1. Kompetenču pieeja mācību saturā
Mācību seminārs Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu vecākiem
Kompetenču pieeja mācību saturā
2018.gada 1.februāris
Jelgavas Valsts ģimnāzija

2. Sasniedzamais rezultāts
Izprot mācīšanās pieejas pārmaiņu nepieciešamību un likumsakarības.
Ir priekšstats, kas mainīsies vērtēšanā.
Ir priekšstats, kas ir caurvijas.
Ir priekšstats par jauno mācību saturu.

3. Kāpēc pārmaiņas nepieciešamas?

4. Kardināli mainījusies ekonomiskā,
politiskā, sociālā situācija -> mainās mūsdienu cilvēkam nepieciešamās prasmes.
Latvijas skolēnu sekmju līmenis liek uztraukties par viņu tālākajām iespējām akadēmiskajā un profesionālajā jomā.
Mainījies pats skolēns un tas,
ko viņš sagaida no izglītības.

5. 65% no jaunajiem cilvēkiem, kas šodien sāk skolu, strādās profesijā, kāda šodien neeksistē
Realizing Human Potential in the Fourth Industrial Revolution An Agenda for Leaders to Shape the Future of Education, Gender and Work,
World Economic Forum, January 2017

6. Latvijas skolēnu % ar augstu kompetenci
OECD PISA 2015 LATVIJAS SKOLĒNU PROCENTS AR AUGSTU KOMPETENCI 2X MAZĀKS NEKĀ VIDĒJI EIROPĀ
dabaszinātnes
lasīšana
matemātika
Latvijas skolēnu % ar augstu kompetenci
3,8 %
4,3 %
5,2 %
Eiropā vidējais % ar
augstu kompetenci
7,8 %
8,3 %
10,7 %

9. Kas mainīsies?

10. Mācīšanās pieejas maiņa- sistēmiska pieeja
Skaidrs sasniedzamais rezultāts skolēnam
Jēgpilni, daudzveidīgi uzdevumi un atbalsts
Attīstoša atgriezeniskā saite
Skolēni domā par savu mācīšanos
Mācīšanās pieejas maiņas fundaments ir tajā, ka procesam jākļūst uz skolēnu centrētam. Tas nozīmē, ka mēs mācām nevis saturu, bet bērnu. Tas skan vienkārši, taču arī šī ideja prasa, pirmkārt, savu iekšējo pārliecību un vērtību caurskatīšanu, otrkārt, mums nepieciešams izcelt visus labos piemērus, kur skolēns ir centrā – tikai redzot šos piemērus, radīsies izpratne un ticība par to, kā un kāpēc tas vajadzīgs. Viens no aprobācijas skolu uzdevumiem ir kļūt par šiem labajiem piemēriem, kur skolēns jauno mācību saturu apgūst iedziļinoties, attīsta caurvijprasmes, kur visa skola kā mācīšanās organizācija un arī ārējie partneri ir fokusējušies uz to, lai bērns pēc iespējas pilnvērtīgāk un jēgpilnāk mācītos.

11. patstāvīgi un veselīgi Mācās prasmīgi un ieinteresēti
Dzīvo
patstāvīgi un veselīgi
Mācās
prasmīgi un ieinteresēti
Rada
inovatīvi un produktīvi
SKOLĒNS
Līdzdarbojas
izsvērti un atbildīgi

12. Šajā shēmā jūs redzat, kā veidojas sasniedzamais rezultāts skolēnam – tajā iestrādātas gan mācību jomu zināšanas, gan caurviju prasmes, gan tikumi. Respektīvi, sasniedzamie rezultāti ir kompleksi un tie visi virza uz vīziju par to, kādam jābūt skolēnam, kad viņš beigs skolu.

13. Sasniedzamais rezultāts
Lietpratība(kompetence) ir kompleksa zināšanu, prasmju, izpratnes, vērtību, attieksmju un vēlmju kombinācija, kas kalpo par pamatu cilvēka RĪCĪBAI pasaulē noteiktā jomā.
Līdz ar to, savijoties vienā bizē iepriekš minētajām komponentēm, veidojas tā saucamā kompetence jeb lietpratība. Un arī šajā attēlā redzat, ka kompetences kā sasniedzamā rezultāta galvenā ideja ir virzīt skolēnu uz darbību – darbību, kurā viņš lieto mācību procesā apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes, lai radoši risinātu problēmas, radītu inovācijas, aktīvi piedalītos sabiedrības dzīvē utt.
Caurviju prasmes ietver nozīmīgus skolēna darbības kognitīvos, afektīvos un sociālos aspektus, kas attiecas uz visiem cilvēka darbības virzieniem. Caurviju prasmes palīdz apgūt zināšanas dažādos kontekstos un ar dažādiem domāšanas un pašvadītas mācīšanās paņēmieniem, tādējādi stiprinot jaunu zināšanu sasaisti ar personisko pieredzi. Savukārt caurviju prasmju izmantošana dažādās mācību jomās nostiprina skolēnu spējas tās izmantot patstāvīgi un visdažādākās situācijās, tostarp sarežģītās un neparedzamās. Skolēns ir apguvis caurviju prasmes – pašizziņu un pašvadību, domāšanu un radošumu, sadarbību un līdzdalību, digitālo prasmi.
OECD Education2030

14. Caurviju būtība
METAFORA PAR MĀJAS BŪVNIECĪBU! MUMS kopā un katram ir skaidrs – KAS IR MĀJA?! Mums ir materiāli (jomas/pamatprasmes jomās, kas ir dažādas), mums ir instrumenti un iemaņas (Caurvijas), bet plāns un dizains – katram ir atšķirīgs (atkarībā no vajadzībām, iespējām) - un tā ir katra skolotāja atbildība (lai jumts netek un māja nesabrūk) – to arī mēs dosim projektā)… Jāparāda ar dažiem piemēriem, kā viena uzdevuma ietvaros var savīties kopā vairākas caurvijas.
Jāpaskaidro ideja, ka dažādas caurvijas vienkāršāk/dabiskāk ir iesākt/darbināt kādās jomās vairāk kā citās. Parādīt ar kādiem maziem piemēriem.

15. Pašizziņa un pašvadība Sadarbība un līdzdalība
Caurviju prasmes
. Ir motivēts patstāvīgi mācīties un pilnveidot sevi; saprot un seko līdzi savam mācīšanās procesam.
Pašizziņa un pašvadība
Iztēlojas un rada jaunas idejas un produktus, piedāvā inovatīvus risinājumus un rod jaunus izpausmes veidus.
Domāšana un radošums
Domā un rīkojas kā atbildīgs sabiedrības pilsonis, sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, dažadās vidēs.
Sadarbība un līdzdalība
Droši un atbildīgi izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un ar to starpniecību rada jaunas zināšanas.
Digitālā
Šobrīd projektā caurvijprasmes grupētas 4 grupās. Tās visas ir savā starpā saistītas, ļoti bieži tās ir nepieciešamas visas vienlaicīgi, citreiz mācību procesā jādarbina tikai kāda no tām – atkarīgs no uzdevumu kompleksuma, bet pēc būtības – šie ir rīki, ko, skolēnam apgūstot, viņš kļūs arvien patstāvīgāks, atbildīgāks, mācēs mācīties, respektīvi, būs gatavs nezināmajam, kas viņu gaida, beidzot skolu 2030.gadā.

16. Kā notiek/notiks mācīšanās?
Sensorais reģistrs
Ilgtermiņa atmiņa
Īstermiņa atmiņa
Domāšanas caurvijas loma
Uzmanība
Var noturēt īsu laiku
Neierobežota ietilpība/ ilgums
Noturas vien dažas sekundes

17. Kas mainīsies vērtēšanā?

18. Tradicionālā vērtēšanas piramīda Pārveidotā vērtēšanas piramīda
Vērtēšana kā mācīšanās
Tradicionālā vērtēšanas piramīda
Vērtēšana mācīšanās uzlabošanai
Mācīšanās novērtēšana
Mācīšanās novērtēšana
Pārveidotā vērtēšanas piramīda
Kopsavelc, uzsverot, ka, lai panāktu skolēnu mācīšanos iedziļinoties, jāmainās pašai pieejai vērtēšanai. Agrāk par vērtēšanas galveno mērķi izvirzījām novērtēt skolēna sniegumu, sašķirot, kurš var un kurš nevar. Ja vēlamies panākt lielāku skolēnu atbildību par savu mācīšanos, radīt iespējas visiem būt sekmīgiem, ieguldīt pūles sava darba uzlabošanā, tad mums jāizvērtē līdzšinējā vērtēšanas prakse, mainot uzsvarus no mācīšanās novērtēšanas uz vērtēšanu mācīšanās uzlabošanai, vēl vairāk uz vērtēšanu kā mācīšanos, kur arvien vairāk gan vērtēšanas plānošanā, gan tās veikšanā lielāka loma un iesaiste kļūst skolēnam un kur vērtēšanas mērķis arvien vairāk ir par to, kā palīdzēt skolēnam uzlabot viņu mācīšanos. Turpmāk par labu vērtēšanu uzskatīsim ne tikai tādu, kas mums palīdz precīzi izmērīt to, ko vēlamies, bet arī, vai šī vērtēšana atstāj pozitīvu ietekmi uz skolēna mācīšanos, tai skaitā, vēlmi uzlabot savu sniegumu. 
Saki, ka tagad mēs konkrēti pievērsīsimies vienam ļoti nozīmīgam vērtēšanas mācīšanās uzlabošanai aspektam – kvalitatīvai un savlacīgai atgriezeniskai saitei. Rosini piedalīties aktivitātē, kuru tad kopīgi varēsim analizēt.
Vērtēšana mācīšanās uzlabošanai
Vērtēšana kā mācīšanās
Rethinking Classroom Assessment with Purpose in Mind. Dr. Lorna Earl

19. “Kad, gatavojot zupu, to pagaršo pavārs un viņa palīgs - tad tā ir FORMATĪVĀ vērtēšana,
bet, kad to pagaršo restorāna viesis - tā jau ir SUMMATĪVĀ vērtēšana."
Roberts Steiks (Robert Stake)

20. Kas jauns mācību saturā?

21. Kas ir mainījies?
20.gs.
21.gs.
Vai un kā, apguvis jaunas prasmes un zināšanas, skolēns spēs tās pārnest jaunā, reālā situācijā?
Ko es darīšu stundā?
Ko skolēns būs apguvis?

22. Kas ir mainījies?
Ko es sagaidu?
Ko no mums sagaida?

24. SATURA ATTĪSTĪBA, PĒCTECĪBA
Beidzot 3. klasi
Uztver vienkāršu, skaidri izteiktu informāciju virtuālajā vidē un ar tās palīdzību atrod nepieciešamo (piemēram, reklāmā)
Beidzot 6. klasi
Izmanto dažādas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) informācijas meklēšanā virtuālajā vidē un uzkrāšanā par sev tuviem tematiem svešvalodā, lietojot balstvārdus.
Beidzot 9. klasi
Patstāvīgi izvēlas tekstus par sev interesējošām tēmām virtuālajā vidē, izvērtē iegūtās informācijas ticamību, atsaucas uz informācijas avotu.

26. Informācija