1. T šūnas nobriešana
B šūnas attīstība

2. Limfocītu nobriešana vai limfocītu attīstība
Process, kurā
limfocītu cilmes šūnas
centrālos limfātiskos orgānos -
tīmā vai kaulu smadzenēs
diferencējās
par nobriedušiem limfocītiem, kuri
apdzīvo perifēros limfaudus.

3. Limfocītu attīstība HSC multipotentas cilmes šūnas Mieloīdas Limfoīdas
CMP
Mieloīdas
līnijas šūnas
Limfoīdas
līnijas šūnas
CLP
monocīti
makrofāgi
neitrofīli
bazofīli
eozinofīli
T-šūnas
B-šūnas
NK-šūnas
Pirms diferenciācijas
priekšteča proliferācija
IL-7
CMP- mieloīdas līnijas priekštecis
CLP – limfoīdas līnijas priekštecis
nodrošina pietiekami lielu šūnu
skaitu diferenciācijai

4. B šūnas attīstība Mērķis no hematopoētiskās
cilmes šūnas (HSC) izveidot
B limfocītu, kas ekspresē
monospecifisko Ig molekulu.
Ig molekulas izveide ir galvenais
B limfocīta attīstības notikums.

5. B šūnas attīstība Pirms dzimšanas- embrija aknās Pēc dzimšanas-
kaulu smadzenēs

6. B-šūnas attīstība notiek divās fāzēs un divās vietās.
Kaulu smadzenēs
B šūnu attīstība ir
antigēna NEatkarīgā
Liesā un limfmezglos
B šūnu nobriešana ir
antigēna Atkarīgā

7. B šūnu un Ig molekulas izveide
Kaulu smadzenēs
B šūnu attīstība ir
antigēna NEatkarīgā
B šūnu un Ig molekulas izveide
Liesā un limfmezglos
B šūnu nobriešana ir
antigēna Atkarīgā
Ig klases pārslēgšana
Ig somatiskās hipermutācijas
B- šūnas proliferācija

8. B šūnas attīstība
cilvēkam viss process aizņem 2-3 dienas

9. regulē Ig molekulas izveidi
B šūnas attīstība kaulu smadzenēs
regulē Ig molekulas izveidi
nodrošina, ka katra šūna ir monospecifiska
pārbauda un iznīcina B-šūnas, kas reaģē ar paša organisma antigēniem
eksportē izveidotās šūnas uz perifēriju

10. Kaulu smadzenes nodrošina B-šūnai
nobriešanas un diferenciācijas mikrovidi
Veidojās specifiskie
šūnu- šūnu kontakti starp stromālām un B- šūnām.
Stromālās šūnas sekretē citokīnus
B-šūnas
stromālās
šūnas
Citokīnu sekrēcija un šūnu kontakti atšķirsies katrā B-šūnu attīstības stadijā.

11. Stromālās (nehomopoetiskās fibroblastiem-līdzīgās) šūnas nodrošina
vidi pro-B šūnas augšanai. B-šūnai nepieciešams tiešais kontakts
ar stromālo šūnu caur VLA-4 (very late antigen-4) uz pro-B šūnas un
VCAM-1 (vascular cell adhesion molecule) uz stromālas šūnas.
Pēc adhēzijas pro-B šūnas receptors c-Kit (tirozīnkināze) saistās ar
stromālās šūnas molekulu- cilmes šūnas faktoru (SCF), kas aktivē c-Kit un stimulē
B-šūnas diferenciāciju.
Pro-B šūna sāk dalīties un ekspresēt IL-7 receptoru. IL-7 samazina adhēzijas
molekulu ekspresiju.

12. B šūnas attīstība
cilvēkam viss process aizņem 2-3 dienas

13. B šūnas attīstība Pro-B šūna Neproducē Ig molekulas
Ekspresē B-šūnai raksturīgas virsmas molekulas - CD19 un CD10
Sāk ekspresēt Rag proteīnus
Notiek pirmā Ig gēnu rekombinācija smagās ķēdes lokusā

14. rearranged VDJ exon
Igm protein

16. Tas nodrošina smagās ķēdes alēļu izslēgšanu.
Jebkurā B-šūnā
viena smagās ķēdes alēle ir
► pārkārtota un ekspresēta
otra smagās ķēdes alēle ir
► germline konfigurācijā
vai arī
► neproduktīvi pārkārtota
Tas nodrošina smagās ķēdes alēļu izslēgšanu.

17. Jā ir veiksmīgi izveidojusies Ig µ smagā ķēde.
Smagās ķēdes lokusā notiek hromatīna struktūras izmaiņas, kuras ierobežo pieejamību V(D)J rekombināzei (RAGiem).
Smagā ķēde pārstāj rekombinēties.
Tikai 1/3 no pro-B šūnām veic Ig µ proteīna veiksmīgu pārkārtošanu un sintēzi.

18. Pre-B šūna NAV pārkārtots vieglās ķēdes lokuss bet ir
jāekspresē Ig m proteīnu uz šūnas virsmas

19. Surogātās vieglās ķēdes: ▪ l5 un VpreB proteīni ▪ Homoloģiski k un l
vieglajām ķēdēm
▪ Ir identiskas visām
pre-B šūnām - INVARIANTAS
▪ Tiek sintezētas tikai
pro-B un pre-B šūnās
pre-BCR kompleks

20. Pre-BCR (pre-B šūnas receptors)
Funkcionē no liganda neatkarīgā
veidā
▪ Nepieciešams pre-B šūnas
izdzīvošanai un proliferācijai
▪ Inhibē Ig smagās ķēdes
rekombināciju
▪ Stimulē k vieglās ķēdes
▪ Izslēdz surogātās vieglās
ķēdes transkripciju
signāla pārneses molekulas

21. pre-B šūna
Pārkārto k vai l vieglo ķēžu gēnus.
Producē vieglās ķēdes proteīnu, kurš saistās ar m smago ķēdi un producē funkcionālu IgM proteīnu.

22. Vieglās ķēdes pārkārtošanā
▶k lokuss pārkārtojās tikai pēc Ig
smagās ķēdes pārkārtošanās
▶k vieglās ķēdes izveidošanas
inhibē l lokusa pārkārtošanos
locus
▶ pārkārtojās TIKAI tajā gadījumā,
ja k vieglā ķēde nesekmīgi
producējās
▶ vai receptora rediģēšanas laikā

23. Vieglās ķēdes lokusa alēļu izslēgšana
Ja vienā alēlē notiek neveiksmīga pārkārtošanas, tad DNS rekombinācija var notikt otrā alēlē.
Ja abu k un l ķēžu abas alēles nav funkcionālas, tad šūna iet bojā.
Vieglās ķēdes izotipu izslēgšana
Viena B-šūna savā dzīves laikā producē tikai vienu no divām (k; l) vieglās ķēdēs tipiem.

24. Neproliferē un nediferencē antigēna ietekmē
producē funkcionālu IgM proteīnu
Nenobriedis
B limf.
IgM
Neproliferē un nediferencē antigēna ietekmē
Sava antigēna atpazīšana ar augstu afinitāti noved pie receptora rediģēšanas vai šūnu nāves
Migrē uz liesu, kur pabeidz nobriešanu

25. Receptora rediģēšana
Nenobriedušas B šūnas, kuras atpazīst savus antigēnus ar
augstu afinitāti var tikt inducētas mainīt savu specifiskumu.
Antigēna atpazīšana
▪ Rag gēnu reaktivācija
▪ Papildu vieglās ķēdes V-J rekombinācija
▪ Jaunas Ig vieglās ķēdes izveidošana
Šūna ekspresē atšķirīgu B šūnas receptoru, kurš nesaistās ar
saviem antigēniem.

27. Pārsvarā receptoru rediģēšana notiek
vieglās ķēdes gēnos.
VJ eksons tiek deletēts un aizstāts ar jaunu
VJ eksonu.
Pelēs 25% B limfocītos notiek k ķēdes rediģēšana.

28. B šūnu selekcija Pozitīvā selekcija atlasa tikai tās B šūnas,
kurās veiksmīgi ir notikusi gēnu pārkārtošanās.
Tikai tās B šūnas, kuras ekspresē uz savas virsmas funkcionālu Ig molekulu saņem BCR-atvasinātus izdzīvošanas signālus.
Negatīvā selekcija atlasa tikai tās B-šūnas, kuras nesaistās ar paša organisma antigēniem.

29. Apoptoze Receptora rediģēšana Nobriešana Proliferācija Diferencēšana
antigēns
Receptora rediģēšana
Nobriešana
IgM
antigēns
Proliferācija
Diferencēšana

30. Kaulu smadzenēs antigēna Neatkarīgā B-šūnas attīstība
Ig lokusa rekombinācija nodrošina Ig molekulas DAŽĀDĪBU.
Alēļu izslēgšana nodrošina klona SPECIFISKUMU.
Katra šūna ekspresēs uz virsmas viena veida antivielu.
Self-reactive B-šūnu nogalināšana nodrošina
imunoloģisko TOLERANCI.

31. B šūnas attīstība
cilvēkam viss process aizņem 2-3 dienas

32. Nobriedušas, naivas B šūnas
Ekspresē IgD un IgM (BCR) uz šūnas virsmas
Mijiedarbojās ar T šūnām
Reaģē ar antigēnu
Ja nesastop un neatpazīst antigēnu ar augstu afinitāti, tad iet bojā dažu mēnešu laikā

33. ar augstas afinitātes antigēna receptoru (Ig)
Āntigēna- atkarīgā B-šūnas attīstības fāze
Antigēns
Limfmezgls
Izveido B- šūnas
ar augstas afinitātes antigēna receptoru (Ig)

34. Āntigēna- atkarīgā B-šūnas attīstības fāze
Antigēna specifisko naivo B-šūnu T-šūnu atkarīgā aktivācija.
Ig somatiskās hipermutācijas un Ig klases pārslēgšana veido B-šūnas ar augstu antigēna specifiskumu un ar specializētām efektorām funkcijām.
Antigēna selektēto B- šūnu diferenciācija par atmiņas
B-šūnām un plazmas šūnām, kas piedalās antivielu-
atkarīgā imunitātē.

35. Antigēns Āntigēna- atkarīgā B-šūnas attīstības fāze Limfmezgls
Somatiskās hipermutācijas

36. Somatiskās hipermutācijas
Somatiskās hipermutācijas notiek jau pārkārtotajā Ig V(D)J gēnu segmentā.
Notiek punktveida mutāciju akumulēšana ķēžu variablajos
domēnos V(D)J (visvairāk CDR rajonos, neattiecās uz C rajoniem).
AAC GTG AGC CGG
Asn
Val
Ser
Arg
mutācija
AAC GTG GGC CGG
Asn
Val
Gly
Arg
Šo mutāciju biežums ir reižu lielāks
nekā spontāno mutāciju biežums citos gēnos.

37. Somatiskās hypermutācijas (SH) mehānisms
B šūna sāk ekspresēt fermentu-
aktivācijas inducēto citozīna
deamināzi (AID).
uracil glikozilāze
AID iesāk SH deaminējot citozīnus
Ig lokusā transkripcijas laikā.
AID atpazīst hot spot sekvences
WRC (W= A vai T; R=purīns (A,G)).
AAGTT / CAGCT = RGYW
APE -abāzes endonukleāze

38. Somatiskās hipermutācijas
Notiek tikai nobriedušās, antigēna aktivētās B-šūnās.
Pēc selekcijas izveidojās kloni, kas veido
antivielas ar augstu afinitāti pret antigēnu.

39. Ig klases (izotipa) pārslēgšana
Limfmezgls
Antigēns
Ig klases (izotipa) pārslēgšana
DNS pārkārtošanās, kas ļauj vienam un tam pašam variablam (VDJ)
rajonam ekspresēties ar smagās ķēdes dažādiem konstantiem (C) rajoniem.

40. Kodē Ig smagās ķēdes dažādas klases un subklases
Smagās (H) ķēdes gēni
Ca2 V1 V2
V129 J
1- 6 Cm Cd
Cg3
Cg1 ye
Ca1
Cg2 D
1-35
Cg4 Ce
► Satur 9 funkcionālus CH gēnus:
m, d, g1, g2, g3, g4, a1,a2 un e.
Kodē Ig smagās ķēdes dažādas klases un subklases
IgM
IgD
IgG1-4
IgA1-2
IgE

41. S- pārslēgšanas rajons ir GC bagāts, 1-10kb. Atrodas 5’-galā katram CH
pārvērš citozīnu par
uracilu S rajonā
S- pārslēgšanas rajons ir GC bagāts, 1-10kb. Atrodas 5’-galā katram CH
lokusam, izņemot Cd.

42. DNS pārkārtošana, kas ļauj vienam un tam pašam VDJ ekspresēties ar dažādiem smagās ķēdes konstantiem rajoniem.
Divi mehānismi alternatīvo izotipu ekspresijai
IgM uz IgD veidojās alternatīvo RNS splaicinga rezultātā
IgM uz IgG, IgA, IgE caur DNS pārkārtošanu

43. Ig izotipa pārslēgšana
Mainās Ig smagās ķēdes konstantais C rajons.
!!!! Smagās ķēdes variablais rajons (VH) nemainās !!!!
Ig izotipa pārslēgšana neietekmē antivielas specifiskumu.
Nodrošina to, ka Ig var mijiedarboties ar dažādām efektorajām molekulām.

44. Imunoglobulīnu efektorās funkcijas
Opsonizācija
Toksīnu neitralizācija
Komplementa aktivācija

45. B limfocītu grupas Uzturas liesā Uzturas vēderplēvē un gļotādās
Recirkulējošie
limfocīti
Uzturas liesā

46. B-1 limfocīti atrodas vēderplēvē un gļotādās
ekspresē uz virsmas CD5 molekulu
atrodas vēderplēvē un gļotādās
attīstās ātrāk nekā recirkulējošas B šūnas
mazāka variabilitāte V gēniem, netiek ekspresēts enzīms TdT = ierobežota
antigēna receptora (BCR) varibilitāte
spontāni sekretē IgM antivielas, kuras reaģē ar mikrobu polisaharīdiem
un lipīdiem (iespējams, ka zarnu trakta esošie mikrobi ir antigēnu avots)
B1 ir līdzīgas gd T šūnām un reaģē ar bieži sastopamiem mikrobu antigēniem
imunoatbildes sākumstadijā.
Hroniskās leikēmijas rodās no B-1 populācijas

47. B2-B vai marginālās zonas limfocīti (galvenā populācija )
ekspresē uz virsmas CD21 molekulu
atrodas liesas marginālā zonā
ierobežota BCR varibilitāte
atpazīst polisaharīdu antigēnus un sekretē IgM antivielas
veido ātru imunoatbildi pret asinīs esošiem mikrobu antigēniem un
pārvēršās par IgM-sekretējošām plazmas šūnām
Ir līdzīgas B1 šūnām

48. Recirkulējošie B-2 limfocīti
ekspresē uz virsmas IgM un IgD
abām Ig molekulām būs vienāds VDJ eksons, vienāda k vai l ķēde un līdz ar to vienāds antigēna specifiskums
B-2 limfocīti iegūst spēju recirkulēt- migrē no viena limforgāna uz otru un nosēžās B-šūnu folikulās (limfātisko audu sakopojumā)

49. T šūnu nobriešana
Coloured scanning electron micrograph of two T lymphocyte cells attached to a cancer cell.
Magnification: x4,000 at 10 centimetres wide.

50. T šūnu nobriešana Kaulu smadzeņu cilmes šūnas
Aizkrūts dziedzeris (tīms)
T šūnas
Liesa
Limfmezgli

51. T šūnu nobriešana

52. T šūnu nobriešana ▶ TCR gēnu pārkārtošana un ekspresija
▶ Šūnu proliferācija
▶ Antigēna-inducētā selekcija

53. Aizkrūts dziedzeris - tīms
galvenā vieta T-limfocītu nobriešanai
Atmiņas T šūnas
▪ ilgdzīvotājas (cilvēkiem > 20 gadiem)
▪ paliekot vecākam tās uzkrājas
Jauno T šūnu veidošanās
samazinās paliekot vecākam

54. Aizkrūts dziedzera (tīma) loma T šūnu nobriešanā
Nodrošina stimulus, kuri ir nepieciešami
T šūnu proliferācijai un nobriešanai
Epitēliālās un dendrītiskās šūnas
ekspresē MHC I un MHC II molekulas
Epitēliālās šūnas sekretē citokīnus (IL-7)
un hemokīnus (CCL21,CCL19), kuri
stimulē T šūnu proliferāciju un
tranzītu uz serdi
Timocīti ir T šūnu priekšteči

55. T limfocīti veidojās no priekštečiem,
kuri veidojās embrija aknās vai
pieaugušo kaulu smadzenēs
un nonāk tīmā.

56. T šūnu nobriešana Cilvēka embrija aizkrūts dziedzerī:
▶ gd TCR ekspresija sākas grūtniecības 9.nedēļā
▶ ab TCR ekspresija sākas grūtniecības 10.nedēļā

57. T šūnu priekšteči ieiet tīma garozā
3 nedēļas attīstās mainot šūnu virsmas marķieru ekspresiju
Sākumā ekspresē c-kit (cilmju šūnu augšanas faktora receptoru ),
CD44 (adhēzijas molekulu) un CD25 (IL-2 receptora alpha ķēde)
Šūnas turpina proliferēt bet NE ekspresē TCR.
Šūnas pārtrauc proliferāciju, pārtrauc c-kit ekspresiju un
samazina CD44
Sāk pārkārtot TCR gēnus

58. T šūnu nobriešana Pro- T šūna Dubultnegatīvie timocīti:
NE ekspresē TCR, CD3 or z chains,
CD4 vai CD8 molekulas
>90% nobriedīs par ab TCR ekspresējošām
CD4+ vai CD8+ T šūnām
sāk ekspresēt Rag-1 un Rag-2 proteīnus
sāk pārkārtot TCR b ķēdes lokusu

59. Pro-T šūna 1. TCR b ķēdes DJ pārkārtošanās vai Db2 ar Jb2
▪ Db1 gēns tiek savienots ar vienu no sešiem Jb1
vai Db2 ar Jb2
2. V-DJ pārkārtošanās
transkripcija
translācija
Pilna garuma b ķēdes proteīns

60. Pre- T šūna saistās ar invarianto 33-kDa glikoproteīnu – pre- Ta ķēdi.
▶ Ekspresē veiksmīgi pārkārtotu TCR b ķēdi, kura
saistās ar invarianto 33-kDa glikoproteīnu – pre- Ta ķēdi.
▶b ķēde kopā ar pre- Ta ķēdi, CD3 un z molekulām veido
pre- T šūnas receptoru (pre- TCR).
Veiksmīga TCR b ķēdes pārkārtošana notiek tikai 1 no 3 T-šūnām.

61. Pre-T šūnas TCR b ķēdes proteīns ir ekspresēts
uz šūnu virsmas un saistīts ar
▪ invarianto proteīnu pre-Ta
▪ CD3 un z proteīniem
Pre-TCR signāla pārnese tiek ierosināta
no liganda neatkarīgā veidā

62. šūnu klonus, kuri ekspresē vienu TCR- b ķēdi ar dažādām a ķēdēm
► Pirms sākās TCR a-ķēdes pārkārtošanās notiek
pre- T šūnu vairošanās
► Šāda vairošanās palielina T šūnu dažādību izveidojot
šūnu klonus, kuri ekspresē vienu TCR- b ķēdi
ar dažādām a ķēdēm

63. Dubultpozitīvie timocīti
▪ Ekspresē abas CD4 un CD8 molekulas
(ir nepieciešamas selekcijas procesam)
▪ Inducē CCR7 hemokīna receptora ekspresiju,
kas virza T šūnu no aizkrūts dziedzera
garozas uz serdi, kur stromas šūnas sekretē
hemokīnus
▪ Sāk RAG-1 un RAG-2 proteīnu ekspresiju
▪ Sāk pārkārtot TCR a ķēdes gēnu

64. TCR a ķēdes pārkārtošana
Pārkārtošanās ir līdzīga TCR
b ķēdes pārkārtošanai
▪ Notiek V un J gēnu savienojums
▪ Nav vai ir neliela alēļu izslēgšana
un līdz ar to TCR a pārkārtošanās
var notikt abās hromosomās
30% nobriedušo T šūnu ekspresē
divus dažādus TCR, kuriem ir
identiskas b ķēdes un atšķirīgas
a ķēdes.
Pelēs TCR a ķēdes pārkārtošana notiek 2-3 dienās.

65. Dubultpozitīvās T šūnas
▪ Ekspresē funkcionālu ab TCR
kopā ar CD3 un z
▪ Tiek pārtraukta RAG gēnu
ekspresija un TCR gēnu
rekombinācija
▪ Reaģē ar antigēniem
▪ Pakļauti pozitīvai un
negatīvai selekcijai

66. Aizkrūts dziedzera APŠ
Selekcijas process
Aizkrūts dziedzera APŠ
veic +
selekciju -
serdes dendrītiskās šūnas
serdes epiteliālās šūnas
makrofāgi
garozas epiteliālās šūnas
dendrītiskās šūnas

67. atpazīst savas MHC molekulas
Pozitīvā selekcija
▶ Nodrošina tikai to T-šūnu izdzīvošanu, kuru TCR ir spējīgi atpazīt sava MHC-peptīda kompleksu
nodrošina MHC restrikciju
▶ Nosaka, kurš no koreceptoriem (CD4 vai CD8) tiks ekspresēts uz
nobrieduša T limfocīta virsmas
Atpazīst MHC I
CD8+ T šūnas
T šūnas
atpazīst savas MHC molekulas
izdzīvo
Atpazīst MHC II
CD4+ T šūnas
Tīma garozas epiteliālās šūnas
Apoptoze
Neatpazīst savas MHC molekulas

68. T limfocīta izdzīvošanai pozitīvās selekcijas laikā
ir nepieciešami 2 signāli
No TCR kompleksa
No CD4 vai CD8 koreceptoriem.
MHC –saistītie peptīdi tīma epiteliālās šūnās spēlē būtisku lomu
pozitīvā selekcijā
sekmē stabilu MHC molekulas ekspresiju uz šūnas virsmas
var ietekmēt selektēto T-šūnu specifitāti

69. Negatīvā selekcija organisma antigēna peptīda:MHC kompleksu
▶ Novāc T šūnas, kuras pārāk stipri reaģē ar paša
organisma antigēna peptīda:MHC kompleksu
T šūna stipri saista
MHC: sava antigēna kompleksu
paša organisma
svešus
antigēnus
Apoptoze
serdes dendrītiskās šūnas,
makrofāgi, epiteliālās šūnas
T šūna vāji saista MHC: sava antigēna
kompleksu
Izdzīvo
Nodrošina centrālo toleranci pret paša organisma antigēniem

70. Negatīvā selekcija Antigēni, kas piedalās negatīvā selekcijā
Nenobriedušie limfocīti var stipri reaģēt ar antigēnu, ja
antigēns tīmā ir sastopams augstā koncentrācijā
TCR atpazīst antigēnu ar augstu affinitāti
Antigēni, kas piedalās negatīvā selekcijā
Paša organisma proteīni, kas sastopami visā ķermenī – plazmas
un šūnu proteīni. Perifēro audu proteīnu antigēnus ekspresē arī
tīma epiteliālās šūnas.
Paša organisma antigēna ekspresijā tīma šūnās būtisku lomu spēlē
Autoimūns regulātors - AIRE

71. Negatīvā selekcija AIRE ir kodola proteīns, kas ekspresēts tīma serdes
Autoimūns regulātors - AIRE
AIRE ir kodola proteīns, kas ekspresēts tīma serdes
epiteliālās šūnās.
Transkripcijas faktors, kas palaiž daudzu paša organisma audu specifisko gēnu ekspresiju, un veicina antigēnu prezentēšanu.
AIRE mutācijas izraisa orgānu specifiskās autoimūnās slimības.

72. Selekcijas process Sveši peptīdi NAV iesaistīti pozitīvā selekcijā.
Pozitīvās un negatīvās selekcijas noteicošais faktors ir
antigēna atpazīšanas spēks
Novāc T-šūnas, kuras stipri
saista savus antigēnus *
Centrālā tolerance

73. antigēna atpazīšanas spēks
Pozitīvās un negatīvās selekcijas noteicošais faktors ir
antigēna atpazīšanas spēks

74. Pozitīvā selekcija balstās uz vāju sava antigēna atpazīšanu.
Kā pozitīvā selekcija pret saviem antigēniem producē
nobriedušos T limfocītus, kuri ir specifiski pret svešiem
antigēniem?
Pozitīva selekcija ļauj daudziem dažādiem kloniem izdzīvot un diferencēties.
Daudzas T šūnas, kurām ir zema afinitāte pret saviem peptīdiem, pēc
nobriešanas atpazīs svešus peptīdus ar pietiekami augstu afinitāti, lai tie
varētu aktivēties un veidot imūnatbildi.

75. T šūnu nobriešana dārgi izmaksā
mūsu organismam
Tīms
1-2 x 108
timocītu
2 x 106 šūnas
98% no garozas timocītiem nomirst apoptozes ceļā
pirms sasniedz serdi.

76. T šūnu nobriešana tīmā
98% no garozas timocītiem nomirst apoptozes ceļā pirms sasniedz serdi.
Apoptoze notiek, jo:
▪ Nespēj produktīvi
pārkārtot TCR b ķēdes gēnus
▪ Nespēj būt pozitīvi
atlasītam pret
MHC molekulām
▪ Sava antigēna inducēta
negatīva selekcija
▪ Glikokortikoīdu vai
apstarošanas augstas devas

77. Kā dubultpozitīvas šūnas pārvēršās par vienkārši pozitīvām T šūnām
Timocīti, kuru TCR atpazīst MHC I molekulas pārtop par CD8+CD4- T limfocītiem.
Timocīti, kuru TCR atpazīst MHC II molekulas pārtop par CD4+CD8- T limfocītiem. .
Divas hipotēzes:
▶ Mijiedarbība starp TCR, CD4, CD8 koreceptoriem un MHCI/ MHCII molekulām instruē šūnu ar dažādu signālu palīdzību diferencēšanai
▶ CD4 vai CD8 koreceptoru
ekspresija tiek izslēgta nejauši

78. Nobriedušas T šūnas
Iegūst spēju diferencēties par citotoksiskajiem vai palīgu T limfocītiem
Migrē uz perifēriem limfaudiem
Self MHC restricted
Toleranti pret daudziem saviem antigēniem

79. Autoimunitāte Imūnreakcijas tiek vērstas pret sava organisma šūnām
un audiem.
Katrs no mums ir nelielā mērā
autoimūns, bet tikai 2-8% no
populācijas attīsta autoimūnās
slimības.
Limfocīti, kuri saista savus
antigēnus nelielā skaitā ir
katrā organismā, bet tie
netiek aktivēti, jo
nesaņem aktivēšanai
nepieciešamus signālus
no citām šūnām
antigēni ir paslēpti un
netiek prezentēti
imūnsistēmai

80. T šūnu nobriešana 2012.gadā tika atklāts, ka T-šūnas var veidoties arī
ārpus tīma mandelēs
Susan McClory et al. Evidence for a stepwise program of extrathymic T cell development within the human tonsil. Journal of Clinical Investigation, 2012

81. Paldies par uzmanību!