2. 18. Globalizācija un reģionalizācija

3. 18.1. Globalizācija

4. Diskusijas jautājumi Kas ir globalizācija? Kad un kā tā sākās?
Kas visvairāk iegūst no globalizācijas (kas ir visvairāk tajā ieinteresēts)?

5. Globalizācijas būtība un attīstība
Definīcija
Globalizācijas attīstības posmi
Galvenās iespējas un problēmas
Globalizācija Latvijā

6. Mūsdienās aizvien vairāk uzņēmumu veic savu darbību vairākās valstīs, aizvien vairāk valstu iesaistās globālās un starptautiskās organizācijās.
Mūsdienās ir pieņemts runāt par globalizācijas tendencēm pasaulē kā par dažādu kultūru tuvināšanos. Kā tas ietekmē un arī ietekmēs cilvēku ikdienas dzīvi parādīs laiks, taču nenoliedzami var apgalvot, ka globalizācijai, kā jebkuram procesam, ir savas stiprās un vājās puses.

7. Globalizācija ir kļuvusi par modernās pasaules sistēmas nozīmīgu reālu aspektu, par vienu no ietekmīgākajiem spēkiem pasaulē, kas nosaka mūsu planētas turpmāko attīstību.
Tā skar visas sabiedriskās dzīves jomas, ieskaitot:
politiku
ekoloģiju
ekonomiku
sociālo sfēru
kultūru
drošību

8. Definīcija
Globalizācija, skatoties no vēsturiskā viedokļa, ir cilvēces inovāciju un tehnoloģisko iespēju attīstības rezultāts
Globalizācija mūsdienu izpratnē ir starptautiskās tirdzniecības un investīciju pieaugums sakarā ar transporta un sakaru izmaksu samazināšanos, un pasaules tirgus pastāvīgu paplašināšanos
Globalizācija ir veids, kā cilvēki savieno kapitālu, tehnoloģiju, tirgu un politiku

9. Globalizācija Pieaug valstu savstarpējā atkarība
Preču plūsmas (Starptautiskā tirdzniecība)
Kapitāla plūsmas (Starptautiskās investīcijas)
Cilvēku plūsmas (Migrācija)
Pieaug valstu savstarpējā atkarība

10. Globalizācijas būtība
Globalizācija ir sinonīms savstarpējai sadarbībai un spēcīgai ekonomikai, pastāvot vēl lielākam konkurences spiedienam un paātrinātam zinātniski tehniskajam progresam. Globalizācijas apstākļos izdzīvos tas, kurš:
būs konkurētspējīgāks;
būs ar spēcīgāku ekonomiku;
pratīs izmantot zinātniski tehniskā progresa augļus.
Augstāk minētie elementi ir vieni no raksturīgākajiem globalizācijā.

11. Globalizācija ir process, kurš pakāpeniski pieaugušos apmēros ietekmē un veicina sadarbību starp dažādām kultūrām un civilizācijām, kas veidojušās konkrētu teritoriālu robežu ietvaros.
Kopumā, globalizāciju var definēt kā procesu, kas cilvēkus, organizācijas, tirgu, tehnoloģiju, finanses, informāciju un pārvaldību saista vienā vispārējā mijiedarbību tīklā pāri nacionālu valstu robežām.
Ekonomikā šis process ir stipri saistīts ar pasaules tirgus konkurences saasinājumu par informācijas telpas un dabas resursu kontroli, izmantojot jaunās tehnoloģijas.

12. Globalizācija nozīmē, ka indivīdi, privātuzņēmumi, valdības un nevalstiskās organizācijas ar partneriem dažādās pasaules vietās var mijiedarboties ātrāk, tālāk un lētāk nekā iepriekš. Šajā mijiedarbībā iespējams radīt produktus un idejas, kuriem ir globālā izplatība.
Globalizācija maksimizē gan ieguvumus, gan zaudējumus.
Globalizācijas radītās iespējas - jauni tirgi, jaunas tehnoloģijas un informācija - savstarpēji pārklājās ar līdzšinējām iespēju struktūrām un var dot impulsu straujākai tautas attīstībai.

13. Globalizācijas galvenā īpašība ir tas, ka ģeogrāfiskais attālums un teritoriālās robežas, kas pastāv starp valstīm un cilvēkiem, kļūst par mazsvarīgu faktoru gan politikā, gan citās cilvēku dzīves sfērās. Tas norāda uz to, ka gan nacionālās, gan lokālās (vietējas) valsts vai citu politikas dalībnieku intereses ir pakļautas globālām interesēm.
Augoša valstu savstarpēja atkarība ir globalizācijas rezultāts. Lai izdzīvotu un paliktu konkurētspējīgas, valstis ir spiestas iestāties starptautiskajās organizācijās un cieši sadarboties ar citām valstīm.

14. Ar jēdzienu „globalizācija" saprot valstu pieaugošo savstarpējo atkarību, kas rodas, palielinoties to ekonomiskajai integrācijai ārējās tirdzniecības, ārvalstu investīciju un cilvēku un ideju starptautiskās pārvietošanās iespaidā.
Gan ekonomiskie, gan neekonomiskie globalizācijas aspekti, piemēram, kultūras globalizācija, ir savstarpēji saistīti. Piemēram, valstis, kuru iedzīvotāji ir spējīgi sazināties kādā no starptautiskām valodām (sevišķi angļu valodā), kļūst pievilcīgākas ārvalstu tirdzniecības partneriem un investoriem.

15. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo valstīs ar visatvērtāko ekonomiku, ir lielāka nepieciešamība un plašākas iespējas apgūt svešvalodas, tādā veidā, veidojot kopēju sadarbību ekonomikas attīstības jomā.
Tomēr ekonomikas un kultūras globalizācija var izraisīt arī konfliktus. Neraugoties uz ārējās tirdzniecības un ārvalstu investīciju ekonomisko izdevīgumu, cilvēki var pret tiem protestēt, ja viņi jūt, ka ārvalstu preces apdraud viņu nacionālo kultūru.
streiks NĒ
Protests

16. Globalizācijas pamatiezīmes1.
Pasaules ekonomikas koncentrēšanās trīs reģionos - Japāna, Ziemeļamerika, Rietumeiropa. 2.
Nelīdzsvarota demogrāfiskā situācija - Āzijas iedzīvotāju skaitliskā dominante un Āfrikas iedzīvotāju nabadzība. 3.
Attīstīto valstu intereses nosaka pasaules zinātnes un tehnikas attīstības virzību uz pilnīgu ekonomikas privatizāciju, decentralizāciju un liberalizāciju. 4.
Palielinās plaisa starp sociāli integrēto un sociāli izstumto iedzīvotāju daļu; turpinās noslāņošanās starp bagātajiem un nabagajiem - bagātie kļūst vēl bagātāki, nabagie vēl nabagāki..

17. 5.
Jauna tehniskā un organizatoriskā revolūcija nosaka visu rūpniecību kopumā. 6.
Lielie uzņēmumi arvien aktīvāk kļūs par sadarbības tīklu dalībniekiem, bet vidējie un mazie - tiks pakļauti lielām organizatoriskām izmaiņām un tirgus izvirzītajām prasībām; rodas aizvien lielākas un ietekmīgākas korporācijas. 7.
Patreizējām tendencēm turpinot attīstīties, sagaidāms pieaugošs bezdarba līmenis. 8.
Pilsētas un to priekšpilsētas kļūst par svarīgām globalizētās ekonomikas teritoriālām vienībām.

18. Globālā kultūrindustrija. 11. 9.
Pieaug globālās ekoloģiskās briesmas un rodas vispasaules briesmu apziņa.
10.
Globālā kultūrindustrija.
11.
Nacionālās valsts lomas un nacionālās identitātes samazināšanās.

19. Globalizācijas process ir relatīvi jauna parādība, kas pasauli strukturē kā veselumu, jo agrāk notikumi pasaulē nebija cieši saistīti un strukturēšanās notika nacionālu valstu ietveros.
Globalizācijas procesā vienlīdz svarīga loma ir gan darbības veicējiem:
valdībām;
starptautiskām organizācijām;
multinacionālām korporācijām;
profesionāļiem;
studentiem;
kvalificētam darbaspēkam;
nevalstiskām organizācijām un citiem.
kapitālam;
informācijai;
politikai;
tehnoloģijai;
tirgum.
gan arī

20. Pasaules globalizācijas sektori
Finanšu un kapitāla globalizācija
Tirdzniecības un dažādu stratēģiju, īpaši konkurences globalizācija
Tehnoloģiju un izglītības globalizācija
Dzīvesveida un patēriņa modeļu globalizācija, kultūras globalizācija
Likumdošanas un pārvaldes globalizācija
Uztveres un apziņas globalizācija

21. GLOBĀLAS TEHNOLOĢIJAS
IESPĒJAS
GLOBĀLI TIRGI
GLOBĀLAS TEHNOLOĢIJAS
GLOBĀLAS IDEJAS
GLOBĀLA SOLIDARITĀTE
piedāvā iespējas cilvēkiem bagātināt savas dzīves

22. NAV ROBEŽU CILVĒKIEM PRECĒM INFORMĀCIJAI KAPITĀLAM PĀRVALDĪBAI
PAKALPOJUMIEM
KAPITĀLAM
PĀRVALDĪBAI
TEHNOLOĢIJĀM
INFORMĀCIJAI

23. TRŪKUMI Valsts ir atvērta konkurencei1.
Valsts ir atvērta konkurencei 2.
Pastiprinās sabiedrības noslāņošanās 3.
Saasinās reģionālā nevienlīdzība 4.
Novājinās trešās pasaules valstis un pastiprinās lielvalstis 5.
Galvenais ekonomiskais spēks pieder nevis valstij, bet gan multinacionālām korporācijām

24. Globalizācijas attīstības posmi
Vai globalizācija ir jauna parādība? Līdz 1870 nav īpaši pamatoti runāt par globālo ekonomiku.
Trīs viļņi:
– industriālā revolūcija
– starptautiskā tirdzniecība
– IT

25. Globalizācijas trīs viļņi
ai arī termins Globalizācijas vislielākajā mērā identificē mūsdienu notikumus, tomēr tas nav gluži jauns process – par globalizācijas sākšanos tiek uzskatīti 19.gadsimta 70-tie gadi. Līdz 1870.gadam par Globalizāciju nav nozīmes runāt.
Līdz šim Globalizācija tiek strukturēta 3 izaugsmes viļņos:
Zaļā līnija – kapitāla kustība
Zilā stabiņdiagramma – iedzīvotāju kustība
Sarkanā līnija – tirdzniecības (preču un pakalpojumu) kustība. To visos laikos galvenokārt ir ietekmējusi tehnoloģiju attīstība, kas ļāva samazināt transportēšanas izmaksas.
(Industrionālā revolūcija, Pirmskara izaugsme).
(Daļēji “pateicoties” pasaules kariem, kad infrastruktūra tika sagrauta. Atkopšanās no kara sekām. Tirgus liberalizēšana).
(Mūsdienu izaugsme, ko, galvenokārt, ietekmē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība).

26. Pirmais vilnis 1870 – 1914
Transporta izmaksu un tarifu barjeru samazināšanās
Brīvo zemju izmantošana
Cilvēki imigrēja uz šīm valstīm, kapitāls tika investēts šo valstu rūpniecībā
Ar zemēm bagātās valstis: Argentīna, ASV, Austrālija, Jaunzēlande
Darbaspēku eksportējošās valstis: Eiropas valstis, un citas
Karš apturēja globālo attīstību

27. Protekcionisma politika: 1914-1945
Politika, kuras mērķis ir palielināt iekšējo pieprasījumu pēc vietējiem produktiem, samazinot importu, un palielināt iekšējo piedāvājumu, samazinot kapitāla eksportu uz citām valstīm
Ekonomiskā depresija pēc I Pasaules kara lika valstīm īstenot protekcionisma politiku

28. Otrais vilnis 1950 – 1980 Pasaules atjaunošana pēc II Pasaules kara
Tirdzniecības liberalizācija
Uz 1980 gadu tirdzniecība ar rūpniecības precēm starp attīstītajām valstīm bija brīva no barjerām
Attīstības valstīm bija atceltas barjeras tikai tām pirmās nepieciešamības precēm, kuras nekonkurēja ar lauksaimniecību attīstītajās valstīs
Transporta izmaksas turpināja samazināties

29. Trešais vilnis 1980 – mūsdienas
IT + daudzas attīstības valstis pirmoreiz ielauzās globālajos tirgos: Ķīna, Bangladeša, Šrilanka, Indija, Turcija, Maroka, Indonēzija, Filipīnas, Meksika
Straujš IKP pieaugums
Pastāvīgi pieaugoši starptautiskās tirdzniecības apjomi

30. REZULTĀTI Sabrūk nacionālie monopoli Izzūd dabiskie monopoli Pieaug
konkurence
Tirgus spēki
kļūst par
dominējošajiem
ekonomisko
lēmumu
pieņemšanā
un nosaka
valstu
ekonomiku
stāvokli

31. VIRZĪTĀJSPĒKI World Trade Organization (WTO) G8 & EU
United Nations (UN)
World Bank (WB)
European Bank of Reconstruction and Development (EBRD)
International Monetary Fund (IMF)
Initiative Against Economic Globalization (INPEG)

32. Globalizācijas indekss
Ekonomiskā integrācija tirdzniecība investīcijas
Tehnoloģiskā integrācija Internets
Personiskā saskarsme starptautiskie ceļojumi un tūrisms, starptautiskie telefona sakari, starptautiskie naudas pārvedumi
Politiskās saistības dalība starptautiskajās organizācijās

33. 2007 A.T. Kearney/FOREIGN POLICY Magazine Globalization Index (72 valstis)

34. 2004 A.T. Kearney/FOREIGN POLICY Magazine Globalization Index (62 valstis)
Īrija
Singapūra
Šveice
Nīderlande
Zviedrija
Kanāda
ASV
Jaunzēlande
Austrija

35. Iespējas un problēmas
Kurš iegūst no globalizācijas?

36. Globalizācija Latvijā

37. un angļu valodas prasme
Līdzdalības faktori
ģeogrāfiskā
atrašanās
vieta
izglītības līmenis
un angļu valodas prasme
materiālo
resursu
pieejamība

38. Kas liecina par globalizāciju Latvijā
investīciju apjoms un struktūra
ārējās tirdzniecības attīstība
jaunu saimniecisko nozaru izveide un attīstība
ārvalstu kredītu un palīdzības pieejamība
multinacionālu korporāciju klātbūtne

39. Pasaules lielākās korporācijas, kuru pārdevumu apjoms pārsniedz atsevišķu valstu IKP
Multinacionāla (MNK) korporācija vai valsts
MNK gada apgrozījums vai valsts IKP, mljrd. USD
General Motors
164
Taizeme
154
Norvēģija
153
Ford Motor
147
Mitsui & Co
145
Sauda Arābija
140
Mitsubishi
Polija
136
Itochu
Dienvidāfrika
129
Royal Dutch/Shell Group
128
Marubeni
124
Grieķija
123
Sumitomo
119
Exxon
117
Toyota Motor
109
Wal Mart Stores
105
LATVIJA
6,17

40. Multinacionālās korporācijās nozīmīgi ietekmē Latviju, jo:
Izplata globālās preces un pakalpojumus
Ievieš jaunas tehnoloģijas
Piesaista ārvalstu investīcijas
Palielina darba vietu skaitu un darbinieku kvalifikāciju
Neizvairās no nodokļiem
Sadarbojas ar vietējiem uzņēmumiem

41. Informācijas tehnoloģijas
Sociālās problēmas
Izglītība
Informācijas tehnoloģijas
Kultūra

42. 18.2. Reģionalizācija

43. Reģionalizācija Complimentārais vs. contra process globalizācijai
tirdzniecības, kapitāla un darbaspēka kustības barjeru samazināšana
nacionālo valstu lomas samazināšana
pārnacionālo institūciju attīstība v
barjeras starp reģioniem, konkurence un politiskas problēmas starp reģioniem
lielāka valstu autonomija – reģionālie bloki tiek uzlūkoti kā veids, lai aizsargātos no globalizācijas
Tendence veidot reģionus / regionālais fokuss

44. Reģionālie bloki

45. Aktīvākie reģionālie bloki
Source: CIA World Factbook 2005, IMF WEO Database

46. Izvēloties partnerus Ziemeļi – Ziemeļi Ziemeļi – Dienvidi
Dienvidi – Dienvidi
Ziemeļi – Dienvidi parasti ir labāk
.... Lielākā daļa reģionālo bloku ietver kaimiņvalstis..

47. Reģionālo tirdzniecības līgumu evolūcija 1948 – 2002

48. Globalizācijas efekti
vispasaules industriālie tirgi, gan patērētājiem, gan ražotājiem plašāka pieeja ārzemju produktiem
Industriālie
vispasaules finanšu tirgi, aizņēmējiem labāka pieeja ārējam finansējumam. (Par cik vispasaules struktūras auga straujāk nekā transnacionālā regulēšana, globālās finanšu infrastruktūras nestabilitāte dramatiski palielinājās, par ko liecināja 2008.gada finanšu krīze)
Finanšu
globālais koptirgus, kuru veido preču un kapitāla brīvā kustība
Ekonomiskie
valstis ar spēcīgāko ekonomiku būtiski palielināja savu politisko ietekmi
Politiskie
ICT attīstība
Informācijas

49. Sociālā pretestība
Sietlas demonstrācijas pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju
Prāgas nemieri sakarā ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas samitu
Dženovas G8 tikšanās un sociālā doma par pasaules problēmām