tiesība uz nekustamu īpašumu rodas tikai ar tā ierakstu zemesgrāmatās uz ieguvēja vārda, ko izdara uz viņa pieprasījumu (1024. p.).

58. (iepriekšējais valdījums)
Accessio temporis
(iepriekšējais valdījums)
Likums paredz iespēju pievienot iepriekšējo personu (mantojuma atstājēja, atsavinātāja) valdījuma laiku valdītāja paša valdījuma laikam, ja vien iegūšanas pamats ir tiesisks un valdījums nav pārtraukts.
Par nepārtrauktu uzskata valdījumu, kas nodots citai personai, bet vēlāk atgūts (1021. p.).

59. Īpašnieka iespēja izlietot savu tiesību
Ja lietas īpašniekam, pret kuru ieilgums tek, kādu tiesisku šķēršļu dēļ nav iespējams izlietot savu tiesību, ieilgums pret viņu apstājas līdz šo šķēršļu novēršanai (1025. p.).

60. Ieilguma apturēšana nozīmē, ka iepriekšējais laiks nāk par labu tai personai, kurai par labu ieilgums tek.
Ieilgumu aptur pret nepilngadīgo vai garā slimo īpašnieku, kurš atrodas aizbildnībā, - aizbildnības pastāvēšanas laikā, pret karavīru - kamēr viņš atrodas kara gaitās, ja pie tam tiesu darbība kara apstākļu dēļ pārtraukta (1898.p.); pret promesošo, respektīvi, valsti atstājušo īpašnieku - visā prombūtnes laikā, ja viņa prombūtnei ir svarīgs iemesls, pie tam svarīga iemesla dēļ viņš nav iecēlis sev vietnieku vai arī pēdējais atkritis bez īpašnieka ziņas (1502.p.).

61. Ieilguma pārtraukšana
Atšķirībā no ieilguma apturēšanas, kad termiņš it kā apstājas, bet pēc attiecīgo apstākļu novēršanas turpina tecēt no tās vietas, kurā tas bija apturēts, pieskaitot arī iepriekšējo termiņu, pārtraukšanas gadījumā, ja tomēr izrādītos, ka pārtraukumu izraisošie apstākļi novērsti, ieilguma termiņa tecējums sākas no sākuma.

62. Ieilguma pierādīšana
Personai, kas lietas iegūšanu pamato ar ieilgumu, jāpierāda gan valdījuma uzsākšana (iegūšana), respektīvi, arī valdījuma tiesiskais pamats, gan arī tas, ka, ieilgumam notekot, valdījums vēl pastāv.
Ja persona, pret kuru ieilgums tek, nepierāda pretējo, jāpieņem, ka valdījums pastāvējis nepārtraukti un ka tas bijis labticīgs (1030., 1031. p.).

63. Ieilguma iestāšanās sekas
Ieilguma ceļā īpašuma iegūšana notiek, pamatojoties uz likumu.
Ieguvējam ir ne tikai tiesība, bet arī pienākums prasīt nekustamā īpašuma iegūšanas titula ievešanu zemesgrāmatās.

64. UK
Adverse Possession
squoteru iesniegumu gadā, no tiem – sekmīgi, taču ar Land Registration Act 2002 spēkā stāšanos gada 13. oktobrī ieilguma valdījuma institūts kļūs lielā mērā par vēsturiskas intereses objektu (Stephen Jourdan, Adverse Possession, 2003, Preface, p. V, Definitions and overview, p.3- 4)