1. Uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms.

2. Uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms (UDHS)
Viens no biežākajiem traucējumiem bērnībā, kas var turpināties pusaudža vecumā un pieaugušajiem.
Sindroma pamatu veido neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte.
Sākums parasti ir 4 - 7g.v.
The Merck Manual 18th edition, 2006.g., 2483.lpp

3. Epidemioloģija Sastopams 3-7 % skolas vecuma bērnu. Biežāk zēniem 3:1.
David P. Moore, James W. Jefferson Handbook of Medical Psychiatry 2nd edition, 2004.g., 43.lpp.
Biežāk zēniem 3:1.
David Semplex, Roger Smyth, Jonathan Burns, rajan Darjee, Andrew McIntosh Oxford handbook of psychiatry, 2005.g., 576.lpp
~50% bērnu ar UDHS traucējumi turpina pastāvēt arī pieaugušo vecumā.

4. Klasifikācija – 3 tipi Galvenokārt, neuzmanības simptomi
(vismaz 6 neuzmanības simptomi vismaz 6 mēnešus tādā pakāpē, kas nav raksturīgi bērna attīstības līmenim)
Galvenokārt, hiperaktivitāte-impulsivitāte
(vismaz 6 mēnešus izrāda vismaz 6 hiperaktivitātes – impulsivitātes simptomus tādā pakāpē, kas nav atbilstoša bērna attīstības līmenim)
Kombinēts (hiperaktivitāte-impulsivitāte un neuzmanība)
(izrāda 6 neuzmanības simptomus un 6 hiperaktivitātes – impulsivitātes simptomus)

5. Etioloģija Bioloģiskie cēloņi: Ģenētiski faktori: DAT1, DRD4 gēni
Neiroloģiski traucējumi pieres daivā, smadzenītēs, zemgarozas limbiskajās zonās – kavētāju starpniekvielu trūkums
Uztura ietekme
Alerģija
Komplikācijas prenatālajā periodā un dzemdību laikā, traumas un slimības agrīnajā bērnībā - smēķēšana un alkohola lietošana grūtniecības laikā (palielina risku bērnam iegūt UDHS 2 reizes).
Kouichi Yoshimasu et all “Maternal smoking during pregnancy and offspring attention-deficit/hyperactivity disorder: a case–control study in Japan” ADHD Atten Def Hyp Disord (2009) 1:223–231
Galvas trauma – 2/3 bērnu ar smagu galvas traumu var attīstīties būtiski impulsivitātes un neuzmanības simptomi.
Kliegman, Behrman, Jenson, Stanton Nelson Textbook of pediatrics 18th edition
Kaitīgu ķīmisku vielu un alergēnu ietekme – svins, dzīvsudrabs, tallijs, šķīdinātāji u.c.
Psihosociālie cēloņi – savstarpējās attiecības ģimenē, stresa situācijas utt.

6. Hiperaktivitāte
Fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna kustīgumu; mērķtiecīgas darbības trūkums.
“Ieraudzīja – satvēra – aizskrēja”.
Atrodas nepārtrauktā kustībā - skrien, kāpj, lec, rāpo uz visām pusēm, aiztiek visu, kam tiek klāt, biežas traumas.
Aktīvi gan nomodā, gan miegā.
Emocionāla labilitāte.
Rokraksts- nevīžīgs, neskaidrs; burtnīcas ieplēstas, saburzītas, daudz svītrojumu, traipu, dzēsto vietu.

7. Uzmanības traucējumi Visbiežāk to var novērot skolā.
Bērna uzmanību saista dažādi blakus stimuli.
Aizmāršīgi, dezorganizēti, bieži pazaudē savas mantas, aizsapņojas, nespēj pabeigt kādu darbu bez uzraudzības, nespēj klausīties skolotāju teiktajā, koncentrēties uz vienu lietu vai iemācīties kaut ko jaunu, ātri viss apnīk.
Veidojas uztveres, atmiņas un informācijas pārstrādes traucējumi (īpaši dzirdes atmiņa un dzirdētā pārstrāde).
~30% mācīšanās traucējumi (grūtības kādā no 4 pamata sfērām – uzmanība, vizuālā uztvere, valodas signālu apstrāde, muskuļu koordinācija).

8. Impulsivitāte
Bērns ir nepacietīgs, nodarbību laikā izkliedz atbildes pat ja jautājums vēl nav izteikts līdz galam, grūtības gaidīt viņa kārtu, cenšas pasteigties citiem priekšā.
Iejaucas citu bērnu sarunās vai spēlēs.
Neaprēķināma, iepriekš neparedzama rīcība, viņi nenovērtē briesmas.
Sociālās uzvedības traucējumi.

9. Biežas traumas!
“Mūžīgais dzinējs”.
“Nedomā pirms dara”.
Biežas sūdzības gan no kaimiņiem, gan no skolas.
Bieži konflikti ar ģimenes locekļiem, draugiem.
Apgrauzti nagi, drēbes saplēstas, niekojas ar saviem matiem, knaiba ādu, “dīdās”, “knosās”, ātri izplūst asarās.
Slapināšana.

10. Diagnostika (DSM-IV (Diagnostic and Statistical manual IV)
1. Galvenokārt, neuzmanības simptomi
Nepievērš uzmanību detaļām
Grūtības noturēt uzmanību
Bieži neklausās, kas tiek sacīts
Bieži neseko norādījumiem un nevar pabeigt skolā uzdoto vai pienākumus darba vietā
Ir grūtības organizējot savu darbību
Izvairās vai izjūt nepatiku pret pienākumiem, kas prasa garīgu piepūli
Bieži pazaudē lietas
Viegli novērst uzmanību ar ārējiem stimuliem
Aizmāršīgs
Pie UDHS pirmā paveida bērnu var pieskaitīt, ja bērnam piemīt vismaz 6 neuzmanības simptomi vismaz 6 mēnešus tādā pakāpē, kas nav raksturīgi bērna attīstības līmenim.

11. 2. Galvenokārt, hiperaktivitātes - impulsivitātes simptomi
Bieži veic nemierīgas kustības ar rokām vai kājām, vai grozās sēdvietā
Patvaļīgi atstāj sēdvietu klasē vai citās situācijās
Bieži skraida apkārt vai rāpjas nepiemērotās vietās
Ir grūtības rotaļāties klusām
Bieži pārmērīgi daudz un steidzīgi runā
Nepārttrauktā kustībā
Impulsivitāte:
Pasaka vai izkliedz atbildes uz jautājumiem pirms jautājums ir izteikts
Ir grūtības gaidot rindā vai gaidot savu kārtu rotaļās vai arī citās situācijās grupā
Bieži traucē citiem vai iejaucas
Pie UDHS otrā paveida bērnu var iedalīt, ja viņš pastāvīgi vismaz 6 mēnešus izrāda vismaz 6 hiperaktivitātes – impulsivitātes simptomus tādā pakāpē, kas nav atbilstoša bērna attīstības līmenim.

12. 3. Kombinēts (hiperaktivitāte-impulsivitāte un neuzmanība)
Pie UDHS trešā paveida bērnu var iedalīt tad, ja viņš izrāda 6 neuzmanības simptomus un 6 hiperaktivitātes – impulsivitātes simptomus.
Bet..
Pazīmēm jābūt vismaz 2 dzīves situācijās
Traucējumi sākas pirms 7 gadu vecuma
Pazīmes ir tādā pakāpē, kas nav novērotas veseliem bērniem tajā pašā attīstības līmenī.

13. Diferenciāldiagnostika
Organiski traucējumi: fetālais alkohola sindroms, jušanas traucējumi, īpaši kurlums, redzes traucējumi, medikamentu izraisīts uzmanības deficīts – antihistamīni, fenobarbitāls, audzējs, svina intoksikācija, dažādu vielu ļaunprātīga lietošana utt.
Funkcionāli traucējumi: personības traucējumi, miega traucējumi, ēšanas traucējumi, obsesīvi - kompulsīvi traucējumi, mānija vai maniakāli bipolāri traucējumi utt.
Vides, sociālas vai ģimenes problēmas: nepiemērotas skolas izvēle, vecāku šķiršanās, seksuāla vardarbība utt.

14. Ārstēšana
Stimulanti (pirmās rindas medikamenti - uzlabojumi vērojami 75-80% bērnu ar UDHS)
Karlan & Saock’s Comprehensive textbook of psychiatry 8th edition, 2005.g., 3191.lpp
Atomoxetine
Tricikliskie antidepresanti
Bupropion
Alfa – adrenerģiskie antagonisti
Psihosociālā ārstēšana – akadēmisko prasmju organizēšana, vecāku apmācība, uzvedības korekcija, kognitīvi-biheiviorālā terapija, sociālo prasmju apmācība, ģimeens un individuālā terapija.

15. Prognoze ~20% pacientu veidojas antisociālās personības iezīmes
15-20% pārmērīga kaitīgu vielu lietošanu, augsts pašnāvību risks.
David Semplex, Roger Smyth, Jonathan Burns, rajan Darjee, Andrew McIntosh Oxford handbook of psychiatry, 2005.g., 576.lpp
~50% bērnu ar UDHS traucējumi turpina pastāvēt arī pieaugušo vecumā.

16. Izmantotā literatūra
David P. Moore, James W. Jefferson Handbook of Medical Psychiatry 2nd edition, 2004.g., lpp
David Semplex, Roger Smyth, Jonathan Burns, rajan Darjee, Andrew McIntosh Oxford handbook of psychiatry, 2005.g., lpp
Karlan & Saock’s Comprehensive textbook of psychiatry 8th edition, 2005.g., lpp
Kliegman, Behrman, Jenson, Stanton Nelson Textbook of pediatrics 18th edition
Paul Harrison, John Geddes, Michael Sharpe Psychiatry 9th edition, 2005.g., lpp
Robert C.Tacker, Robert J. McClure, Carlo L.Acerini Oxford handbook of peadiatrics 2010.g., lpp
The Merck Manual 18th edition, 2006.g, lpp
Marina Danckaerts et all “The quality of life of children with attention deficit/hyperactivity disorder: a systematic review” Eur Child Adolesc Psychiatry (2010) 19:83–105
Eske M. Derks, Conor V. Dolan, Jim J. Hudziak, Michael C. Neale, Dorret I. Boomsma “Assessment and Etiology of Attention Deficit Hyperactivity Disorder and Oppositional Defiant Disorder in Boys and Girls” Behav Genet (2007) 37:559–566
disorder/complete-index.shtml

17. Paldies par uzmanību!