1. ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀ PĀRTIKA
Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē
Studiju kurss: Jaunā un ģenētiski modificētā pārtika
ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀ PĀRTIKA
INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, gada jūnijs

2. Tēmu apgūstot paredzēts:
ĢM PĀRTIKAS APRITES TIESISKĀ REGULĀCIJA PASAULĒ, EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJĀ
Tēmu apgūstot paredzēts:
iepazīties ar ĢM izmantošanas tiesiskā regulējuma normu attīstību ASV un Eiropas Savienībā;
apgūt tiesību aktu terminoloģiju, kas saistīta ar ĢM raksturojumu:
ģenētiskā modifikācija; kontrolēta izmantošana; brīva izplatīšana, laišana tirgū;
iepazīties ar svarīgākajām starptautiskajām konvencijām par ĢMO;
atsvaidzināt zināšanas par ES tiesību aktu hierarhijas sistēmu;
iepazīties ar jaunākajām ES regulām, vispirms regulu 1829/2003 un ar to saistītajiem tiesību aktiem, kas nosaka ĢM aprites principus;
iepazīties ar Latvijas Ministru kabineta noteikumiem Nr 333 “Par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību;
iepazīties ar topošajiem likumdošanas aktiem Latvijā;
noskaidrot atbildīgās institūcijas, kas ES un Latvijā pārrauga ĢMO apriti regulējošo tiesību aktu lietojumu.

3. ASV ĢM REGULĒJOŠO TIESĪBU AKTU ATTĪSTĪBA PASAULĒ
1973. gads, jūnijs – 170 vadošo zinātnieku aicinājums uz moratoriju gēnu inženierijas pētījumiem
1975. gads, februāris – Asilomaras konference, pirmie noteikumi par darbu ar ĢMO
1978. gads – RAC noteikumi par ĢMO izmantošanu ASV, IRC institūciju izveidošanās

4. Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā:
Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, zinātnes nespēju dot viennozīmīgus ieteikumus nedrīkst izmantot par iemeslu, lai atliktu ekonomiski pamatotus, vides degradāciju kavējošus darbus.

5. KARTAHENAS PROTOKOLS PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU
Publicēts: Vēstnesis
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
PAR KARTAHENAS PROTOKOLU PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU
1.pants gada 29.janvāra Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (turpmāk –– Protokols), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

6. KARTAHENAS PROTOKOLS
Kartahēnas protokolu, jeb vienkārši sakot – Protokolu, parakstīja gada 29. janvārī, jau agrāk, gada pieņemtās Bioloģiskās daudzveidības (t.s. Rio) konvencijas ietvaros. Tas stājās spēkā tikai gada 11. septembrī, 90 dienas pēc tam, kad to bija ratificējusi piecdesmitā dalībvalsts. Protokolu ir parakstījuši vairāk nekā 100 valstu pārstāvji. taču to vidū nav lielākie ĢMO audzētāji – ASV, Argentīna un Kanāda. Nav jau arī brīnums, jo atšķirībā no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kuru pamatā ir princips, ka jebkuram ierobežojumam jābalstās uz „drošiem zinātniskiem pamatiem”, Protokols izmanto Rio deklarācijā noteikto piesardzības principu, kurš liedz rīkoties tad, ja pastāv zinātniski pamatojamas aizdomas par riska iespējām. Citiem vārdiem sakot, PTO noteikumi pieļauj ierobežojumus ĢM pārtikas eksportam un ĢMO izplatīšanai, ja ir pierādīts, ka tie var radīt kaitējumu, Kartagēnas protokols – tad ja nav pierādīts, ka tie ir nekaitīgi.

7. KARTAHENAS PROTOKOLS
Atzīstot modernās biotehnoloģijas (gēnu inženierijas) potenciālo spēju uzlabot dažādu, arī saimnieciski nozīmīgu organismu īpašības, Protokola mērķis tomēr ir nepieļaut darudus dabas daudzveidībai, kurus, iespējams, spēj radīt dzīvi ĢM organismi (ĢMO).
Protokols aicina visas to parakstījušās valstis izveidot Bioloģiskās drošības informācijas centrus (Biosafety Clearing House), lai savstarpēji apmainītos ar pieredzi, saskaņotu nacionālos likumus un noteikums un veicinātu protokola normu ieviešanu rīcībā ar ĢMO. Arī Latvijā ar Apvienoto Nāciju Vides Programmas atbalstu ir izveidots šāds informācijas apmaiņas centrs. Pusotru gadu ilgušais projekts „Latvijas Republikas nacionālās bioloģiskās drošības satvara sistēmas izveide”, kuru vadīja Dr. Jānis Ancāns beidzas šā gada jūlijā un tā rezultāti ir aplūkojami internetā
Noteikts, ka katrā dalībvalstī jānozīmē atbildīgā institūcija un Nacionālais centrs, kas būtu atbildīgs par Kartahēnas protokola normu ieviešanu un ziņotu par notiekošo Starpvaldību komitejai, kura izveidota īpaši šim mērķim.

8. ES tiesību akti
Eiropas Savienībā svarīgākie tiesību akti ir regulas, direktīvas un lēmumi.
Terminu skaidrojums:
regula - ir tiesību akts, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs;
direktīva - ir tiesību akts, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz mērķiem, kas jāsasniedz, taču valstu varas iestādēm ir tiesības pašām izvēlēties līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Direktīvas dalībvalstis pārnes nacionālajā likumdošanā (Latvijā – likumi, Ministru kabineta noteikumi u.c. normatīvie akti);
lēmums- ir tiesību akts, kas uzliek saistības tiem, kam tie adresēti. Lēmumi var būt adresēti visām dalībvalstīm, kādai atsevišķai dalībvalstij, arī uzņēmumiem vai privātpersonām.

9. ES tiesību akti par ĢMO ES DIREKTĪVA 219/92 -
1990
ES DIREKTĪVA 219/92 -
PAR ĢMO KONTROLĒTU IZMANTOŠANU
ES DIREKTĪVA 220/92 -
PAR ĢMO IZPLATĪŠANU DABĀ
iepriekšējas atļaujas nepieciešamība un vides riska novērtējums pirms ĢM augu lauka izmēģinājumiem, rūpnieciskas audzēšanas vai pārdošanas;
obligāta marķēšana
Work package 4 realization of interlaboratory studies that means ring trials with the aim to validate the developed methods

10. ES tiesību akti par ĢMO 1997 Regula (EC) Nr 258/97
JAUNĀ PĀRTIKA, PIEDEVAS, BAGĀTINĀTĀJI
Pienākums pirms laist tirgū produktus, kuriem nav pierādītas drošas izmantošanas vēstures sniegt pieteikumu un saņemt atļauju ES dalībvalstīs;
Būtiskās atbilstības (substantial equivalence) princips
Obligāta marķēšana
Work package 4 realization of interlaboratory studies that means ring trials with the aim to validate the developed methods

11. ES tiesību akti par ĢMO
Līdz g. atļaujas saņēma ap 10 ĢMO, lielākoties tikai lietošanai pārtikā un lopbarībā, tomēr trīs Bt-kukurūzas šķirnes atļauj kultivēt.
Nav komerciālas dabas izmantošana lauksaimniecībā izņemot ~ ha kukurūzas Spānijā
Moratorijs 1998/1999 – 2002/2003 WTO un ASV spiediens
Lielveikalos praktiski neatrast ĢM pārtiku /3 lielo pārtikas ražotāju un vairumtirgotāju turas pi ne-ĢMO politikas
Pārdošanā lieli ĢM lopbarības krājumi
(soja, kukurūzas lipeklis >15 Mio t) jāmarķē no g. 18. aprīļa, tomēr produkti, kas iegūti no ar šādu barību ēdinātiem dzīvniekiem, jāmarķē nav.

12. The building blocks of the GMO legislation in EU are:
Directive 2001/18/EC on the deliberate release of GMOs into the environment
Regulation (EC) 1829/2003 on genetically modified food and feed
Regulation (EC) 1830/2003 concerning the traceabilityand labelling of genetically modified organisms and the traceability of food and feed products produced from genetically modified organisms
Directive 2009/41/EC on contained use of genetically modified micro-organisms
Directive (EU) 2015/412 amending Directive 2001/18/EC as regards the possibility for the Member States to restrict or prohibit the cultivation of GMOs in their territory

13. ES tiesību akti par ĢMO Direktīva 2001/18/EC
Par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē
aizstāj veco Direktīvu 90/220/EEC ar g
Prasa:
atrašanas un identificēšanas metožu aprakstu;
katra GMO individuālu izpēti;
atteikšanos no antibiotiku rezistences marķieru lietošanas;
moitoringu pēc komercializācijas sākšanās.
Work package 4 realization of interlaboratory studies that means ring trials with the aim to validate the developed methods

14. ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU
Regula (EC) No 1829/2003
Nosaka vienotas ES normas ĢMO pārtikas un lopbarības izplatīšanas atļauju saņemšanai un iezīmē prasības marķēšanai.
Lai varētu pretendēt uz atļauju izmantot pārtiku, kas sastāv no ĢMO, satur ĢMO komponentus vai ir iegūta no ĢMO, šī pārtika nedrīkst:
(a) radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi;
(b) maldināt patērētāju;
(c) atšķirties no pārtikas, kuru tā aizvietos, tādā mērā, ka tās standarta izmantošana radītu uztura problēmas patērētājam. ir paredzēta
Regulation (EC) No 641/2004
on detailed rules for the implementation of Regulation (EC) No 1829/2003

15. ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU
Eiropas Komisijas (EK) Regulas Nr. 1829/2003 mērķis ir harmonizēt valstu tiesību aktus, kas attiecās uz ĢM pārtiku un lopbarību. Tā nosaka ES valstīm vienotu atzīšanas procedūru un uzstāda prasības marķēšanai. ĢM pārtikas un lopbarības atzīšanas process iekļauj noteiktu prasību izpildi, lai novērstu iespējamos draudus cilvēka un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi. Marķēšanai jānodrošina patērētāju informētība, apzinātas izvēles iespējas.
Atļaujas ietver arī priekšlikumus par ĢM produktu marķēšanu, jebkādiem ieteicamajiem ierobežojumiem to izmantošanā un lietošanā, ierosinājumus par uzraudzību un identificēšanas metodēm.

16. ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU
Regula (EC) N°1830/2003
Harmonizē ES dalībvalstu nacionālo likumdošanu par ĢMO izsekojamību un marķēšanu
ĢMO, kurus tieši izmanto pārtikā un barībā, tiek apskatīti mazliet citā aspektā nekā citi ĢMO. šāda nostāja atbilst Kartahenas protokola principiem

17. ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU
Prasības :
ĢM pārtikas un barības marķēšana neatkarīgi no tā, vai modificētais materiāls ir vai nav konstatējams (enzīmi, kas lietoti pārstrādē ir izņēmums), balstoties uz dokumentiem.
0,9 % slieksnis atļautiem vai arī vēl neatļautiem, bet jau izvērtētiem ĢMO (0 % citiem)
Work package 4 realization of interlaboratory studies that means ring trials with the aim to validate the developed methods

18. Izmaiņas ĢM pārtikas un barības marķēšanas noteikumos kopš 2004. g
Izmaiņas ĢM pārtikas un barības marķēšanas noteikumos kopš g. aprīļa

19. par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/41/EK (2009. gada 6. maijs)
par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu
Direktīvā izklāstīti kopējie pasākumi ģenētiski modificētu
mikroorganismu ierobežotai izmantošanai, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību.
Biotehnoloģijas attīstība ir virzīta uz dalībvalstu ekonomiskās attīstības veicināšanu.
ĢMM ierobežota izmantošana būtu jāīsteno tādā veidā, lai ierobežotu to iespējamo negatīvo iespaidu uz cilvēku veselību un vidi, veltot pienācīgo uzmanību nelaimes gadījumu novēršanai un atkritumu kontrolei.

20. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
2015/412 (2015. gada 11. marts),
ar ko Direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu savā teritorijā
Audzēšana
1.Piešķirot atļauju konkrētam ĢMO vai atjaunojot piekrišanu/atļauju, dalībvalsts var pieprasīt, ka tiek pielāgota rakstiskās piekrišanas vai atļaujas ģeogrāfiskās darbības joma, lai visā minētās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā audzēšana netiktu atļauta.

21. Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES
Vides tiesību attīstība Eiropas Savienībā:
Ar Vienotā Eiropas akta spēkā stāšanos gadā, EK līgumā iekļaujot 130.r, 130.s un 130.t pantu, radās tiesisks pamats ES rīcībai vides aizsardzības jomā.
Ar Līguma par Eiropas Savienību parakstīšanu Māstrihtā gada 7. februārī šī rīcība ieguva patstāvīgas politikas statusu. Amsterdamas līgums, kas stājies spēkā gada 1. maijā, „pastiprināja minētās politikas prioritāro stāvokli, ieviešot principu, ka vides aizsardzības prasībām jābūt integrētām citās Eiropas Savienības politikas jomās

22. Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES
Līguma pants ir veltīts vides politikai.Par ES vides tiesību pamatprincipiem tiek uzskatīti:
augsta līmeņa aizsardzības princips;
piesardzības princips;
preventīvas darbības princips;
cēloņa princips;
princips piesārņotājs maksā;
drošības klauzulas princips.
Viens no nozīmīgākajiem ES vides tiesību principiem, kas nav tieši minēts Līgumā, bet kura esību nosaka ES politika un dalībvalstu tiesību sistēmas ir vides informācijas pieejamības princips

23. ES un nacionālās likumdošanas sasaiste
Apzinātās izplatīšanas direktīva 2001/18 Atļaujas, riska novērtēšana, monitoringa, izņemšanas un ārkārtas situāciju novēršana
Lauka izmēģinājumi (B daļa) un komercializācija (C daļa), vispārējas prasības marķēšanai
nacionālais ĢM likums 2001/18 adaptācija plus atbildība par labo saimniekōšanas praksi lauksaimniecībā un līdzāspastāvēšanas nosacījumi
Civīltiesību un atbildības vispārējās normas
Pārtikas un barības regula 1829/2003
Atļaujas un marķēšana
Izesekojamības un marķēšanas regula 1830/2003
Tiek izmantots bez adaptācijas

24. ĢMO izmantošanas atļauja ES un dalībvalstīs
Firma iesniedz datus, dalībvalsts institūcija tos analizē, var pieprasīt papildinformāciju
ĢMO pieteikums dalībvalstij
Vajadzīgs tikai audzēšanai, par pārtiku un barību atdzinumu sniedz EFSA, dalībvalstis var komentēt
Novērtējums nacionālajā institūcijā
EFSA novērtējums & ieteikums
EFSA ĢMO zinātniskā komisija
Komisija iesaka dot vai nedot atļauju
Komisijas ieteikums
Ja kvalificēts vairākums akceptē komisijas ieteikumu, tiek pieņemts lēmums. Ja kvalificēta vairākuma nav – jautājumu nodod Ministru Padomei.
Balsošana Pastāvīgajā komitejā
Ja kvalificēts vairākums neatbalsta komisijas ieteikumu, atļaujas saņemšana nav iespējama. Ja kvalificēts vairākums pieprasījumu nenoraida, EK var lemt pat pret vienkārša vairākuma gribu.
Balsošana Ministru Padomē
Komisijas piekrišana
Par atļaujas saņemšanu firmu informē valsts, kas saņēma pieteikumu

25. Assay individual ingredients
ĢM PĀRTIKAS MARĶĒŠANA
Negatīvs
ĢMO kontrole
ĢMO tests
Pozitīvs
Atļauts ?
ĢMO noteikšana
Nelegāls Nē Jā
Assay individual ingredients
Nav jāmarķē
< 0,9%
Jāmarķē
> 0,9%
ĢMO kvantificēšana

26. Regula (EK) Nr. 1829/2003:
12. pants
Marķēšana ... neattiecas uz pārtikas produktiem, kas satur vielas, kuras sastāv no ĢMO, satur tos vai ražotas no tiem ar īpatsvaru, kas nepārsniedz 0,9 % no pārtikas sastāvdaļām, kuras uzskata atsevišķi, vai pārtikas, kas sastāv no vienas sastāvdaļas, ar noteikumu, ka šī klātbūtne ir nejauša vai tehniski nenovēršama.

27. Regula (EC) No 49/2000 of
Lai izmantotu marķēšanas nosacījumu grozījumus, ražotājiem jāspēj pierādīt, ka ĢM materiāla klātbūtne viņu produkcijā ir nejauša un zem noteiktā minimālā daudzuma.

28.                                                         
FIRMAS REKLĀMA
Klientiem, kas pasūta testu, iespējams, noslēgt līgumu, kurā paredzēts piegādāt sojas pupas ar ĢMO piemaisījumu, kas ir mazāks par 0,9 %. Ja tiem ir viena pupu partija ar 1,5% ĢMO piemaisījumu, bet otra ar 0,1%, laikā novērojamā PCR testa rezultāti dos iespēju samaisīt šīs partijas pareizās proporcijās, lai panāktu kopējo pieļaujamo koncentrāciju ar vismazākajiem ekonomiskajiem zaudējumiem.

29. Latvijas Republikas tiesību akti
Par vides aizsardzību
9.pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā
14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību;
17.1 pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šīs informācijas pieejamība
Sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts institūcijām un pašvaldībām vides informāciju — jebkuru informāciju rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formātā par:
1) vides stāvokli, arī informāciju par ūdeni, gaisu, augsni, zemes dzīlēm, floru, faunu, dabas teritorijām un ainavām, bioloģisko daudzveidību, sugām un biotopiem un šo komponentu mijiedarbību, kā arī informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem;

30. Latvijas Republikas Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (spēkā ar ) grozījumi g. un g.
Mērķis
nodrošināt ĢMO drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ĢM kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai
Grozījumi: 26.1 pants. Prasības attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kuri satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem
Pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

31. ĢMO Latvijā Ģenētiski modificēto organismu aprites likums:
Pārtikas produkti tirdzniecībā Latvijā var saturēt :
ĢM kukurūzu - milti, putraimi, manna, eļļa, glikoze, salātu mērces, margarīns, alus, čipsi, pārtikas piedevas.
ĢM soju, – konditorejas izstrādājumi, saldējums, šokolāde, šokolādes izstrādājumi, gaļas izstrādājumi, eļļa, pārtikas piedevas
Ģenētiski modificēto organismu aprites likums:
26.1 pants - Pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

32. Ministru kabineta noteikumi:
Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība (Nr.784, );
Kārtība, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā (Nr. 457, );
Ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģija (MK Nr. 1078, );
Kārtību, kādā apmērā maksājama valsts nodeva par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu, kā arī tās samaksas kārtība (iesniegts VK);
Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikums (Nr. 783, );
Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību (Nr. 30, )

33. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss
78.1 pants. Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana
Par ĢM organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 700 līdz 7100 euro, bet juridiskajām personām — no 4300 līdz euro.
103.9 pants. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšana
Par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz piecsimt euro, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.
pants. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšana
Par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

34. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss
103.8 pants. Līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem
Par ĢM kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties Valsts augu aizsardzības dienestā, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 640 euro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 7100 euro.
Par ĢM kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 640 euro, bet juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 euro.
Par ĢM kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 640 euro, bet juridiskajām personām — no 140 līdz 1400 euro.
Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 euro, bet juridiskajām personām — no 1400 līdz 4300 euro.

35. ĢMO kontrole. 1. Kontrole uz robežas
PVD Sanitārās robežinspekcijas inspektori kontrolpunktos
2. Iekšzemes kontrole
PVD 11 struktūrvienību inspektori visā valsts teritorijā
ĢMO kontrole ietver:
dokumentu pārbaudi
marķējuma pārbaudi
paraugu ņemšanu
3. PVD ikgadējā ĢMO kontroles programma – plānota paraugu ņemšana
4. Rīcība saņemot Ātrās brīdināšanas sistēmas (RASFF) ziņojumu.