1. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras aktualitātes
Harijs Baranovs
v/a “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”
Direktora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

2. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
i) Normatīvie akti
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

3. Latvijas Republikas normatīvie akti (spēkā esoši)
Normatīvais akts
Darbības joma
Spēkā stāšanās datums
Likums
Ģeotelpiskās informācijas likums
13/01/2010
MK noteikumi Nr.1011
Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā
04/11/2010
MK noteikumi Nr.211
Noteikumi par ģeotelpisko datu kopu metadatu obligāto saturu
26/03/2011
MK noteikumi Nr.668
Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi
02/09/2011
MK noteikumi Nr.673
Ģeotelpisko datu kopas izmantošanas noteikumu obligātais saturs un izmantošanas atļaujas saņemšanas kārtība
08/09/2011
MK noteikumi Nr.879
Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi
23/11/2011
MK noteikumi Nr.50
Vietvārdu informācijas noteikumi
04/02/2012
Likumā ir deleģējums MK izdot attiecīgus noteikumus.
MK noteikumi Nr.1011 izdoti saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likumu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un Zemes ierīcības likumu.
Ģeotelpiskās informācijas likums pārņem INSPIRE direktīvas (2007/2/EK) prasības.
INSPIRE direktīva paredz Eiropas Komisijai tiesības izdot normatīvos aktus INSPIRE direktīvas īstenošanai, kas ir tieši piemērojami ES dalībvalstīs.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 3 3

4. Latvijas Republikas normatīvie akti (projekti)
Normatīvais akts
Darbības joma
Datums
MK noteikumi
Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi (VSS-555)
izsludināti
02/06/2011
Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi (VSS-755)
14/07/2011
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 4 4

5. Ģeodēziskās atskaites sistēma un topogrāfisko karšu sistēma
Ministru kabineta noteikumi Nr.879:
LKS-92 parametri un piemērošanas kārtība
Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēma
TKS-93 parametri un piemērošanas kārtība
valsts ģeodēziskā tīkla izveide
LatPos sistēmas izveide un izmantošana
ja, ģeotelpiskos pamatdatus valsts vai pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei iegūst ģeodēzisko darbu rezultātā, izmantojot citas pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai to sistēmas, tās validē LĢIA
ģeodēziskās atskaites sistēmas izmantošana un uzturēšana
valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma
pārejas noteikumi informācijas nodošanai par vietējo tīklu
TKS-93 standarta mērogu rinda ir mērogi 1: , 1: , 1:50 000, 1:25 000, 1:10 000, 1:5000, 1:2000, 1:1000 un 1:500.
Ja mērogs ir lielāks nekā 1:500, karšu lapu iedalījumu veido, ievērojot šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā noteiktos principus.
Princips par pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai to sistēmu validāciju jau ir ielikts MK noteikumos Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (spēkā no ) un MK noteikumu projektā VSS-555 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”.
Informāciju par ģeodēziskajiem tīkliem uzkrāj Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmā.
Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma sastāv no Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes un Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes.
Aģentūra informāciju par triangulācijas tīkla 1.−4.klases, nivelēšanas tīkla 3.klases un globālās pozicionēšanas 3.klases punktiem ievieto Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Aģentūra tās rīcībā esošo informāciju par triangulācijas tīkla 1.−4.klases, nivelēšanas tīkla 3.klases, globālās pozicionēšanas 3.klases un poligonometrijas tīkla punktiem nodod digitālā veidā vietējām pašvaldībām līdz 2011.gada 31.decembrim.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 5 5

6. Ģeodēziskās atskaites sistēma un topogrāfisko karšu sistēma
LKS-92 nosaka:
telpiskajās taisnleņķu koordinātās (LKS-92 XYZ)
ģeodēziskajās koordinātās uz rotācijas elipsoīda (LKS-92 BLh)
Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātās (LKS-92 TM) ar šādiem plaknes parametriem:
viens ass meridiāns 24º austrumu garums
projekcijas mēroga koeficients 0,9996 uz ass meridiāna
abscisu ass vērsta ziemeļu virzienā, un abscisas vērtība x samazināta par m
ordinātu ass vērsta austrumu virzienā, un ordinātas vērtība y palielināta par m
Prasības par LKS-92 TM sāk piemērot ne vēlāk kā 2014.gada 1.janvārī
LKS92 XYZ:
abscisu ass atrodas ekvatora plaknē un vidējā Griničas meridiāna plaknē, apzīmē ar X (vērtība metros);
ordinātu ass atrodas ekvatora plaknē 90° leņķī austrumu virzienā no Griničas meridiāna plaknes, apzīmē ar Y (vērtība metros);
aplikātu ass vērsta Ziemeļu pola virzienā, apzīmē ar Z (vērtība metros);
LKS-92 BLh:
ziemeļu platumu apzīmē ar B - vērtība grādos (°), minūtēs (’) un sekundēs ("); austrumu garumu apzīmē ar L - vērtība grādos (°), minūtēs (’) un sekundēs ("); ģeodēzisko (elipsoidālo) augstumu apzīmē ar h vērtība metros;
Informācijas sistēmās, kas izveidotas un darbojas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir saistītas ar ģeotelpiskās informācijas apriti starptautiskā mērogā, pēc datu apstrādei var izmantot citu kartogrāfisko projekciju, ja tiek nodrošināta koordinātu transformācija Merkatora transversālās projekcijas plaknē LKS-92 TM.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 6 6

7. Vietvārdu informācija
Ministru kabineta noteikumi Nr.50
vietvārdiem var būt 3 statusi - oficiāls vietvārds, oficiāls paralēlnosaukums vai neoficiāls vietvārds
noteikta vienota kārtība vietvārdu piešķiršanai:
uzskaitīti ģeogrāfiskie objekti, kuriem piešķir oficiālos vietvārdus vai to oficiālos paralēlnosaukumus, un attiecīgās vietvārdu piešķīrējinstitūcijas
Vietvārdu informāciju apkopo:
Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā (VZD);
Vietvārdu datubāzē (LĢIA) – pārejas periods viens gads datubāzē minēto vietvārdu piešķiršanai dabas objektiem.
šo noteikumu ievērošanu pārrauga Valsts valodas centrs, t.sk. sniedz atzinumu LĢIA par dabas objektu vietvārdiem
Vietvārdiem var būt trīs statusi:
oficiāls vietvārds (ģeogrāfiskā objekta nosaukums, kas tam piešķirts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā);
oficiāls paralēlnosaukums (cits vietvārds, kas piešķirts ģeogrāfiskajam objektam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru var lietot kopā ar oficiālo vietvārdu);
neoficiāls vietvārds (visi pārējie vietvārdi, tostarp vietvārda reģionālās un lokālās formas, ja vien tās nav apstiprinātas kā oficiālie paralēlnosaukumi).
Dabas objektiem (izņemot navigācijas izdevumā "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos“ minētos objektus), kuru viennozīmīgai identificēšanai nepieciešams vietvārds ar oficiālu statusu, oficiālos vietvārdus un oficiālos paralēlnosaukumus piešķir, vietvārdu statusu maina un rakstības formu precizē LĢIA, pamatojoties uz Valsts valodas centra atzinumu.
Vietvārdu informāciju apkopo: Valsts zemes dienests – Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā adresācijas objektu uzskaitei; Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra – Vietvārdu datubāzē ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšanai un pētījumiem lietišķās toponīmikas jomā.
Ekspertu atzinumus par vietvārdu ģeotelpisko identitāti (par vietvārda saistību ar konkrētu ģeogrāfisko objektu un tā atrašanās vietu), pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, sniedz LĢIA tās rīcībā esošās informācijas apjomā. Tautas valodā runājot – tiks sniegta atbilde „par to, kur atrodas vieta, kas saucas šajā vārdā”.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 7 7

8. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
ii) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma "Latvijas Pozicionēšanas sistēma“ (LatPos)
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

9. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
LatPos parametri
Uzstādīta gada beigās, 19 bāzes stacijas. GNSS pavadoņu sistēma
gada laikā uzstādītas 4 jaunas stacijas. Kopā sistēmā 23 stacijas
Uzlabota uztveršana visām satelītu sistēmām – NAVSTAR, GLONASS, GALILEO, Kompass.
Nodrošina standarta RTK korekciju formātu RTCM 3.1
Nodrošina vienas tuvākā stacijas korekcijas
Nodrošina tīkla risinājumus MAX, iMAX un plānots VRS
Sistēmas vēsture. Uzstādīta gada beigās gadā bāzes stacijas uzlabotas GLONASS un gatavas GALILEO uztveršanai. Kopā pašlaik sistēmā darbojas 23 bāzes stacijas. Tiek pārraidīts standarta RTCM formāta ziņojumi, jaunākā versija RTCM 3.1. Iespēja lietot tuvākās atsevišķas bāzes stacijas korekciju, ja mērījumi tiek veikti tuvu stacijai 10 – 20 km. Tīkla risinājumu LatPos aprēķina ar MAC konceptu. Tiks piedāvāta iespēja pārbaudīt VRS konceptu. Par šo iespēju tiks paziņots atsevišķi.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 9 9

10. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
LatPos bāzes stacijas
Mazsalaca
Valmiera
Irbene
Limbaži
Alūksne
PaLsmane
Talsi
Sigulda
Balvi
Lode
Kuldīga
Ojārs
Madona
Lielvārde
Saldus
Liepāja
Patreizējais bāzes staciju izvietojums.
Dobele
Rēzekne
Jēkabpils
Bauska
Preiļi
Dagda
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,
Daugavpils 10

11. LatPos darbība Saules aktivitāte
Tā kā globālās pozicionēšanas mērījumi ir attālumu mērījumi līdz satelītiem, tad tos ietekmē saules aktivitāte, kas maina elektronu koncentrāciju jonosfērā. Pēc NASA pētījumiem, tuvojas saules aktivitātes maksimums 2013 – gadā. Arī ikdienas uzliesmojumi ar ietekmēt mērījumus un instrumentu pozīcijas fiksāciju.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 11 11

12. Mērīšanai ieteicamais laiks līdz 9.00 un pēc 14.00
LatPos darbība
Vislielākā ietekme uz mērīšanu ir brīdī, kad saule ir vistuvāk Zemei – dienas vidū. Jonosfēras radītā kļūda var sasniegt 4 – 7 centimetrus. Līdz ar to lauka uztvērējiem nav iespējams sasniegt fiksētu pozīciju. Globālās pozicionēšanas mērījumiem joprojām ieteicams sekot līdzi pavadoņu izvietojumam un plānot mērījumu laikus. Tagad papildus ieteicams ir ņemt vērā, ka dienas vidū saules aktivitātes ietekme uz mērījumiem ir vislielākā.
Mērīšanai ieteicamais laiks līdz un pēc 14.00
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 12

13. Mērīšanai ieteicamais laiks līdz 9.00 un pēc 14.00
Jonosfēras aktivitātes indekss I95 arī parāda, ka ieteicamais mērīšanas laiks ir no rīta un vakarā.
Mērīšanai ieteicamais laiks līdz un pēc 14.00
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 13 13

14. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
LatPos darbība
Globāli tiek gatavotas jonosfēras aktivitātes karte. Dzeltenā daļa ir jau augsts TEC (Total Electron Concent) – elektronu koncentrācija ir paaugstināta.
IONEX (IONosphere map EXchange)
Jonosfēras globālā karte
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 14 14

15. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
LatPos darbība
LatPos nodrošina TEC informāciju
(Total Electron Concent)
I95 indeksa pielietošana
RTK var tikt ietekmēts arī ar dienas jonosfēras uzliesmojumiem
Jonosfēra var mainīties dienu no dienas.
LatPos ir iestrādāti algoritmi jonosfēras kļūdas aprēķiniem
Jonosfēras ietekme ir maza, ja bāzes līnija ir līdz 10km
LatPos sistēma katru dienu lejuplādē no globālajiem serveriem TEC informāciju un pielieto aprēķinos. Arī I95 indekss ir izmantots tīkla korekciju aprēķinos. Saules aktivitāte atšķiras dienu no dienas un līdz ar to nav prognozējama. Gadījumos, ja nav iespējams sasniegt fiksāciju, var mēģināt mainīt pieslēgumu no tīkla risinājuma un atsevišķas bāzes stacijas risinājumu. Fiksāciju nevajag gaidīt ilgāk par 5 minūtēm, sekojot līdzi precizitātes rādītājam instrumentā. Nepieciešams atsākt inicializāciju no jauna.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 15 15

16. iii) Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi (projekts)
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

17. Ģeotelpiskās informācijas likums
Ģeodēziskā atskaites sistēma ietver:
1) valsts teritorijas ģeodēziskās atskaites sistēmas matemātisko modeli;
2) ģeodēzisko tīklu, kas nodrošina praktisku matemātiskā modeļa piesaisti valsts teritorijai.
Ģeodēziskās atskaites sistēmas ģeodēziskā tīkla sastāvdaļas ir: 1) valsts ģeodēziskais tīkls; 2) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma”; 3) vietējais ģeodēziskais tīkls.
Ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

18. Vietējais ģeodēziskais tīkls
Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā pašvaldība, kas aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem sniedz valsts aģentūrai “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.
Aģentūra bez maksas nodrošina:
Konsultācijas vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanā;
Izvērtē un saskaņo vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas aprakstus un pārskatus;
Izveido un administrē Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

19. Vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošana
Pilnveidošanas mērķis:
Vietējo tīklu veido, piesaistot valsts ģeodēziskajam tīklam ar 3-6 cm precizitāti: ģeodēzisko punktu augstumus nosaka ar standartnovirzi līdz 1 cm un koordinātas - līdz 2 cm.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

20. Vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšana
Vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšana ietver:
1. ģeodēzisko punktu apzināšanu un izvērtēšanu;
2. vietējā tīkla pilnveidošanu, tajā skaitā, ģeodēzisko punktu ierīkošanu;
3. vietējā tīkla mērīšanu;
4. ģeodēzisko punktu pārraudzību;
5. vietējā tīkla informācijas apriti.
- Pirmreizējā apzināšana un izvērtēšana ne vēlāk kā līdz
- Pašvaldības lēmums par vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanu (sistemātiski vai pakāpeniski).
- Pilnveidošanu var īstenot secīgi pa pašvaldības teritorijas daļām.
- Atkārtota apsekošana ne retāk kā vienu reizi četros gados.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

21. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

22. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

23. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

24. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

25. Vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas ieguvumi
1) Tiks izveidots atbilstošas precizitātes ģeodēziskais tīkls, lai nodrošinātu ģeodēziskos atbalstpunktus turpmākiem mērniecības darbiem saistībā ar vietējo pašvaldību administratīvo pārvaldību, saimniecisko darbību un attīstību pašvaldības teritorijā, piemēram, kadastrālo uzmērīšanu, augstas detalizētības topogrāfisko datu iegūšanu un citiem ģeodēziskiem darbiem, ceļu, inženierkomunikāciju, kā arī citu objektu projektēšanu, būvēšanu un ekspluatāciju. 2) Datubāzē būs pieejamas vietējā ģeodēziskā tīkla punktu vēsturiskās un precizētās koordinātas, kas būs pamats analīzei, lai konkrētiem gadījumiem noteiktu atbilstošu risinājumu vēsturisko datu precizēšanai nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. 3) Pašvaldībām iespēja vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanā piesaistīt ģeodēziskajiem darbiem, kadastrālās uzmērīšanas darbiem un zemes ierīcības darbiem sertificētas personas.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

26. iii) Par pāreju uz jaunu augstumu sistēmu
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

27. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
1.klases nivelēšanas tīkls un savienojumi ar Lietuvu un Igauniju
2010. Gadā pabeigta 1.klases nivelēšana gadā veikti pēdējie kontrolnivelējumi.
Nepieciešams veikt tīkla izlīdzināšanu, lai uzlabotu augstumu informāciju Latvijā.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

28. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
Zemes garozas kustība Latvijā
Salīdzinot paaugstinājumus ar 1930o gadu nivelējumiem secināts, ka Latvijas teritorijā Zemes garozas kustības ir 1 mm gadā.
Darbs veikts kopā ar RTU kolēģiem.
Apstiprina Skandināvijas vasltīs veiktie pētījumi par pēc Ledus laikmeta garozas vertikālām kustībām.
Pēdējais ledājs Botnijas līča Ziemeļu daļā. Tur ātrums 1 cm gadā.
Pilnībā deformē 1.klases tīklu un precīzās augstumu vērtības.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

29. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
Eiropas Vertikāla Atskaites Sistēma (EVRS)
Uztur un attīsta International Association of Geodesy Reference frame apakškomisija Eiropai- EUREF.
Galvenais koordinators Bundesamt für Kartographie und Geodäsie
2000. gadā EUREF simpozijā Tromsø tiek pieņemta Eiropas Vertikālā Atskaites tīkla konvencija
UELN 95/98 pieņemta kā EVRF2000 realizācija
EVRS ir kinemātiska sistēma, kas ir sasaistīta ar mareogrāfiem un globālās pozicionēšanas stacijām.
Eiropā par vienotu augstumu izejas līmeni pieņemts Amsterdamas pālis.
Sistēmu uzrauga labākie Eiropas ģeodēzisti.
Ir tieša sasaiste caur citu valstu 1.klase nivelēšanas tīkliem, strādā ar ģeopotenciāla starpībām, ir zināmi ģeodēziskie dotie lielumi.
Kronštates nulle ir pārvietota, nav zināmi dotie ģeodēziskie lielumi, pārnest uz sauszemi, nav veikti pirmās klases nivelējumi pēc PSRS sabrukuma (vecie) dati.
Stratēģija pēc iespējas mazāk mainīt augstumu vērtības
Ar INSPIRE pieņemta kā vienota atskaites sistēma Eiropas telpai
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

30. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
EVRS tīkla shēma.
Visas 1.klases līnijas.
Skandināvijas vasltis (Zveidrija, Somija, Norvēģija) ir pārgājušas uz EVRS izmantojot vietēju realizāciju. Kad par dotajiem pieņemt noteiktu punktu skaitu savā valstī.
Lietuva gaida politisku lēmumu, lai pārietu. Dati jau ir.
Igaunija plāno pāriet, kad pabeigs nivelēšanu.
Vācija plāno pāriet pēc 1.klases nivelēšanas pabeigšanas. Beidz nivelēt gadā ap gadu pāriet.
Krievija plāno piesaisti EVRS.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

31. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
INSPIRE
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/2/EK ( ), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)
D2.8.I.1 INSPIRE Specification on Coordinate Reference Systems - Guidelines
For the vertical component on land, the European Vertical Reference System (EVRS) shall be used to express gravity-related heights within its geographical scope. Other vertical reference systems related to the Earth gravity field shall be used to express gravity-related heights in areas that are outside the geographical scope of EVRS.
INSPIRE
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

32. Risinājums augstumu datu ilgtspējīgai uzlabošanai
Veikt 1.klases nivelēšanas datu piesaisti EVRS kopējam tīklam (veikts gada Novembrī).
Izvēlēties dotos punktus Latvijas teritorijā un izlīdzināt visu 1.klasi.
Izmainīt likumdošanu un pāriet uz EVRS kopā ar jaunu kvaziģeoīda modeli no gada 1. aprīļa.
Ieguvi jauni, korekti un aktuāli augstumu dati Latvijas teritorijai, izpildītas INSPIRE prasības un ir garants korektai augstumu atskaites sistēmas attīstībai Latvijā.
EVRS augstumi ir atnesti uz Latviju ar 11 mm standartnovirzi.
Tālāk pieņemot noteiktu skaitu dotos punktus veic visa tīkla izlīdzināšanu.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

33. Transfomācijas formula starp augstumu sistēmam
Veicot transfomāciju no Baltijas augstuma sistēmas uz Amsterdamas sistēmu
Latvijas teritorijā izmantojama sekojoša pārrēķinu formula:
H(II)=H(I)+a1+a2•M0•(LAT-LAT0)+a3•N0•(LON-LO0)•cos(LAT)
kur:
H(I) punkta augstuma vērtība izejas sistēmā [m];
H(II) punkta augstuma vērtība nosakāmajā sistēmā [m];
M0 meridiāna izliekuma rādiuss GRS80 punktā P0 [m];
N0 izliekuma rādiuss perpendikulāri meridiānam GRS80 punktā P0 [m];
LAT platums ETRS89 [radian];
LON garums ETRS89 [radian];
P0(LAT0,LON0) transformācijas atbalsta punkts;
a1 vertikālais pārvietojums [m];
a2 novirze (inklinācija) meridiāna virzienā [radian];
a3 novirze (inklinācija) perpendikulāram virzienam pret meridiānu [radian];
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

34. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
Transformācija no BAS-77 uz EVRF2007
Augstumu izmaiņu vērtības pārejot no BAS-77 uz EVRF2007 aprēķinātas izmantojot transformāciju.
Visas vērtības pozitīvas.
Mērvienība milimetri.
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,

35. Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums, 09.03.2012
Paldies par uzmanību!
Latvijas Mērnieku Biedrības biedru kopsapulce, Tukums,