1. Intelekts un kreativitāte
Prezentācija

2. Intelekts ir spēja:
izzināt un izprast priekšmetu un parādību īpatnības;
izprast un atcerēties jēdzienus, izmantot izziņas rezultātus;
risināt problēmas un darboties jaunā situācijā;
loģiski domāt un spriest;
pieņemt racionālus lēmumus;
veidot pilnvērtīgu saskarsmi.
Cilvēkiem ir atšķirīgas spējās: dažādas sarežģītu ideju izpratnē, dažādas sociālās pieredzes, dažādi domāšanas veidi un adaptācijas veidi.
Intelekts ir saistīts ar spēju pielāgoties apkārtējas pasaules prasībām. Intelekts arī ir saistīts ar cilvēka spēju domāt un ātri, efektīvi apstrādāt informāciju.

3. Intelekta mērīšana
Intelekta mērīšana pamatojas uz cilvēka spēju ātri, prasmīgi un precīzi veikt testa uzdevumus
Intelekta koeficenta (IQ) radītāju var noteikt ar psiholoģisko testu palīdzību;
IQ punktu skaits ietekmē cilvēka dzīvē: pēc testa rezultātiem cilvēki iegūst zemu vai augstu IQ punktu skaitu;
IQ radītājs neatspoguļo cilvēka intelektu.
Starp cilvēka sekmēm un spējām ir atšķirība.
Ar sekmju testiem jāpēta nevis spējas, bet arī apgūtās zināšanas un iemaņas.
Testi paredzēti, lai mērītu cilvēku sekmju potenciālu un spēju mācīties.
Cilvēks var būt ļoti apdāvināts, taču, dažādu problēmu dēļ motivācija un sekmju līmenis var būt zems, bet tas neatspoguļo cilvēka iekšējo potenciālu.

4. Intelekta sastāvdaļas.
Vai intelekts ir vispārīgas spējas, vai arī konkrētu spēju apvienojums?
Čārlza Spīrmana faktoru analīze ir statistiska metode, kas pēta patstāvīgas spējas, kuras veido intelektu.
Spīrmens konstatējis vispārīgas (GENERAL FACTOR) intelektuālās spējas un specifiskas (SPECIAL FACTOR) intelektuālās spējas eksistences. Viņš to nosauca par g-faktoru un par s-faktoru. G-faktoru liela mēra nosaka iedzimtība, s-faktoru nosaka mācīšanās un mācīšanas.

5. Sekmīgais intelekts
Pēc Roberta Sternberga domām intelekts ir spēja apstrādāt iegūto informāciju.
Viņš izdalījis trīs intelekta veidus(STERNBERG, 1985):
analītiskais
radošais
praktiskais
Analītiskais intelekta paveids nosaka zināšanas un iemaņas, spējas kritiski un analītiski domāt, salīdzināt. Cilvēkiem ar augstu analītisko intelektu labi padodas mācības.
Radošais intelekts ļauj cilvēkiem aplūkot problēmas sastāvdaļas jaunā veidā, saistīt nesaistītus faktus, izanalizēt jaunas idejas un radot jaunus risinājumus. Šis intelekta paveids ir jaunu projektu rādītājs.
Praktiskais intelekts nosaka spēju izmantot iegūtas zināšanas, pielāgojoties sabiedrības prasībām, rīkoties saskaņā ar sabiedrības pieņemtajiem noteikumiem. Šis intelekta paveids palīdz mainīt un izvērtēt situāciju.

6. Intelekta dinamika
Cilvēka galvas smadzenes darbojas kā kopīga dinamiska sistēma.
Intelekts arī ir dinamisks un daudzdimensionāls.
Muzikālā izglītība uzlabo matemātiskas spējas; dramatiskās aktivitātes uzlabo rakstīšanā un lasīšanā prasmes radošā atklāsme ir cilvēka idejas un pieredzes rezultāts.
Smadzenes sastāv no puslodēm, katrai piemīt sava funkcija. Kreisā puslode ir atbildīga par loģisko un analītisko domāšanu, labā puslode ir atbildīga par radošo un telpisko domāšanu. Abas smadzeņu puslodes ir savstarpēji saistītas.

7. H.Gardnera daudzveidīgā intelekta teorija
Pēc H.Gardnera intelekts ir:
spēja veidot efektīvus produktus;
spēja piedāvāt kultūras un vispārcilvēciskas vērtības.
spēja radoši risināt dažādus uzdevumus;
iemaņu kopums;
jaunas zināšanas potenciāls.
Cilvēka intelekts ir daudzveidīgs, un to nevar izmērīt tikai ar viena vienīga testa palīdzību.
Intelektu nosaka sabiedrības kultūra saskaņā ar Gardnera modeli intelektu veido 9 patstāvīgas spējas.

8. Verbāli lingvistiskais intelekts (word smart)
Loģiski matemātiskais intelekts (number smart)
Cilvēki, ar lingvistiskām spējām labāk prot lietot valodu, paust domas; labprāt klausās stāstus un lasa; aizraujas ar vārdu spēlēm un valodas izkopšanu; ir jūtīgi pret vārdu nozīmi un valodas stilu; prot izmantot vārda spēku, lai pārliecinātu un uzmundrinātu citus.
Piemērotākās profesijas: skolotājs, jurists, politiķis, dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, žurnālists, redaktors. Mūsdienu skola rosina šo spējas tipu: skolās mēs klausāmies, rakstām, lasām un runājam.
Loģiski matemātiskais intelekts ir spēja efektīvi izmantot abstraktus simbolus, skaitļus un veikt loģiskas operācijas; sakārtot un klasificēt iegūto informāciju veic aprēķinus un mērījumus, un izvirzīt hipotēzes;
Cilvēki, kuri ir apveltīti ar matemātiskām spējām aizraujas ar atjautības uzdevumu risināšanu, pierādījumus balsta uz faktiem. Piemīt cēloņu un seku izpratne, spēja izdarīt zinātniski pamatotus secinājumus;
Piemērotākās profesijas: inženieris, programmētājs, matemātiķis, grāmatvedis, statistiķis;
Šīs spējas aktīvi attīstās skolas programmas rāmjos.

9. Vizuāli telpiskais intelekts (picture smart)
Muzikāli ritmiskais intelekts (music smart)
Vizuāli telpiskais intelekts ir spēja uztvert pasauli telpiski un to attēlot.
Cilvēki, ar vizuālām spējām, labi orientējas telpā; spēj precīzi iztēloties prātā ainas un tēlus; labprāt konstruē telpiskus objektus; spēj veidot un izprast grafikus, kartes, vizuālos līdzekļus; pievērš uzmanību objekta formai un krāsai;
Piemērotākās profesijas: jūrnieks, mednieks, gids, arhitekts, tēlnieks, skulptors, gleznotājs, interjera dizaineris
Muzikālais intelekts ir spēja uztvert, atšķirt, pārveidot un izveidot muzikālas formas;
Cilvēks, kurš apveltīts ar muzikālām spējām ir jūtīgs pret ritmu un skaņām; prot improvizēt, radoši lietot dažādas skaņas; izjūt mūzikas noskaņu; prot mūzikas loģiku, interesējas par kādu mūzikas instrumentu un viņam ir dotības tā spēlē; spēj izteikt savus pārdzīvojumus ar mūzikas skaņu palīdzību;
Piemērotākās profesijas: mūziķis, komponists, mūzikas kritiķis.

10. Ķermeņa kustību intelekts (body smart)
Dabaszinātniskais intelekts (nature smart)
Ķermeņa kustību intelekts ir indivīda spēja izmantot savu ķermeņa plastiskumu lai izteiktu savas izjūtas.
Cilvēkiem ar kustību spējām piemīt laba koordinācija, līdzsvarotības izjūta; aizraujas ar lomu spēlēm un kustību vingrinājumiem; nespēj ilgstoši nosēdēt uz vietas bez praktiskas darbošanās;
Piemērotākās profesijas: sportists, aktieris, ugunsdzēsējs, dejotājs, ķirurgs, mehāniķis, amatnieks
Dabaszinātniskais intelekts ļauj cilvēkam atšķirt floru un faunu.
Cilvēks, kurš apveltīts ar dabaszinātniskām spējām, interesējas par dabu: augiem, dzīvniekiem, iežiem, dabas parādībām; vāc herbāriju; atlasa dabas faktus, klasificē floru un faunu; labprāt veic novērojumus dabā; labprāt nodarbojas ar dārzkopību un rūpējas par mājdzīvniekiem; mēdz prognozēt laika apstākļus.
Piemērotākās profesijas: botāniķis, lauksaimnieks, vetārsts, mežsargs, meteorologs, ģeologs, arheologs.

11. Starppersonu intelekts (people smart) - spēja uztvert un atšķirt citu cilvēku garastāvokli, emocijas un vajadzības
iekšpersoniskais intelekts (intrapersonal, “self-smart”) - spēja izzināt sevi pašu un darboties, balstoties uz šīm zināšanām
Starppersonu intelekts ir spēja uztvert un atšķirt citu cilvēku garastāvokli, emocijas un vajadzības;
Cilvēks, kurš apveltīts ar starppersonu spējām, labprāt strādā grupās, sadarbojas ar cilvēkiem; prot uzklausīt; izprot citu cilvēku verbālo un neverbālo informāciju; spēj vadīt un organizēt citus; konstruktīvi risina konfliktsituācijas;
Piemērotākās profesijas: vadītājs, politiķis, tirgotājs, advokāts, konsultants.
Iekšpersoniskais intelekts ir spēja izzināt sevi pašu un darboties, balstoties uz šīm zināšanām;
Cilvēks, kurš apveltīts ar šīm spējām, pievērš uzmanību savai iekšējai pasaulei; analizē notikušo un pārdzīvoto; apzinās savas emocijas; labprāt risina globālus jautājumus; ir apveltīts ar stipru gribasspēku; prot mācīties no savām kļūdām.
Piemērotākās profesijas: mācītājs, pētnieks, zinātniskais darbinieks, rakstnieks, privātuzņēmējs.

12. Eksistenciālais intelekts (deep-question smart) Iemaņas un noslieces formulēt jautājumus par dzīvību, nāvi un citām globālām eksistences lietām; Piemērotākās profesijas: filozofs, teorētiķis.

13. Kreativitāte aplūkojama no trim aspektiem (R.Bebre):
Personības īpašības
Process
Produkts
Radošas personības īpašības: oriģinalitāte, novatorisms, antikomformisms, drosme.
Radošais process: radoša intuīcija, bagāta fantāzija, diverģentā domāšana, iedvesma, psihes plastiskums, zemapziņas un virsapziņas darbība.
Radošais produkts: (mākslā, zinātnē, tehnikā) novatorisms, sabiedriskais nozīmīgums.
Cilvēka spējas atteikties no domāšanas stereotipiem; spēja redzēt priekšmetos kaut ko tādu, ko nesaskata citi; spējas radīt jaunus objektus no elementiem, ko vairums cilvēku zina un izmanto tikai noteiktā, zināmā veidā.

14. KREATIVITĀTE

15. Kreativitātes jēdziena būtība
Kreatīvs cilvēks spēj radīt jaunu, oriģinālu produktu un idejas Kreativitātes pamatā ir radoša domāšana
Kreativitāte var izpausties saskarsmē, darbā, problēmsituāciju risināšanā.
Kreativitāte ir cilvēka radošās spējas, kuras var izpausties domāšanā, saskarsmē, atsevišķos darbības veidos;
Radošums ir kognitīva spēja; eksistē sakarība starp radošumu un intelektu; kreativitāte un intelekts ir nedalāmi saistīti, bet ne vienmēr augsta intelekta gadījumā ir novērota kreativitāte.
Radošums ir personības iezīmes aspekts.
Agrīnā bērnībā iegūtas specifiskas smadzeņu saiknes, kas rada iespēju skatīties uz lietām netradicionāli. Liela nozīme ir sociālās vides ietekmei uz kreativitātes attīstību.

16. Kreatīvas personības pazīmes:
Gatavība uzņemties risku;
Zinātkāre;
Neatlaidība;
Atvērtība jaunām zināšanām un pieredzei;
Tolerance pret neskaidrību;
Intuīcija
Bērns mācās un attīstās radošā darbībā - atdarinot, pētot apkārtējo pasauli, veicot eksperimentus, veicot secinājumus un gūstot pieredzi,
kuru atspoguļo ikdienas dzīvē.
Trīs pakāpes, kas atspoguļo pakāpenisku bērnu kreativitātes attīstības veicināšanu:
1) attīstīt un pilnveidot bērna priekšstatus par apkārtējo pasauli un norisēm tajā.
2)  attīstīt reproduktīvo iztēli;
 rosināt kombinēt esošos priekšstatus dažādās radošās darbībās;
 pilnveidot tēlaino domāšanu;
3)  veicināt reproduktīvās iztēles pāriešanu radošajā;
 pilnveidot radošo iztēli;
 vingrināt patstāvīgi radošajā darbībā attīstīt un realizēt savas ieceres;

17. Iztēle ir jaunu tēlu veidošana, pamatojoties uz iepriekš uztvertajiem.
Domāšana un iztēle ir patstāvīgi psihiskie procesi, kas ir cieši saistīti radošajā darbībā.
Iztēle ir jaunu tēlu veidošana, pamatojoties uz iepriekš uztvertajiem.
Domāšana ir process, kurā vispārināti un pastarpināti tiek atspoguļota apkārtējā īstenība.
Iztēles rezultāts ir tēls, bet domāšanas rezultāts ir spriedumi un jēdzieni, kas izteikti vārdos.
Lai rosinātu bērnu kreativitāti, var izmantot šādus paņēmienus:
 Bērnu eksperimentēšanu ar dažādiem materiāliem un idejām;
 Problēmsaturošu jautājumu uzdošanu
 Atbildes uz bērnu jautājumiem, rosinot bērnus izteikt patstāvīgus spriedumus;
 Pētniecisko darbību- vērojumus, eksperimentus, kas veicina apkārtējās pasaules izzināšanu.
 Pazīstamu objektu pārveidošanu un dažādu pielietojumu meklēšanu.
 Brīnumainu lietu izdomāšanu;
 Daiļdarbu klausīšanos, kas piedāvā iztēlei un fantāzijai daudzveidīgas iespējas.
 Pasaku un stāstu sacerēšanu;
 Dažāda izziņas materiāla - enciklopēdiju, fotoalbumu, grāmatu - piedāvāšanu, lai rosinātu bērnu iztēli un domāšanu.

18. Augsti kreativitātes rādītāji bērniem
vēl negarantē viņu radošos sasniegumus
nākotnē, bet palielina to izpausmju
iespējamību, pastāvot motivācijai un
nepieciešamajām radošajām prasmēm
Kreativitātes attīstību bremzē:
*Izvairīšanās no riska
*Tiekšanās pēc panākumiem par katru cenu
* Domāšanā un uzvedībā iesakņojušies stereotipi
*Konformisms
*Pakļaušanās autoritātēm;
Personības struktūrā galvenā un prioritārā sastāvdaļa ir normāla, vispusīga psihiskā attīstība.
Kreatīvas personības attīstībā prioritāra ir bērna radoša un patstāvīga darbība. To var novērot ne tikai mākslinieciskajā darbībā, bet arī citos darbības veidos.

19. Izmantotā literatūra
Bebre, R. (1999). Radošas personības struktūra: Radoša personība. Rīga.
Csikszentmihalyi, M. (1996). Creativity, Flow and the Psychology of Discovery and Invention. – New York: HarperCollins Publishers.

20. Paldies par uzmanību !

21. Informatīvais materiāls par intelekta izpratni
Pielikumi. Papildus materiāls.

22. Intelekts
Kā 1904.gadā atzīmē viens no pirmajiem pētniekiem Č. Spīrmans (Spearman Charles Edward), jau piecpatsmitajā gadsimtā ir atrodami vispārēji spriedumi par cilvēka intelektu
viņš intelektu definēja kā faktoru, kas ir visu intelektuālo darbību kopēja fundamentāla funkcija

23. Intelekts
V. Šterns 1912.gadā (William Stern) intelektu definēja kā mentālu spēku, kas nodrošina apzinātu adaptāciju jaunās situācijās

24. Intelekts
L. Terman (Lewis Madison Terman) 1921.gadā intelektu definēja kā abstraktās domāšanas spēju

25. Intelekts
E. Torndaiks 1927.gadā (Edward Lee Thorndike) intelektu definēja kā “labu atbilžu spēku, vērtējot no patiesības viedokļa”

26. Intelekts
L. Terstouns 1938.gadā (Leon Thurstone) intelektu definēja kā spēju efektīvi darboties dotajos apstākļos

27. Intelekts
D. Vekslers 1958.gadā (David Wechsler) uzskatīja, ka intelekts ir indivīda vispārējā spēja darboties mērķtiecīgi, domāt racionāli un efektīvi izmantot vidi

28. Intelekts Dž. Gilfords 1959.gadā (J.P.GUILFORD) intelektu
definēja kā domāšanas,
atmiņas funkciju un procesu
sistēmu

29. Daudzveidīga intelekta (“multiple intelligences ”) koncepcija
Šīs koncepcijas pamatus Hovards Gardners publicēja vienā no savām grāmatām „Prāta rāmji” (Frames of mind) 1983.gadā. Kopš tā laika pirmajā grāmatā paustās idejas tika papildinātas un attīstītas, kā arī adaptētas atbilstoši mūsdienu sabiedrības informatīvajiem apstākļiem, kuros dzīvo mūsu bērni.
Iesākumā H.Gardners izstrādāja pirmos 7 intelekta tipus, bet pēc tam, savā fundamentālajā pētījumā „Intelligence reframed” (1983) viņš nolēma pievienot vēl divus intelekta tipus.

32. .

36. Daudzveidīgās intelekta teorijas lietošana praksē
Ikvienas cilvēka spējas Gardners uzskata par atsevišķu intelekta veidu, nevis par daļu no vispārējā intelekta jeb g-faktoru;
Gardners, piemēram, atklājis, ka lielākajai daļai cilvēku maksimālās spējas ir vienā noteiktā jomā, bet pārējās jomās spējas ir tikai viduvējas vai pat zemākas par viduvējām. Turklāt dažādu spēju parādīšanās un maksimālā izpausme vērojama dažādos dzīves cikla periodos. Kinestētiskās spējas izpaužas visagrāk; muzikālās un personālās – vēlāk. Lai gan iespējamas individuālas atšķirības, šahisti spēju maksimālo izpausmi sasniedz apmēram trīsdesmit piecu gadu vecumā, bet zinātnieki – pat vēlāk. Turklāt, lai cilvēks varētu pilnā mērā izmantot savas spējas, viņam jābūt motivētam strādāt, tās attīstot, un šim darbam vai vingrinājumiem jāsākas jau dzīves pašā sākumā

37. Daudzveidīgās intelekta teorijas lietošana
Daudzveidīgā intelekta teorija paver iespēju dažādot mācīšanās procesu - izmantot mācību metodes, materiālus, pat klases iekārtojumu atbilstoši intelekta veidam.
Taču jāatceras, ka visi mācību paņēmieni vienlīdz labi nenoderēs visiem klases skolēniem. Vienai daļai skolēnu izvēlētā metode būs atbilstošais mācīšanās veids, bet citiem šī metode nebūs tik sekmīga, jo atšķiras viņu mācīšanās stili. Tāpēc skolotājam ir jāspēj plaši variēt un dažādot mācību procesā izmantojamās metodes, padarot mācību procesu radošāku, daudzveidīgāku un interesantāku.

38. Daudzveidīgās intelekta teorijas lietošana
H. Gardnera piedāvātais modelis ir gana interesants, taču tas nav īpaši plaši izmantots, jo paredz nopietnu un rūpīgu skolēnu izpētes darbu. Biežāk skolotāji izvēlas pierasto un efektīvo kognitīvo mācību modeli. Kognitīvais (kvalitatīvais) modelis respektē skolēnu izpratnes veidošanos, tas ir sarežģīts mācību process, kurā tiek attīstīta spēja risināt problēmas, intuīcija, iztēle un uztvere.