1. Informācijpratības apmācību organizēšana bibliotēkās
Daina Pakalna
Latvijas Universitātes
Sociālo zinātņu fakultātes
Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas docente

2. Lekcijas saturs Kas ir informācijpratība, ko tā ietver.
Informācijpratības modeļi un standarti.
Informācijas prasmes valsts izglītības standartos.
Kāda ir bibliotēkas loma informācijas prasmju veidošanā?

3. Termina rašanās informācijpratība
information literacy
информационная грамотность
“Cilvēki, kuri ir apmācīti izmantot savā darbā informācijas resursus, var tikt saukti par informācijpratīgiem. Viņi ir iemācījušies atrast un izmantot informācijas avotus dažādu problēmu risināšanai. ”
1974. g. P. Zurkovskis Nacionālajai Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes komisijai

4. ALA definīcija
Informācijpratīgai personai ir jābūt spējīgai noteikt, kad informācija ir vajadzīga, noteikt šīs informācijas atrašanās vietu, kritiski izvērtēt informāciju un efektīvi to pielietot problēmas risināšanai.
1989. g. ALA Informācijpratības komiteja

5. Latviešu valodā apstiprinātā definīcija
Spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju.
Akadēmiskā terminu
datubāze AkadTerm

6. Jēdziena attīstība
Informācijpratība = bibliotēkas izmantošanas iemaņu apgūšana (70-tie gadi);
Informācijpratība = lietotāju apmācība dažādu informācijas avotu meklēšanā (80-tie gadi);
Informācijpratība = uzsvars uz elektroniskajiem informācijas resursiem, izmantošana, kritiskā domāšana, novērtēšana
(no 90 gadiem).

7. Informācijpratības struktūra

8. Informācijpratības komponenti
Lasītprasme,
Rakstītprasme
Domāt
prasme
IKT

9. Lasīšanas kompetence
rakstisku tekstu izpratne, izmantošana un izvērtēšana, lai sasniegtu savus mērķus un pilnveidotu savas zināšanas un potenciālu un piedalītos sabiedrības dzīvē.
(Geske, Grīnfelds, Kangro, & Kiseļova, 2010).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskas skolēnu novērtēšanas programmas 2009.g. pētījums "Ko skolēni zina un prot - kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs"

10. Ko ietver lasīšanas kompetence
Noteiktas informācijas atrašana tekstā.
Informācijas iegūšana
Teksta izpratnes veidošana, balstoties uz tekstā atrodamiem pierādījumiem.
Informācijas integrēšana un interpretēšana
Teksta sasaiste ar personisko pieredzi, zināšanām un viedokli.
Informācijas reflektēšana un izvērtēšana

11. Latvijas skolēnu lasīšanas kompetence
27. – 34. vieta (igauņi – 13.).
vislabāk padodas informācijas reflektēšana un interpretēšana un pārtrauktā teksta (tabula, grafiks, diagramma, instrukcija, katalogs, karte u. c.) uztveršanu.
Maz skolēnu, kas spēj veikt augstākā kompetences līmeņa uzdevumus (0,1 %);
Grūtības konkrētas informācijas atrašana un atlase vienkāršā vai sarežģītā tekstā.
(Geske, Grīnfelds, Kangro, & Kiseļova, 2010).

12. Cēloņi?
„Latvijā nav izstrādāta precīza metodika, kā skolēnam meklēt informāciju, tāpēc kopumā situācija varētu būt tāda, ka skolēniem netiek pietiekami mācīts strādāt ar informāciju un lasīšanas prasmju attīstīšanu.”
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga

13. Informācijpratības modeļi
Austrāliešu modelis (1996.g. Penijs Mūrs);
Informācijpratības septiņu aspektu modelis (Kristīne Bruce)
Septiņi informācijpatības pīlāri (The Seven Pillars of Information Literacy)
Teberera modelis (pēc skolēnu darbības jomām);
Big6 – Lielais sešinieks

14. Austrāliešu modelis (1996. g
Austrāliešu modelis (1996.g. Penijs Mūrs) Domāšana un jautājumu uzdošana

15. Septiņi informācijpatības pīlāri (The Seven Pillars of Information Literacy)

16. Lielais sešinieks (Big Six)
1988. g. Sirakūzu universitātes profesors Maikls Eisenbergs un vidusskolas mediju speciālists Roberts Berkovics.
Informācijas meklēšanas prasmes, process + izziņas prasmes, procesu (informācijas sintezēšana un novērtēšana).

17. Seši soļi http://www.big6.com/
1. Uzdevuma formulēšana
Jāformulē paveicamais uzdevums
-Jāpārzina, kāda informācija būs nepieciešama
2. Informācijas meklēšanas stratēģijas noteikšana
-Jāapsver visi iespējamie avoti;
-Jāizvēlas vislabākais
3. To atrašanās vieta un pieejamība
Jānosaka informācijas avota atrašanās vieta;
- Jāiegūst informācijas avots
4. Informācijas izmantošana
-Jālasa, jāklausās, jāskatās;
-Jāizraksta, jāanotē, jākonspektē utt
5. Sintēze
Jāapkopo informācija no dažādiem avotiem;
-Jāveido savs darbs
6. Novērtēšana
Jāizvērtē rezultāts;
Jāizvērtē process

18. Projekts "Skolu bibliotēku un informācijas pakalpojumu attīstība Latvijā"
Četri IP komponenti:
Atrašanas prasmes;
Analīzes prasmes;
Izpratne;
Sintēze – sava darba radīšana,
prezentēšana, izvērtēšana.
Projekta noslēguma ziņojums
I.Gudakovska un Dž. Brauns projekta noslēguma
izvērtēšanā 2001.g. maijā
Foto: Toms Grīnbergs

19. Atrašanas prasmes 2. Analīzes prasmes Projekta noslēguma ziņojums

20. 3. Izpratne
4. Sintēze – sava darba radīšana, prezentēšana, izvērtēšana
Projekta noslēguma ziņojums

21. Informācijpratības standarti
Amerikas Skolu bibliotekāru asociācijas
Informācijpratības standarts skolēniem (1998)
9 standarti un 21 indikators

22. 1. Standarts. Informācijpratīgs skolēns prot kompetenti un efektīvi atrast informāciju
Indikatori:
1. Konstatē, kad informācija ir nepieciešama.
2. Apzinās, ka lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama precīza un uzticama informācija.
3. Precīzi noformulē informācijas pieprasījumu.
4. Nosaka, kādi būs potenciālie informācijas avoti.
5. Izvēlas atbilstošāko informācijas meklēšanas stratēģiju.

23. Informācijpratības standarti
ALA Koledžu un zinātnisko bibliotēku asociācijas (ACRL) “Informācijpratības kompetences standarts augstākajai izglītībai” (2000)

24. Informācijas prasmes izglītības standartos
Pamatizglītības standartā. Dabaszinības (beidzot 3. klasi)
6. Pētniecības darba pamati. Izglītojamais:
6.1. iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot, klausoties, skatoties;
6.2. izmanto vienkāršus uzziņu literatūras avotus (grāmatas, bērnu enciklopēdijas, Sarkano grāmatu, kalendāru) un specifiskus informācijas avotus (modeļus, Latvijas karti, globusu);
6.3. atrod būtiskāko informāciju lasītajā un dzirdētajā atbilstoši mērķim.
Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 530). Izgūts no

25. Informācijas prasmes izglītības standartos
Pamatizglītības standartā. Bioloģija (beidzot 9. klasi)
8.1. iegūst informāciju uzziņu avotos (grāmatas, rokasgrāmatas, enciklopēdijas, žurnāli, laikraksti, informatīvi bukleti, internets), specifiskos informācijas avotos (Sarkanā grāmata, augu un dzīvnieku noteicēji, reklāmas izdevumi, modeļi, videofilmas, muzeji, botāniskie un zooloģiskie dārzi, zooveikals, dzīvnieku patversme);
8.2. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam;
8.3. prot salīdzināt dažādos avotos iegūto informāciju un izsaka savu viedokli par to;
8.4. apkopo iegūto informāciju;
8.5. saglabā iegūto informāciju, izmantojot dažādas metodes, arī mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas;

26. Google paaudzes informācijpratība
Lielbritānijā veiktais pētījums (CIBER) 2008.g.
Secinājumi:
Interneta vidē pavada lielu daļu laika;
Priekšroka - vizuālajam materiālam;
Izcilas datorprasmes, bet vāja informācijpatība;
Maz laika velta informācijas novērtēšanai;
Ātri “pārlec” no vienas hipersaites uz otru, maz lasa tekstus;
“Copy-paste” kultūra;
Trūkst zināšanu par informācijas meklēšanas avotiem.

27. Secinājumi – ko darīt bibliotēkām:
Kļūt lietotājorientētām, respektējot e-lietotāju vajadzības;
Jāpēta lietotāju vajadzības un informācijas lietošanas paradumi;
Reklamēt digitālās bibliotēkas un kolekcijas;
Sociālo tīklu izmantošana bibliotēkas resursu un pakalpojumu reklamēšanā;
Krājuma digitalizēšana;
Jau no mazotnes audzināt bibliotēkas lietošanas prasmes.

28. Aktuālākās tēmas (skolēnu viedoklis)
Bibliotēkas lietošanas navigācija:
Enciklopēdijas, vārdnīcas;
Zinātniskie žurnāli;
Populārzinātniskie raksti.
Citu autoru darbu analizēšana;
Datoru lietošanas prasmes:
Datubāzes;
Katalogi;
Enciklopēdijas;
Interneta lietošana.
Kā veidot pareizi atsauces.
No skolēnu prāta vētras idejām T. Zahares maģistra darbā

29. Kādam jābūt informācijpratības kursu vadītājam?
Augsti kvalificēts informācijas speciālists;
Zina vairākas valodas;
Ir ar plašu redzesloku;
Ar labu humora izjūtu, dzīvespriecīgs, komunikabls, mūsdienīgs;
Labi atalgots.
No skolēnu prāta vētras idejām T. Zahares maģistra darbā

30. Iespējamie nodarbību temati
Bibliotēkas krājuma izmantošana (struktūra, izkārtojums).
Uzziņu avoti (darbs ar vārdnīcām, enciklopēdijām).
Elektroniskie informācijas avoti (datubāzes, tiešsaiste uzziņu resursi);
Informācijas meklēšana elektroniskajos katalogos;
Informācijas meklēšana ZPD.
Darbs ar informācijas avotiem.
Godīga citēšana. Norāžu un atsauču veidošana.

31. Izmantotie informācijas avoti
A British Library (2007). Information Behaviour of the Researcher of the Future. Geske, A., Grīnfelds, A., Kangro, A., Kiseļova, R. (2010). Ko skolēni zina un prot – kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Rīga: Latvijas Universitāte. Izgūts no Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi Nr.281). Izgūts no Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 530). Izgūts no Skolu bibliotēku un informācijas pakalpojumu attīstība Latvijā : 2. projekts : projekta konsultanta Džeralda R. Brauna ziņojums. (2002). Rīga : LU Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrs. Izgūts no

32. Dreimane, J. (2008). Pētījums par google paaudzes informācijpratību.
Bibliotēku Pasaule, 44,
Jēkabsone, M. (1008). Skolas bibliotēka kā piedzīvojums: Hanke Zīla par Vācijas skolu bibliotēku informācijpratības veicināšanas aktivitātēm. Bibliotēku Pasaule, 48,
Chevillotte, S. (2010). Information Literacy. In Bates, M. & Maack M. N. (Eds). Encyclopedia of Library ans Information Science. Vol.III (third ed.)
Maižele, I. (2005). Informācijpratības veidošana skolas bibliotēkā.
Izglītības iestādes bibliotekāra rokasgrāmata, 2,
Zahare, T. (2008). Daugavpils vidusskolēnu informācijpratība. Bibliotēku Pasaule, 44,

33. Stāstu stāstīšana un priekšā lasīšana bērniem

34. Kas ir stāsts un vai bibliotekārs ir stāstnieks?
Stāsti ir visapkārt, tie tikai jāpamana.
Katrs ir stāstnieks – it īpaši bibliotekāri.
Par ko stāstīt bibliotekāram?
Kā veidot stāstu?
Stāsts un lasīšana priekšā. Līdzīgais un atšķirības.

35. Projekts “Stāstu bibliotēkas”

36. Projekts “Stāstu bibliotēkas”
Inguna Radziņa, Igeta Gredzena, Aelita Ramane par UNESCO projektu “Stāstu bibliotēkas”

37. Par pelēniem stāsta Inese Ezeriņa Limbažu bērnu bibliotēkā

38. Bibliotēka – vieta, kur radīt stāstus
Krāsainās pasakas Limbažu bērnu bibliotēkā

39. Inguna Radziņa un lelles

40. Rosināt bērnus stāstīt, sacerēt stāstusĀ
Vārds + vārds = stāsts
Fantāzijas binoms – vārdi atbrīvoti no ikdienišķās nozīmes.

41. Viela fantāzijai Kas notiktu, ja.... Jautājumi un atbildes: Kas? Kur?
Ko darīja?
Ko tas teica?
Ar ko tas breidzās?

42. Spēles ar pasakām
Ačgārnā pasaka “Pasaka pēc atslēgvārdiem” Kas notika pēc tam? Pasaku kokteilis

43. Propa kārtis
Aizliegums Aizlieguma pārkāpšana Kaitējums Varoņa došanās projām Uzdevums Satikšanās ar devēju Burvju līdzekļi Pretinieka parādīšanās Pretinieka pārdabiskās spējas Cīņa
Uzvara
Atgriešanās mājās
Viltus varonis
Grūti uzdevumi
Nelaimes likvidēšana
Varoņa atpazīšana
Viltus varoņa atmaskošana
Pretinieka sodīšana
Kāzas

44. Apkopojot to visu:
Bibliotēka ir vieta grāmatām, stāstiem un fantāzijai.
Bibliotekārs var būt lielisks stāstnieks.
Viss var sākties ar grāmatu, bet var pārtapt arī STĀSTĀ.
Bibliotēka – vieta, kur radīt jaunus stāstus, varbūt arī rakstīt tos jaunās grāmatās.
Lai Jums izdodas!