1. ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀ PĀRTIKA
Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē
Studiju kurss: Jaunā un ģenētiski modificētā pārtika
ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀ PĀRTIKA
INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, gada jūnijs

2. ĢM PĀRTIKAS IZMANTOŠANAS RISKA ANALĪZE
Tēmu apgūstot paredzēts:
iepazīties ar ES valstu iedzīvotāju attieksmi pret ĢM pārtiku un ĢM augu audzēšanu;
saturiski aktualizēt bīstamības, varbūtības un riska jēdzienu saistību;
atsvaidzināt zināšanas par riska analīzes galvenajiem posmiem:
riska vērtēšanu,
riska vadību,
riska paziņošanu.
gūt priekšstatu par galvenajiem riska veidiem, kas saistīti ar ĢM pārtikas un ĢM organismu izmantošanu
bīstamība veselībai,
bīstamība videi,
sociāli-ekonomiskais risks;
noskaidrot būtiskās atbilstības (līdzvērtības) principa pielietojuma iespējas un robežas

3. Eiropiešu ieskati par ĢM pārtiku
Eirobarometrs 2001 (
Vai ĢM pārtika ir bīstama ? jā (56.5%), nezina (26.5%)
Ja runājam par ĢMO, man jābūt tiesībām izvēlēties jā (94.6%)
Es gribu zināt vairāk par pārtiku, pirms to ēst
jā (85.9%)
ĢMO var izmantot tikai tad, ja zinātniski pierādīts, ka tie nav kaitīgi jā (85.8%)

4. ĢM PĀRTIKA IR BĪSTAMA VESELĪBAI
Piekrīt Nepiekrīt +/- Nezina
Eirobarometrs,

5. EIROPIEŠU ATTIEKSME PRET ĢM AUGU AUDZĒŠANU, LAI PALIELINĀTU PĀRTIKAS DAUDZVEIDĪBU REĢIONĀ
Nekad Stingrā kontrolē Izņēmumos Vienmēr Nezina
Eirobarometrs,

6. Vairāk kā 35 000 iedzīvotāju ir pret ģenētiski modificētiem organismiem Latvijā
Noslēgusies Vides ministrijas rīkotā aptauja „Par vai pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) Latvijā”. Balsojums notika elektroniski un tajā piedalījušies respondenti. Aptaujas rezultāti liecina, ka 95% balsotāju ir pret ĢMO audzēšanu Latvijā, 94% iebilst pret to izmantošanu lopbarībā, 96% ir pret ĢMO izmantošanu pārtikā un 91% uzskata, ka Latvijai jābūt no ĢMO brīvai zonai.
”Šī aptauja parāda, ka Latvijas sabiedrībā pārliecinoši dominē noraidošs viedoklis attiecībā uz ģenētiski modificētu pārtiku. Vairāk kā iedzīvotāju ir pateikuši „Nē” un šo faktu noteikti būtu jāņem vērā valdībai, kurai visai drīz būs jāizšķiras par valsts politikas pamatnostādnēm šajā jautājumā,” uzskata vides ministrs Raimonds Vējonis. Aptaujas rezultātus R. Vējonis nosūtīs jaunajam zemkopības ministram Jānim Dūklavam, jo Zemkopības ministrijai līdz jūnijam uzdots izstrādāt Informatīvo ziņojumu par Latvijas politiku ar ĢMO saistītajos jautājumos. „Iedzīvotāju aptaujas rezultāti, manuprāt, lieti noderēs zemkopības ministram, gan izstrādājot valsts politiku, gan pārstāvot Latviju Eiropas Savienības un starptautiskajās institūcijās, kur tiek spriests un lemts par ĢMO apriti,” ir pārliecināts R. Vējonis.

8. Eiropieši un ĢM pārtika: četru jauno tehnoloģiju salīdzinājums

9. Kas ir risks?
Risks (risk): dažāda rakstura zaudējumus nesošs nejaušs notikums vai parādība
Risks: nevēlamas iedarbības iespējamība organismā, sistēmā vai (sub) populācijā, kuru noteiktos apstākļos izraisa izraisītāja iedarbība
(Joint OECD/IPCS Project on the Harmonisation of Hazard/Health Risk Assessment Terminology, 2003)
Bīstamība (hazard): noteiktos apstākļos izraisītajam piemītoša spēja izraisīt nevēlamu ietekmi uz organismu, sistēmu vai (sub) populāciju, ja šis organisms, sistēma vai (sub) populācija ir pakļautašī izraisītāja vai tā veidoto apstākļu iedarbībai

10. Riska analīze Risks – nevēlamu seku rašanās iespēja
Risks = (Bīstamība x Varbūtība) Seku apjoms
Riska paziņošana
Riska vadība
Riska un ieguvuma salīdzinājums
Riska novērtēšana

13. Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā:
Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, zinātnes nespēju dot viennozīmīgus ieteikumus nedrīkst izmantot par iemeslu, lai atliktu ekonomiski pamatotus, vides degradāciju kavējošus darbus.

14. Piesardzības princips (PP) vs
Piesardzības princips (PP) vs. zinātniski pamatots riska novērtējums (RN)
1. tipa kļūdas: iespēja noraidīt pareizu hipotēzi (kļūdaini negatīvs rezultāts)
2. tipa kļūdas: iespēja pieņemt nepareizu hipotēzi (kļūdaini pozitīvs rezultāts)
PP mēģina novērst pirmā tipa kļūdas, RN mēģina novērst otrā tipa kļūdas.

15. PP definīcija (ciniskā amerikāņu versijā)
PP ir murgaina Eiropiešu doktrīna, lai radītu tirdzniecības barjeras pret visām precēm, kuras ASV spēj ražot efektīvāk.

16. Eiropas lauksaimniecības problēmu radītais iespaids
Nesen piedzīvotās Eiropas lauksaimniecības problēmas ietver:
mutes un nagu sērgu;
BSE (govju trakumsērgu);
dioksīnus cāļu barībā.
Šīs problēmas ir radījušas sabiedrības neuzticību un atbalstu piesardzības principam.
Piesardzības princips attaisno parasto ASV pārtikas produktu noraidīšanu, neraugoties uz to, ka ASV nav saskārusies ne ar vieno no minētajām eiropiešu problēmām.

17. Zinātniskais pamatojums pārtikas aprites riska analīzē
Padomes direktīva 93/5/EEC
par palīdzību Eiropas Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas problēmu zinātniskajā izpētē.
Regula (EC) No 178/2002,
kas nosaka vispārīgos principus un prasības Pārtikas Likumam, nodibina Eiropas pārtikas drošuma institūciju (European Food Safety Authority, EFSA) un nosaka principus pārtikas drošuma jautājumu risinājumā.

18. EFSA struktūra

19. EFSA loma riska novērtējuma attīstībā ES
Uzlabotas kārtības izveide:
riska vadībā un vērtēšanā (darba plāni, laika iedalījums);
saprotamība, caurskatāmība;
riska paziņošana
partneru iesaistīšana
riska novērtējuma un vadības sasitība;
sadarbība ar valstu kompetentajām institūcijām

20. EFSA riska novērtēšanas struktūra
Zinātniskā padome + 8 zinātniskās komisijas
156 eksperti
Papildu piesaistītie eksperti (darba grupas)
Ārējās aģentūras
EFSA zinātniskais/vadības/administrācijas personāls
EFSA riska paziņošanas funkcijas

21. Zinātniskā padome 14 dalībnieki : 8 komisiju vadītāji + 6
daudznozaru problēmas, kas pārsniedz atsevišķu komisiju kompetences robežas
problēmas, kuras neatbilst nevienas komisijas kompetencei
Piemēri:
iedarbības novērtējums (pārtikas ķīmijas līdzekļiem)
salīdzināmas genotoksisko un kancerogēno savienojumu izvērtējums;
jaunie pārtikas riska avoti

22. EFSA-ĢMO komisija Apsvērumi, kurus ņem vērā drošības izvērtējumā:
Universitāte (pasvītrot atbilstošo) LU LLU RSU
Universitāte (pasvītrot atbilstošo) LU LLU RSU
EFSA-ĢMO komisija
Apsvērumi, kurus ņem vērā drošības izvērtējumā:
ĢMO molekulārais raksturojums, ņemot vērā donora un recipienta organisma raksturojumu;
iespējamā iedarbība uz vidi pēc izplatīšanas dabā;
sastāva, drošuma un agronomiskais raksturojums;
gēnu ekspresijas produktu un to metabolītu iespējamais toksiskums un alergēniskums;
ĢM pārtikas un barības uzturvērtības analīze.

23. ĢM pārtikas riska novērtējot ņem vērā šādus faktorus

24. EFSA nacionālais eksperts

25. ĢMO radītā iespējamā riska veidi
risks veselībai
vides risks
sociālais risks
ētiskās problēmas

26. IESPĒJAMAIS RISKS VESELĪBAI
ĢM PĀRTIKAS PROBLĒMAS
IESPĒJAMAIS RISKS VESELĪBAI
Jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā
Esošo alergēnu vai toksisko vielu koncentrācijas pieaugums
Antibiotiku rezistences gēnu izplatīšanās cilvēka mikroflorā
Nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām
Jaunu vielu kombināciju parādīšanās ar neparedzētām īpašībām

27. ĢMO IESPĒJAMĀ IEDARBĪBA UZ IMŪNSISTĒMU
Dr. Puštai plaši pazīstamie pētījumi pirmo reizi tika publiskoti Granadas radioraidījumā “Pasaule Darbībā” (World in Action) gada 10. augustā. Viņš bija novērojis, ka barojot jaunas žurkas ar ĢM kartupeļiem, smazinās to augšnas ātrums un imūnās aizsardzības spējas. Sākotnēji to apstiprināja institūts Skotijā, kurā viņš strādāja (Rowett Research Institute). Tomēr divas dienas vēlāk Prof.Džeims (James), šī institūta direktors, noliedza šādu eksperimentu eksistenci. Pēc tam Dr. Puštai atlaida no darba.
ARPĀDA PUŠTAI GADĪJUMS

28. THE LANCET • Vol 354 • October 16, 1999
Contraversies in GM food health risk assessment
Effect of diets containing genetically modified potatoes expressing Galanthus nivalis lectin on rat small intestine
Stanley W B Ewen, Arpad Pusztai
THE LANCET • Vol 354 • October 16, 1999
Diets containing genetically modified (GM) potatoes expressing the lectin Galanthus nivalis agglutinin (GNA) had variable effects on different parts of the rat gastrointestinal tract. Some effects, such as the proliferation of the gastric mucosa, were mainly due to the expression of the GNA transgene. However, other parts of the construct or the genetic transformation (or both) could also have contributed to the overall biological effects of the GNA-GM potatoes, particularly on the small intestine and caecum.

29. Contraversies in GM food health risk assessment
GM soybeans and health safety—a controversy reexamined
NATURE BIOTECHNOLOGY VOLUME 25 NUMBER 9 SEPTEMBER 2007
Irina Ermakova, the author of controversial studies reporting soybeans genetically modified for resistance to glyphosate may be dangerous to newborns
An unprecedented study claiming that transgenic soybeans compromise the fertility of rats and the survival and growth of their offspring has garnered widespread media and political attention but remains unpublished in the peer-reviewed literature.

30. Gilles-Eric Séralini. et al. (2007)
New Analysis of a Rat Feeding Study with a Genetically Modified Maize Reveals Signs of Hepatorenal Toxicity
Archives of Environmental Contamination and Toxicology

31. Suggesting improvements in feeding tests

32. Suggesting improvements in feeding tests

33. Seralini et.al. raksts (2012.g) par raundapa un raundapa rezistentas kukurūzas toksiskumu žurkās:
atsaukts kā zinātniski nepamatots

34. Recommendations
Standardise – and rationalise – the principles involved in the evaluation and approval of new crop varieties (whether produced by so-called conventional, marker assisted breeding, or GE technologies) universally so that they are scientific, risk-based, predictable and transparent. It is critical that the scope of what is subject to case-by-case review is as important as the actual review itself; it must also be scientific and risk-based.
PAS Study Week, Vatican City, May 2009

35. Būtiskā atbilstība / līdzvērtība (substantial equvivalence)
FAO/WHO un OECD ekspertu sanāksmes rekomendēja būtiskās atbilstības (BA) novērtējumu kā svarīgu no ĢMO organismiem iegūtās pārtikas drošuma novērtējuma komponentu.
BA nenosaka drošumu absolūtā izteiksmē, bet vērtē vai ĢM pārtika ir tikpat droša kā tās konvencionālā versija.
OECD versijā pārtiku uzskata par drošu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās normāla lietošana neizraisīs kaitīgas sekas.
The difficulties of applying traditional toxicological testing and risk assessment procedures to whole foods, meant that an alternative approach was required for the safety assessment of genetically modified foods. This led to development of the concept of substantial equivalence.
This approach acknowledges that the goal of the assessment is not establishing absolute safety but to consider whether the genetically modified food is as safe as its traditional counterpart, where such a counterpart exists.
In practice, very few foods consumed today have been subject to any toxicological studies, yet they are generally accepted as being safe to eat. In developing a methodology for the safety assessment of new foods, it was essential to establish a benchmark definition of safe food. This was taken up by OECD in 1991 who said that food is considered safe if there is reasonable certainty that no harm will result from its consumption under anticipated conditions of use.
The Consultation agreed that substantial equivalence should be seen as a key step in the safety assessment process. The application of the concept is not a safety assessment in itself; it does not characterize the hazard, rather it is used to structure the safety assessment of a genetically modified food relative to its conventional counterpart. As a starting point, the genetically modified organism (plant, micro-organism or animal), and/or foods derived from it, is compared with its closest traditional counterpart in order to identify any intended and unintended differences which then become the focus of the safety assessment. Data for comparison should be obtained using validated methods and analyzed using appropriate statistical techniques. The comparative approach should take into account agronomic, genetic and chemical aspects and only when all of these have been considered can an objective assessment of safety be made. The type and extent of further studies depend on the nature of the differences and whether or not they are well characterised. Studies should be carried out in accordance with GLP.

36. BA ES tiesību aktos
BA process ES tiesību aktos nav detalizēti aprakstīts
Vienkārša procedūra minēta regulā par jauno pārtiku (Art 5)
BA nosaka, balstoties uz pieejamo un vispāreji atzīto zinātnisko analīzi vai arī uz atzinuma pamata, ko sniedz viena no valsts atbildīgajām institūcijām
Art 3.4 NFR
By way of derogation the procedure laid down in Article 5 shall apply to foods or food ingredients referred to in Article 1 (2) (b) which, on the basis of the scientific evidence available and generally recognized or on the basis of an opinion delivered by one of the competent bodies referred to in Article 4 (3), are substantially equivalent to existing foods or food ingredients as regards their composition, nutritional value, metabolism, intended use and the level of undesirable substances contained therein.

37. ĢM pārtikas drošuma vērtēšana
Tieša ĢM un tradicionālās pārtikas salīdzināšana
Identitāte, avots, transformācijas process
Rekominantās DNS raksturojums (stabilitāte, gēnu pārneses iespēja)
Jaunajai DNS atbilstošais proteīna ekspresijas produkts (ietekme uz funkcijām, iespējamais toksiskums un alergenitāte)
Iespējamie blakusefekti saimniekšūnas DNS ekspresijas izmaiņu rezultātā, kas var radīt metabolisma ceļu modifikācijas, būtisko mikro-, makro- un anti-uzturvielu sastāva izmaiņas, endogēno toksisko, alerģijas izraisošo un fizioloģiski aktīvo vielu uzkrāšanos
Ķīmiskais sastāvs
Iespaids uz apstrādi un gatavošanu
ĢM pārtikas izmantošanas apjomi un vieta ikdienā lietojamajā pārtikas sastāvā
SA of GMF is directed by the results of a comparison between the GMF/counterpart. Factors taken into account in the safety assessment include:
identity; source; composition;
effects of processing/cooking;
transformation process;
the recombinant DNA (e.g. stability of insertion, potential for gene transfer);
protein expression product of the novel DNA;
effects on function;
potential toxicity;
potential allergenicity;
possible secondary effects from gene expression or the disruption of the host DNA or metabolic pathways, including composition of critical macro-, micro-nutrients, anti-nutrients, endogenous toxicants, allergens, and physiologically active substances;
Unintended effects may be due to factors such as random insertion events which might result in disruption of existing genes, modifications of protein expression or formation of new metabolites. The expression of enzymes at high levels may give rise to secondary biochemical effects, e.g. an altered metabolic flux resulting in changed metabolite patterns.
potential intake and dietary impact of the introduction of the genetically modified food.
The comparator used to detect unintended effects should ideally be the near isogenic parental line grown under identical conditions. In practice, this may not be feasible at all times, in which case a line as close as possible should be chosen. The resulting natural variation should be taken into account in assessing the statistical significance of the unintended effect.
Present approaches to assess unintended effects are based, in part, on the analysis of specific components (targeted approach). In order to increase the probability of detecting unintended effects, profiling techniques are considered as useful alternatives (non-targeted approach). Profiling techniques are used at different level e.g. genomics, proteomics and metabolomics, and may contribute to the detection of differences in a more extensive way than targeted chemical analysis. However, they are not yet fully developed and validated and have certain limitations.
Safety aspects of genetically modified foods of plant origin; Report of a Joint FAO/WHO Expert Consultation on Foods Derived from Biotechnology; WHO/FAO; 29 May – 2 June 2000

38. Uzturvērtības analīze
Rīsam ar ĢM rezultātā pazeminātu gluteīna koncentrāciju negaidīti konstatēts prolamīnu daudzuma pieaugums, kas parasti vērojams tikai sake raudzēšanas procesā. Šādas izmaiņas tradicionālā sastāva analīze (kopproteīns, aminoskābju profils) neuzrādītu.
„zelta rīsam“ – ksantofīlu negaidīta uzkrāšanās, ko standartanalīzes neuzrādītu.
Nutrition Considerations should not be seen separated from SE!!!
Reason for this statement and a loophole in current assessment of GMF:
intended alterations can go hand in hand with unintended and unexpected changes of the nutrition-profile of a certain foodstuff or –ingredient
There are allready several examples where this has happened
In two of the mentioned examples the alteration of would not have been detected by standard compositions analyses as carried out in the moment for stating substantial equivalence of a GMP/GMF although both alterations would have an impact on nutritional

39. BA analīzes trūkumi
Sastāva analīzes izmantošanai neparedzētu ģenētiskās modifikācijas blakusefektu atrašanai ir ierobežotas lietošanas iespējas, it īpaši ja jāatrod nezināmas anti-uzturvielas un toksīni
Precīzam izvērtējumam nepieciešama smalkāka molekulārā analīze – DNS sekvenēšana, mRNS spektra noskaidrošana, proteīnu analīze, sekundāro metabolītu daudzveidības noskaidrošana, in vitro toksiskuma pārbaude.
Methodologies, such as profiling techniques, offer a means of providing a more detailed analytical comparison.
However, much more developmental work would be necessary before such methods could be validated.

40. BA trūkumi
BA dati ir izkliedēti pa visu pieteikumu, tie nav koncentrēti vinā nodaļā
sastāva dati par neapstrādātu un apstrādātu produktu, kā arī par pašu apstrādes procesu ir izkliedēta dažādās pieteikuma sadaļās.
Sastāva analīzē nav skaidrs, k;a izmantota GLP.
Graudu analīzes rezultātus attiecina uz apstrādātu produktu
Kukurūzas pieteikumos atrodami tikai dati par apstrādes procesu;
Rapša pieteikumos dati par apstrādātiem produktiem pieejami nepietiekamā apjomā
Faktiski nav datu analīzes par izmantošanas apjomiem
Although the NF-Dossiers are in general more concise than the 90/220-Dossiers, this is unfortunately not true for SE-Data. There is no special chapter dealing with SE, and one has to gather the necessary information for validating the statements from different chapters within the dossier which is timeconsuming and dissatisfying. One works round to get all the information necessary to build ones picture on what data have been used by the applicant to demonstrate SE. cumbersome work for scientists/CA as well as for every other interested person (like me).
“not stand alone” means that some results are only presented by citation or short summaries – that limits the evaluation (although reports must have been available at time of application).
It is not clear according to the documents and extra sheets, if GLP was followed when doing the analyses for comparison of composition.
Only within the Rape-Dossiers one can find data regarding the composition of processed products, but these analyses need to be taken with caution (limited sample size, just a few parameter, no statistical evaluation). The final food products were not investigated for the presence of rDNA or the respective gene-products in any of the dossiers. Consequently, the claim of SE for final products is not justified by experimental data.

41. BA trūkumi Statistiskās analīzes metodes apšaubāmas
Analīze netiek veikta visu eksperimentu gaitā
Nav sniegta informācija par metodēm, programmām
Nevar secināt, ka visos gadījumos lietotas atbilstīgas modernas metodes
Būtiskas un nozīmīgas sastāva atšķirības visos pieteikumos
Atšķirības tiek ignorētas, nedodot skaidrojumu vai brīvi izvēloties “normālas” variācijas robežas no literatūras datiem.
Analīzes netiek atkārtotas, tajās neiekļauj pietiekamu savienojumu daudzveidību
lai iegūtu labāku pārskatu par sastāva atbilstību
lai precīzāk noskaidrotu blakusefektu rāšanās briesmas
There are no reliable statistical evaluations (not to trace back according to data in dossiers) or at least there is no evident statistical evaluation. Apparently not all compo analyses were subjected to statistical evaluation and statistical methods applied and software used are rarely specified. Only one dossier includes proper satistical sheets.
One can find significant or remarkable differences in every single dossier – at least when you have a detailed look at single locations or regions. But in no case such differences in results of comparative studies were considered as sufficient evidence to repeat analysis by extending the set of parameters compared – in terms of precaution and to boost the degree of reliance of the statement “SE” or “no difference”.
Literatur ranges: older literature (1970!!!)
Hence it cannot be concluded, that in each case the statistical evaluation is actually state of the art.

42. Vides un ekoloģiskais risks
ĢM daļas pārvietošanās un ekspresija citos organismos
ĢM augs kopumā
Bīstamība, kas saistīta ar iedarbību uz citiem organismiem
Rezistences evolūcija kaitēkļu populācijā

43. Bīstamība saistībā ar gēnu plūsmu
Sēklu nejauša izkliede un zaudēšana ĢM augu transporta procesā
Horizontālā gēnu pārnese neseksuāla ceļā no viena organisma uz citu
Putekšņu pārnese uz tā paša auga citām šķirnēm, radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas sugām.

44. Bīstamība sakarā ar ĢM augu
ĢM augs pats var kļūt bīstams videi, ja tā jaunās īpašības uzlabo tā konkurētspēju un piemērotību ekoloģiskajai nišai
Jauniegūtie gēni var uzlabot kādu auga īpašību, kas padara to invazīvāku, palielina iespējamību pāriet savvaļas jeb “nezāļu” formā

45. Bīstamība iedarbībā ar citiem objektiem
Tiek apdraudētas sugas, kas nav ĢM tiešais mērķis
Noderīgās sugas, tai skaitā kaitēkļu dabiskie ienaidnieki;
citi kaitēkļi;
augsnes organismi;
aizsargājamās sugas
biodaudzveidību un sugu daudzveidību veidojošais organismu spektrs

46. Rezistences izveidošanās bīstamība
Kaitēkļu populācijā, kuru paredzēts apkarot ar ĢM auga palīdzību var veidoties rezistence
kukaiņu rezistence pret Bt augiem tiek uzskatīta par nenvēršamu ļaunumu;
vīrusu rezistence ĢM augos līdz šim nav plaši izmantota, taču vīrusi ātri pielāgojas parastās selekcijas ceļā iegūtajās šķirnēs;
sēņu un baktēriju rezistenti ĢM augi pagaidām vēl netiek komercializēti, bet kaitēkļi pielāgojas parastās selekcijas rezult’tā iegūtajām šķirnēm vidēji piecu gadu laikā
erbicīdu rezistentie ĢM augi tiek veidoti, lai atvieglotu cīņu ar nezālēm, taču tās ātri attīsta rezistenci pret herbicīdu iedarbību.

47. Biedējoši fakti
Nemodificēta rapša audzēšana Kanādā tīrā veidā vairs nav iespējama
Rekombinējošu, pret vairākiem herbicīdiem rezistentu augu parādīšanās (gēnu sablīvēšanās)
Sēklas atrodamas augsnē pat 13 gadus pēc izsēšanas, Lielbritānijas lauksaimniecības ministrija aizliedz stādīt rapsi agrākajos ĢM rapša izmēģinājumu lauciņos
Krustošanās gadījumi pat 26 km attālumā no ĢM augu augšanas vietas;
Krustošanās biežums nav lineāri atkarīgs no attāluma
ASV atrasts būtisks nemodificēto graudu piesārņojums ar modificētajiem
"Starlink"-kukurūza ASV atrasta 12% kontrolēto paraugu un pat starp Meksikā augošām savvaļas sugām trīs gadus pēc aizlieguma to izmantot un pēc izņemšanas no tirgus.

48. ĢMO brīvas zonas un reģioni
Desmit ES reģionu valdības vēlas kļūt par ĢMO brīvām zonām.
Aquitaine, Basque Country, Limousin, Marche, Salzburg, Schleswig-Holstein, Thrace-Rodopi, Tuscany, Upper-Austria, Wales
Simtiem municipalitāšu un rajonu ES ir paziņojuši sevi par “ĢMO brīvām zonām”
Zemnieki brīvprātīgi paraksta līgumus nelietot ĢMO augus
EK nepiekrīt valstu vai autonomiju tiesībām aizliegt ĢMO audzēšanu, piekrītot, ka veidojot “ĢMO brīvas zonas”
var būt tikai brīvprātīgas vienošanās.
Karintijas (Austrija) reģionālās valdības izveidotais ĢMO-piesardzības likums, kas faktiski aizliedza ĢMO audzēšanu līdz ar nemodificētām šķirnēm, netika atzīts EK

49. Fakti un vērtības: Fakti: Vērtības:
ĒTISKĀ VĒRTĒJUMA PAMATS
Fakti un vērtības:
Fakti:
Eksperimentāli mērāmi ar fizikālām metodēm un instrumentiem.
Faktam nav morālas vērtības.
Vērtības:
Labā un sliktā, taisnīgā un netaisnīgā, atbildības, pienākumu, tiesību, ideālu morāliskais novērtējums.
Nav iespējams eksperimentāli novērtēt. Saprotamas filozofiskas analīzes, pārdomu rezultātā.

50. Ētiskas dabas iebildumi – ĢM pārtika ir slikta tāpēc, ka tā:
1. ir pret Dieva gribu
2. tiek radīta ar tehnoloģiju, kurai līdzīgas nav bijis
3. pārkāpj sugu robežas
4. izmanto vairošanu bez seksa
5. izjauc dabas kopību un skaistumu
6. dara pāri just spējīgām dzīvām būtnēm

51. Gēnu inženierija – ĢMO iegūšanas pamats
“ noved cilvēci jomā, kas pieder vienīgi un tikai Dievam”
- princis Čārlzs

52. Iebildumi no ētikas viedokļa
Nespēlēt Dieva lomu
Pretarguments:
Dievs grib, lai mēs ražotu ĢM pārtiku, radītu augsti tehnoloģisku medicīnu

53. Iebildumi no ētikas viedokļa
Nebijusi tehnoloģija
Pretarguments:
lauksaimniecība

54. Iebildumi no ētikas viedokļa
Sugu robežu pārkāpšana
Pretarguments:
mūļi
kviešu hibrīdi

55. Iebildumi no ētikas viedokļa
Neseksuāla vairošanās
Pretarguments:
meristēmu kultūras
spraudeņi

56. Iebildumi no ētikas viedokļa
Dabas līdzsvara, skaistuma un veseluma apdraudējums
Pretarguments:
civilizācija

57. Iebildumi no ētikas viedokļa
Nepostīsim dabu !
Pretarguments:
teorija un prakse

58. Iebildumi no ētikas viedokļa
Nedarīsim pāri just spējīgiem organismiem
Pretarguments:
kā ar gaļas ēdājiem ?

59. Vai ĢM pārtika atrisinās sociālās problēmas?