1. Diskusija par valsts aizsardzību
MŪSDIENU SABIEDRĪBAS JAUNIE IZAICINĀJUMI DROŠĪBAS NOSTIPRINĀŠANĀ: REĀLAIS STĀVOKLIS UN PERSPEKTĪVAS
Dr.habil.sc.ing. K.Krēsliņš
STRATĒĢIJAS KONCEPTUĀLIE PRINCIP

2. 12/9/2018
Latvijas NBS
PAGĀTNE 2 2

3. PAR VALSTS AIZSARDZĪBU LIKUMS 04.11.1992.
1. pants. Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.
2. pants. Valsts aizsardzības sistēma sastāv no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nemilitārajām valsts aizsardzības institūcijām un valsts tautsaimniecības struktūrām.

4. 12/9/2018
Latvijas NBS
TAGADNE 4 4

5. DROŠĪBA
Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) kontekstā – drošība ir valsts politisko, ekonomisko, militāro (fiziskās drošības - aizsardzības) un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.

6. DROŠĪBAS DRAUDI (riski)
Nacionālās drošības koncepcija, likums, plāns
Ekonomiskie
Sociālie
Politiskie
Aizsardzība (militārie un ar tiem saistītie)

7. Fiziskā drošība– aizsardzība (piedāvājums)
Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā vārds aizsardzība nosaka pasākumu kopumu cīņai ar NATO Stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem:
globālā terorisma draudi; kiberuzbrukumi; enerģijas resursu drošība; globālās klimata izmaiņas (papildus hibrīda kara draudi)

8. NACIONĀLAIS DROŠĪBAS LIKUMS
11.pants. Aizsardzības ministrijas kompetence
(1) Aizsardzības ministrija: 1) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku;
KĀDA IR VALSTS AIZSARDZĪBAS POLITIKA?

9. VALSTS AIZSARDZĪBAS POLITIKA
Latvija ir NATO un ES dalībvalsts.
NATO un ES “kolektīvā aizsardzība” ir šo organizāciju valstu “pašaizsardzība”.
Kolektīvā aizsardzība ir Latvijas pašaizsardzība.

10. Defence restructuring in Lithuania
Collective
defence
"From scratch"
Total defence
Department of National Defence created
Law on the Basics of National Security
National security strategy;
Prague Summit
1994
2001
2004
1990
1996
2002
Application for membership in NATO
Agreement of political parties on defence policy
National military strategy;
membership in NATO
2018 m. gruodžio 9 d.
Defence Reform in Lithuania
Defence Reform in Lithuania 10 10 10

11. Basic planning documents
National Force Plans
December 9, 2018
Nav klasificēts
Nav klasificēts 11 11 11

12. but Territorial forces cannot do collective defense
Total defence vs. collective defence: (Lietuvas BS komandieris ģen. Jonass Kronkaitis)
Territorial defense – INCOMPATIBLE;(NESAVIENOJAMS)
Preparation for civil resistance – POSSIBLE;
Decentralized decision-making – INCOMPATIBLE;
Preparation for guerilla warfare - IRRELEVANT;
Conscription – POSSIBLE;
Total mobilization – IRRELEVANT;(NEATBILSTOŠ)
Large inactive reserve – IRRELEVANT;(SEVI IZSMĒLIS)
Bottom line: Allied forces can do territorial defense,
but Territorial forces cannot do collective defense
Kolektīvie spēki var nodrošināt teritoriālo aizsardzību, bet Teritoriālie spēki nevar veikt kolektīvo aizsardzību
Nav klasificēts

13. Uzskatu, ka Lietuvas komandiera viedoklis ir loģiski pamatots
Viņš dod atbildi uz pamatjautājumu ar ko atšķīrās BV aizsardzības politika pirms un pēc iestāšanās NATO.
Tas bija pareizi pēc Aukstā kara, kamēr nebija hibrīda kara.
KĀDA VAJADZĒTU BŪT ŠODIEN VALSTS AIZSARDZĪBAS POLITIKAI?

14. KĀDAI VAJADZĒTU BŪT VALSTS AIZSARDZĪBAS POLITIKAI?
NATO valstu aizsardzības politika balstās uz viedo kolektīvo aizsardzību, bet tajā nav izstrādātas hibrīda kara procedūras.
Tas ir katras valsts atbildībā. Tādēļ valsts aizsardzības politikai ir jābūt divām sadaļām: kolektīvā (viedā) aizsardzība un totālā aizsardzība – hibrīdkaram

15. Defence restructuring in Latvia
Hibrīdkarš
Karš informatīvajā laukā ar konvencionālā kara elementiem
Kolektīvā viedā aizsardzība
Department of National Defence created
Nacionālā drošības koncepcija (NDK) Nac.drošības likums
Valsts militārā stratēģija (VMS)
VAK
2014
2004
2016
2018
Agreement of political parties on defence policy
Kolektīvā un
Totālā aizsardzība
National military strategy;
membership in NATO
Defence Reform in Latvia
2018 m. gruodžio 9 d. 15 15 15

16. VALSTS MILITĀRĀ STRĀTĒĢIJA (VMS)
KOMPLEKSĀ NĀKOTNE
NATO Stratēģiskais koncepts,
ES Drošības stratēģija
VALSTS MILITĀRĀ STRĀTĒĢIJA (VMS)
VALSTS AIZSARDZĪBAS KONCEPCIJA
NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU LIKUMS
NBS UZDEVUMI, STRUKTŪRA
un vieta LATVIJAS DROŠĪBAS STRUKTŪRĀS
Nav klasificēts 16

17. 1. Draudi, riski un izaicinājumi
Pasaules kompleksā nākotne. Prognozēt nākotnes notikumus var tikai varbūtības jēdzienos.
Parasti valsts vai valstu kopums nosaka stratēģiskos mērķus un tad izvērtē militāro līdzekļu iespēju izmantošanu šo mērķu sasniegšanai.

18. 1. Draudi, riski un izaicinājumi
Pirmkārt, kodolkara iespējamība. Maza, jo neviena valsts reāli nevar sasniegt plānotos mērķus, kas dotu šai valstij vai tās iedzīvotājiem ieguvumu.
Krievijas militārajā doktrīnā ir formulēta iespēja, ka KF BS lieto taktiskos kodolieročus pirmie. Tādas iespējas nebija pat PSRS laikos. Tas ir drauds.

19. 1. Draudi, riski un izaicinājumi
Otrkārt, konvencionāls karš – iebrukums NATO valstu teritorijā. Ne vienai valstij, ne valstu kopumam praktiski nav iespēju uzvarēt NATO (ASV) parastajā konvencionālajā karā.
Ir cilvēki pašnāvnieki, bet pašnāvniece valsts? Tas ir maz iespējams.

20. 1. Draudi, riski un izaicinājumi
Treškārt, hibrīdkarš. Tas ir reāls scenārijs Baltijas reģionā un Latvijā. Vajag precizēt formulējumu hibrīdkarš.
Tāda kara tipisks piemērs - notikumi Austrumu Ukrainā.
Tas ir karš informatīvajā laukā ar konvencionālā kara elementiem.

21. 1. Draudi, riski un izaicinājumi
Izvērtējiet referenduma Brexit iespējamās sekas, ASV prezidenta vēlēšanas kampaņu, kā tiek sašķelta ne tikai ASV, bet lielākā daļa Rietumvalstu sabiedrības, notikumus Melnkalnē, Moldāvā un citur.
Tas nav hibrīdkarš, bet plaši tiek izmantotas plašsaziņas līdzekļi, kiberjomas iespējas, terorisma metodes utt.

22. 1. Draudi, riski un izaicinājumi
Uzskatu, ka masu iznīcināšanas līdzekļu - kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču - sarakstu var papildināt ar plašsaziņas līdzekļiem.
Vieni ieroči iznīcina cilvēkus fiziski, bet propaganda var iznīcināt cilvēkus morāli. Piemēram, kā tas notika Vācijā pirms Otrā pasaules kara. Tādu piemēru ir daudz.

23. ASV darba grupas secinājumi 2008.gads
Secinājumi pārdomām
Mūsu galvenais secinājums ir, ka nav jautājums vai teroristi pielietos MII, bet kad un kur!
Vai mūsu medicīnas personāls ir sagatavots atpazīt un spējīgs neitralizēt visa veida MII pielietošanu?
Vai mums ir medicīnas aprīkojums un iespējas, kas nepieciešams MII pielietošanas gadījumā?
Kāda organizācija koordinē reakciju uz MII uzbrukumiem vairākās NATO valstu pilsētās?
What are the 2nd, 3rd and 4th order economic, political, and military effects of a WMD attack?
Kur, kad un kā mēs saskaņojam mūsu treniņus šajā jomā?
ASV darba grupas secinājumi 2008.gads

24. Hibrīdapdraudējuma samazināšana
Neaizmirsīsim katram cilvēkam svarīgus vārdus: ticība vai uzticība savas valsts vadībai, labklājība un drošība.
Mēs bieži izmantojām scenārijus ar „zaļajiem cilvēciņiem”, kad plānojām, domājām par Latvijas fiziskās drošības jautājumiem. Domāju, ka tādās valstīs kā Somija vai Šveice „zaļo cilvēciņu” variants nav iespējams.
Nav klasificēts

25. 12/9/2018
KAS JĀDARA? 25 25

26. Kas jādara aizsardzības jomā?
Pirmkārt, vajag iedalīt vismaz 2% no IKP valsts aizsardzībai. Pamatoti plānot aizsardzības sistēmas pilnveidošanu un attīstību.
Prioritāte ir pieņemto NATO attīstības mērķu (FG) izpilde, kā arī jāpiedalās NATO plānotās mācībās un starptautiskajās operācijās.
Nav klasificēts

27. Kas jādara aizsardzības jomā?
NATO kolektīvajai aizsardzībai ir atturoša funkcija un aizsardzība pret valsti pašnāvnieci, kas nolems uzbrukt NATO valstij,
bet totālā aizsardzība pret iespējām attīstīt hibrīdkaru Latvijā.
Nav klasificēts

28. Kas jādara aizsardzības jomā?
ZS būtu galvenā loma valsts totālās un teritoriālās aizsardzības politikas realizācijai.
Profesionālo AS galvenais uzdevums būtu īstenot NATO kolektīvās aizsardzības politiku, kur galvenais ir kvalitāte, bet ne kvantitāte.
Nav klasificēts

29. KAS JĀDARA?
Pirmkārt, kontrolēt un pārvaldīt drošības situāciju valstī.
Tiek kontrolētas naudas plūsmas, slēgtas aizdomīgu darbību vedušās bankas utt. Tas ir solis pareizajā virzienā. Jābūt pēc iespējas pilnīgākai informācijai par nesen iebraukušo cilvēku darbību. Tas ir labi, ka tiek atklātas ieroču, kaut arī vecu, nelikumīgas glabātavas. Jābūt preventīvai informācijai par dažādām cilvēku grupu vai atsevišķu indivīdu nelikumīgam darbībām.

30. KAS JĀDARA?
Otrkārt, sabiedrībai vajag trenēties dažādu krīžu pārvarēšanai. NATO katru gadu organizē Krīzes pārvaldes mācības. Parasti NATO valstīs izpildvaras vadītājs, Latvijā premjerministrs, ir krīzes pārvaldības vadītājs.

31. KAS JĀDARA? Treškārt, Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt informētiem.
Ir zināms teiciens, ja CNN pateiks jebkurā pasaules punktā, ka tur ir krīze, tad tā arī būs tur. Ne velti demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Kam ir resursi, tie var ietekmēt un, pirmkārt, atsevišķu plašsaziņas līdzekļu darbu.

32. KAS JĀDARA? Aizsardzības sistēmas optimizācija
Pašlaik aktualizējas jautājums par AM un IeM apvienošanu. Manā grāmatā “Gods kalpot Latvijai” ir izteikti argumenti par un pret (345.lpp.) .
Kad ZS kopā ar IeM vienībām organizēs cīņu ar “zaļajiem” cilvēciņiem vai realizēs valsts totālās aizsardzības politiku, tad ir būtiski nelielās valstīs šo darbu veikt vienas ministrijas ietvaros.

33. Tagad patiešām ir vairāki ministriju kopdarbības lauki
AM un IeM
Tagad patiešām ir vairāki ministriju kopdarbības lauki
Robežu apsardze, ūdeņu kontrole, valsts teritorijas kontrole un galvenais hibrīdkarš.
Miera ieviešanas un uzturēšanas misija, kur šodien piedalās gan IeM, gan AM pārstāvji.
Kopēja izglītības iestāde.

34. PAR ZEMESSARDZI
1. Latvijai ir jāizstrādā jaunā Valsts militārā stratēģija - VMS
Atbilstoši jāprecizē normatīvie akti un precīzi jānosaka ZS vieta un uzdevumus valsts aizsardzības sistēmā.
Tagad ZS cenšas pildīt neiespējamo misiju – dublēt SZS .

35. ESOŠĀ AIZSARDZĪBAS SISTĒMA IR JĀMAINA
Ja Latvijas aizsardzības sistēma sastāv no profesionāliem AS, kas veidoti NATO viedai kolektīvajai aizsardzībai un pastāv reāla hibrīdkara iespējamība , tad
ESOŠĀ AIZSARDZĪBAS SISTĒMA IR JĀMAINA

36. Paldies par pacietību un sapratni, iepazīstot šo informāciju!
Priekšlikumus, kritiku un rekomendācijas
sūtiet pa e-pastu 36

37. Military ranks: 1966 Promoted Lieutenant; 1986 Promoted Colonel;
Bijušais Latvijas Aizsardzības spēku,
Nacionālo bruņoto spēku,
Padomju armijas virsnieks,
militārais zinātnieks,
rezerves brigādes ģenerālis.
Military ranks:
1966 Promoted Lieutenant;
1986 Promoted Colonel;
1992 Promoted to Colonel in the LNAF
2003 Promoted Brigadier General

38. Service Experience 1966 – 1970 North Fleet Aviation regiment Second Navigator
1977 – 1992 Lecturer, Senior Lecturer (Professor) Moscow Air Force Engineering Military Academy
1992 – 1997 National Defense Academy of Latvia Vice rector for Training, Education and Scientific work, Chief of Defense Research Center
Deputy Chief of LNAF Staff, Chief of Defense Research Center
LNAF Staff Chief of Department J-5 (Strategy planning department), Chief of Defense Research Center
Chief of LNAF Joint Staff
Commandant of National Defense Academy
Retiree
Professor of National Defense Academy, Chief of Defense Research Center
member of Parlament
Saeimas deputāts

39. Militārā zinātne
Militārā zinātne ir zināšanu un pētījumu kopums par militāro konfliktu cēloņiem, to principiem un likumsakarībām, par valsts un tās bruņoto spēku veidošanu un sagatavošanu militārajiem konfliktiem un bruņotajai cīņai, par valsts, tās teritorijas, suverenitātes un iedzīvotāju aizsardzību, militāro konfliktu un karu novēršanu, kā arī starptautisko drošību

40. Militārā zinātne
Militārais nodrošinājums ir zinātnes apakšnozare, kura pēta un analīzē valsts aizsardzības struktūrām un personālam nepieciešamo materiāli tehnisko ekipējumu militāro aktivitāšu veikšanai.
- Par civilās aizsardzības likumu, plānu un NATO Krīzes pārvaldes mācības.
- Robežu drošība – tehniskais aprīkojums, BLA.
- Karavīru uniforma un bruņuvestes.
- Par robotiem.

41. 12/9/2018
Latvijas NBS
PAGĀTNE
Viela pārdomām 41 41

42. PAR VALSTS AIZSARDZĪBU LIKUMS 04.11.1992.
1. pants. Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.
2. pants. Valsts aizsardzības sistēma sastāv no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nemilitārajām valsts aizsardzības institūcijām un valsts tautsaimniecības struktūrām.

43. LATVIJAS AIZSARDZĪBA MIERA LAIKĀ:
Aizsardzības spēki: SZS, JS, GS, RAS;
Zemessardze;
Policija;
Drošības dienests;
Nacionālā aizsardzības akadēmija.
KARA LAIKĀ:
Nacionālie bruņotie spēki

44. 1993
Nav klasificēts

45. 1995. gadā NAA mācījās kopumā 625 cilvēki, Akadēmiskais personāls: viens LU Goda doktors, 6 habilitētie doktori un 20 doktori. Kāds tagad ir NAA akadēmiskais personāls?