1. 1
Kā iziet no krīzes veselības aprūpē. Privātā pakalpojuma sniedzēja viedoklis.
Māris Rēvalds
VADDA
SIA „Veselības centrs 4“
Valdes priekšsēdētājs
Rīgā,
2016. gada 21.septembrī

2. Pirmais darbs ir bezkaislīgi apzināt esošo situāciju
Pirmais darbs ir bezkaislīgi apzināt esošo situāciju. Veicot situācijas analīzi, nemelot ne sev, ne sabiedrībai .... 2

3. Neērtās patiesības 3
Atsevišķas tautsaimniecības nozares ir pārfinansētas budžeta proporciju izpratnē;
Ar esošo līdzekļu «apsaimniekošanu ne viss ir kārtībā»;
Ēnu ekonomika, korupcija, neadekvāts lobisms, pakalpojumu sniedzēju PR kampaņas «grauž» arī mūsu nozari;
Pakalpojumu sniedzēju ekonomiskās uzvedības modeļi, korporatīvie mehānismi, t.sk. ārstu profesionālo asociāciju darbība būtiski ietekmē sistēmas darbu.

4. Finansu resursu piesaiste un administrācija4

5. Neviens no veselības aprūpes apmaksas modeļiem pats par sevi negarantē labāku kvalitāti un pieejamību par mazāku cenu. Bet pārdomātas, maksimāli caurspīdīgas un jēgpilnas politikas tādas garantē neatkarīgi no veselības aprūpes apmaksas modeļa. 5
Profesors Teksasas universitātē Southwestern, LAZA prezidents  Uģis Gruntmanis 
Avots: Doctus, SEP’16, Nr.9

6. Iespējamie finansējuma avoti6
Jauns nodoklis;
Obligāts maksājums no maksātspējīgām iedzīvotāju kategorijām (apdrošināšanas prēmija);
Sociālā budžeta daļas novirzīšana veselības aprūpes budžetam;
Normalizējot starpnozaru finansējuma proporciju, piesaistīt līdzekļus no pārfinansētām nozarēm;
Pievienot 1% pie PVN un novirzīt nozarei;
Esošo nodokļu pārdale.

7. Veselības aprūpes finansu resursu administrācija7
Finansu resursu administrācijā nav izšķiroši, kurš tos administrēs, bet gan kā to darīs.
Risinājums var būt gan valsts institūcija, gan publiska vai privāta apdrošināšanas sabiedrība pie nosacījuma:
ka virzošais spēks ir informēta pacienta brīva izvēle, gudri regulēta tirgus apstākļos;
pastāv godīga konkurence pakalpojumu sniedzēju starpā neatkarīgi no to piederības vai uzņēmējdarbības formas;
līgumpartneru atlasē tiek izmantoti skaidri un pārbaudāmi sniegto pakalpojumu kvalitātes kritēriji, ārpus konkurences atstājot terciāro veselības aprūpes līmeni un atsevišķas programmas (transplantāciju, infektoloģiju u.c.).

8. Privātie apdrošinātāji un vai valstiska institūcija?8
Riski
Valstiska institūcija
Privātie apdrošinātāji
Var turpināties «savējo» un «svešo» politika, mēģinot izspiest no pakalpojuma sniedzēju loka privātos un, iespējams, arī pašvaldību pakalpojumu sniedzējus
Pārmērīgas orientācijas uz peļņas gūšanu riski vai reālās peļņas slēpšanas riski (pastāvot peļņu regulējošiem noteikumiem)
Vājākas pārvaldības riski
Pārmērīgas orientācijas uz zemāko cenu riski (ignorējot kvalitāti)
Politiskas ietekmējamības riski
Vairākām apdrošināšanas kompānijām, strādājot mazā Latvijas tirgus apstākļos, finansiālu grūtību vai pat bankrota risks
Apdrošināmo personu «selekcijas» riski

9. Privātie apdrošinātāji un vai valstiska institūcija?9
Priekšrocības
Valstiska institūcija
Privātie apdrošinātāji
Lielāka progrozējamība
Efektīvākas un elastīgākas pārvaldības iespējas
Ekonomiska drošība
Labāka adaptācija ārējo apstākļu maiņas situācijās
Var darboties bezpeļņas organizācijas režīmā
Orientācija uz maksātspējīgo pacientu vēlmju respektēšanu, dažādas maksas papildprogrammas

10. 10
Šis salīdzinājums ir relatīvs un balstīts pieņēmumos, jo viss lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādu noteikumu matricu radīs valsts. Darot to gudri, daudzus riskus var novērst.

11. Ko var darīt nekavējoties, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē?
Kur pazudis kucēns? 11
Ko var darīt nekavējoties, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē?

12. Ko var darīt nekavējoties, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē?12
Izlīdzināt pakalpojumu tarifus;
Pilnveidot algoritmus un ieviest stingras vadlīnijas, lai racionalizētu ārstniecības personu darbu un ar «lielgabaliem nešautu pa zvirbuļiem»;
Mazināt pārmērīgu administratīvo slogu ārstniecības iestādēm;
Izbeigt dubultizmeklējumus, savienot datu bāzes (e-veselība), harmonizēt izmeklējumu veikšanas standartus;
Ieviest efektīvākas diagnosticēšanas un āstniecības metodes, kā arī telemedicīnas risinājumus;

13. Ko var darīt nekavējoties, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē?13
Realizēt strukturālas pārmaiņas, pacientu plūsmas virzot uz objektīvi viskvalitatīvāk strādājošām un ar vajadzīgiem resursiem apgādātām medicīnas iestādēm;
Veikt enerģiskus pasākumus cilvēkresursu saglabāšanas un atjaunošanas virzienā, lai kompensētu to aizplūšanu, novērstu palikušo radīto asimetriju darba attiecībās un mazinātu spiedienu uz darba devējiem;
Efektīvi vērsties pret ēnu ekonomiku nozarē, nepieļaut nesaimnieciskas darbības, mazināt korupcijas riskus;
Saimnieciskajā darbībā izmantot izmaksu efektīvus ārpakalpojumus;

14. Ko var darīt nekavējoties, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē?14
Veicināt brīvprātīgās apdrošināšanas kompensējošo lomu, palielinot apdrošināšanas prēmiju limitu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem virs esošajiem EUR 213,43 un privāto iestāžu darbiniekiem virs esošajiem EUR 426,86;
Tomēr galvenais –
Nedarīt to, ko privātais sektors var izdarīt labāk. Iemācīties izmantot vienīgo valsts veselības aprūpes sistēmas «bezproblēmu zonu» – privātos pakalpojumu sniedzējus un to iespaidīgos resursus.

15. Privātie pakalpojumu sniedzēji:15
«parazīti»
«govis, kas dod pienu»
vai

16. Vispārējie fakti par privāto veselības aprūpes sektoru Latvijā16
Privātie sniedz apmēram ¼ no valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot unikālas un sistēmiski nozīmīgas vēža skrīninga, diagnostikas un ārstniecības programmas. Piemēram:
litotripsija;
hemangiomu lāzerķirurģija bērniem;
mikroķirurģijas pakalpojumi;
76% laboratorijas analīzes*;
70% MR izmeklējumi;
vairāk kā 50% agrīnā vēža skrīninga pakalpojumi, ieskaitot mamogrāfiju utt.
Avots: *NVD datu bāze

17. Unikāli vai reti sastopami privāto medicīnas iestāžu pakalpojumi, kuri ir svarīgi onkoloģisko slimību skrīningā, diagnostikā un ārstēšanā 17
Nosakums
Unikāli (U)
vai reti sastopami (RS)
Iestāde, kas tos sniedz
Valsts apmaksā pilnībā
Valsts apmaksā daļēji
Valsts neapmaksā, bet potenciāli vajadzētu
Pozitronu emisijas tomogrāfija (PET) ar GMP sertificētām radifarmācijas ražotnēm U
Nukleārās Medicīnas centrs +
Latvijas Jūras medicīnas centrs
1.5 T MRI ar «PET like imaging» izmeklēšanas iespēju
Vizuālā diagnostika
Digitālā mamogrāfija ar tomosintēzi
Veselības centrs 4,
Medicīnas sabiedrība ARS
3.0 T MRI
Veselības centrs 4
Rīgas 1.slimnīca (pašvaldības SIA)
Scintigrāfija RS
CT ar zemo dozu protokolu plaušu audzēju skrīningam
Klīnika DiaMed
Dziedniecība u.c.

18. Unikāli vai reti sastopami privāto medicīnas iestāžu pakalpojumi, kuri ir svarīgi onkoloģisko slimību skrīningā, diagnostikā un ārstēšanā 18
Nosakums
Unikāli (U)
vai reti sastopami (RS)
Iestāde, kas tos sniedz
Valsts apmaksā pilnībā
Valsts apmaksā daļēji
Valsts neapmaksā, bet potenciāli vajadzētu
CyberKnife tehnoloģija U
Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs +
Endoskopiskie US izmeklējumi RS
Gremošanas slimību centrs GASTRO
Retrogrādā endoskopiskā holangiopankreatogrāfija
Endoskopiska mukozektomija
320 slāņu CT izmeklēšana neiroonkoloģijā
Medicīnas sabiedrība ARS
DYSIS digitālā kolposkopija un ginekoloģiskā lāzerķirurģija
Veselības centrs 4
Ādas US, Digitālā dermoskopija ar mole mapping, SIAskopija UN lāzerķirurģijas iespējas onkodermatoloģijā
Lāzerplastikas klīnika +*
* Lāzerķirurģija bērniem – hemangiomu, asinsvadu malformāciju likvidēšana

19. Unikāli vai reti sastopami privāto medicīnas iestāžu pakalpojumi, kuri ir svarīgi onkoloģisko slimību skrīningā, diagnostikā un ārstēšanā 19
Nosakums
Unikāli (U)
vai reti sastopami (RS)
Iestāde, kas tos sniedz
Valsts apmaksā pilnībā
Valsts apmaksā daļēji
Valsts neapmaksā, bet potenciāli vajadzētu
BCR ABL – hematoonkoloģijas analīzes U
E.Gulbja laboratorija +
BRAF mutāciju noteikšana,
RAS mutāciju noteikšana,
EGFR mutācijas noteikšana
Mobilā mamogrāfija RS
Veselības centrs 4
Dziedniecība
Mobilā digitālā rentgenoskopija
AFE
Rekonstruktīvā ķirurģija pēc radikālām operācijām daudzās onkoloģijas nozarēs
Mikroķiruģijas centrs

20. Vispārējie fakti par privāto veselības aprūpes sektoru Latvijā20
Pacientu apmierinātība ar saņemto pakalpojuma kvalitāti caurmērā ir augstāka, kā publiskās iestādēs.1
Privātie maksā lielākas algas - kopš gada privātā sektorā lielāka darba samaksa, nekā publiskā sektorā.2
Vidējā bruto (neto) alga
privātā sektorā
publiskā sektorā
2008.gadā
EUR 699 (EUR 493)
EUR 760 (EUR 553)
2010.gadā
EUR 669 (EUR 472)
EUR 645 (EUR 458)
2014.gadā
EUR 830 (EUR 606)
EUR 765 (EUR 547)
Avots: 1 SKDS aptaujas rezultāti «Veselības aprūpes iestāžu vērtējums», gada novembris
2 The rise of the dual labour market: fighting precarious employment in the new member states through industrial relations , Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs, gada decembris

21. Vispārējie fakti par privāto veselības aprūpes sektoru Latvijā21
Lielajām privātajām iestādēm ir ievērojami zemāks pacientu nelegālo maksājumu līmenis, kā publiskajās iestādēs un mazajās/vidējās privātajās medicīnas iestādēs.
Ārsti, kuri nodarbināti valsts slimnīcā, pieņemot vai pat pieprasot neoficiālus maksājumus, iespējams saņem vairāk naudas, nekā ārsts, kurš strādā privātajā sektorā un godīgi maksā nodokļus.3
Avots: 3 The rise of the dual labour market: fighting precarious employment in the new member states through industrial relations , Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs, gada decembris

22. Vispārējie fakti par privāto veselības aprūpes sektoru Latvijā22
Privātās medicīnas iestādes nodrošina lielāko daļu medicīnas pakalpojumu eksporta, tādējādi uzlabojot Latvijas importa un eksporta bilanci un palīdzot mazināt cilvēkresursu aizplūšanu.

23. Vispārējie fakti par privāto veselības aprūpes sektoru Latvijā23
Galvenais:
Privātajiem par sniegto pakalpojumu valsts maksā vienu reizi.
Publiskajiem pakalpojumu sniedzējiem – parasti divas reizes!
Maksa par pakalpojumu
Privātā iestāde
Rezultāts

24. 24
Salīdzinot privātos un publiskos pakalpojumu sniedzējus, jau patlaban pie ārkārtīgi zemā valsts veselības aprūpes finansējuma līmeņa privāta sfēra bez jebkādām valsts dotācijām spēj sniegt kvalitatīvus un sistēmiski svarīgus pakalpojumus, nodrošinot investīcijas gan ārstniecības iestāžu infrastruktūrā un medicīnas tehnoloģijās, gan motivējot darbaspēku. Tikmēr valsts sektorā veselības aprūpes iestādēs infrastruktūru un iekārtas nodrošina par ES valsts vai pašvaldības naudu, darbaspēkam piemaksā, turklāt papildus tiek dzēsti valsts garantētie kredīti. 
Oponenti mēdz iebilst, ka privātie no veselības aprūpes sistēmas pīrāga nolasa vien rozīnes jeb ienesīgākos pakalpojumus, kam kategoriski nepiekrītu. "Rozīnes" privātie ir ieguvuši NVD organizētās pretendentu atlases procedūrās nevienlīdzīgā konkurencē ar publiskajām iestādēm.
Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai terciārās veselības aprūpes pakalpojumus privātajiem pakalpojumu sniedzējiem neviens nekad nav piedāvājis...

25. Izmantojiet MŪSU potenciālu, integrējot, iesaistot, attīstot jaunas programmas un galvenais, nemaksājot divas reizes! 25

26. 26
Paldies par uzmanību!